Ziemas baltumā veroties
Gads atkal apmetis loku. Pamazām tuvojas ziemsvētku sajūtas, tas nekas, ka ārā sniega nav daudz. Izbaudīsim svētku gaidīšanu ar labu grāmatu rokās, un cerēsim ka uz svētkiem zeme ietērpsies baltā villainē.
Grāmatu anotācijas no www.zvaigzne.lv, www.jumava.lv, www.janisroze.lv
![]() |
Baltais ziemas miers
Tas baltais ziemas miers, kas iespīd istabā No sniega laukiem rīta klusumā, Ir tā kā Dieva miers tur, augstībā, Kur, baltos spārnus klusi saglauduši, Uz ceļiem eņģeļi stāv, galvas noliekuši. Uz ceļiem eņģeļi Kā sniega mākoņi. (K.Skalbe)
|
![]() |
Kā sniegi kalnu galotnēs
Nelielā krājumā apkopoti dzejoļi, domas, skaisti mirkļi fotoattēlos, noskaņa. Lai gan virsrakstā ir J.Jaunsudrabiņa rindas, šeit ir arī citu autoru darbi.
Kaut ko klusiņām, klusiņām – kā krīt sniegs, kaut ko viegliņām, viegliņām – kā tālu atmiņu tu man nodziedi, viss vienalga, no kurienes, es tik tuvu tev esmu, ka noteikti dzirdēšu... (O.Vācietis)
|
|
Ziemas sapnis
Novēlējumi Ziemassvētkos un Jaunajā gadā. Ziemassvētkos vislielākā laime ir izbaudīt savu tuvāko mīlestību un sniegt to citiem. Šajā krājumā atradīsiet īstos vārdus īstajiem cilvēkiem. Lai ir katram savs ziemas sapnis, ko piepildīt!
|
![]() |
Apškrūma K. Ar atdzimšanu Ziemassvētki nāk
Kāds neredzami noskūpsta uz vaiga, Kāds viegli plaukstu Tev uz pleca liek,- Tas Klusas nakts un Ziemassvētku maigums, Tas sengaidītais mīlestības prieks, Kas ieradies kā ciemiņš, ilgi gaidīts, No zvaigžņu tālēm visas rūpes dzēst, Lai labus vārdus, domas tālāk raidām, Lai katru silda debess līksmā vēsts (K.Apškrūma)
|
|
Klīdzējs J. Sniegi
Romāns “Sniegi” ierakstīts 30-to gadu Latgales ikdienā, tā skanējums romantiski dzidrs un liegs, tādu mūsdienu latviešu literatūrā neatrast. Ciešanas pārtop gaismā, drastiskā dzīves mīlēšana dod apziņu, ka dzīvē aiz tās slēpjas varenāki un cēlāki spēki, kas paceļ cilvēku pāri ikdienai, bet jaunības sapņu un alku traģiskā apraušanās neļauj aizmirst skarbo dzīves realitāti.
|
|
Zigmonte D. Savādi, ka snieg
Dagnijas Zigmontes stāstos parastas situācijas iegūst psiholoģiski dziļu redzējumu, tie fascinē un pievelk ar rāmu un skaidru valodu, un tie nezaudē savu pievilcību arī pēc gadiem.
Viņš pagrūstīja grāmatas plauktos. Diezgan daudz tur bija nelasītu, atliktu uz priekšdienām, kad būs laika..... Vai tagad viņam nebija laika? Paņēma vienu un nolika uz galda. Nezināms magnēts vilka pie loga – laukā paskatīties. Vai nav sācis snigt vairāk. Vai jau nedzird puteņa balsi aiz loga.
