Pirts – mūsu veselībai
Smaržīgu lapu slotiņa, zāļu tējas krūze, linu dvielis, miers dvēselē, un rimts saulriets dīķa malā. Nogurums un stress lai paliek aiz muguras. Baudīsim vasaru!
Grāmatu anotācijas no www.janisroze.lv, www.gramata24.lv, www.dzirkstele.lv, www.drukatava.lv,
|
Balode G. Pirts zinības
Grāmatā “Pirts zinības” autore Gita Balode apraksta latviešu pirts tradīcijas un skaistumkopšanas iespējas pirtī. Viņa detalizēta apraksta pirtsslotu veidus un pielietojumu, kad izmantot bērzu zaru slotu, kad ozolu vai kādu citu koku zaru pirtsslotas. Aromterapija arī ir vērā ņemama procedūra, ko ir vērts izmēģināt pirtī, ja ir tāda iespēja. Noslēgumā autore pievēršas latviešu pirts salīdzinājumam ar citu tautu pirtīm, ar ko tā atšķiras un kādas latviešu pirtij piemīt priekšrocības.
|
|
Lielā pirts grāmata
Un kad jūs pēdējo reizi bijāt pirtī? Neatceraties? Tad laiks atjaunot šo ieražu. Pirts ir labākā vieta, kur atpūsties, novelt no sevis darbadienas laikā iegūto stresu un spriedzi un atgūt veselību!
|
|
Vilde-Batņa A., Batņa J. Tauta, kas aicina pirtī Dievu
Grāmata un disks katram latvietim ir kā ceļvedis uz jaunām sajūtām pirtī. Šeit apkopotas grāmatas autoru pieredze un zināšanas par latvisko pirti. „Iekuriniet pirti, lai ar pirmajiem dūmiem, kas iziet skurstenī aiziet šaubas un neticība par pirts unikalitāti. Lai katra darbība caur pirti dod spēku, mīlestību un līdzsvaru. Latviskais pirts rituāls ir unikāls visā Pasaulē un mēs esam tauta, kam tas pieder.” Autori aicina apzināties savu senču gudrību.
|
|
Pirts praktiski un dziedinoši
Šajā izdevumā vienkop lasāmi daudzu Latvijas labāko pirtnieku ieteikumi un pirts praktiķu pieredzes. Tāpat – padomi, kā būvējama pirts, veidojama krāsns, ierīkojamas lāvas gan tradicionālās pērtuvēs, gan neierastākās, pašbūvētās brīvdienas un saliekamās, melnajās dūmu un kupolveida pirtīs un pirtiņās. Avīzē arī viss par slotiņu griešanu, žāvēšanu un uzglabāšanu, kā arī kā gatavot un izmantot skrubjus, ko pirtī darīt ar dzintaru un kristāliem un daudzas citas lietas. Izziniet, smelieties ierosmi, izmēģiniet!
|
|
Pirts un veselība
Pēdējā laikā līdztekus modernām pirtīm ar dažādu procedūru un izklaides iespējām modē atgriežas arī latviešu senā melnā pirts ar uzsvaru uz dažadu augu un minerālu izmantošanu pirtsslotās un citos dziednieciskās masāžas veidos. Šāda pirts nav izpriecu vieta, bet veselības stiprinātāja, kas gan nenozīmē, ka tur trūktu jautras gaisotnes un interesantu izdarību. Tematiskās avīzes autore ir viena no Latvijas pazīstamākajām veselīga un dabai draudzīga dzīvesveida popularizētājām, žurnāliste Anitra Tooma.
|
|
Krūmiņa I. Pirts rituāla garīgie aspekti
Šis ir pētījums par latviska pirts rituāla garīgajiem aspektiem. Tajā raksturota problēmas aktualitāte – mūsdienu, ne reliģiozā, cilvēka sarežģītā situācija attiecībā uz harmonijas atrašanu un reģenerāciju psiholoģiskā un garīgā līmenī. Grāmata var kalpot kā palīglīdzeklis pirtnieka darbā, bet vienlaikus tas ir arī rosinājums paplašināt meklējumu lauku. Grāmata domāta visplašākajam lasītāju lokam.
