Rudens latviešu gadskārtā
Rudens ir bagāts gadalaiks – gan ar ražu, gan tradīcijām, svinamajām un piemiņas dienām. Rudenī pieminam savus mīļos un tuvos, kas nāk mūs apciemot no veļu valstības, atzīmējam Miķeļus un Mārtiņdienu, un sākam gatavoties adventes laikam.
Grāmatu anotācijas no www.jr.lv
|
|
Barons K. Latvju dainas
Krišjāņa Barona sakārtotās "Latvju dainas" (1894-1915) - līdz šim pilnīgākais latviešu tautasdziesmu izdevums - bija vainagojums nacionālromantiskajam posmam latviešu kultūrvēsturē. Tās laika gaitā izvērtušās par latviešu kultūridentitātes simbolu, bet Barona tautasdziesmu kartotēka - dainu skapis - iekļuvusi UNESCO Pasaules atmiņas reģistrā. Šī izlase ar parindeņiem angļu, vācu un krievu valodā ļauj iepazīt daļu "Latvju dainu" tekstu, kā arī oriģinālizdevuma struktūru.
|
|
|
|
Gadskārtu grāmata
Gadskārtu grāmatā atrodama ne tikai pavasara ieražu apcere, dziesmas, rotaļas, spēles, mīklas un joki, bet arī vasaras darbi, prieki un nieki, rudens pārdomas Veļu laikā, maskoto ļaužu izdarības no Mārtiņiem līdz Meteņiem, ziemas zīmes debesīs un zemē, nošu raksti, ornamenti, ticējumi un vēl daudz citu lietu. Gadskārtu grāmata piedāvā dialoga iespēju ar senču pieredzi - lieliem un maziem, bērniem un pieaugušajiem, zinošajiem un nezinošajiem, skolēniem un skolotājiem.
|
|
|
|
Gadskārtu tautasdziesmas
Tautasdziesmu izlase jaunākā vecuma bērniem. Tautasdziesmas krājumā sakārtotas pa tēmām – latviešu tautas svinamajām dienām kalendāra secībā.
|
|
|
|
Grīns M., Grīna M. Latviešu gads, gadskārta un godi
Gadskārtas svinības, vadoties no notikumiem dabā, veido aktīvu norišu ciklu ļaužu dzīvē. Tās dod pelnītu atpūtu pēc darbā pavadīta laika posma, bet galvenais, - izaugušas no saules gaitas radītiem pieturas punktiem, latviešu gadskārtas svinības veido pamatu latviešu senajai laika skaitīšanas sistēmai. (M.Grīns)
|
|
|
|
Karaša D. Latviskās sadzīves tradīcijas un godi
Latviešiem kā senai kultūras tautai šīs tradīcijas bijušas visai izkoptas, taču laika gaitā daudz ko zaudējušas no sava īpatnā rakstura un daļēji vispār zudušas. Ar šo izdevumu autore grib palīdzēt mūsu sadzīves tradīcijām un godiem atgūt latvisku saturu un formu.
|
|
|
|
Kokare E. Latviešu galvenie mitoloģiskie tēli folkloras atveidē
Pētījums par latviešu mitoloģiju, latviešu dievībām .Papildināts ar tautasdziesmām, ticējumiem un skaidrojumiem.
|
|
|
|
Latviešu tautas dzīvesziņa
Šajā ciklā iznākušas jau 5 grāmatas. Katra no tām veltīta kādam noteiktam posmam cilvēka sadzīvē, dabas ritumā, senču tradīcijās. Aprakstus papildina tautasdziesmas. Tām pievienots bagātīgs nošu materiāls. Savukārt ilustrācijās skatāmi mūzikas instrumenti, tautas tērpi un telpu pušķojumi.
|
|
|
|
Latviešu tautasdziesmas un ticējumi. Rudens
Grāmatā ir apkopotas appļāvību, apkūlību, Miķeļdienas, Mārtiņdienas, precību un rudens tautasdziesmas un ticējumi. Tautasdziesmu un ticējumu krājums paredzēts skolniekiem.
