Nedēļas grāmata Arhīvs
|
“Mēs un darbi: Jelgavas Mākslinieku biedrībai 50” Mākslinieku biedrības jubilejai veltītais albums ieved mākslas baudītāju daudzveidīgajā un pārsteidzošajā mākslas pasaulē. Būtiski šķiet, ka katalogs dod iespēju uzzināt ko vairāk par pašiem biedrības māksliniekiem, jo bez portreta foto pieejami arī mākslinieku daiļrades kredo un biogrāfijas dati. Kā laikraksta “Zemgales Ziņas” slejā rakstījusi māksliniece Ilona Drīliņa: “(..) pamatideja bija dziļāk ieskatīties katras radošās personības dziļumos.”
Ir labi, ka protam priecāties par savējo veikumu! |
|
Jānis Čakste “Taisnība vienmēr uzvarēs: atziņas, runas, dokumenti, raksti, vēstules”
1859. gada 14. septembrī dzimis pirmais Latvijas Republikas prezidents, izcilais valstsvīrs un demokrāts Jānis Čakste. Šī grāmata ir iespēja ikvienam ar J. Čakstes runu un līdzcilvēku atmiņu starpniecību atklāt Jāņa Čakstes personību. Iepazīties ar tiem ideāliem un tām garīgajām vērtībām, kas viņam bija vissvarīgākās un tika nodotas nākamajām paaudzēm. Grāmatu angļu valodā par Jāni Čaksti “The Story of Jānis Čakste” var rezervēt šeit https://ej.uz/6azm.
|
|
Dominika Loro “Māksla ēst maz” Slaiduma kulta iespaidā cilvēki izmēģina dažādas modes diētas... un cieš neveiksmi. Kāpēc? Jo tās nav viņiem piemērotas. Katram cilvēkam ir atšķirīga ķermeņa uzbūve, temperaments, vecums, fiziskās, profesionālās un sabiedriskās aktivitātes, garšas izjūta, iekšējais pulkstenis, pagātne, kultūra un arī sava – veģetāra, gaļas, bezglutēna, ierobežojoša, izsmalcināta vai junk food – “diēta”. Grāmatā uzzināsiet, kā pielāgot diētu savai personībai un dzīvesstilam, lai saglabātu vai atgūtu veselību un labu augumu. Izmēģiniet Dominikas Loro pieeju – uztveriet diētu kā baudas un labsajūtas meklējumus un iespēju izzināt sevi. “Esmu centusies aptvert pēc iespējas vairāk aspektu, kas saistīti ar liekā svara rašanos: gan tos, kas saistīti ar uzturu, gan tos, kas sakņojas psiholoģijā un kultūrā. Dzīvojot Japānā jau vairāk nekā četrdesmit gadu, man ir bijis daudz laika apbrīnot japāņu māku izkopt slaidumu.” Ēdiet maz, ēdiet skaisti un labā kompānijā! Mainiet ieradumus, lai liekais svars neatgrieztos! |
|
Džodžo Moja “Meitene, kuru tu atstāji” Kārtējais Dž. Mojas romāns šoreiz ved uz Franciju 1916. gadā. Sofijai Lefēvrai ir jāspēj nosargāt ģimeni, kamēr viņas mīļotais vīrs Eduārs karo frontē. Kad Sofija tiek norīkota apkalpot vācu virsniekus, kuri ik vakaru ierodas viņas viesnīcā, dzīve pārvēršas nežēlīgas spriedzes virpulī. Un brīdī, kad jaunieceltais komandants ierauga Eduāra gleznoto Sofijas portretu, dzimst bīstama kaislība, kas Sofijai liek pieņemt smagu lēmumu... Gandrīz gadsimtu vēlāk Sofijas portrets atrodas Līvas Halstonas mājā. Un kāda nejauša tikšanās atklāj šīs gleznas patieso vērtību un trauksmaino pagātni. Pagātni, kas grasās atgriezties, lai pilnībā izmainītu arī Līvas dzīvi. Romānā “Meitene, kuru tu atstāji” divas jaunas sievietes, kuras šķir gadsimts, ir vienotas savā nolemtībā cīnīties par tiem, kurus mīl, lai kāda būtu cena...
|
|
Džejs Šetijs "Domā kā mūks: iemāci prātam mieru un mērķi katru dienu" Šonedēļ iesakām ietekmīgā uzņēmēju iedvesmotāja un veiksmīgā, miljoniem cilvēku dzīves mainošā bijušā mūka grāmatu. Šī grāmata piedāvā praktiskus soļos, ko ikviens var veikt katru dienu, lai dzīvotu mazāk nemierīgu un jēgpilnāku dzīvi. Džejs Šetijs ir ne vien veiksmīgs un zinošs, bet arī izstaro patiesu cilvēcību un sirsnību, varbūt tas ir viens no iemsliem, kādēļ viņa ieraksti sociālajos tīklos, raidieraksti un arī grāmatas atrod tik daudz atbalstītāju visā pasaulē. Grāmata lasāma latviski https://ej.uz/zw1u, kā arī angliski https://ej.uz/ne3c. Drīzumā mūsu lasītājiem būs pieejama arī otra autora grāmata – “Astoņi mīlestības likumi”.
|
|
Agnese Vanaga “Plastmasas huligāni. Tas ir murgs!”