|
|
Eglīte I. Pirts draugu grāmata
Pirtī ieejot sacīja: „Labvakar, pirtiņ”!”Izpērušies noskaloja lāvu ar šādiem vārdiem „Peries, Laimiņ, māmiņ, ar saviem dēliem, meitām, ar zelta slotiņu, ar sudraba lapiņām.”
|
|
Riekstiņš I. Pirts
Grāmatā doti derīgi padomi par pirtsslotām, masāžu, fitoterapiju, pirts ietekmi uz vispārējo veselības stāvokli.
|
|
Pirtnieku stāsti
Šī grāmatiņa jūs iepazīstinās ar pirti, tās procedūrām un cilvēkiem, kuri sevi ziedo šim darbam. Savas domas ir pauduši 44 Latvijas pirtnieki, kurus vieno lielā mīlestība pret pirti. Izteiksmes veids ir dažāds, tāpat kā katra pirtnieka darbības rokraksts. Nebūsim stingri kritiķi. Ne jau skaistos vārdos slēpjas katra meistara gudrība un ne jau vārdi spēj atspoguļot to īsto pirts burvību un valdzinājumu.
|
|
400 padomi veselībai un skaistumam Latvijā
Par dzīvesprieku, vingrumu, slaidumu, enerģiju. Pret sāpēm, stresu, lieko svaru, novecošanu. Tas viss ir cieši saistīts arī ar pirts apmeklēšanu un pēršanos.. Grāmata ir praktisku padomu sakopojums.
|
|
Vilde – Batņa A., Batņa J. Pirtīža
Grāmata ir par pirtīžu - senu rituālu, kura laikā jaundzimušo ne tikai mazgāja spēka ūdenī, pēra ar Laimas slotiņu, dzina sarus, lūdza Dievu, Laimu un Māru ņemt viņu savā aizsardzībā, bet lika laipu laimīgam liktenim. Šis darbs ir mīlestības apliecinājums mūsu tautas viedumam un spēkam. Un mēģinājums atgādināt, cik daudz latviskajā dzīvesziņā ir avotu, kur to pasmelt. Aicinām pie tā avota, kura valgme vajadzīga, lai visu mūžu sirds viegla, ka paņemts labs liktenis labos ļaudīs, tāpēc viegli dzīvot. Pa šo celiņu vedam pie bērna pirmo godu svētīšanas laika, kura trīsdaļīgajā vienotībā aizmirstākā daļa ir pirtīža. To, cik skaisti, patiesi un dziļi, apstiprina klātpievienotais uz pirtīžu laika attiecināmo tautasdziesmu vācelītes disks, Rasas Vītolas un viņas ģimenes izpildījumā.
|
|
Vītola V. Pirtī mana dvēselīte Ar Dieviņu runājās
Valda Vītola ir pirtniece ar lielu pieredzi. Viņa zina, ka tautasdziesmās ir norādes gan par to, kur un kā celt pirti, gan par to, ka cilvēku dziedē arī labie vārdi un mīlestība. Tautasdziesma ir latviskās pirts sastāvdaļa, tāpēc folkloras elementu izmantošana pirtī ir būtiska. Savos pirts rituālos Galgauskas „Lazdukalnā” viņa ar tautasdziesmu vārda spēku palīdz cilvēkiem atbrīvoties no ikdienas noguruma un negācijām. Grāmatā „Pirtī mana dvēselīte ar Dieviņu runājās” autore pēc savas izpratnes sakārtojusi dainas pirts rituālam.