|
|
|
|
Latviešu tautas ticējumi
To laiku no Miķeļa līdz Mārtiņam, kad garus mielo, sauc Kazdangā par iļģu laiku, Valtaiķos par garu laiku, Puzē par ķauķu laiku, Zemītē par pauru laiku, Limbažos par paurīšu laiku. Šis garu laiks iet četras nedēļas un to tura par svētu laiku.(nr.32496)
|
|
|
|
Laidīsim rudenī
Kad pienākusi Mārtiņdiena, tad ir laiks, kad jābeidz visi rudens darbi, jānokuļ labība, jāapar zeme, jo pēc Mārtiņdienas zeme dodas it kā atpūtā. Ja pēc Mārtiņdienas zemi vēl arot traucē, tad nākamā gadā nav gaidāma nekāda raža. Ar Mārtiņdienu izbeidzas arī pieguļas laiks, tāpat arī lopus vairs nelaiž ganos. Ja to dara vēl pēc Mārtiņiem, tad zirgus un govis plēš vilki, kam šai laikā atļauts darīt ko vien grib, jo Juris, kas pavasarī vilkiem uzliek iemavus galvā, Mārtiņdienā tos atkal noņem.
|
|
|
|
Liesma A. Senbaltu spēka zīmes un raksti
Kā enerģētiski attīrīties, skaitot dainas? Kā meditēt, izmantojot senbaltu zīmes un rakstus? Kā sevi aizsargāt ar senbaltu zīmju un rakstu palīdzību? Uz šiem jautājumiem atbildes atradīsit unikālajā grāmatā "Senbaltu spēka zīmes un raksti". Autore apraksta katru zīmi, smalki izstāstot tās enerģētisko vērtību. Katrai zīmei ir piemeklēta atbilstoša latvju daina, kuru skaitot var meditēt. Iemācies uzzīmēt savu zīmi, kura palīdzēs nosargāt laimi, saticību, veselību! Sargā sevi ar senbaltu zīmēm un rakstiem!
|
|
|
|
No Miķeļiem līdz Mārtiņiem
Skolēniem domāta neliela grāmatiņa, kurā apkopotas visas latviešu svinamās dienas šajā laika posmā, apraksti papildināti ar tautasdziesmām un latviešu autoru dzejoļiem.
|
|
|
|
Olupe E. Latviešu gadskārtu ieražas
Grāmatā aprakstītas latviešu tautas tradīcijas gadskārtu ritējumā. Apkopojot bagātīgo fondu materiālu, autore mūs iepazīstina ar dažādiem ticējumiem, laika un ražas pareģošanu, rotaļām, piedāvā arī raksturīgākos svētku ēdienus.
|
|
|
|
Senkeviča B. Latviešu ģimenes godi
Ieskatoties dziļāk mūsu senču tradīciju pasaulē, redzam, ka cauri visām vēsturiskajām pārvērtībām lepns un svešinieku jūga nesalauzts, pāri gadsimtu slieksnim soļo mūsu cilvēks, nesot skaidru latvisko prātu, dvēseli no šūpuļa līdz kapa malai, un tā no paaudzes paaudzē. (B.Senkēviča)
|
|
|
|
Šterna M. Senā gadskārta
Kā mūsu senči skaitīja gadus, kāds bija Mēness, kāds – Saules kalendārs; kādas tradīcijas un ticējumi tika ievēroti Mēness – Saules kalendāra svētkos un laikgados; kādas bija seno latviešu dievības un gari; kā viņi tika galā ar skauģiem, burvjiem un raganā; kā gadskārtu reizēs pušķoja māju, ko lika svētku galdā un kā priecājās – par visu to uzzināsiet šajā grāmatā.
|
|
|
|
Gadskārtas un ģimenes svētki
Grāmatā iekļautas 944 receptes, kas ļaus izvēlēties katrai ģimenei piemērotāko dažādām svinamajām gadskārtām. Mārtiņdienas galds greznojams ar pēdējiem rudens ziediem, un tad īstais laiks likt galā zoss vai gaiļa cepeti.
|
|
 |
Prahtls R. No Mārtiņiem līdz Silvestriem
Grāmatā ievietotas receptes gan Mārtiņdienas cepešiem, gan arī pīrāgiem, un saldajiem kliņģeriem.
|
