Brastiņš E.

Latviešu ornamentika

Ernests Brastiņš ir pirmais uzcītīgākais latviešu ornamentu

pētnieks.Viņš izvēlējies pareizo ornamentikas pētīšanas virzienu -

seno mitoloģiju. Grāmatā viņš sniedz ornamentu elementu

atšifrējumus (pareizāk - minējumus), kas dod izpratni par

latviešu tautas pasaules uzskatu, ticējumiem, dzīvesziņu. 

Atrašanās vieta

Kraukle D.

Latviskais rotājošais raksts

Grāmatā iepazīsiet latviešu rakstu pamatelementus, kas ieraugāmi tautastērpos un cimdos, Lielvārdes jostā, senos māju un priekšmetu rotājumos, pat tautas deju rakstos. 

Atrašanās vieta

Latvju raksti izšuvumiem

Grāmatā parādīti latviešu izšuvumu rakstu paraugi, kā arī neliels priekšvārds latviskās pašapziņas celšanai. Grāmata izdota atkārtoti, pēc 1936. gada izdevuma. 

Atrašanās vieta

Kraukle D.

Ornaments

Grāmata palīdzēs ielūkoties latviešu tautas mākslā, mācīties atklāt ornamenta simbolisko nozīmi un ikdienā izmantot latvisko zīmju spēku. Izdevums noderēs, lai izprastu latvisko dzīvesziņu, apgūtu zīmju valodu un saprastu latviešu tautas pastāvēšanas stipros pamatus.

Latviskajās rakstu zīmēs ir iekodēta daļa tik nozīmīgās latviskās enerģētikas un vēstošās informācijas, kas spēj ietekmēt katra latvieša dzīvi. Vienotā harmonijā ar Latvijas dabu un tautas raksturu katra zīme koncentrē attiecīgās izjūtas un domas. 

Atrašanās vieta

Celms V.

Latvju raksts un zīmes

Viss sākas no centra. To saka mūsu rakstu zīmes. To saka arī modernā fizika un astronomija. Zinātnieki aizstāv kosmiskā sprādziena teoriju. Mūsu zīmes to sauc par Pērkonu. Iespējams šī grāmata kļūs par atgriešanos mājās ne vienam vien mūsu senās reliģijas un filozofijas kopējam.Šīs grāmatas vērtīgākais devums, šķiet, ir sistēmiskā pieeja. Zīme jeb raksts spēj sniegt tik plašu informācijas apjomu, kādu gandrīz neiespējami izteikt vārdos. Autors zīmju tvērumā par centrālo pazīmi izvēlējies to ģeometrisko struktūru, kura konteksta ar  krāsu un izvietojumu starp citām zīmēm sniedz mums atbildi uz jautajumu, kāds viss ir. 

Karlsone A.

Rakstainās jostas: kopīgais kultūrslānis

Grāmatā sniegta gan praktiska informācija jostu audējiem, gan jostu aušanas tradīcijas vēsturiski skaidrojumi, apkopojot ļoti plašu, daudzu muzeju un citu krātuvju sniegto ziņu kopumu par atsevišķiem, savstarpēji līdzīgiem rakstaino jostu tipiem: Alsungas, Krustpils un Kalsnavas. Ilustrācijām galvenokārt izmantotas jostas no Latvijas novados esošajiem muzejiem, lai popularizētu to kolekcijas un parādītu lasītājiem, ka esam bagāti ar daudziem etnogrāfisko priekšmetu krājumiem. 

Atrašanās vieta

Jansone A.

Dvieļu rotāšanas tradīcijas Latvijā

Grāmatā aprakstīta rotāto dvieļu izšuvumu vēsture Latvijā. Ilustrācijām izmantoti dokumentāli fotomateriāli no dažādām Latvijas vietām. Liela uzmanība pievērsta dvieļu lietošanas tradīcijām, kas vēl joprojām ieņem nozīmīgu vietu mūsu tautas sadzīvē. Vēsturiskā secībā aplūkota arī rotāto dvieļu aušana un dvieļu galu apdare. Pielikumā 94 dvieļu fotogrāfijas no Latvijas vēstures institūta etnogrāfu zinātnisko ekspedīciju materiāliem.

Atrašanās vieta 

Grasmane M.

