Sveiks! Latviešu tautai uz augstiem dziedāšanas svētkiem
06.07.2023.
Jau nedēļu dzīvojam XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku virpulī, baudot svētkus gan klātienē, gan ierīcēs. Katrs svētku mirklis gandrīz tūlītēji tiek parādīts, atskaņots, recenzēts un komentēts. Uz šī fona pirmo dziedāšanas svētku pārstāsts “Latviešu Avīzēs” izklausās kā sajūsmināts šļupsts, tomēr ir vērts pārlasīt pusotrsimtgadīgās rindas, lai atgrieztos pie svētku būtības. “Vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki, aiz kuriem ne vien Rīgas lielais pilsēts izgājušā nedēļā dimdēja, bet aiz kuriem dimdēja un vēl ilgi dimdēs visa dārgā Latvija, šie augstie goda svētki, ir nu jauki pavadīti. .. No malu malām, pa ceļu ceļiem nāca dziedāšanas biedrību vadoņi ar saviem pulkiem. No Vidzemes 22 vīriešu kori un 11 jaukti kori un no Kurzemes 4 vīriešu kori un 6 jaukti kori, kopā 43, ar 1035 dziedātājiem un dziedātājām.”
“Jelgavā jau pirmdienā pēc pusdienas redzēja pa ielām dziedātāju barus staigājam, bet jo vairāk saradās otrdienas rīta dziedātāji, tā ka mašīnei bij kādi 10 rati piekabināti, kas pa lielākai daļai ar dziedātājiem no Kurzemes bij pildīti.”
“No biedrības nama (Rīgas Latviešu biedrības nams) dziedātāji tika aizvesti savā kortelī, un pēc kāda brīža katrs dziedātājs dabūja zīmi pie krūtīm un svētku programmu. Pulksten 2 pēc pusdienas bij jāsanākās visiem dziedātājiem biedrības nama lielajā zālē. Apsveicināšanas runu turēja Baumann kungs, Rīgas Latviešu biedrības Priekšnieks, izteikdams iz kāda nolūka šie svētki plaukuši un kādēļ visa tauta uz tiem lai priecājās. Pēc tam muziķim skanot ienesa dārgo jauno karogu. .. Šo karogu pēc dāvināšanas tad arī nesa viens no Rīgas, viens no Vidzemmes un viens no Kurzemes.”
“Bij nodomāts agrāk katru kori īpaši izprovēt, bet kad uz to nebij diezgan laika, tad ņēma tūlīt visus kopā provēt, un —slava tam muziķa garam, kas visiem latviešiem iemājo — gāja it labi jau pie pirmās reizes. Uz trešdienas rītu bij nospriests pulksten 8 lielajā Domas baznīcā provi noturēt, bet kad še tā kora izbūvēšana vēl nebij nobeigta, tad lielo provi turēja biedrības nama zālē. Jau te bij ko dzirdēt un ko redzēt, kad pār dziedātāju galvām visi tie nostādītie karogi (27 biedrībam bija savi karogi) no atvērtu logu vēsmiņas kustināti it kā putniņi jaunības spēkā savus spārnus cilādami plivinājās un dziedātāju kori vienā barā kopā metās, ka var iet uzrādīt sava krietna darba augļus.”
“Ap pulksten 4 devās visi dziedātāji un dziedātājas, pa 4 vienā rindā uz Domas baznīcu. Svētku komiteja, kas uz to smalkāko ir to mazāko lietiņu bij ievērojusi, arī te bij tik teicami visu izgādājusi, ka it nekas pie kārtības netrūka; tā ka gan reti tāds liels ļaužu pulks tik klusu un jauki tūdaļ savos plačos varēja iekļūt. Kārtības uzraugi iz studierētiem un smalki mācītiem latviešiem savas acis zināja pamest uz visvisādu smalkumu, lai latvju tautas dēliem gods visur rādās. Tik tas bij jānožēlo, ka kori baznīcā tik mazu tik bij varējuši izbūvēt, ka knapi tik pusei no dziedātājiem bij rūmes uz to. Baznīcas būve to citādi neatļāva. Ta tad tik kādi 400 vīriešu korī ar jauktiem mainīdamies tur spēja kopā būt.”
