Struka I.

Par skaisto un aplamo dzīvi

Ievas Strukas monogrāfija vēsta par latviešu rakstnieku, dramaturgu un gleznotāju Anšlavu Eglīti. Recenzents K. Vērdiņš saka: "Par galveno monogrāfijas nopelnu uzskatu tās izlasīšanas gaitā rasto pārliecību, ka Eglīša popularitātes iemesli meklējami viņa ciešajā saistībā ar Latvijas 20. gadsimta vēsturi. Nācis no pazīstama, taču odioza rakstnieka ģimenes, sadarbojies ar sava laika pazīstamākajiem Latvijas mākslas un literatūras pārstāvjiem, Eglītis bija viens no retajiem latviešu rakstniekiem, kura pamatdarbs trimdā ASV ilgus gadus bija rakstniecība latviešu valodā".

Atrašanās vieta

Jundze A.  

Es nemiršu nekad  

Romāns par latviešu dzejnieku, tulkotāju un publicistu Eduardu Veidenbaumu. Romāns dokumentē Veidenbauma dzīves pēdējo pusotru mēnesi, bet aptver visu mūžu, ļaujot iznirt no literatūras vēstures dzīlēm ne plakātiskam tēlam, bet pretrunās pulsējošai personībai, kuru vada dziņa: "Es tā gribētu uzrakstīt arī ko labāku, nozīmīgāku, lai neviens nevarētu sacīt - tas Veidenbaumu dīkdienis jau nekam nav derīgs un vērts", teic Gundega Blumberga.  

Atrašanās vieta

Koroševskis A. 

Lielais noliedzējs  

Andrejs Upīts ir viens no ražīgākajiem un arīdzan nozīmīgākajiem latviešu rakstniekiem. Tomēr mūsdienās tiek pieminēti tikai daži populārākie darbi. Upīša talants bija dzīvs, kamēr tam bija ļauts brīvi nostāties "pret". Laikā, kad visi "par" un "pret bija nolikti priekšā, rakstnieks pārvērtās "ar rūgtu žulti iebalzamētā literatūras mūmijā", ko apstrīdēt nedrīkstēja. Viņa dzīves traģēdija bija stūrgalvīgajā vēlmē būt par sociālu (un vēlāk - sociālistisku) rakstnieku, un varbūt tieši tāpēc pēdējām paaudzēm ir visai vāja nojausma par A. Upīša ieguldījumu latviešu literatūrā.   

Atrašanās vieta

Zebris O. 

Mežakaija  

Autors ieved mūs ietilpīgu simbolu un tipāžu pasaulē, kur literatūra ir pati dzīve un otrādi. Vēstījums skan rakstnieka Gunara Janovska balsī, un vienīgais, kas tajā jūtams no Osvalda Zebra, ir plašāka perspektīva, sava veida nojausmas par to, kas būs tālāk. G. Janovska teksti ir gandrīz zudušās, nokautās Latvijas pieminēšana. Rakstīti cerībā, ka brīnums notiks, ka viņa atkal elpos. Nozīmīgākais, paliekošākais viņa devums ir tāds vēsturisko notikumu atgādinājums, kas nevis vispārina, bet konkrēti un tieši parāda, kā idejas un ideoloģijas samin cilvēku dzīves.  

Atrašanās vieta

Zālītis J.  

Kam puķe zied...  

Jāņa Zālīša monogrāfija "Kam puķe zied..." – par latviešu dzejnieku Jāni Ziemeļnieku (1897–1930). "Jānis Zālītis ir "literatūrvēsturnieks no Dieva". Viņš zina apbrīnojami daudz, rok dziļi un pārredz plašas, mazapgūtas pētnieciskas teritorijas. Nule pabeigtā monogrāfija par Jāni Ziemeļnieku pārliecinoši izgaismo vēl vienu autora talantu – spēju savus pētnieciskos atklājumus popularizēt nesamāksloti, intriģējoši un asprātīgi. Gan Ziemeļnieka laika – pērnā gadsimta 20. gadu – literārajā dzīvē, gan tās aizkulisēs pētnieks orientējas perfekti, un viņa apjomīgais darbs līdzinās saistošā formā sarakstītai literatūrvēsturiskai enciklopēdijai, kurā vieta dāsni atvēlēta visam un visiem, kam vien bijusi jelkāda nozīme latviešu "mīlas un sāpju dzejnieka" īsajā, traģiskas nolemtības apzīmogotajā ceļā uz mūžību.   

