Novembris – Latvijas mēnesis
Kas ir Latvija? Vienam tās ir pilsētas ar sarkaniem jumtiem, cits nosauks attālu Latgales ciemu, vēl kāds minēs likteņupi Daugavu vai mazu ezeriņu. Kādam no mums skanīgāks par literāro valodu būs dialektā izrunāts teikums. Latvija ir bagāta ar visu kopīgo un atšķirīgo. Nelielu daļu no šīs bagātības piedāvājam lasīt bibliotēkas grāmatās.
Grāmatu anotācijas no www.jr.lv ,www.delfi.lv.
|
|
Žogota D. Manas Latvijas gaismas cilvēki
Esmu pārliecināta, ka mūsu zemītē cilvēku – gaismas nesēju – ir tūkstošiem, tie ir katrā novadā, katrā pagastā. Tāpēc gribu mudināt ikvienu no jums – celsim šādus ļaudis saulītē, lai sabiedrība par viņiem uzzina, lai mēs, latvju tauta, izprotam, cik esam stipri! /D.Žogota/
|
|
|
Latvijas leģendas
"Katrs no mums ir ūdens piliens, kas kopā veido Latvijas valsts likteņupes tecējumu. Spožākās no šīm ūdens lāsēm ir Latvijas cilvēki, kas īpaši ietekmējuši mūsu valsts pagātnes, tagadnes un arī nākotnes ceļus. Grāmata "Latvijas leģendas" ir par cilvēkiem, kuriem varam pateikties, ka Latvija veidojusies tieši tāda, kādu mēs to mīlam un ar kuru lepojamies. Lai visi stāsti iedvesmo mūs un ir pamudinājums pašaizliedzīgiem un nesavtīgiem darbiem Latvijas labā ceļā uz mūsu valsts 100. dzimšanas dienu!" /Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš/
|
|
|
Mazākumtautības Latvijā
Plašs pētījums par dažādām tautām, kuras dzīvo Latvijā, to vēsturi, kultūru, statistiku no senākajiem datiem līdz mūsdienām. Mūsu valstī dzīvo gan lībieši, igauņi, lietuvieši, krievi, vācieši, poļi, baltkrievi, ukraiņi, ebreji, čigāni, gan arī daudz citu, ne tik plaši pārstāvētu tautību cilvēki.
|
|
|
Kursīte J. Neakadēmiskā Latviešu valodas vārdnīca jeb novadu vārdene
Latviešu valoda ir bagāta ar dialektiem. Arī senvārdu mums netrūkst. Tādēļ autore ir radījusi šo vārdnīcu – lai tie, kam ir interese, varētu ielūkoties gan ventiņu un tāmnieku izrunā, gan pārbaudīt savu mēli, izlokot latgaliskos vārdus.
|
|
|
Masiļūne Ņ. Latviešu nacionālie ēdieni
Pagatavo auksto biešu zupu, zirņus ar speķi, miežu putraimu biezputru, sklandu raušus un citus latviešu virtuves gardumus!
|
|
|
Šelvaha.L. Tradicionālie latviešu ēdieni
Bieži vien šķiet, ka latvieši vienmēr ir ēduši boršču un rasolu, šašliku un piparkūkas. Protams, tā nav. Gadiem ritot, latviešu tradicionālā virtuve ir mainījusies - daudzus un dažādus ēdienus esam aizguvuši no citām tautām. Lai tautas kulināro mantojumu iedzīvinātu mūsdienās, šīs grāmatas autore Lolita Šelvaha aicina pagatavot un nobaudīt īstenu latviešu maltīti - knapsieriņus, pentaku, studiņu, kuģeli un daudzus citus.
|
|
|
Karaša D. Latviešu sadzīves tradīcijas un godi
Grāmata "Latviešu sadzīves tradīcijas un godi" ļauj iepazīt mūsu valsts senās paražas, par kurām, iespējams, jau esam aizmirsuši. Vai zināt, ko senie latvieši svinēja 2. jūlijā? Vai zināt, ko dēvē par Bišu Dievu? Padomdevējā "Latviešu sadzīves tradīcijas un godi" ir atrodams viss, lai svinētu latviešu svētkus pēc senlatviešu metodēm – sākot no ikdienas rituāliem un beidzot ar maltīti, kas jāliek galdā mājiniekiem un viesiem. Katru svētku aprakstu papildina krāsainas fotogrāfijas, skanīgas tautasdziesmas un vērtīgi ticējumi.
