Kārkliņa I.

Labdien un sveiki! Alfrēds Jaunušans

Intas Kārkliņas grāmata "Labdien un sveiki! Alfrēds Jaunušans" ir aktiera Alfrēda Jaunušana dzīvesstāsts, kas atklāj viņa radošā mūža gājumu (no bērnības sapņa īstenošanas līdz spožai atzinībai teātrī), ne uz brīdi neaizmirstot par cilvēku uz skatuves un cilvēku zālē, diendienā sev uzdodot jautājumu: “Vai tas, ko daru, un tas, kā dēļ visu mūžu dzīvoju, kādam ir vajadzīgs?” Lielu daļu grāmatas veido paša Alfrēda Jaunušana monologs, kurā viņš atskatās uz savu veikumu teātrī, runā par smago galvenā režisora nastu divu gadu desmitu garumā, izvērtē savus režijas un pedagoģijas principus, kā arī min daudzus savus dzīves faktus, kas iepriekš nav darīti zināmi.

Atrašanās vieta

Geikina S.

Pēdējie romantiķi

"Dailes teātra 3. aktieru studija, kas no 1959. līdz 1962. gadam darbojās vecajā Dailes teātra ēkā Lāčplēša ielā 25, vēlākajos gados nereti tika dēvēta par leģendāru. Kad studija 1972. gadā atzīmēja savu pirmo desmitgadi, ievērojamā teātra zinātniece Lilija Dzene tās bijušos audzēkņus nosauca par pēdējiem romantiķiem skatuves mākslā.

Par leģendāru Dailes teātra 3. studiju varētu saukt tāpēc, ka tā bija pēdējā, kas mācījās teātra dibinātāja un ilggadīgā mākslinieciskā vadītāja Eduarda Smiļģa vadībā.

Tieši pirms sešdesmit gadiem mēs sapulcējāmies Dailes teātrī, lai uzsāktu mācības pie mūsu izcilajiem pedagogiem. Tagad esam sapulcējušies grāmatā, lai atcerētos un pieminētu.

Atrašanās vieta

Lūriņa D.

Ar vieglu skrāpējumu ādā

Aktrises Ditas Lūriņas izvēlēta dzeja, sarunas par dzeju un dzīvi. Dvēseles lidojums naksnīgā teātrī. 

Atrašanās vieta

Migla A.

Mūsu Klaipēdas kursiņš

Režisora un rakstnieka Andreja Miglas jaunākā grāmata "Mūsu Klaipēdas kursiņš" ir veltītā talantīgā, Klaipēdas Universitātē audzinātā aktieru kursa radošās darbības desmitgadei Liepājas teātrī. Šo gadu laikā viņi ir izveidojušies un sevi pierādījuši kā interesantas personības Latvijas teātrī un kino. Grāmatā ir gan autora Andreja miglas vēstījums par šī kursa tapšanu un veidošanos, gan paša kursiņa aktieru stāstījums par ceļu līdz Liepājas teātrim un mācību procesu Klaipēdā, gan pedagogu, teātra kritiķu, režisoru un skatītāju vērtējumi.

Atrašanās vieta

Dailei 100

Dailes teātra simtgadei veltīto grāmatu veido četras daļas –  teātra zinātniece un kritiķe Edīte Tišheizere raksta par teātra režijas grandiem, teātra zinātniece un kritiķe Līvija Dūmiņa par Dailes aktieru karalisti, mūzikas apskatnieks Orests Silabriedis par mūziku izrādēs un arhitekts Jānis Lejnieks par abām Dailes teātra ēkām.

Autoru rakstus papildina vairāk nekā 400 attēlu, kas aptver laiku no 20. gadsimta sākuma līdz pat mūsdienām.

Atrašanās vieta

Blaua L.

Vija Artmane. Sirdī palikušie

Desmit gadus pēc grāmatas iznākšanas, otrreiz to izdodot Vijas Artmanes 90 gadu jubilejā, viņas toreizējos stāstus par viņai īpašajiem skatuves un filmu partneriem papildina to cilvēku atmiņas, kuriem Vija gan tolaik, gan vēl arvien ir īpaša un sirdī palikusi.

Atrašanās vieta

Kramiņš E.

