Senās Jelgavas iemūžinātāji
25.08.2023.
Šomēnes atzīmējam apaļus gadskaitļus diviem Jelgavai nozīmīgiem vīriem. Pateicoties viņu skrupulozajam darbam, varam fotošopēt savu pilsētu tādu, kāda tā bija pirms postījumiem.“Pilsētas ārējais izskats nekādā ziņā nav ne glezniecisks, ne romantisks. Tikai daži torņi, no kuriem visglītākais ir latviešu baznīcas tornis, paceļas virs vienkāršajām māju kontūrām. Taču arī šīm mājām dārzu dēļ maz kas ir redzams. Bez latviešu baznīcas torņa labi pamanāms ir masīvais vācu baznīcas, kā arī ģimnāzijas tornis. Tā kā krievu un katoļu baznīcu torņi ir visai nelieli, tie tikpat kā nav saskatāmi.
Visinteresantākais skats joprojām ir no ūdens puses, jo no turienes acis piesaista staltā, impozantā pils; arī kazino un Mēdemu māja, kas atrodas netālu no ūdens, izskatās labi. Bieži vien tur redzams arī daudz kuģu (laivu), kas ļoti atdzīvina ainavu.”
J. Dērings “Ko es nekad negribētu aizmirst jeb atmiņas no mana dzīves”
Pirms 195 gadiem dzimis mākslinieks, kultūras vēsturnieks un mākslas pedagogs Jūliuss Dērings (dz. Fridrihs Juliuss Dērings; vāc. Friedrich Julius Döring).
Mācījies Drēzdenes Mākslas akadēmijā, gleznojis galvenokārt portretus, vēlāk arī altārgleznas. 1845. gada 8. decembrī ieradies Jelgavā, pēc pāris gadiem ražīga darba apmeties pastāvīgi. 30 gadus bijis zīmēšanas un kaligrāfijas skolotājs Jelgavas ģimnāzijā un privāti, bijis Kurzemes Literatūras un Mākslas biedrības biedrs, sekretārs un bibliotekārs, bijis aktīvs Kurzemes provinces muzeja sekretārs. Mūža veikums – 1106 portreti, 23 altārgleznas un trīs vēsturiskā žanra darbi, līdz mūsdienām saglabājusies niecīga daļa.
Dērings pēc dabas bijis ļoti uzcītīgs cilvēks, tāpēc viņa rakstītajās dienasgrāmatās varam atrast daudz smalku aprakstu un sīku detaļu, kas palīdz iztēloties to laiku Jelgavu un tās iedzīvotājus. Lasiet Jelgavas reģiona bibliotēku kopkatalogā.
Par J. Dēringu http://www.jelgavasbiblioteka.lv/par-jelgavu/ieverojami-cilveki-jelgava/980/
Pirms 120 gadiem dzimis vēsturnieks, Jelgavas Valsts skolotāju institūta vēstures skolotājs, vēstures pētījumu par Jelgavu autors Nikolajs Ķaune.
Vēsturnieks un pedagogs Nikolajs Ķaune nāca no Latgales puses, uz Jelgavu viņu atveda darba gaitas 1934. gada rudenī, Jelgava arī liktenīgi kļuva par viņa mūža mājām.
Agrā jaunībā Nikolajs Ķaune grasījās kļūt par karavīru, bet tas neizdevās veselības likstu pēc. Tad sekoja mēģinājums mācīties ko praktisku – mehāniku, bet kāre pēc kaut kā netveramāka – pagātnes pētīšanas un izpratnes - bija lielāka, tāpēc jauneklis metas studēt vēsturi, kurai kaismīgi veltīja visu negaro mūžu. Lielākajā daļā savu pētījumu un zinātnisko darbu Nikolajs Ķaune nodarbojās ar Latgales vēstures izpēti. Viņš bija aktīvs Latvijas vēstures institūta biedrs-līdzstrādnieks, veica nozīmīgus pētījumus par Latgales un Livonijas vēsturi. Par nesavtīgo un pamatīgo darbu saņēma Krišjāņa Barona prēmiju (Dibināta 1926. gadā, piešķīra par izciliem darbiem latviešu zinātnē un kultūrā). N.Ķaunes raksti bija sastopami tikai nopietnos izdevumos kā Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, Senatne un Māksla, Akadēmiskā Dzīve.
Dzīvodams Jelgavā, paralēli skolotāja darbam N. Ķaune pievērsās senās Kurzemes hercogu metropoles vēstures pētīšanai. Skolotājs Nikolajs Ķaune darbojies arī Jelgavas tūristu pavadoņu (gidu) sagatavošanā un pārbaudījumu komisijā, liekot spriest, ka tā laika gidu vēstures zināšanas tika pārbaudītas pamatīgi.
Par Livonijas un Jelgavas vēsturi N. Ķaune rakstījis "Leišu un poļu laikmets Livonijā" (Valters un Rapa, 1936) un "Vecie Jelgavas plāni un skati" (Senatne un māksla Nr. 3, 1939), bet vēsturnieka pēdējais darbs - grāmata «Vecā Jelgava” https://ej.uz/kzqv nāk klajā īsi pirms viņa nāves. Taču liktenis ir lēmis, ka autoram pilnīgi gatavā veidā šo darbu skatīt vairs nav lemts.
Par N. Ķauni http://www.jelgavasbiblioteka.lv/par-jelgavu/ieverojami-cilveki-jelgava/187/