|
 |
Kraukle D. Gadatirgi Latvijā
Izdevumu sērijā par gadatirgiem Latvijā šī ir otrā grāmata. Tā veltīta Latgalei. Lasītājam būs iespēja iepazīt tirgu un gadatirgu vēsturi dažādās Latgales pilsētās un novados. Iztaujātie teicēji kavēsies atmiņās par gadatirgiem un tirgu norisi savā bērnībā. Šoreiz grāmatā daudz vairāk informācijas par dažādiem Latgalei raksturīgiem tautas lietišķās mākslas veidiem, to meistariem, un varēsiet uzzināt arī par vienu otru amata stiķi. Rēzekne, Daugavpils, Viļāni, Preiļi, Ludza, Līvāni – šo pilsētu senie tirgus laukumi un to izskats mūsdienās, dzīvesstāsti, atmiņas, pirmie iespaidi un tikšanās šajā kontekstā. Īpaša uzmanība veltīta Latvijā dzīvojošajiem citu tautību pārstāvjiem – ebrejiem un čigāniem, kuru rosība dažādos aspektos vēsturiski ir saistīta ar tirgošanos. Grāmatā tiksieties arī ar Latgales audējām, podniekiem, pinējiem, kuri stāstīs par savu pieredzi un dalību Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Gadatirgū, ar ko vienmēr saistās jaukas un kurioziem bagātas atmiņas.
|
|
|
Jansone A. Latviešu tradicionālais tautastērps un tā valkāšanas tradīcijas
Šī izdevuma mērķis ir ieskicēt tradicionālā tautas apģērba attīstības gaitu Latvijā, uzsverot un pamatojot katra laika posma raksturīgākās apģērba formu, daļu, materiālā un rotājuma izmaiņas, kā arī sniegt praktiskus ieteikumus tautastērpa komplektēšanā.
|
|
|
Latviešu tautas dziesmas
Krājums veltīts ikvienam no jums - gan tiem, kas, šķirstot grāmatas lapas, klusi pie sevis dungodami, atcerēsies vecmāmiņas dziedātās dziesmas, gan tiem, kas izvēlēsies, ko mācīt saviem bērniem un mazbērniem vai ko iekļaut sava kolektīva repertuārā. Grāmata ir sakārtota pēc cilvēka dzīves gājuma hronoloģijas principa, pirmo nodaļu veltot mūs visus vienojošajai vērtībai - tēvu zemei.
|
|
|
Karlsone A. Dziesmu svētki un tautiskā tērpa attīstība Latvijā
Autore soli pa solim izseko dažādajiem posmiem tautiskā tērpa idejas attīstībā no 19./20. gs. mijas modernisma modes ierosmēm līdz tradicionālā apģērba rekonstrukcijām 30. gados, cauri padomju perioda stilizācijām, no jauna atgriežoties pie "autentiskā" tautas tērpa 20.gs. nogalē. Autore aplūko ne tikai tautiskā tērpa kā latviešu nacionālās identitātes elementa tapšanu 19. gadsimta beigās, bet atklāj arī, kā tā vizuālā forma, izpratne par to, kas ir tautiskais tērps, un funkcijas, ko tas pildīja sabiedrībā, mainījās dažādos Latvijas politiskās vēstures posmos līdz pat 20 gadsimta beigām.
|
|
|
Saulīte I. Deju svētki Latvijā
Latvijā ik pēc pieciem gadiem vienlaicīgi tiek svinēti Dziesmu un deju svētki. Kā unikāla parādība šie svētki ir iekļauti UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālās kultūras meistardarbu sarakstā, tā uzliekot par pienākumu rūpēties par tradīcijas saglabāšanu un saprātīgu attīstību.
|
|
|
Torgāns J. Latviešu mūzikas virsotnes
Grāmata galvenokārt paredzēta kā mācību līdzeklis tiem, kas mācās mūziku. Bet arī vienkāršajam latviešu mūzikas interesentam būs saistoši pārstaigāt mūsu mūzikas pagājību un šodienu no Jāņa Cimzes un Baumaņu Kārļa līdz Pēterim Vaskam, Artūram Maskatam, Ērikam Ešenvaldam.
|
|
|
Latvijas mākslas vēsture
Grāmatā sniegts apskats par Latvijas mākslu vienpadsmit gadu tūkstošu garumā. Tajā veiksmīgi apvienota vēsturiskā un biogrāfiskā pieeja, sniegti izcilāko mākslinieku portretējumi. Ļoti plaši skatīta māksla Latvijā un latviešu māksla ārpus Latvijas.
|
|
|
Latvijas māksla 20.gadsimts
Grāmatā varam aplūkot 20. gadsimta izcilāko latviešu gleznotāju darbu reprodukcijas, kā arī lasīt hronoloģisku apskatu pa desmitgadēm cauri visam 20. gadsimtam.