Ir noticis kaut kas prātam neaptverams. Brāļi – Klāvs un Intars – uzzina, ka ūdens piesārņojuma dēļ peldēties ir bīstami. Vai tā patiešām ir? Un kurš ir vainīgs? Šiem nebēdņiem nav neatrisināmu problēmu, it īpaši, ja draugos ir tik neparasta būtne kā dzīvais plastmasas maisiņš Dusmukule. “Manuprāt, šī ir labākā latviešu literatūras iespēja, kā ar bērniem sarunāties par planētas nākotni.” Eva Johansone kultūras žurnāliste, divu puišu mamma
|
 13.07.2023.
Sāra Penipakere “Pakss. Mājupceļš”
Bestsellera “Pakss” turpinājums. Pagājis gads, kopš Pīters un viņa mīlulis- lapsa Pakss - tikās pēdējo reizi. Būdami šķirti, viņi dzīvo dažādu dzīvi. Pakss un Kuplaste ir sagaidījuši trīs mazuļus, kas viņiem jāsargā no bīstamās pasaules. Turpretī Pīters, kurš pēc kara kļuvis par bāreni un cīnās ar vainas apziņu un vientulību, ir pametis savas pagaidu mājas un pievienojies jaunajiem ūdenssargiem - cilvēku grupai, kuri apņēmušies sadziedēt kara atstātās brūces. Kad viens no mazajiem lapsēniem smagi saslimst, Pakss vēršas pie cilvēka, kuram var uzticēties. Lai kā Pīters cenšas nocietināt salauzto sirdi, tajā tomēr ielavās mīlestība. Gan zēns, gan lapsa ir ceļā uz mājām un dziedināšanu, un atkalsatikšanos.
|
|
“Suitu novada mantojums: Suit pierkstaiņ un dūraiņ”
Dziesmu svētku nedēļā aicinām iepazīt visu latvisko, tostarp latviešu cimdu rakstus. Spilgti, krāšņi, rakstu rakstiem izrakstīti - tādi ir suitiem raksturīgie cimdi, kas tos atšķir no citviet Latvijā tapušajiem. Lai apzinātu šo bagāto kultūrvēsturisko mantojumu, ne reizi vien ir rīkotas ekspedīcijas - gan pie pašiem suitiem, gan uz dažādām krātuvēm. Nu apzinātais iznācis apjomīgā pētījumā, kas ir noderīgs ne tikai pētniekiem, bet jebkuram adītājam, jo katram cimdam ir arī tehniskais zīmējums un apraksts. Vecākie cimdu pāri ir datēti ar 19. gadsimtu. |
|
Liza Foslīna un Mollija Vesta Dafija “Pilna sirds”
Nenoteiktība. Dusmas. Izmisums. Skaudība. Kad tevi pārņem šādas emocijas, var šķist, ka esi vienīgais, kurš ar tām cīnās. Taču tas nenozīmē, ka ar tevi kaut kas nav kārtībā. Tas vienkārši nozīmē, ka tu esi cilvēks. Apvienojot zinātniskus pētījumus ar personīgiem stāstiem un oriģinālām ilustrācijām, katra grāmatas nodaļa aplūko kādu nepatīkamu emociju, kā arī izklāsta stratēģijas, kā tās pārvaldīt. Grāmata palīdzēs saprast, ka destruktīvas emocijas nav nekas neparasts un ka varam no tām izkļūt ar dziļāku jēgas sajūtu.
|
|
Tūve Jānsone “Vasaras grāmata"
“Vasaras grāmata" stāsta par Sofiju, viņas tēti un vecomāti uz saliņas Somu līcī. Tās centrā ir vecās sievietes un mazās meitenes draudzība un viņu pārdomas par dzīvību un nāvi. Tūves Jānsones populārākā grāmata pieaugušajiem ir pārpilna ar humoru un gudrību. Pirmo reizi grāmata izdota 1972. gadā, un tā ir tulkota vairāk nekā trīsdesmit piecās valodās. Šajā 50 gadu jubilejas izdevumā ir iekļauts jauns Sofijas Jānsones priekšvārds un Tūves Jānsones eseja "Sala", kas pirmo reizi tika publicēta 1961. gadā. Šī grāmata ir par nesteidzīgu, taču patiesi baudāmu un neaizmirstamu vasaru. Novēlam tādu vasaru piedzīvot arī mūsu lasītājiem!