|
|
Batarags R. Latviskais pirts rituāls
Pagājušā gadsimtā, Latvijas okupācijas laikā, padomju komunistiskie funkcionāri pirts tradīciju pilnībā izkropļoja un degradēja, radot vairākām paaudzēm absolūti aplamu un bieži negatīvu priekšstatu par pirts nozīmi un tradīcijām. Somu tautas labi iecerētā dāvana Padomju Savienības valdībai tika transformēta padomju saunas versijā ar ēšanu, piedzeršanos, dažkārt izvirtību un reizēm arī letāliem iznākumiem vienā no viesību nama telpām, kura nesaprotamu iemeslu dēļ bija ļoti karsta. Ar dziedniecisko, garīgo, latvisko pirts rituālu tam nebija pat vājas līdzības. Tomēr, arī tajos gados okupētās Latvijas tālos Latvijas lauku nostūros, latviskais pirts rituāls turpināja gruzdēt tautas zemapziņas atmiņā. Un šodien, tautas dēlu un meitu – pirtnieku un pirtnieču “uzminēts” jeb no tautas zemapziņas atcerēts un no informācijas lauskām kopā “salīmēts”, latviskais pirts rituāls ir stabili un droši nostiprinājis savu unikālo vietu pasaules tautu pirts kultūras mantojumā un tā dzīvajā pielietojumā.
|
|
Jansone I. Dziedniecība un zintniecība pirtī
Pirtī, starp citu, arī mazgājas, bet galvenās darbības ir enerģētiskā un informatīvā iedarbība, ko panāk ar Dainu formulām un pirts vārdiem, augu un ūdens spēku. Par to arī šajā grāmatā.
|
|
Pirts
Pirts nenodrošinās mūžīgo jaunību, bet tā tomēr ir kas vairāk nekā vienkārši vieta svīšanai.pareiza iešana pirtī norūda, pieaug spēja pretoties slimībām, āda kļūst gludāka, uzlabojas vispārējā pašsajūta. Pareizi sagatavojušies, jūs izbaudīsiet iešanu pirtī un tās atspirdzinošā un atveseļojošā iedarbība būs ievērojami lielāka.
|
|
Balode G., Kārkliņš Z. Dziedinošā pirts
Ja pirts un rutku nebūtu, tad visi dakteri ar zelta vāģiem brauktu. /Latviešu sakāmvārds/
|
|
Iļģi Tur saulīte pērties gāja
"Pirts latviešiem nav vienkārši vieta, kur mazgāties. Tā ir vieta, kur tikties ar pašu Dievu. Citiem vārdiem – baznīca," stāsta Reizniece. "Un pirtī latvietis ne tikai nomazgājas balts un tīrs, viņš arī savu dvēseli attīra un iesmaržina. Pirtsslotas nav vienkārši zari un lapas. Tās ir zāles vai pret visām slimībām, ar ko ļaudis mēdz sirgt. Prasme pirtsslotas sasiet, bet jo īpaši – pareizi darbināt, nepiemīt visiem."
|
|
Latviešu tradicionālā pirts
Par sutas pirts atklājējiem sevi uzskata gandrīz visas Ziemeļaustrumeiropas tautas, jo pēc būtības somu sauna, krievu “baņja” un latviešu pirts ir līdzīgas pēc uzbūves un lietošanas paņēmieniem. Bet tikai latviešu “pērt” saistās ar vienu no galvenajām darbībām pirtī. Latviešu tradicionālā pirts ir slapjā pirts, kur izmanto karstā gaisa, mitruma(tvaiku), ūdens un augu iedarbību uz cilvēka organismu.(M.Kuplais, vēstures doktors)
|
|
Šterns H.B. Iesim pirtiņā
Ar gandarījumu gribas secināt, ka pirts būvniecība Latvijā atkal sāk atdzimt, un, ja ne kā pirmās kārtas būvobjekts, kā tas dažkārt bija mūsu senčiem, tad jaunā kvalitātē gan. Pirtij kā atsevišķai ēkai vispiemērotākā vieta ir dabas ainavā, sevišķi upes, ezera, vai dīķa tuvumā, kas ietverts kuplu koku pudurī.(Autors)
|
![]() |
Šterns H.B. Pirti katrai ģimenei
Grāmatā nedaudz apskatīta pirts rašanās vēsture, doti padomi kā pašu spēkiem uzbūvēt un iekārtot pirti. Izrādās, saunu var iekārtot arī parastā vannas istabā.
|