|
|
Dikenss Č. Ziemassvētku stāsti
Šos mazos jautros stāstiņus es uzrakstīju ar nolūku iepriecināt un uzjautrināt savus laipnos lasītājus. Ceru, ka mana grāmata tiem nesabojās labo omu un ka viņi to lasot nedusmosies ne uz mani, ne viens uz otru, ne arī vienkārši par slikto laiku. No sirds vēlos, lai mani vienkāršie sacerējumi atrastu siltu patvērumu daudzās ģimenēs un lai nevienam lasītājam tie pēc dažu lappušu izlasīšanas nebūtu ar īgnumu jāmet pie malas. (Č. Dikenss)
|
|
Kamerons V. Ziemassvētku suņi
Sirsnīgs, labestīgs un iepriecinošs Ziemassvētku stāsts, kurš atklāj mīlestības, uzticības un kucēnu pilna groziņa neatvairāmo spēku! Džošam mājdzīvnieku nekad nav bijis. Tā būtu pārāk liela atbildība. Kopš puisi pametusi draudzene Amanda, viņš ir kļuvis par rāmu, labdabīgu vienpati, kurš klusi strādā savā kalnu namiņā. Tāpēc nepazīstama kaimiņa lūgums pāris nedēļu pieskatīt viņa suni nāk kā pērkona spēriens no ziemas debesīm. Kopā ar mīlīgo milzeni Lūsu Džoša dzīvē ienāk arī dzīvnieku patversmes darbiniece Kerija – un drīz vien Džošs saprot, ka Kerijas smaids viņu uzmundrina vismaz tikpat, cik Lūsas sirsnīgā, visu piedodošā daba. Kamēr Džošs radinās pie jaunās – suņa saimnieka – lomas, arī viņa personīgajā dzīvē sākas izmaiņas. Viens Amandas zvans apvērš puiša dzīvi kājām gaisā...
|
|
Fermīns M. Sniegs
Ir divu veidu cilvēki. Ir tie, kas dzīvo, spēlē un mirst. Un tie, kas nekad nedara neko citu, Kā vien turas līdzsvarā uz dzīves smailes. Ir aktieri. Un ir virves dejotāji. (Maksanss Fermīns › Sniegs) Atrašanās vieta |
|
Rinella E. Sniegotā zeme
Tālīnās zemes. Reti staigātās. Dīvaina sajūta, tur nokļūstot. Ka tās tur patiesi ir, tādas nomodā sapņojošas.... Tālīnā vieta šai stāstā nes vārdu Hohaija. Reiz šis vārds kaut ko nozīmējis. Tagad tas ir apzīmējums, zīme, drēbe, kur tas reiz bijis ieausts, ir izdilusi. Tomēr taciņas ir palikušas, pirmvaloda. Tur krustojas atmiņas un aizmirstība. Un viņpus klusuma plešas vēl dziļāks klusums.
|
|
Hēgs P. Smillas jaunkundzes sniega izjūta
Smilla Jaspersena, grenlandiete un sniega un ledus pētniece, savus izpētes objektus vienmēr ir vērtējusi augstāk par mīlestību un visu citu. Parasti viņa labprātāk mīt zinātnes, skaitļu un atmiņu pasaulē, jo jūtas kā svešiniece viņai neierastajā cilvēku vidē. Tomēr, kad vienā ziemīgā pievakarē Smillas sešgadīgais kaimiņš nokrīt no mājas jumta un Kopenhāgenas policija to uzskata par nelaimes gadījumu, Smilla nespēj palikt vienaldzīga. Viņa, zinot zēna bailes no augstuma un izpētījusi sniegā atstātās pēdas, vēlas panākt, lai negadījums tiktu rūpīgi izmeklēts. Gan mirušā zēna, gan sevis pašas labā Smillai nākas doties ceļojumā, kas viņu aizved atpakaļ uz Grenlandi – ledus un sniega zemi, lai atklātu šokējošo noslēpumu, ko slēpj ledus...
|
|
Sniegavīra ballīte
Lādzīgais sniegavīrs gatavojas Ziemassvētku ballītei, bet vēl tik daudz kas jāpaveic... Te nu talkā nāk draugi. Katrs paveic kādu darbiņu, un kopīgiem spēkiem viņiem izdodas radīt priekpilnas un neaizmirstamas svinības! Nāc ciemos arī tu!
|
|
Prohasko M. un T. Kas taisa sniegu?
Mīļš stāsts par kurmīšu ģimeni un viņu trīspadsmit bērniem, par draudzību un savstarpēju palīdzību, rūpēm un komfortu mājās, kā arī par to, kurš galu galā taisa sniegu!
|
![]() |
Lelaržs F., Friska A.M. Ziemassvētku stāsti
Grāmatā tu iepazīsies ar Vilcēnu, Adeli, mazo bērziņu un lielo egli, uzzināsi par Ziemassvētku vecīša diētu un daudz ko citu. Saistošie stāsti tevi aizvedīs neparastajā un brīnumainajā Ziemasvētku pasaulē. Grāmatā tu atradīsi arī lieliskas receptes un pamācības, kā izgatavot dažādas lietiņas, lai Ziemassvētkos būtu jautrāk.
|