|
|
|
Latviešu teātris no pirmsākumiem līdz mūsdienām
Pētījums sniedz koncentrētu, sistemātisku latviešu dramatiskā teātra vēstures apskatu no profesionālā teātra veidošanās sākumposma 19.gadsimta 60.gados līdz visjaunākajam periodam. Tajā atspoguļota teātra kolektīvu tapšana un darbība, akcentējot radošā procesa galvenās tendences, virzienus un izcilākās personības režijā, aktiermākslā un scenogrāfijā. Pirmo reizi restaurēti ideoloģisko apsvērumu dēļ padomju režīma laikā izdotajos pētījumos noklusēti fakti, to mākslinieku radošais ieguldījums, kuri devās trimdā no okupētās Latvijas.
|
|
|
Bāliņa G., Bite I. Latvijas baleta enciklopēdija
Dejotāji, komponisti, horeogrāfi, diriģenti – Latvijas kultūrai tik būtiski, neaizstājami, vienreizēji... Nekad iepriekš šīs dzīves nebija tā pulcētas vienkopus, - mums nebija tik vērienīgi un dokumentāli izstrādāta pētījuma. Nu esam kļuvuši par vēl vienu sevis apzināšanos bagātāki. /A.Maskats/
|
|
|
Latvijas olimpiskā vēsture
Sports latviešiem bijis uzticams ceļa biedrs cauri gadsimtiem. Kā īstens draugs tas bieži līdzējis dzīves likstās, kā gudrs skolotājs tas mūs veidojis. Olimpiskā kustība ir kā humāns ietvars cilvēka spēka un enerģijas nevaldāmajai straumei. Apzināmies to vai ne, bet sports un olimpiskā kustība ir veidojusi un stiprinājusi mūsu garu, darījusi to cildenāku (V.Baltiņš)
|
|
|
Iepazīsim Latviju
Izdevums 3 grāmatās, tajās saistošā veidā atbildēts uz dažādiem jautājumiem par Latviju, tās ģeogrāfiju, dabu, iedzīvotājiem, celtnēm, pilsētām, rakstniekiem, valdībām, ordeņiem un daudz ko citu.
|
|
|
Dažādā Latvija
Grāmata stāsta par Latviju – vairāk gan skaitļu un statistikas izteiksmē. Pagasti, novadi, pilsētas, rajoni, reģioni. Vērtējumi, perspektīvas, vīzijas.
|
|
|
Kalnā bija stalta pils
Grāmatā lasāms par 58 dažādiem pilskalniem no visiem Latvijas novadiem un par katru no tiem tautā stāstītās teikas. Pilskalni izvēlēti tā, lai tie pārstāvētu visus Latvijas rajonus, būtu interesanti apmeklējami objekti un par tiem būtu saglabājušās teikas. Par katru no pilskalniem publicētas arī vairākas krāsainas fotogrāfijas, kuras bieži vien iespējams salīdzināt ar seniem kalna uzņēmumiem un redzēt, kā mainījusies situācija gadu desmitu gaitā. Katram pilskalnam pievienota arī karte ar tā atrašanās vietu dabā, lai lasītāji paši varētu tos apceļot.
|
|
|
Latvijas ģerboņi
Neatkarīgās Latvijas Valsts simboli ir mūsu Ģerbonis, Karogs un Himna. Tās ir trīs lielākās un spēcīgākās visu valsti reprezentējošās zīmes, kuras mēs nereti godājam par svētām. Jo tās apliecina mūsu valstiskumu, brīvību un tēvzemes mīlestību. Piederību savai dzimtajai vietai, savai zemei tiešā un tēlainā nozīmē nostiprina daudzie krāšņie, mūsu zemes sarežģītās vēstures gaitā tapušie pašvaldību ģerboņi, kuru aizsākumi atrodami pilsētu zīmogos.
|
|
|
Latvijas ciemi
Grāmata „Ļatvijas ciemi. Nosaukumi, ģeogrāfiskais izvietojums” ir Latvijas ciemu nosaukumu vārdnīca, kurā iekļauti 8879 Latvijas apdzīvoto vietu nosaukumi. Tie sakārtoti pēc patlabanējā administratīvā iedalījuma un papildināti ar īsiem filoloģiska rakstura komentāriem.
|
|
|
Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām
Latvijas pilsētas ir zemes rotas. Tās ir garīgas un mākslinieciskas kultūras centri, kur iemiesojies daudzu paaudžu veikums vides veidošanas mākslā – sākot ar pilsētbūvniecību un arhitektūru un beidzot ar vienkāršām ikdienā izmantojamām lietam. Daudzas pilsētas glabā dziļas senatnes liecības, kas gadsimtu gaitā uzslāņojušās cita uz citas un kopā ar pagātnē radīto veido dzīvu būvmākslas vēstures un cilvēku likteņstāstu spoguli.(J.Krastiņš)
|
|
|
Latvijas 100 skaistākās vietas
Atklājiet Latvijas daudzveidību! Šī grāmata palīdzēs saskatīt Latvijas unikālo un kolorīto raksturu - tā piedāvā aizraujošu ceļojumu pa mūsu zemes skaistākajām, interesantākajām un iedvesmas bagātākajām vietām. Dodieties dabā! Priecājieties par arhitektūras skaistumu! Ielūkojieties Latvijas pilsētu daudzveidīgajās sejās! Apmeklējiet interesantus muzejus! Atcerieties par valstiskuma simboliem!