Sarunas bez robežām

Muzikālā teātra aktieris, režisors, vokālais pedagogs un pedagoģijas zinātņu doktors Edgars Kramiņš ir sagatavojis patīkamu pārsteigumu teātra mīļiem jaunajā teātra sezonā – jaunu teātra mākslai veltītu grāmatu. Tā ir monogrāfija “Sarunas bez robežām”, kas veltīta aktierim, režisoram, dramaturgam, teātra vēsturniekam, stāstniekam un pedagogam Kārlim Pamšem un atsedz vecmeistara unikālo devumu Latvijas teātra mākslā.

Pēc žanra tā ir sava veida beletristika, jo veidota kā izvilkumi no Edgara Kramiņa dienasgrāmatas 30 gadu garumā. Taču tajā pašā laikā – nopietns pētnieciskas darbs. “Šajā grāmatā? par spīti visam, kā teiktu Kārlis Pamše, ir apkopotas mūsu sarunas par mākslu un dzīvi ar turpat trīsdesmit gadu laikā,” atzīst Edgars Kramiņš. “Tās veido savdabīgu dokumentālu stāstu par vecmeistara veikumu Latvijas Nacionālajā teātrī (1944–1965), Valsts Rīgas Operetes teātrī (1966–1989) un Rīgas Muzikāli poētiskajā teātrī (1989–1999), par noieto dzīves ceļu un tajā sastaptajiem līdzcilvēkiem.

Atrašanās vieta

Apinīte V.

Kājām pa Ugunszemi

Stiprs cilvēks, veiksminieks – tādu iespaidu viņš rada par sevi, lai arī dzīvē bijusi ne tikai lomu pārbagātība un lielā nauda, bet arī tukšums makā un pilnīga bezcerība. Iepazīta gan tuvu cilvēku sapratne un mīlestība, gan neizpratne un vientulība. Šī ir subjektīva grāmata – kā notikumus atceras, kā tos ir sapratis un izjutis tieši pats aktieris. Viņam piemīt savi stiķi: dzert neiedomājami stipru kafiju un dažos dzīves posmos arī ko vēl stiprāku, smēķēt lētas cigaretes un izjokot tos, kuriem Dieviņš noskopojis humora izjūtu. Bet viņš prot arī pārliecinoši un mierīgi vadīt auto, saistīt mazākas un lielākas auditorijas uzmanību, rūpēties par vistuvākajiem cilvēkiem – meitu un mazdēlu. Mākslinieks iepazinis gan skatītāju mīlestību, gan brīžus, kad šķiet – tu nekas neesi un neko nevari, nevienam neesi vajadzīgs.

Gribētos, lai lasītājs apjaustu šī cilvēka esības daudzpusību. Pats viņš par sevi reiz sacīja: daudz bijis situāciju, kad ilgi kā pa naža asmeni staigāts. Kā pa karstām oglēm. Un tāpēc radies kāds sapnis, kurš varbūt tiks īstenots, – kājām pārstaigāt otru pasaules malu – Ugunszemi.  Ieklausieties, kā tas skan: U-guns-ze-me.

Atrašanās vieta

Šmite L.

Valentīns Skulme. Raibs taurenis uz dadža lapas

Valentīns Skulme, vieglais un trauslais kā dūmiņš, kļuvis Tūkstošveidis, prazdams pielipt, ieslēpties un vienmēr būt, neizgaistot no pasaules arī bez krēsla, kuru neuzmeistaroja par taustāmu liecību savai esamībai. Valentīna Skulmes lielums tverams laikmeta ainās, ko uzbūris ikviens viņa radītais un ne ar vienu nesajaucamais mākslas tēls. Pilnībā un perfekcionismā — tur atrodams mākslinieks, kurš mākslu radījis bez krāsām, bez koka, metāla vai akmens, arī bez kostīma palīdzības. Nesamākslotu, neatdarināmu mākslu. Mākslu, kas nemelo.

Atrašanās vieta

Dūmiņa L.