|
|
Zane Daudziņa “Mans kara gads”
Aktrises un runas pedagoģes Zanes Daudziņas pandēmijas laikā rakstītā “Dienasgrāmata” iemantoja lielu lasītāju mīlestību. Nu lasītāju uzmanībai pieejama jauna grāmata, kas atspoguļo autores izjūtas, Krievijas iebrukumam Ukrainā sākoties. Zane Daudziņa atklāti un godīgi apraksta dažādus emocionālos stāvokļus, kam gājusi cauri gada laikā, un tajos, visticamāk, ļoti daudzi varēs atpazīt arī savas izjūtas. Drosmes uzplūdi viņai mijas ar dziļiem bezcerības mirkļiem, kad grūti noticēt dzīves jēdzīgumam un rodas jautājums - kā dzīvot šādā naida un apsēstības izārdītā pasaulē? "Mans kara gads" ir stāsts par spītīgu gaismas staru tumsā, par spēka un prieka meklējumiem sarežģītā laikā un par visus dvēseles karus uzvarošu mīlestību. |
|
Ilze Graudiņa “Šeit nav nekāda bēdu leja” Psihiatriskās slimnīcas vide laikmeta griežos un psiholoģijas studente Helga savā pirmajā praksē – šī tikšanās ne vien paver lasītājiem iespējas iegremdēties ēnas valstībā un pieskarties pacientu dzīvesstāstiem, bet kopā ar jauno sievieti piedzīvot nozīmīgu emocionālo saikņu veidošanos. Un izsekot grāmatas varoņu emocionālajiem pārdzīvojumiem viņu dzīves pieredzes kontekstā, iegūt dziļāku izpratni par dažādu traucējumu izcelsmi, izpausmēm un atveseļošanās procesu. Jaunā studente Helga ir apņēmības pilna palīdzēt slimnīcas pacientiem un pierādīt, ka vieta, kurā viņi nokļuvuši, nav vis nedzēšams zīmogs un bēdu leja, bet gan ceļš uz atveseļošanos un sevis pieņemšanu. Taču, risinot klientu dzīves un psiholoģiskos sarežģījumus, Helgai nāksies konfrontēt arī pašai savus sāpīgos punktus – attiecības ar vecākiem un Eiženu, kurš gatavs būt Helgas bruņinieks baltā zirgā. Bet, ja nu viņai nepieciešams jātnieks melnā rumakā? Interesanti, ka šajā grāmatā ietverts Paulīnes Bārdas, šīs dienas, 8. jūnija, jubilāres dzejolis. Dzejniece un tulkotāja, dzejnieka Friča Bārdas sieva Paulīne rakstījusi dzeju gan bērniem, gan pieaugušajiem, kā arī bijusi sava vīra grāmatu sakārtotāja un ievērojamu literātu dzejas tulkotāja. Vairāk par Paulīni Bārdu iespējams uzzināt šeit https://dizlaudis.mozello.lv/b/barda-paulina/. |
|
Vitālijs Vulfs “Liktenīgās sievietes: no Kleopatras līdz Merilinai Monro”
Šodien, 1. jūnijā, ir dzimšanas diena vienai no spožākajām Holivudas zvaigznēm Merilinai Monro, kurai šogad apritētu jau 97 gadi. Tādēļ iesakām pārlapot grāmatu “Liktenīgās sievietes: no Kleopatras līdz Merilinai Monro”. Tajā apkopotas visiekārojamāko un bīstamāko La Femme fatale biogrāfijas, un ikvienu no tām var lasīt kā saistošu romānu.
|
|
Signe Lūsiņa “Jelgavas pasakas”
Jelgavas pilsētas svētku nedēļā aicinām ielūkoties novadnieces Signes Lūsiņas grāmatās par Jelgavu. Signe Lūsiņa ir pilsētas stāstu pazinēja un aizrautīga gide. Viņas pasaku varoņi vēsta par pilsētas vēsturi un šodienu, lai mēs, jelgavnieki, labāk varētu šo vietu iepazīt un patiesi, no sirds iemīlēt. Grāmata domāta sākumskolas vecuma bērniem, bet to ar aizrautību var lasīt visa ģimene. Vai tad Jūs nealkstat izlasīt, kā Tējas namiņa gariņš atrod draugu vai arī atklāt Jelgavas Alņa un Tulpes mīlasstāstu?
|
|
Bekija Kenedija “Sirdī labs: kā kļūt par tādu vecāku, kāds jūs vēlētos būt”
Grāmata “Sirdī labs” atklās, kā kļūt par tādiem vecākiem, kādi jūs vēlētos būt. Milzu popularitāti ieguvusī eksperte Dr. Bekija Kenedija dalās ar savu pieeju bērnu audzināšanā, kas ļauj justies labi gan vecākiem, gan bērniem. Pēdējo gadu laikā Dr. Bekija Kenedija aizsākusi revolūciju bērnu audzināšanas jomā. Miljoniem vecāku, kuri ir noguruši sekot padomiem, kas vai nu nedarbojas, vai liek justies slikti par savu rīcību, ir sākuši izmantot ekspertes iedarbīgo pieeju, kurpriekšplānā izvirzīta saiknes veidošana ar bērniem, nevis viņu uzvedības izlabošana. Autore piedāvā problemātiskas uzvedības novēršanas metodes, kas balstītas uz skatījuma maiņu par tādiem jautājumiem kā brāļu un māsu sāncensība, trauksme šķiroties, dusmu un kaprīžu lēkmes un daudziem citiem. Viņa ir radījusi bagātīgu paņēmienu klāstu, ko izmantot tiem vecākiem, kuri meklē jaunu veidu, kā audzināt savus bērnus tā, lai sagatavotu viņus dzīvesspēka, sevis regulēšanas prasmju un pašpārliecības iegūšanai visa mūža garumā.
|
|
Pēc smaga likteņa trieciena Andžela pieņem krustmātes ielūgumu apciemot viņu Asenzā Itālijā. Iecerētās brīvdienas izvēršas citādas, saņemot ziņu par Zīda villas - senas vietējās zīda aušanas darbnīcas - slēgšanu. Andžela vēlas to novērst un iegūt villu savā īpašumā. Tās īpašnieks ir ar mieru pārdot austuvi Andželai, tomēr ir daži nosacījumi. Un Andžela vēl satiek vīrieti, kurā iemīlas no pirmā acu skatiena... Bet vai viņa ir gatava jaunai dzīvei Itālijā un jaunai mīlestībai? Aizraujošs romāns par mīlestību, uzticēšanos un par pasaulē skaistāko audumu - zīdu.
|
|
Saules dieva un varenākā titāna Hēlija namā piedzimst meita. Kirke nelīdzinās vecākiem: viņa nav nedz varena un baisa kā tēvs, nedz satriecoši skaista un mantkārīga kā māte. Viņai ir pašai sava vara, maģija. Kad Kirkes talants sāk apdraudēt dievus, viņa tiek izraidīta uz Aiajas salu, kur vientulībā noslīpē savas īpašās prasmes, veikdama burvestības, lasīdama neparastus augus un pieradinādama mežonīgus zvērus. Tomēr sievietei, kura ir viena, nav lemts dzīvot mierā ilgi. Starp tiem, kas apmeklē viņas salu, ir kāds negaidīts viesis – mirstīgais Odisejs, kura dēļ Kirke riskēs ar visu. Stāsts par Kirki ir krāšņs eposs par sāncensību starp radiniekiem, par mīlestību un zaudējumiem – tā ir vīriešu pasaules tumsā spoži mirdzošas sievietes neapklusināmā dziesma. |
|
Džeimss Klīrs “Atomiskie ieradumi” Neatkarīgi no jūsu mērķiem, Atomiskie ieradumi piedāvā pārbaudītu metodaloģiju, kā ikdienā panākt uzlabojumus un izaugsmi. Džeimss Klīrs, viens no pasaules vadošajiem ekspertiem ieradumu veisošanā, atklāj praktiskas stratēģijas, kuras jums iemācīs, kā tieši veidot un ieviest jaunus ieradumus, tikt vaļā no sliktajiem ieradumiem un pilnveidot sīkas ikdienas darbības, kas ļauj sasniegt ievērojamus rezultātus. |
|
Anne Fleka "Enerģija!: veselīgs ceļš ārā no noguruma labirinta: ar 30 dienu pašpalīdzības programmu"
Tevi nomāc pavasara nogurums? Ir sajūta, ka iznīksti un ar tevi kaut kas nav kārtībā? Uztura speciāliste Dr.med. Anne Fleka ir pastiprināti pievērsusies šai problēmai un atradusi veidu, kā veselīgi izlausties no noguruma labirinta.
|
|
Sērijā "Es esmu..." iznākusi literatūrzinātnieka Viestura Vecgrāvja monogrāfija par Jāni Poruku.
"Šī grāmata ir cieņas un goddevības parādīšana ne tikai Porukam, tā ir arī pietāte pret daudzajiem iepriekšējo paaudžu cilvēkiem, galvenokārt pret tiem, kuri 20. gadsimta pirmajā pusē mīlestību uzskatīja par dzīves galveno vērtību un kuriem bija svēts Poruka aicinājums apjaust cilvēka sirds lielumu un garīgi pacelties augšup. Mans mērķis ir parādīt Poruka garīgo un morālo lielumu, viņam nepiekāpīgi uzsverot un apgalvojot, ka mīlestība visplašākajā spektrā ir visnozīmīgākā cilvēciskuma izpausme, ka individuālās ētiskās pilnīgošanās ceļš ir svēts un nepieciešams un ka dažādās morālās izvēles situācijās cilvēkam jātiecas apliecināt humānu un iejūtīgu attieksmi pret līdzcilvēkiem." Dr. philol. Viesturs Vecgrāvis
|
|
Marija Parra “Glimmerdāles Tonje”
Ziemas baltums, sniegs, slēpes, bērni un smiekli vienmēr rada gaišu un pacilājošu noskaņu. Traukties no kalna ar slēpēm, matiem bezbēdīgi plīvojot, skaļi klaigāt un smiet, runāt atklāti un tieši, iestāties par sevi māk Glimmerdāles Tonje. Tas viss nepaliek bez sekām, jo Tonjes izdomai un rīcībai pieaugušie bieži vien nespēj izekot, īpaši, ja bērns ir viens starp pieaugušajiem. Tonjes labākajam draugam ir 74 gadi, viņš saņem saņem vēstuli, pēc kuras kļūst drūms un nikns. Kā Tonjei atgūt savu draugu vai varbūt jādraudzējas ar sava vecuma cilvēkiem? Arī tam Tonje rod risinājumu, jo pieaugušo izraisītos samežģījumos nekad nedrīkst vainot bērnu. |
|
Tommi Kinnunens “Nožēlu neizteica” Ko darīt, kad karš ir beidzies, bet tu esi bijis zaudētāju pusē? Pie tam tu esi sieviete, kas dzīvo laikā, kad sievietēm nepiedod pat vienu desmito daļu no tā, ko var atļauties vīrieši. Un arī visu dzīves kārtību nosaka vīrieši. Piecas sievietes sāk ceļu uz mājām Somijā no Norvēģijas ziemeļiem. Tilti ir sagrauti, ceļš, pa kuru jāiet, ir mīnēts, viss apkārt izdedzināts un izlaupīts. Kā tikt galā ar izdedzināto pagātni un sagrauto nākotni, kā atjaunot “tiltus” starp tām, kā izdzīvot starp ļaužu nosodījuma “mīnām”. Cik no viņām sasniegs māju un attiecību krāsmatas? Skarbi, rūgti un neparedzami likteņi uzšķiļ biedējošas dzirkstis šābrīža apstākļos.
|
|
Linda Šmite “Valdis. Ne tikai Staburaga bērns”Cik tālu skolotājs Voldemārs Zālītis, cik tālu rakstnieks Valdis? Šajā divcīņā tomēr uzvarējis skolotājs Voldemārs Zālītis, kura vārdu mūsdienās nes skola Rīgā. Minot rakstnieku Valdi, prātā nāk “Staburaga bērni”, bet tikai retais to sasaistīs ar Zālīša skolu Rīgā. Rakstniece L. Šmite romānā ”Valdis” lieliskā valodā atklājusi Voldemāra Zālīša dzīvi starp rūpīgu skolotāja darbu un alkām radīt ko patiesi īstu un iespaidīgu latviešu literatūrā. Kā auga un veidojās 19. gadsimta beigās skolotājs un rakstnieks, kurš uzcēla pieminekli draudzībai un Staburagam vēl tad, kad to nekas neapdraudēja. Tam visam fonā neiztrūkstoši revolūcijas, karš, Latvijas brīvība un spēkošanās starp darba pienākumiem un sapni. |
|
Kad esi noguris no ieturētas stājas, pareizuma, ikdienas vienmuļības vai bailēm pateikt ko nepareizu un izkrist “no aprites”, ir īstais laiks palasīt “Gūtenmorgenu”. Kas ir Gūtenmorgens? Parasts garlaicīgis latviešu “vecis” ar aliņu pie teļuka? Mākslinieks? Filozofs? Vai vienkārši duraks? Daži atbilžu varianti jau doti. “Vienreiz Gūtenmorgenam izdevās iekārtoties darbā Valsts priežu apkārtmēra uzraudzības biroja Operatīvo pasākumu nodrošināšanas nodaļā - par ierēdni.” “Vienreiz Gūtenmorgenam sāka likties, ka viņš neredz visu pietiekami skaidri un daudz ko nespēj saskatīt, pat ļoti sasprindzinot abas acis. Par laimi, rokās trāpījās avīze ar sludinājumu par kursiem, kuros solīja iemācīt atvērt trešo aci un vēl šo to. “Trīs lietas – labas lietas,” nosprieda Gūtenmorgens un sāka apmeklēt kursus. Pēc ilgiem pūliņiem viņš sasniedza gaidīto. Ar atvērtu trešo aci Gūtenmorgens lepni soļoja mājup.” Citas atausmas atradīsiet Māra Bērziņa grāmatā “Gūtenmorgens”. |
 02.03.2023.
Inguna Bauere “Doroteja. Izredzētā”
Ar Annu Šarloti Doroteju fon Mēdemu iepazināmies jau I. Baueres grāmatā “Elīza fon der Reke. Soļi rītausmā.”, tāpēc droši varam ļauties rakstnieces grāmatai “Doroteja. Izredzētā.” un izsekot Kurzemes pēdējās hercogienes dzīvei. Doroteja šķir savu dzīvi kā atmiņu albumu. Hercogienes dzīve ir kā deja uz virves, kurā jānotur līdzsvars starp valdnieci un sievieti, vēlmi mirdzēt ar kroni un starot mīlas laimē, radīt Kurzemes hercoga mantinieku un būt padevīgai lellei pie vecā hercoga sāna. Bet jauniņajai hercogienei viena pēc otras dzimst meitas, dzīvīgā daba un asais prāts neļauj pazemīgi vadīt dienas novecojošā hercoga paspārnē. Kurzemes hercogiene Doroteja, Pētera Bīrona trešā sieva uzmirdz Eiropas galmos. I. Baueres romānā kā krāšņā modes skatē seko tikšanās ar tālaika māksliniekiem, literātiem, domātājiem, valstsvīriem, un viņu vidū kā zivs ūdenī jutās Doroteja, Kurzemes pēdējā hercogiene. |
|
Zane Eniņa "Santjago ceļš: plāksteris pēdām un sirdij" Ļaujies aizraujošam piedzīvojumam, kopā ar Zani izstaigājot Santjago ceļu Francijā, Spānijā, Portugālē un Latvijā! Viņa atklāj, kā ceļš liek sevi iepazīt dažādos līmeņos – fiziski, emocionāli, garīgi. Skaisti un patiesi skan Zanes rakstītais, sasniedzot Santjago katedrāli: "Pēkšņa laimes sajūta mijas ar tikpat pēkšņām skumjām. Vienā brīdī tu esi kā trauks, kas pilns līdz malām, nākamajā – tukšs līdz bezdibenim. Tas ir ceļa fenomens, kas cilvēkos atver slūžas emociju okeānam. Pēc 800 km prāts atrodas pilnīgi ārpus ierindas, bet ķermenis ir tik stiprs kā nekad dzīvē. Pārņem sajūta, ka iet ir viegli un gribas doties līdz bezgalībai un atpakaļ, bet ceļabiedrus pazīsti vismaz šo dzīvi, ja ne vēl kādu iepriekšējo. Manī bija tik daudz emociju, ka neatlika vietas vārdiem." |
|
Latvijas preses vēsture Dr. phil. Aināra Dimanta monogrāfijā atklājas kā aizraujošs stāsts, kas pilns intriģējošām detaļām un negaidītiem pavērsiena punktiem. Monogrāfija ir rezultāts nopietnam un pamatīgam darbam, ko raksturo autora erudīcija, prasme veidot izklāstu saistošā valodā, plašas zināšanas par norisēm medijos un sabiedrībā. Preses vēsture tajā attēlota ciešā sasaistē ar Latvijas vēsturisko procesu, politiskajiem un ekonomiskajiem notikumiem, ne tikai aprakstot procesus, bet arī formulējot problēmas. Monogrāfijā atrodama arī informācija par Jelgavā izdoto presi. |
|
Māris Ruks “Atslēgas uz laimi”
Grāmatā apkopoti visromantiskākie, iedvesmojošākie, pozitīvākie un skaistākie Māra Ruka dzejoļi par mīlestību, attiecībām, dzīves jēgu – atslēgām, ko meklējam, lai atslēgtu katrs savas laimes durvis, saliktu savas laimīgas dzīves pieturzīmes un ļautos savu vēlmju piepildījumam. Tā ir dzeja, kas gaiši dziedē un kliedē visas drūmākās domas.
|
|
Džodžo Moja "Zvaigžņu dāvātāja" Aizkustinošs stāsts par draudzību, mīlestību un uzdrīkstēšanos... Izsmalcinātā un elegantā Alise ir pieņēmusi impulsīvu lēmumu un apprecējusies ar glīto amerikāni Benetu van Klīvu. Vēloties aizbēgt no garlaicīgās dzīves dzimtajā Anglijā, viņa pārceļas uz Ameriku. Tomēr dzīve Kentuki mazpilsētā nelīdzinās cerētajam, turklāt vēl nākas sadzīvot ar valdonīgo vīratēvu. Tāpēc, izskanot aicinājumam pievienoties Eleonoras Rūzveltas ceļojošajai bibliotēkai, Alise līdz ar piecām citām sievietēm enerģiski iesaistās projektā, lai apkaimes trūcīgajiem cilvēkiem piegādātu lasāmvielu.