Latvieša cimdi

Tautas tērpu meistares un Senās klēts dibinātājas Marutas Grasmanes grāmata veltīta latviešu etnogrāfiskajiem cimdiem. Daudzu gadu izpētes darbā autore Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Liepājas muzeja un Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja krājumos izvēlējusies 177 no 18. gs. līdz 20.gs. sākumam tapušus cimdus, kuri vislabāk raksturo dažādu Latvijas novadu cimdu adīšanas tradīcijas. Grāmatā publicētie cimdu pāradījumi un to tehniskie zīmējumi ļauj iepazīt latviskās dūraiņu darināšanas tradīcijas un rakstus, kā arī rosina lasītājus smelties iedvesmu saviem rokdarbiem. 

Atrašanās vieta

Latviešu cimdu raksti

Cimdu forma, valkāšanas ieražas, darināšanas tehnikas un rotāšanas veidi gadsimtu gaitā piedzīvojuši būtiskas izmaiņas. Autores grāmatā ir plaši aprakstījušas par cimdu adīšanu Latvijā, tās bagāto vēsturi. Jau 6-8 gadu vecumā meitenes mācījās adīt, lai pūrā būtu vairāki desmiti, pat simti cimdu vairākos rakstos un krāsās, ko dāvināt savas dzīves nozīmīgākajos brīžos. Cimdus adīja no aitas vilnas dzijas, kuru krāsoja un tad šķetināja ar ratiņu. Katram Latvijas novadam senatnē bija savas raksturīgākās krāsas. Kurzemē tā bija balta, pelēka, sarkanā un mēļi zilā, Latgalē – sarkana, dzeltena, zaļa un balta, Vidzemē – balta, pelēka, gaiši brūna vai zaļa krāsa un Zemgalē – zaļā un brūnā toņa variācijas. 

Atrašanās vieta

Ozolniece I.

Pamatraksti

Latviešu kultūrā līdzās tautas dziesmām viena no skaistākajām tautas mākslas izpausmēm ir raksti. Grezni un daudzveidīgi tie vērojami tautas tērpos, it īpaši brunču audumos un jostās, kreklu izšuvumos, cimdu un zeķu adījumos. Ne mazāk svarīga nozīme rakstiem ir bijusi sadzīves priekšmetu – dvieļu, galdautu, segu aušanā.Visvairāk izmantotie ir dreļļu raksti. 

Atrašanās vieta

Grasmane M.

Latviešu tautas tērpi. Raksti. Izšūšana.

Cilvēki cits citu sastop dziesmās, dejās, rakstos. Visi, kas iegriezušies Senajā klētī, ir jutuši dziļu prieku un lepnumu par mūsu tautas lielo bagātību - tautas tērpiem. Bagātīgā, prasmīgi un rūpīgi darinātā Latvijas novadu tautas tērpu kolekcija rada cieņu un apbrīnu gan katrā latvietī, gan cittautietī. Šajā grāmatā Maruta Grasmane ir apkopojusi savu pedagoģes un rokdarbnieces pieredzi, kā arī materiālus par Senajā klētī sakrāto pūru. Šis ir gan reprezentabls izdevums, kurā atainots visu 19 etnogrāfisko novadu tautas tērpu krāšņums, gan arī praktiska rokasgrāmata. 

Atrašanās vieta

Žeiere I.

Arheoloģiskais tērps

Grāmatā apkopota informācija un sniegts plašs ilustrāciju klāsts par nozīmīgākajiem arheoloģiskajiem tekstilatradumiem Latvijā. Tās mērķis ir atvieglot šīs tēmas apguvi, palīdzot orientēties pieejamajos materiālos un veicinot izpratni par to izmantošanu. Arheoloģiskie atradumi raksturo katras Latvijas teritorijā dzīvojošās etniskās grupas apģērba darināšanas un lietošanas īpatnības vēlajā dzelzs laikmetā, iezīmējot pārmaiņas, kas skārušas apģērbu tā attīstības gaitā. Grāmatā sniegtas norādes par kopīgajām un atšķirīgajām iezīmem šo grupu apģērbā, kā arī iespējām mūsdienās veidot vēsturiski precīzas arheoloģisko apģērbu rekonstrukcijas. Šis izdevums domāts cilvēkiem, kam nav priekšzināšanu šajā jomā, tas ir kā pirmais solis arheoloģiskā tekstilmateriāla iepazīšanā pirms rekonstrukciju gatavošanas procesa, kas sniedz ieskatu pielietojamajā materiālā un palīdz izvairīties no biežāk pieļautajām kļūdām. 

