Tik neļaut šķobīt lielo mērķi
14.04.2023.
Pirms 145 gadiem Zaļeniekos dzimusi Klāra Hibšmane – Jelgavas meiteņu ģimnāzijas absolvente, pirmā latviešu ārste.Klāras lielais mērķis bija kļūt par ārsti. Mūsdienu meitenēm tas prasa vienīgi papūlēties atbilstoši mācīties, bet 19. gadsimta beigās meitenei tā ir gluži neiespējama misija, it īpaši, ja esi cēlusies no zemnieku kārtas. Klāra ir zemnieka meita, tāpēc Krievijas impērijā ārstes izglītību iegūt nevar. Viņa dodas studēt uz Šveici, kur pirmā no latvietēm aizstāv medicīnas doktores disertāciju. Lielāko daļu sava darba mūža Klāra Hibšmane pavada Rīgā, strādā par ārsti, publicē daudz rakstu presē par meiteņu un sieviešu veselību un higiēnu. Ārste paspēj daudz, vēl viņa ir higiēnas skolotāja Rīgas 3. vidusskolā, sabiedriska darbiniece, Rīgas domniece. Klāra Hibšmane ir namamāte dzīvoklī Krišjāņa Barona ielā 3, kur 1918. gada 17. novembrī notieka vēsturiskā apspriede par neatkarīgas Latvijas valsts proklamēšanu. Ārstes vīrs Emīls Skubiķis ir starp tiem 38 cilvēkiem, kas 18. novembrī Nacionālajā teātrī pasludina Latvijas valsti.
"Ārsta panākumi atkarājas daudz no tam, cik katrs ārsts ir spējīgs suģestēt savu slimnieku," tā reiz rakstījusi pirmā diplomētā latviešu ārste Klāra Hibšmane. Ārstes raksti par medicīnu lasāmi tā laika presē, bet Klāra Hibšmane pierakstījusi arī sev svarīgas atziņas, pat gatavojusies izdot grāmatu “Mana dzīve”. Šo sapni sagrauj slepkavība, Klāra mirst no nezināma ļaundara rokas, nav saglabājusies arī viņas apbedīšanas vieta. K. Hibšmanes aforismu albumi glabājas Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja krājumā.
Par Klāru Hibšmani lasiet: