Novadnieki dzimtās valodas sardzē
20.02.2023.
21. februārī visā pasaulē tiek svinēta Starptautiskā dzimtās valodas diena. Tā ir nepārspējama bauda – saplūst ar savas valodas runātājiem vienā asinsritē. No pusvārda tu zini, ka bēdu liek zem akmens, kā iet caur sidraba birzi, kāpēc dziesmai šodien liela diena, jo “tie ir vārdi no manas tautas”, neviens manā vietā tos nerunās. Daudzināsim savus novadniekus, kas stiprinājuši mūsu valodu.
Pirms 215 gadiem Līvbērzes pag. Lāčos dzimis ārsts Juris Bārs – pirmais latviešu tautības valodnieks un dzejnieks. 19. gs. Mācījies Jelgavas ģimnāzijā. J. Bārs bija dedzīgs pārvācošanās pretinieks, garumzīmes ieviesējs latviešu valodā. “.. Nav plašs tas mantojums, ko mūsu kultūras vēsturei atstājis Bārs, bet toties viņš interesants un vērtīgs. Bārs darbojies latvju kultūras labā kā zinātnieks mūsu valodas laukā, kā tautas garīgās kultūras sekmētājs un pamirdz arī kā dzejnieks."
A. Birkerts. Dr. Juris Bārs. Ilustrēts Vārds, 1925.
http://www.jelgavasbiblioteka.lv/par-jelgavu/ieverojami-cilveki-jelgava/23/
Pirms 170 gadiem dzimis valodnieks, skolotājs, zinātniskās valodniecības aizsācējs Latvijā Kārlis Mīlenbahs. Mācījies Jelgavas ģimnāzijā. Bijis vācu valodas virsskolotājs Jelgavas ģimnāzijā. Strādājis pie Jelgavas Latviešu biedrības rakstniecības nodaļas krājumiem. Kārlis Mīlenbahs darbojies vai visās valodniecības nozarēs, tomēr galveno vērību veltot divām no tām – leksikogrāfijai un valodas kultūrai. Savākto vārdnīcas materiālu Kārlis Mīlenbahs sāka apstrādāt un vārdnīcu kārtot 1904. gadā, pēdējās no 150 tūkstošiem lappušu uzrakstītas 1916. gada martā. Apmēram vienpadsmit gadi: skolotāja darbs ģimnāzijā, Valodniecības nodaļas un Ortogrāfijas komisijas priekšsēdētāja pienākumi, «Latviešu gramatika», ap četrdesmit nopietnu zinātnisku rakstu un – vidēji desmit apstrādāti vārdnīcas šķirkļi dienā.
http://www.jelgavasbiblioteka.lv/par-jelgavu/ieverojami-cilveki-jelgava/229/
Jelgavā dzimis valodnieks, bibliogrāfs, viens no izcilākajiem 20. gadsimta latviešu zinātniekiem Benjamiņš Jēgers. Tulkojis Jāņa Endzelīna "Baltu valodu skaņas un formas" angļu valodā. Sastādījis rakstu krājumu "In honorem Endzelini" (1960), izveidojis "Latviešu trimdas izdevumu bibliogrāfija" 5 sējumos ("Bibliography of Latvian Publications Published Outside Latvia").
"Grāmatnieku un bibliotēkas darbinieku vidū tas tiek dēvēts par Jēgera rādītāju un lietots ikdienā kā rokasgrāmata. Šī izdevuma nozīme ir nepārvētējama ne tikai praktiskā, bet arī emocionālā nozīmē.Tas ir trimdas latviešu zinātnes, mākslas, mūzikas, literatūras, sadzīves, sabiedriskās darbības koncentrēts atspoguļojums."
V. Kince. Ordeņa kavalieris Benjamiņš Jēgers. Latvijas Vēstnesis, 2000.
http://www.jelgavasbiblioteka.lv/par-jelgavu/ieverojami-cilveki-jelgava/139/
Pirms 115 gadiem dzimusi valodniece, baltu filoloģe, literāte Terēze Lazdiņa-Budiņa. Beigusi Jelgavas pamatskolu un ar izcilību Jelgavas klasisko ģimnāziju. Strādājusi par skolotāju Jelgavas pieaugušo vakara vidusskolā, Jelgavas klasiskajā ģimnāzijā. Daudz rakstījusi par latviešu valodas un literatūras jautājumiem žurnālos, recenzijas par literāriem darbiem apkopotas krājumā "Piezīmes par grāmatām". Sarakstījusi grāmatas "Teach yourself Latvian", "Lehrbuch der lettischen Sprache", "Piezīmes par valodu".
http://www.jelgavasbiblioteka.lv/par-jelgavu/ieverojami-cilveki-jelgava/712/
Jelgavā dzimusi un augusi filoloģe, folkloras pētniece, skolotāja Beatrise Reidzāne. 1964. gadā uzsākusi skolotājas gaitas Zaļenieku astoņgadīgajā skolā. B. Reidzāne ir latviešu tautasdziesmu pētniece. Vairāku gadu pētījumu rezultātā iznākušas grāmatas "Latviešu tautasdziesmu semantika. Dabas tēli tautasdziesmās" un "Latviešu tautasdziesmu semantika. Vilka tēls "Latvju dainās"". Izpratnē par latviešu tautasdziesmu leksikas nozīmi nav Beatrisei Reidzānei līdzvērtīgu zinātnieku. Par sevišķiem nopelniem Latvijas labā B. Reidzānei piešķirts augstākais valsts apbalvojums – Triju Zvaigžņu ordenis.
http://www.jelgavasbiblioteka.lv/par-jelgavu/ieverojami-cilveki-jelgava/1789/
Pirms 95 gadiem Jelagavā dzimusi valodniece Vaira Strautiņa. Dzimtās valodas un zemes patriote, filoloģijas doktore. Ilggadēja Liepājas Universitātes pasniedzēja. Vairāku mācību grāmatu autore. Vairai Strautiņai bija dziļa pārliecība par dzimtās valodas vērtībām un tās nozīmi mūsu tautas dzīvē, viņa stingri iestājās par valodas tīrību, attīstīšanu un pilnveidošanu. Vairas Strautiņas moto: ”Domāt! Galvenais ir domāt! Tas ir jebkuras skolas galvenais uzdevums – iemācīt domāt...”
http://www.jelgavasbiblioteka.lv/par-jelgavu/ieverojami-cilveki-jelgava/1786/