|
|
Inita Sila “Tango ar diviem misteriem V* vēzi un vīrieti” Šis žurnālistes Initas Silas atklātais, aizkustinošais stāsts var likt ikvienam aizdomāties, vai nedaram sev pāri ar pārslodzi un kādām citām nevēlamām izvēlēm. Vai diagnoze vēzis uzreiz nozīmē nelaimi? Nē. Tā motivē vēl vairāk novērtēt dzīvi, jo tās vērtību bieži neapzināmies, kamēr tā nav apdraudēta. Lai cik sāpīga ir šī pieredze, tā var būt vērtīga. Inita izmēģina dažādas prakses laimīgai dzīvei, sākot ar pateicību un beidzot ar disciplīnu, lai pārliecinātos, ka būt laimīgai ir izvēle, un pierādot, ka ciešanas var pārveidot un laime iespējama arī tad, kad ļoti, ļoti sāp. Grāmata ir par mīlestību. Par patiesu sevis pieņemšanu un iemīlēšanu. |
|
Indreks Hargla “Aptiekārs Melhiors un bendes meita”
Indreks Hargla ir igauņu rakstnieks, kura slavenākie un lasītāju iemīļotākie darbi ir kriminālromānu sērija par aptiekāru Melhioru. Tallina, AD 1422. Pilsētas nomalē kāds mēģinājis nogalināt nevienam nepazīstamu jaunekli, un viņš zaudējis atmiņu. Gan viņa kopēja un ārstējošie dominikāņu mūki, gan tirgotāji un pilsētas viesi, gan tiesas fogts un aptiekārs Melhiors dara visu iespējamo, lai palīdzētu nelaimē nonākušajam, kurš neatceras ne savus vecākus, ne dzimto pusi, ne iemeslu, kāpēc ieradies Tallinā. Jauneklis neko nezina arī par savu nežēlīgo ienaidnieku, kurš viņu turpina vajāt, nogalinot visus, kas tuvojas noslēpuma atminējumam. Tomēr attapīgais aptiekārs Melhiors neatlaidīgi seko neredzamajam slepkavam… |
|
Simona Ārnstede ”Kad uz spēles likta sirds”
Agrā jaunībā Dēzija un Sems bija kā traki viens pēc otra, bet pēc kādas neveiksmīgas ballītes viņu attiecības izjuka. Pieaugot nevienam no viņiem tā īsti nav līdz galam izdevies aizmirst notikušo. Kopš tā laika pagājuši jau piecpadsmit gadi. Tagad Dēzija ir augsti kvalificēta drošības eksperte, kura strādā dažādos karstajos punktos un karadarbības zonās daudzviet pasaulē. Lai gan Dēzija ieņem vadošu amatu skarbā biznesā, kurā sievietes ir reti sastopamas, viņu vēl joprojām nomāc atmiņas par seno notikumu. Semu visi uzskatīja par neveiksminieku. Pēc piedzīvotās nodevības viņa dzīves galvenais dzinulis ir bijusi vēlme sevi pierādīt, un tieši tā viņam deva spēku izveidot plašo viesnīcu impēriju. Kad Sems sāk saņemt nāves draudus, viņš nolemj nolīgt miesassargu, un te iejaucas liktenis, atkal krustojot Sema un Dēzijas ceļus... Ar vienu saskatīšanos ir pietiekami, lai abi saprastu, ar ko riskē, jo tagad uz spēles tiek likta sirds... Simona Ārnstede ir diplomēta psiholoģe un populāra zviedru rakstniece, kuras sarakstītās grāmatas ierindojas starp bestselleriem daudzās pasaules valstīs. Viņa raksta grāmatas sievietēm un par sievietēm, un viņas provokatīvie un drosmīgie romānu sižeti, līdz ar aizraujošajiem personāžiem bagātina strauji augošo skandināvu sieviešu literatūras žanru. |
|
Lūsija Moda Montgomerija “Anna no “Vēja papelēm””
Kanādiešu rakstnieces Lūsijas Modas Montgomerijas grāmatas par pieder pie bērnu un jauniešu literatūras klasikas. Latviešu lasītājas ar iztēles bagāto un dzīvespriecīgo Annu iepazinās jau 20. gs. 90. g. vidū. Grāmatu sērija izdota atkārtoti. Interesanti, ka Lūsija Moda Montgomerija meitenes dzīvesstāstā pa daļai aprakstījusi pašas bērnībā un jaunībā pieredzēto un pārdzīvoto. Varbūt tādēļ Annas dzīvesstāsts ir tik uzrunājošs un iedvesmojošs.
|
|
Svētku laikā cilvēki izteikti ilgojas pēc ģimenes un vēlas svētkus svinēt kopā. Ģimenēm, kuras zaudējušas mīļu cilvēku, svētku laiks raisa vairāk skumjas nekā prieku. Majas Lundes grāmata “Sniega māsa” ir piemērota lasāmviela īpaši šādām ģimenēm, lai ar šī aizkustinošā stāsta palīdzību remdētu sāpes un atkal spētu saskatīt svētkos tās lietas, tradīcijas un aktivitātes, kas rosina pozitīvas emocijas. Grāmata var palīdzēt uzsākt svarīgu sarunu ar bērniem par aizgājušo ģimenes locekli, un saprast sajūtas, kas pārņem šādās reizēs. Julians ir zaudējis māsu Jūli un visa ģimene to nespēj pieņemt, bet pirmssvētku laikā, kad pasaulē notiek brīnumi, Julians iepazīstas ar Hedvigu, kas viņam palīdz pieņemt notikušo un atcerēties visu labo, kas kopā ar māsu ir piedzīvots. |
|
Inese Zandere “Sapnis par Ziemassvētkiem” Jau drīz bērni priecīgi satraukti stāvēs pie eglītes un skaitīs dzejoļus, dziedās dziesmas un ies rotaļās. Piedāvājam šī gada dzejoli meklēt Ineses Zanderes dzejoļu grāmatā “Sapnis par Ziemassvētkiem”. Grāmatā publicētie dzejoļi klausāmi arī klāt pievienotajā CD, kurā tos ierunājusi aktrise Guna Zariņa, bet mūziku sacerējis Andrejs Laukmanis.