Atrašanās vieta

Žolude I.  

Vendenes lotospuķe  

Ingas Žoludes romāns Vendenes lotospuķe par latviešu rakstnieku un dzejnieku Jāni Poruku (1871–1911). Inga Žolude ir radījusi tik pilnestīgu Jāni Poruku, ka lasot viņš kļūst par tuvu cilvēku, kam veltīt visu sajūtu spektru: līdzi just un apbrīnot, strīdēties un dusmoties. Viņas dzejnieks ne tikai mirkst asarās un cieš, ne tikai ielaistās ar Ķelnes ūdeni un pērk jaunas krāgas, jo viņa vizītkarte nevarēja būt šļaugana šļurpatu parpala, bet raksta, raksta un raksta, lai atkal un atkal tiktu iekšā dzīvē, kas nepavisam nav saudzīga pret radošu cilvēku.   

Atrašanās vieta

Bērziņš M.  

Nākotnes kalējs  

Romāns par latviešu rakstnieku, daudzu romānu, stāstu un lugu autoru, Latvijas PSR Tautas komisāru padomes, Latvijas PSR Ministru Padomes, PSRS Augstākās Padomes Tautību padomes priekšsēdētāju Vili Lāci. "Bērziņš ieskatās tur, kur cilvēks ir iekūlies un grimst purvā, no kura ārā vairs netiks nekad," grāmatu vērtējusi Inese Zandere.  

Atrašanās vieta

Jansone I.  

Laika rēķins  

“Romāns “Laika rēķins” ir rakstnieces Ilzes Šķipsnas iekšējās pasaules vēsture. Grāmatā, protams, ir aplūkota arī viņas biogrāfija — bērnība pirmskara Latvijā, emigrācija, dzīve ASV un īslaicīga atgriešanās dzimtenē. Taču Ilze Jansone saprot, ka svarīgākie Šķipsnas dzīves notikumi, kā jau rakstniekiem mēdz gadīties, ir risinājušies realitātes aizkulisēs — tajā pustumšajā zonā, kur mīlestība, bailes un kaislības pārvēršas par mākslu. “Laika rēķins” ir drosmīgs mēģinājums šajā zonā ieskatīties.”.  

Atrašanās vieta

Akmentiņš A.  

Meklējot Ezeriņu  

“Meklējot Ezeriņu, esmu centies iecelt autoru mūsdienu situācijā un rakstīt Ezeriņa stila noveles par mūsdienām. Romāna gaitā arī īstais Ezeriņš, izcils latviešu novelists un “Doriana Greja ģīmetnes” tulkotājs, izmisīgi meklē sevi, pamazām zaudējot iespējas ietekmēt savu portretu. Ezeriņa portrets jau sen pieder mums visiem, tomēr joprojām ir kustībā.” Andris Akmentiņš. .

Kota L.  

Cilvēks ar zilo putnu  

Autore saka: "Ir viens dzīves posms, ko Anšlavs Eglītis aprakstījis maz, skopi, pusvārdos vai iztālēm. Tā ir trimda. Pieci gadi pēc Otrā pasaules kara Vācijā, mazā pilsētiņā gandrīz pie Šveices robežas. Tos pieminot, visos avotos gandrīz viens meldiņš: "Trimdas laiku pavada Vācijā." Tas mani ieintriģēja. Izēdos cauri periodikas kalnam, ieniru laikabiedru atmiņu avotos, uzzīmēju karti, un aidā - sanāca pilna istaba ar latviešu leģionāriem, rakstniekiem, dievputniņiem un švābiem, visi sāka teikt un mācīt, kam romānā jābūt. Dzīve trimdas izolācijā bija skarba un grūta, tomēr Anšlavs Eglītis savos darbos allaž mudina varoņus spirināties, viņš saka: "Dzīvo, lai tur vai kas!".  

Atrasanās vieta

Gaile I. 

