Spiestuve Driksas krastā. Latviešu grāmatas piecsimtgadi tuvinot
24.02.2023.
G. K. Radeckis saņēma algu no hercoga, bet izdeva grāmatas arī par savu naudu. Pirmajos iespiedumos redzami jauni burtu komplekti un ilustrāciju klišejas, kas vēlāk netiek atjaunoti. 1685. gadā iespieda vairākus darbus latviešu valodā. Luterāņu baznīcas rokasgrāmatu "Vermehrtes lettisches Handbuch" (5 daļas 1685. g., papildmetiens 1693. g., 3 daļu atkārtots iespiedums ap 1706. g.) bija lielākais starp G. K. Radecka iespiedumiem, arī pirmais Jelgavas izdevums latviski. No G. Radecka izdevumiem izceļama tā sauktā «Mežmuižas un Kukuru draudžu dziesmu grāmatiņa» (1714. g.), kas bija Jelgavā pirmais izdevums ar titullapu latviešu valodā.
Spiestuve piedzīvoja dažādus laikus, reizēm iespiedējs strādāja viens, reizēm pieņēma zelli. Ziemeļu kara laikā palika bez hercoga materiālā atbalsta, iespieda tikai 1–4 grāmatas gadā. Grāmatā “Senā Jelgava” lasāms par “biežajās apšaudēs no pils “pilnīgi ruinēto” grāmatu iespiedēja Georga Radecka drukātavu ar dzīvokli.” Tomēr spiestuve neiznīkst. Pēc Radecka nāves tai mainās īpašnieks, bet ap 1761. gadu apgāds atkal nonāk ģimenes rokās, to vada Radecka dēls Kristiāns Radeckis.
Driksas krastā atrodas arī galma drukātava,
Mākslas, dailes gudrības dārgumiem tur gala nava,
Lai ar darbošanās grūta, prāta augļi plūst un plūst,
Tos uz svešām zemēm sūta, kur tie jaunu dzīvi gūst. (K. Bornmans. Poēma “Jelgava”)
Par G. K. Radecki lasiet arī:
Labrences grāmatās “Jelgavas grāmata”, “Senā Jelgava” https://ej.uz/tt1k
Jelgavas Pilsētas bibliotēkas veidotajā datubāzē “Ievērojami cilvēki Jelgavā” http://www.jelgavasbiblioteka.lv/par-jelgavu/ieverojami-cilveki-jelgava/261/
Jelgavas Pilsētas bibliotēkas tīmekļvietnes sadaļā “Grāmatizdevēji Jelgavā. Jāņa Vilka kolekcija” https://ej.uz/ntt8