Atrašanās vieta

Jansone A.

Apģērba attīstība Zemgalē 19. gadsimtā

Autore pētījumā par Zemgales kultūrvēsturiskā apgabala apģērba attīstību 19. gadsimtā, zinātniskajā apritē ieviešot jaunus lietiskos, rakstītos un vizuālos avotus, sniedz mūsdienu redzējumu par laikmeta ietekmi uz apģērba attīstību, kā arī precizē tajā laikā Zemgalē valkātā apģērba attīstības posmus un tendences, kas lielā mērā bija saistīti ar tā laika vērtībām un ideāliem. 

Jansone A.

Rucavnieku apģērbs cauri laikiem

Nepretendējot uz pilnīgu 19. gadsimta Rucavas apģērba vēstures rekonstrukciju, šī izdevuma mērķis ir atspoguļot, kā cauri laikmetu griežiem rucavnieki vēl mūsdienās ar saglabāto vecmāmiņas rotāto kreklu, cimdu vai zeķu pāri, kā arī citu kādreiz valkātā apģērba daļu spēj uzturēt sava novada lokālpatriotismu un saglabāt vēsturisko atmiņu. Pētījums balstīts uz apjomīgu lietisko un rakstīto avotu daudzumu: 2005.–2015. gados Rucavā etnogrāfu zinātnisko ekspedīciju laikā autores savākto materiālu, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja, Liepājas muzeja materiāliem, Krievijas etnogrāfijas muzeja Kurzemes tērpu kolekciju, Rucavas privātkolekcijās un pie teicējiem apzināto etnogrāfisko materiālu, kā arī speciālo literatūru.

Karlsone A.

Dziesmu svētki un tautiskā tērpa attīstība Latvijā 19.gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā

Autore soli pa solim izseko dažādajiem posmiem tautiskā tērpa idejas attīstībā no 19./20. gs. mijas modernisma modes ierosmēm līdz tradicionālā apģērba rekonstrukcijām 30. gados, cauri padomju perioda stilizācijām, no jauna atgriežoties pie autentiskā tautas tērpa 20.gs. nogalē. Autore aplūko ne tikai tautiskā tērpa kā latviešu nacionālās identitātes elementa tapšanu 19. gadsimta beigās, bet atklāj arī, kā tā vizuālā forma, izpratne par to, kas ir tautiskais tērps, un funkcijas, ko tas pildīja sabiedrībā, mainījās dažādos Latvijas politiskās vēstures posmos līdz pat 20 gadsimta beigām. 

Atrašanās vieta

Reizniece I.

Rokasgrāmata folkloras mācīšanā

Folkloristes Ilgas Reiznieces grāmatā ir ietverti ne tikai padomi, kā iepazīstināt bērnus ar mūsu tautas tradicionālo kultūru, bet arī viss, kas nepieciešams, lai varētu darboties praktiski – dziedāt, dancot, iet rotaļās, minēt mīklas, stāstīt pasakas un anekdotes. Grāmata būs labs palīgs gan pirmsskolas un sākumskolas skolotājiem, gan ģimenēm, kurās tiek godātas latviešu tradīcijas. 

Bērziņš L.

Greznas dziesmas

"Greznas dziesmas" ir rūpīgs izcilā folklorista pētījums par latviešu tautasdziesmu vākšanas, publicēšanas un novērtējuma vēsturi-no pirmajiem dziesmu pierakstiem 16. gadsimtā līdz 1844. gadam, kad publicēts Georga Bitnera krājums "Latviešu ļaužu dziesmas un ziņģes". 

Atrašanās vieta

Drulle E.

Latvija dejo

Latvija dejo stāsta par latviešu tautas dejas vēsturisko attīstību ceļā uz sasniegumiem, rāda fotomeistaru fiksētus mirkļus XIII un XIV Deju svētkos Daugavas stadionā. Nodaļā Izcilie Latvijas tautas deju ansambļi ir izveidoti radoši portreti ar fotokadriem ansambļu dejotāju izpildījumā par trīsdesmit diviem augstākās klases Latvijas deju kolektīviem un četrpadsmit diasporas deju kopām. 

Atrašanās vieta