Artūra Skrastiņa Spogulija

“Artūrs Skrastiņš ir radoša nemiera gars, kuram tik ļoti piestāv nevietā novalkātais zvaigznes tituls, un tikai viņš pats zina, cik viegli ir uzlēkt pie jebkuras mākslas debesīm un cik grūti ir tur atrasties pastāvīgi. Te ar talantu vien ir par maz – nepieciešams darbs, veiksme, prasme tikt pāri zaudējumiem, neapmaldīties skatītāju un kritiķu mīlestībā un daudz kas cits,” – tā par galveno varoni grāmatas priekšvārdā izsakās teātra zinātniece Ieva Struka.

Atrašanās vieta

Pērkone I.

Ekrāna skatuve

Inga Pērkone spēj objektīvas zināšanas un subjektīvo aizrautību transformēt ikvienam kino interesentam saprotamā valodā, aizvest lasītāju līdzi Latvijas kino maz apspriestās aizkulisēs un izvest prožektoru gaismā gan tos aktierus, kuri ir likuši pamatu Latvijas kinovēsturei, gan tos, kuri ir pārņēmuši stafeti un latviešu kino ieveduši jaunajā simtgadē.(Ieva Struka)

Atrašanās vieta

Gunārs Zemgals uz un aiz skatuves

Apjomīgais un vizuāli bagātais izdevums stāsta par vienu no Latvijas izcilākajiem skatuves scenogrāfiem Gunāru Zemgalu, kurš Nacionālajā teātrī strādāja vairāk nekā 50 gadus kā teātra galvenais mākslinieks.

Atrašanās vieta

Kleins I.

Aktieru ligzda

No vienas puses, teātris ir gluži normāla darbavieta, apmēram tāpat kā slimnīca ārstiem vai augstskola pasniedzējiem, taču, no otras - viss ir pavisam citādi. Kurā darba vietā vēl kopā ar kolēģiem nākas ne tikai dvēseli izgriezt uz āru, bet arī koķetēt, skūpstīties un visādi citādi ķermeniski sadarboties? Protams, tas ir tikai viens no specifiskajiem aktiera darba aspektiem, jo tādu ir diezgan daudz, tostarp kopā būšana ikdienā no rīta līdz vēlai naktij vārda tiešā nozīmē.

Autoru interesē dzīve šādā režīmā, taču vēl vairāk par to - skatuves mākslas uzliktie zīmogi domāšanai un dvēselei. Ko aktieri dara tur, kur publika viņus neredz, un ko paši par to domā? Lūk, jautājumi, uz kuriem šajā grāmatā meklētas pareizās atbildes.

Atrašanās vieta

Lēvalde V.

Hamleta vārdi

"Par Krodera garo un ļoti bagāto mūžu varētu sarakstīt noskaitāmas monogrāfijas. Šis ir ļoti šaurs fokuss, koncentrēšanās uz režisora radošo laboratoriju un viņa darba paņēmieniem," stāsta teātra zinātniece, Liepājas Universitātes Kurzemes Humanitārā institūta pētniece. V.Lēvalde šogad februārī Latvijas Universitātē ieguvusi mākslas zinātņu doktora grādu, aizstāvot promocijas darbu "Klasikas iestudējumi Oļģerta Krodera režijā: teksts un tā interpretācija".

Autore saka, ka, studējot maģistrantūrā rakstniecību, atcerējusies savu teātra pieredzi, suflieres darbu Liepājas teātrī, kas bija saistīts ar teksta apgūšanu, ar klāt būšanu iestudējumu veidošanā. "Tā bija citiem nezināma pasaule, kurai bija vērts ķerties klāt un atklāt. Pēc tam šī tēma "iesūc", pats aizraujies," atzīst V.Lēvalde. Šekspīra traģēdija "Hamlets" bija O.Krodera neizsmeļamais iedvesmas avots, bet teksta radoša interpretācija skatuvei bija veids, kā literatūras klasikas tēlus padarīt par zālē sēdošo laikabiedriem.

Atrašanās vieta

Liepiņa A.

Ak, šie mākslinieki

Aktierim uz skatuves no neparedzētām situācijām jāprot iziet tā, lai skatītājs zālē paliktu pie pārliecības, ka tam tā bija jābūt. Visnegaidītākos kuriozus uz skatuves un dzīvē atradīsiet šajā grāmatā. Atcerieties - ir pierādīts, ka smiekli paildzina dzīvi!