|
|
|
Janelis I.M. Latvijas muižu dārzi un parki
Grāmata dod ieskatu plašā un līdz šim nekad vienotā izdevumā neaptvertā izziņas materiālā. I.M. Janelis daudzu gadu desmitus pētījusi šo kultūras mantojuma daļu, sekojot tās redzamajām izmaiņām laika gaitā un strādājot ar senajām kartēm arhīvos. Pirmo reizi kopainā tiek parādīta Latvijas muižu parku attīstība laikmeta stilu un lokālo iespēju krustpunktos, dota iespēja novērtēt konkrēto teritoriju vietu un stāvokli pašreizējā Latvijas ainavā. Grāmatā iekļauts bagātīgs attēlu klāsts – senas kartes, gravīras, zīmējumi, vēsturiskas un mūsdienu fotogrāfijas. Izdevums veidots Latvijas kultūras pieminekļiem veltītās sērijas ietvaros.
|
|
|
Krastiņš J., Strautmanis I., Dripe J Latvijas arhitektūra
Par galveno grāmatas autori uzskatīja apkopot, salīdzināt un izvērtēt būtiskāko, raksturīgāko un vērtīgāko Latvijas profesionālās arhitektūras mantojumā no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, īpašu vērību veltot būvmākslas reģionālo un nacionālo iezīmju atklāsmei gan plašākā telpas, gan laika kontekstā.
|
|
|
Spārītis O. Latvijas cietokšņi, pilis un muižas
Latvijas skaistākajās vietās uzceltās un romantisku parku ieskautās pili, muižas un kungu nami ir neatņemama mūsu ainavas, kultūras mantojuma un sarežģītās vēstures daļa. Jau Livonijas kari ar bīskapu un Vācu ordeņa sabrukumu sagrāva daudzus viduslaiku cietokšņus. Kopš sešpadsmitā gadsimta Baltijas telpā tika īstenotas Polijas, Zviedrijas un Krievijas politiskās ambīcijas, kas postīja un cēla muižas kā ekonomiskās dzīves centrus un veidoja tajos pilis kā dižciltīgo zemes īpašnieku mājokļus. Gribas cerēt, ka pilīs, muižās un kungu namos iemūžinātais skaistums rotās mūsu zemi vēl ilgi.
|
|
|
Sēja G. Kā es ar opi braucu Latviju lūkoties
Saistoši stāstiņi, interesanti fakti par Latviju un jautra spēle. Viens mazs zēns Roberts un viņa lielais Opis sakrāva mugursomas un dodas aizraujošā ceļojumā pa Latviju apskatīt vietu, kur zivis lido; pavērot, kādus rakstus zīmē kvadracikla riepas; uzzināt, vai āžrags blēj un pirtiņbungas spēlē pirtī; klausīties pasakas, teikas un tautasdziesmas; minēt mīklas skaistajā un tik ļoti dažādajā latviešu valodā; noskatīties saulrietu jūrā; pagaršot "Gotiņas" un lauku rupjmaizi; izsmaržot pļavas, mežus un lielceļus; iepazīties ar mušu pfrīdu un zilajām govīm, bet galvenais - noskaidrot, kas Latvijā ir tāds, kā nav citur pasaulē.
|
|
|
Ziedonis R. Jūras zemē Latvijā
Grāmatas autors darbā atklāj Latvijas jūras piekrastes daudzveidību, kas iepazīta, veicot ceļojumu no Nidas ciema Dienvidkurzemē (pie Latvijas-Lietuvas robežas) līdz pat Ainažiem (pie Latvijas-Igaunijas robežas). Nīca, Liepāja, Pāvilosta, Užava, Ventspils, Mazirbe, Kolka, Roja, Mērsrags, Engure, Ragaciems, Vakarbuļļi, Bolderāja, Carnikava, Saulkrasti, Dunte, Salacgrīva....Vienlaikus autors ir veicis arī ceļojumu laikā, piekrastes vēsturē un ekonomiskās attīstības līkločos, kā arī sastapto cilvēku likteņos. |
|
|
Ziedonis I., Ziedonis R. Mežu zemē Latvijā
Latvijā pusi teritorijas sedz meži, turklāt visdažādākie – sākot ar skrajajiem piejūras priežu siliem, kur daudziem tik ļoti patīk pastaigāties, vai eglīšu un bērzu audzīti, kuru pārzina daži sēņotāji, kas visu biežņu izložņājuši beku meklējumos, un beidzot ar neizbrienamiem dumbrājiem, kur vienīgais saimnieks ir bebrs.
|