“Dziedāšanas svētku pirmā diena pavadīta un mūsu sirdis iepriecinātas un pacilātas caur tām jaukām skaņām, ko šodien baznīcā dzirdējuši.”
Latviešu Avīzes, Nr.27 (04.07.1873)
“Ceturdienas jaukais rītiņš atkal svētku biedrus jo agri augšām trauca. Jau ap pulksten 9.00 sapulcējās visi koru vadoņi ar saviem koriem Ķeizara dārzā un noturēja savu ģenerālprovi uz to koncertu, kas bij uz šo pašu vakaru nolikts. Dārzā bij izbūvēts liels, iegarens lustūzis ar paaugstinātām grīdas tāžām. Gara beņķu rinda bij salikta, tā ka daudz tūkstošiem bij tur ērta rūme. .. Pēc pusdienas ap pulksten 5 visi dziedātāji sapulcējās biedrības namā un devās drīz ceļā. Pa priekšu jāja 4 žandarmi, viņiem pakaļ kara muziķis spēlēdams, tad nesa biedrības karogu, pēc tā nāca svētku kārtībnieki, tad svētku komiteja ar svētku karogu, abi svētku diriģenti, tad atkal tie 43 dziedātāju kori pa 4 dziedātāji rindā katrs ar savu karogu un vadīti no sava diriģenta, tad atkal svētku kārtībnieki; un viņiem nu iepakaļ ļaužu straume. Tā devās no biedrības nama pa Suvorov ielu, troņa mantinieka un Aleksandra bulvāriem un Veišu dambi uz Ķeizara dārzu. .. Ķeizara dārzā nonākot, karogi tika no abām pusēm pie dziedātāju tribīnes sastādīti un nu nāca viens pakaļ otra tie koncertas gabali.. . Tādu koncertu, kur latviešu skaistās tautas dziesmas viņu žēlīgos mīlīgos meldiņos no tāda dziedātāja pulka atskanēja un tik teicami tapa dziedātas, tādu koncerti vēl ļaudis, kas daudz zemes pārstaigājuši nebij varējuši dabūt dzirdēt. .. Tumsai metoties dārzs tapa gaismots visādas lampu ugunis un koncerts beidzās ar karogu danci, ko še pirmoreiz redzējām. Sastādītie karogi tapa no saviem karogu nesājiem sanesti tribīnēs priekšā, tā ka karogu mākulis sedza visu dziedātāju pulku. Atskanēja Bēting kunga orķestra muziķis un karogi pamazītim šūpāti vicinājās gaisā; tās dažādas perves, un sudrabs un zelts mirdzēja un plivinājās viens caur otru un viss likās it kā Jāņu dziesmu līgojot.”
“Piektdien pēc pusdienas Ķeizara dārzā sanākušie kori noturēja to „dziesmu karu."” “No Kurzemes tie 10 kori no: Irlavas, Sesavas, Saldus, Kroņa Bērzmuižas, Rendas, Ārlavas, Baldones, Brambergu muižas, Vircavas un Iecavas.”
Latviešu Avīzes, Nr.28 (11.07.1873)
No Kurzemes svētkos piedalījās 304 dziedātāji un 16 muzikanti, koru karos gan Kurzemes kori nepiedalījās.
Visi dalībnieki pēc vārda un uzvārda uzskaitīti https://dom.lndb.lv/data/obj/28401.html
Par svētkiem vēl:
Pirmie vispārigie Latviešu dziedašanas svētki Rīgā, no 26ta līdz 29tam jūnijam 1873: (izrīkoti caur Rīgas Latviešu biedrību https://dom.lndb.lv/data/obj/28401.html
DZIESMU SVĒTKU KRĀTUVE https://dziesmusvetki.lndb.lv/festivals/?festival=20