Atrašanās vieta

Jēruma I.

Teātra bērni

Tiem lasītājiem, kurus interesē teātris kā neparasta, zināmā mērā izredzētiem ļaudīm atvērta pasaule, grāmata neliks vilties. Jūs varēsiet tuvāk iepazīt šīs mākslas tempļus un to uzticamos kalpus no viņiem vistuvāko cilvēku skatpunkta un uzzināt viedokļus, kas gan neglaimo, reizēm pat apsūdz, tomēr nekādi nenoniecina teātra neizmērojamo vērtību ikviena cilvēka dzīvē.

Atrašanās vieta

Žuravska Dz.

Rampas viņā pusē

Improvizācija par teātra tēmu, par dzīvi teātra aizkulisēs.

Atrašanās vieta

Peters J.

Teātra dziesmas

“Teātra dziesmas” ir unikāls darbs, jo šajā grāmatā pirmo reizi apkopotas Latvijas lielākajos teātros uzvesto izrāžu dziesmas ar Jāņa Petera sarakstītajiem tekstiem. Ikkatrs no mums zina kādu rindu vai pat veselu dziesmu, kuru vārdu autors ir leģendārais dzejnieks. J. Petera dziesmu tekstus savās izrādēs ietvēruši vairāki Latvijas teātri, tās iemīlējuši skatītāji un klausītāji. Grāmatā iekļautas dziesmas no izcilākajām latviešu teātra izrādēm “Māsa Kerija”, “Nāc pie puikām!”, “No saldenās pudeles”, “Draudzes bazārs”, “Nakts pēc tautasdziesmas”, “Dāvā man lakatu sarkanu”, “Latgola.lv” un “Latgola 2”, “Šerloks Holmss”, “Cits Šerloks Holmss” un no izrādēm Leļļu teātrī – “Pifs”, “Šveiks” un “Dekamerons”.

Atrašanās vieta

Hausmanis V.

Jelgavas teātris

Teātra vēsturnieks Viktors Hausmanis monogrāfijā pievērsies līdz šim maz pētītajam un maz aprakstītajam Jelgavas teātrim, kam vairākus gadu desmitus bija izcila loma Jelgavas dzīvē un kas savas pastāvēšanas laikā no 1920. līdz 1953. gadam bija viens no vadošajiem, māksliniecisko meklējumu ziņā nozīmīgākajiem Latvijas teātriem. Grāmatā aplūkots teātra tradīciju veidošanās process, sākot ar Kurzemes hercogu laikiem, taču galvenā vērība veltīta Jelgavas teātra mākslinieciskajai darbībai neatkarīgās Latvijas un divu okupāciju varas laikā. Autors izsekojis Jelgavas teātra samērā ilgajam tapšanas ceļam, līdz tas sasniedza savu pilnbriedu un sabiedrību priecēja ar mākslinieciski augstvērtīgiem iestudējumiem.

Sīle L.

Dailes teātra sestā studija

Grāmatas autore Lenvija Sīle kopš studiju gadiem cieši saistīta ar VI studiju un arī ar Dailes teātri. Sākotnējās intervijas ar māksliniekiem darba gaitā izaugušas par plašiem portretiem, atklājot 14 dažādus raksturus, dažādus likteņus – aktieris no Dieva žēlastības Andris Bērziņš, pirmo mīlētāju tēlotājs Ivars Elerts, no kinofilmas „Pūt, vējiņi!” daudzu atmiņā palikušie Esmeralda Ermale un Pēteris Gaudiņš, intelektuālis Juris Gornavs, daiļā primadonna Anita Grūbe, vīrišķīgās balss īpašnieks Juris Kalniņš, pāragri mūžībā aizgājušais Aivars Mežinskis, absurda dramaturģijas izrāžu režisors Arnis Ozols, enerģiskā Anda Reigase, optimistiskā Inese Saulīte, „latviešu Žerārs Filips” Juris Straume, neaizmirstamais „Zilā karbunkuļa” solodejotājs Ilgonis Švika, dzīves un dvēseles pētnieks un sieviešu mīlulis Varis Vētra. 

Atrašanās vieta