Teča testaments
22.06.2023.
“Urna noderēs man. To apvīs divas čūskas, liecinādamas, ka cilvēku izskatā tās vienmēr atradušās manas dzīves ceļā. Galma intriganti, nolādētie čūskuļi, .. . Virs mana kapa urnas jāpaceļas liesmiņai. Lai tā stāsta, ka, būdams brīvdomātājs, esmu nosodījis sava laikmeta tumsonību. Ka, gribēdams liesmot, esmu sadedzis sevī, uguns lavīnu neizraisīdams!” (E. Bauzis “Pēdējā pastaiga.” Jelgavas Ziņotājs, 21.08.1992)
Pirms 230 gadiem Mītavas tiesu padomnieks Kristofs Ludvigs Tečs paraksta un apzieģelē savādu precību uzmudinājumu.
Pēc “Mitausche Zeitung” pasniedzam šādu izgājušā gadu simtenī no kāda tiesas kunga Teča dibināto un vēl šo baltu dienu spēkā esošo precības uzmudinājumu priekš tādām amatnieku meisteru meitām, kam maza rocība. Kā iz šī senlaiku nosacījuma redzams, tad katru gadu tiek izmaksāta minētā kunga pļavas nomas nauda tai meistera meitai, kura tai gadā pirmā apprecās.
Senējais dokumenta saraksts skan šādi: “Daru caur šo zināmu ikkatram, kam pienākās! Es, apakšā parakstījušais, dāvinu, kā šinī sarakstā noteikts, savu pie Dobeles Iielceļa esošo pļavu, uz kuras atrodās nelaiķa hofrāta *Švandera un mans kaps, visā lielumā, kā viņa man bija un kā tā ar grāvjiem ir aprobežota, uz visiem laikiem Jelgavas pilsētas amatniekiem un māksleniekiem, no šīs stundas sākot, par patiesu un lietājamu īpašumu. — Šī mana mazā dāvinājuma nolūks ir šāds: Nomas nauda par pļavu, kas vislabāk uz 4 vai 6 gadiem var tikt iznomāta, no tā laika amatnieku pilsētas vecākā ik gada tiek saņemta un nākošā gadā tai amatnieku meisteru meitai, kas tai gadā pirmā, lai tā arī būtu no jebkādas ticības, no kāda šeijenes mācītāja tiek atklāti salaulāta un nav bijusi atraitne, laulāšanas dienā kā amata dāvinājums tiek no pilsētas vecākā atklāti izmaksāta. Un lai nu brūtes pāris arī manis atgādātos, tad vēlos un lūdzu ka, brūtes un brūtgāna vārdā, caur laipno pilsētas vecākā gādāšanu, tai pašā gadā, tai alejā, kur mans kaps atrodās vai ar citur, kur nu būtu vajadzīgs, iestādītu 12 bērza kociņus un kad tas tā ik gada notiek, tad, protams, aleja tiek caur to piekopta un uzturēta. — Šo pienākumu brūte, kā to skaidri zinu no tā dāvinājuma, ko viņa caur šo iestādījumu dabon, labprāt izpildīs. — Visi strīdiņi, kas pie šī dāvinājuma izdalīšanas izceltos, netiek no neviena cita, kā tikai vienīgi no tā laika zinstīgā pilsētas vecākā izšķirti, ka lai tie nosacījumi, kas uz patiesības un likumības dibinājās, paliktu nepārgrozīti. — Dievsgan, ka tā meistera meita, kas pirmā tai gadā tiek apprecēta un atklāti salaulāta šīs pļavas pagājušā gada nomas naudu manto. — Caur šo tad nu es savu dāvinājuma sarakstu ar tur izteiktiem nosacījumiem nododu savam labajam draugam, tagadējam amatnieku pilsētas vecākajam Johanim Adamam Blēses kungam, ar lūgumu, lai tas to caur tiesu liek koroborierēt jeb apstiprināt un par to gādā, ka katrā amata lādē no viņa paša parakstīts eksemplāris no tā atrastos.
Dots Jelgavā, 24. jūnijā 1793. gada. Kristaps Ludvigs Tečs, tiesu padomnieks.
(Mans paraksts un mans zieģelis.)
Latviešu Avīzes, Nr.31 (03.08.1888.)
Vācu valodā lasāms Inland, Nr.9 (01.03.1839.)
Versijas par Teča testamentu lasiet E-katalogā.
*Georgs Zigismunds Švanders - jurists, Kurzemes galma tiesas advokāts, Jelgavas brīvmūrnieku ložas “Pie trim kronētiem zobeniem” biedrs.