Teikums ir ik katrs vārds izsacīts, pilnīgi saprotams spriedums par kādu lietu
06.10.2023.
Jaunakajā novadpētniecības rubrikā lasi un iepazīsti Stērstu Andreju“O tempora, o mores! Ai, laiki, ai, tikumi! Policijai jāstājas darbā, lai mācītu mūs kā latviešus godam turēties un lai nepārkāptum 4. bausli, necienīdami savus vecākus, kas mums iemācīja savu latviešu valodu. Kādu spriedumu par mums spriedīs latviešu vēsture. Visai glaimojošs tas neiznāks. Ja, ja, latviešu kungi, vairāk pašcieņas!” Stērstu Andrejs“ Vairāk pašcieņas” https://ej.uz/xh
Kad kārtējo reizi uzspēlēti klīrīgi sākam čīkstēt, ka nav mums tādu vai tādu vārdu, ar ko apzīmēt jaunās lietas, izpausmes vai darbības, tad lai aizdomājamies, cik pašsaprotami šodien mūsu mutēs skan vārdi pavēste, atsauksme, aizmugurisks, mutisks, rakstisks, dzimtsarakstu nodaļa un citi. Bet arī par tiem reiz šaubījās un vaikstījās pirmie izrunātāji un vēl vairāk noliedzēji. Tos radīt, atspēkot, pierādīt spēja latvietis, jurists, literāts, valodnieks, tautiskās atmodas darbinieks, jelgavnieks Andrejs Stērste.
1890. gada jūnijā avīze “Dienas Lapa” raksta: “Bijušais Kurzemes guberņas prokurora biedrs, zvērināts advokāts Stērstu Andrejs dabūjis no tieslietu ministra tiesību praktizēt Baltijas tiesās. Tātad kurzemniekiem Jelgavā atkal savs latvietis advokāts, vienīgais visā Kurzemē.” Un tā 1890. gadā Stērstu Andrejs ierodas uz dzīvi Jelgavā. Šeit viņš ilgus gadus strādā par zvērinātu advokātu, kļūst par Jelgavas latviešu biedrības rakstniecības nodaļas priekšnieku, vēlāk arī par pašas biedrības vadītāju, izvērš rosīgu sabiedrisko un politisko darbību.
Advokāta un valodnieka meita dzejniece Elza Stērste par tēvu raksta: "Un kas tad Stērstu Andreja dzīve bij? Tā bija visa viena nepārtraukta prāva par latviešu zemniekiem atņemto zemi un atņemtām tiesībām. "Šī Stērstes “mūža prāva", brīnišķīgā valodas izjūta un plašās zināšanas radījusi stabilu latviešu juridisko terminoloģiju, spēcinājusi mūsu valodu un pašapziņu. 1889. gadā tiek iespiesti A.Stērstes lietpratīgi iztulkotie tiesu likumi jeb "Ķeizara Aleksandra II tiesu ustavi", bagātināt terminus spiež un palīdz sekretāra un tulka darbs Latvijas lauku revīzijā 19. gs. beigās. Tā rodas termini, atvasinājumi un jaundarinājumi noziegums, apsūdzība, apsūdzētais, apžēlošana, apcietināšana, daudzlaulība, baumas, draudi, vardarbība, patvarība, zādzība, neslavas celšana, kārtības traucētājs, pavēste, ziņnesis, izpildu raksts, ieruna, kratīšana, lietiskie pierādījumi, blakus sūdzība, spaidu darbi, apgabaltiesa, aizmugures spriedums, valsts noziegums, tiesas kļūda, atsauksme u. c.
Šonedēl Stērstu Andrejam 170.
Skumji, ka Jelgavā, kur dzīvojis un strādājis tāda mēroga vīrs kā Stērstu Andrejs, netiek daudzināta viņa piemiņa. Varbūt ir pienācis laiks atdot viņa vārdu kādai Jelgavas ielai.
Atminēsimies un godināsim Stērstu Andreju:
http://www.jelgavasbiblioteka.lv/par-jelgavu/ieverojami-cilveki-jelgava/303/