Rakstītāja  

Gundega Repše saka: "Inga Gaile savos prozas darbos raksta par būšanu sievietei. Šoreiz — ierakstoties Ivandes Kaijas miesā un asinīs. Valoda kā sirds dunēšana, kaut īstie vārdi tiek meklēti, kā jau tas Rakstītājai pienākas. Tekstu, laiku un pasauļu sapludinājums — organisks kā daba, ainava, bez inscenējuma arhitektūras. Un nekas nav vienkārši. Jo īpaši tad, kad tu esmu es, bet es — tu. Un tā bezgala."  

Atrašanās vieta

Zeibots, Andris

Krauklis  

Andra Zeibota romāns ''Krauklis'' — par vienu no populārākajiem latviešu dzejniekiem 20. gs. 20.—30. gados, “konsekventāko romantiķi” Jāni Ziemeļnieku.  

Romānam ‘’Krauklis’’ autora dotais žanra precizējums “Fantāzija vēsturiskā iesaistē” ievirza lasītāju tajā gaisotnē, kas valda ļoti būtiskā Jāņa Ziemeļnieka mūža nogrieznī. Pēc ārstēšanās Šēnfelda nervu klīnikā dzejnieks cenšas apjēgt, kā dzīvot tālāk. Ziemeļnieks ļoti gribētu turēt solījumu nekad vairs nepieskarties opija pudelītei, tomēr skaudrais vīziju un īstenības savijums liek meklēt dēmoniskās Haijalijas apskāvienus.

Atrašanās vieta

Repše G.  

Brālis Ojārs Vācietis  

G.Repšes grāmata par dzejnieku O.Vācieti (1933-1983) ir ļoti personiska, ne velti autore atļaujas dzejnieku saukt par brāli. O.Vācieša liktenis, dzīve ir stāsts par mums visiem, vien nesalīdzināmi spožāk izstāstīts.

Atrašanās vieta

Rožkalne A.  

Brīvie vektori

Anita Rožkalne pie Gundegas Repšes un viņas prozas kopš 90. gadu sākuma atgriezusies vairākkārt. Šis apstāklis ļāvis radīt dziļu, plašu un vienlaicīgi niansēs precīzu un pārliecinošu ieskatu rakstnieces sarežģītajā personībā, radošajā darbībā un tekstos. "Brīvie vektori" ir inovatīvs un aktuāls darbs, tā nozīmīgumu pasvītro gan skaidrā metodoloģiskā pieeja, gan tai pašā laikā literāri izsmalcinātais stils. Tādēļ A. Rožkalnes monogrāfija par Gundegu Repši vērtējama kā izcils mūsdienu latviešu literatūrzinātnes sasniegums.

Atrašanās vieta

Remess A.  

Nezināmais Hānbergs

"Ēriks Hānbergs mūs uzrunā no žurnālu un laikrakstu lappusēm, viņu bieži redz televīzijā, dzird radio, jo medijiem un sabiedrībai interesē viņa domas par visdažādākajiem jautājumiem. Uz viņa "Pirmā grēka līci" Dailes teātrī nevar dabūt biļetes. Viņa grāmatas lasa. Tās is visās Latvijas bibliotēkās un arī tālās zemēs, kur vien mīt kāds latvietis. Ēriks dala ordeņus un dažādas balvas, žūrē konkursus un vada pasākumus, apseko skaistākās lauku sētas un Latviešu biedrības Omulību klubiņā plēš jokus. Uz ielas Hānbergu uzrunā sveši cilvēki - diskutē, strīdas, bet specifiska izskata džentlmeņi dažkārt palūdz kādu latiņu ar svētu apsolījumu, ka šo latu Ēriks atpakaļ... nemūžam nedabūs. Un pēkšņi - nezināmais? Ērika cīņu biedrs žurnālistikas laukā Andžils Remess, ar kuru kopā vismaz 16 kg (puds) sāls apēsts, apgalvo, ka viņa un citu laikabiedru rīcībā ir daudz nezināma. Ja apgalvo Andžils, nav pamata neticēt, to var pārbaudīt, tikai izlasot šo grāmatu." /Jānis Ķuzulis, Omulību klubiņa vadonis/

Atrašanās vieta

Rokpelnis J. 

Smagi urbjas tinte

Grāmata par Knutu Skujenieku. “Miera cilvēks – tā Jānis Rokpelnis savā grāmatā nosauc Knutu Skujenieku. Lasot skaudrās un dramatiskās nodaļas “Arests”, “Taisnās tiesas”, “Lāģeris”, brīžiem šķiet – tas patiesi ir brīnums, ka Knuts vēl šobaltdien ir miera cilvēks, joku plēsējs un pāri visam – dzejnieks. Sāpēm, pāri darījumiem un pārdzīvojumiem viņš nav ļāvis nomākt dzīves un dzejas prieku. No Knuta dzejas un dzīves stāstiem esmu redzējusi atplaukstam kolēģu sejas, esmu lieciniece tam, kā viņš patiesi apgaro klausītājus gan tepat Latvijas kultūras namos un bibliotēkās, gan elitārās ārzemju auditorijās. Grāmata “Smagi urbjas tinte” ir par dzejas un dzimtenes mīlestību. Un lai mums atgādinātu, ka patiesa dzīves un dzejas mīlestība nav pavirši tintes pleķi, bet dziļurbums.” (Nora Ikstena)

Atrašanās vieta

Puče A.

Ar baltiem cimdiem jeb Artura Nagliņa brīnišķīgie piedzīvojumi

Kad apzina un saprot, kas patiesībā notika ar Raini, viņam dzīvam esot, ir diezgan viegli izskaidrot to vājprātīgo spēli, kurā vēlāk tika ierauta Latvija, sākot ar okupāciju un turpinot līdz pat šodienai... Šī radītā sistēma un rafinētie algoritmi ir jāmaina, un tas nozīmē, ka mums diemžēl vai par laimi ir jāmaina arī attieksme pret vienu no izcilākajiem latviešiem. Reti kad var teikt, ka cilvēkam paveicies, ka viņš nomiris īstajā laikā. Rainim ir paveicies, jo viņš tika gatavots ļoti riebīgai misijai, kas nekādi nesaistījās ar Latvijas suverenitāti. Arī labklājības tur nebūtu, vēl mazāk – cilvēcības. Ja nebūtu nomiris, Pliekšāns četrdesmitajā brauktu uz Maskavu un pirmajā rindā stāvētu uz ceļiem krievu priekšā, lai atdotu komunistiem mūsu valsti. Citu variantu dzejniekam nemaz nebūtu – to šī grāmata skaidri atklāj.

Atrašanās vieta

Niedra A.

Mana bērnība un mani puikas gadi

Andrievs Niedra (1871–1942) ir ievērojams latviešu rakstnieks, rakstījis arī dzeju, lugas, kritikas, mūža otrajā pusē pievērsies atmiņu vēstījumiem. Grāmatas, kurās atspoguļota viņa pretrunīgā un līdz galam neizvērtētā sabiedriskā darbība, pēdējos gadu desmitos izdotas atkārtoti. Lasītājiem mazāk zināms ir atmiņu apkopojums “Mana bērnība un mani puikas gadi”, kas pirmo reizi turpinājumos publicēts laikrakstā “Latvis” 1926. un 1930. gadā, bet grāmatā izdots 1943. gadā Rīgā un 1977. gadā trimdas apgādā “Gauja”. 

Atrašanās vieta

Brīdaka L.

Mūžs kā pasaka

Māksliniece, pasaku grāmatu autore M. Stāraste. Viņas darbos visa pasaule ir dzīva, koki, augi, kukaiņi, pati Saule un Mēness runā ar bērniem saprotamā valodā. Ar viņas darbiem mazie lasītāji atklājuši lielo pasauli, uztvēruši dabas krāšņumu un burvību. Šī grāmata M.Stārastes talanta cienītājiem sagādās patiesu prieku un pārsteigumu

Atrašanās vieta

Žīgure A.

Marselīne  

Rakstnieces un tulkotājas A. Žīgures darbs stāsta par vairākām Stērstu dzimtas paaudzēm, kā galveno personu izvēloties savu vecmāmiņu, dzejnieka Edvarta Virzas (1883-1940) dzīvesbiedri, dzejnieci un tulkotāju Elzu Stērsti (1885-1976). E. Stērstes dzejas izlase aptver dzejnieces radošo laiku, sākot ar pirmo dzejoli, kas iespiests 1903. gadā, līdz pat pēdējiem 70. gadu otrajā pusē. Vairāki dzejoļi publicēti pirmo reizi.

Atrašanās vieta