|
|
15.12.2022. Gortners K.V. “Romanovu imperatore: dāņu princese cara galmā”
Jaunā K.V. Gortnera grāmata “Romanovu imperatore” patiks visiem vēsturisko romānu cienītājiem. Tik aizkustinošs stāsts par dāņu princeses Dagmāras ierašanos Krievijas galmā, viņas precībām, kronēšanu, grezno dzīvi līdz revolūcijai un šausmas 1. Pasaules kara laikā. Romanovu dinastijas 300 gadu valdīšanas krahs, cara Nikolaja II un viņa ģimenes iznīcināšana joprojām ir noslēpumos tīta, taču mīlestība, kaislība un tieksme pēc varas bija, ir un, nenoliedzami, būs mūžīgais spēks, kas paceļ debesīs un arī iznīcina.
|
|
Imants Ziedonis "Lāča Andreja pasakas" Imanta Ziedoņa grāmatā "Lāča Andreja pasakas" lācis Andrejs Upīts lasītājus ved piedzīvojumā, kurā stāsta stāstus un pasaku, kā arī aicina izpildīt dažādus uzdevumus, lai vērīgāk apskatītu Zanes Lūses ilustrācijas. Grāmatas nobeigumā lasītāji uzzina kā pareizi rīkoties, mežā sastopot lāci un var iemācīties Renāra Kaupera un Kaspara Zemīša sacerēto dziesmu. Grāmatas idejas autors, realizētājs un izdevējs – fonds "Viegli".
|
|
"24 stāsti, Ziemassvētkus gaidot"
Ir atlikušas vien 24 dienas līdz Ziemassvētkiem. Bieži vien svētku gaidīšanas laiks ir satraukumu un cerību pilns. Grāmatā – Adventes kalendārā “24 stāsti, Ziemassvētkus gaidot” ir lasāmi gan jautri un skumji, gan cerību pilni un pamācoši stāsti ģimenēm par svētku gaidīšanas laiku. Lasot pa vienam stāstam dienā, lasītājs sevī modinās svētku sajūtu un uzzinās, kas ir pats smaržīgākais Ziemassvētku gardums un radīs iedvesmu pārsteigt savus mīļos, piemēram, izveidojot Adventes kalendāru vecākiem, ar kuponiem, kuros rakstīti labie darbiņi, ko var izdarīt bērni.
|
|
Beksija Kamerona “Kulta pēdās”
Skarbs stāsts par izlaušanos no kulta “Dieva bērni” un jaunas dzīves uzsākšanu.
Grāmatas autores vecāki jaunībā iesaistījās bēdīgi slavenajā kultā “Dieva bērni” un visi viņu divpadsmit bērni izbaudīja, kā tas ir, kad dieva mīlestība izpaužas caur seksu un izkdiena paiet gatavojoties neizbēgamam pasaules galam.
Līdz piecpadsmit gadu vecumam Beksija ir pārdzīvojusi eksorcismu un kluso režīmu, kad nedrīkst ne ar vienu sarunāties. Viņa nezina neko par dzīvi ārpasaulē, viņas domas, darbi un sajūtas tiek nepārtraukti kontrolētas. Līdz pienāk brīdis, kad viņa jūt sevī spēku pamest kultu.
Pēc divpadsmit gadiem Beksija ir apņēmības pilna uzņemt dokumentālo filmu par dzīvi dažādos kultos, un īpaši viņu interesē bērnu dzīve šādos apstākļos.
Grāmata ar spraigu, interesantu sižetu, ļauj nedaudz ieskatīties arī atsevišķu kultu tapšanas vēsturē.
|
|
Lato Lapsa "Muzungu vismelnākajā Āfrikā"
“Kongo ir tā vieta zemes virsū, kur jau simtiem gadu koncentrējas tumsa un ļaunums. Un tie nav tikai tukši, dzejiski vārdi: tieši Kongo es esmu visciešāk – un ne pēc savas vēlēšanās – ieskatījies Tumsas acīs, un Viņa ir noraudzījusies manī. Pieskārusies, bet šoreiz aizslīdējusi garām. Man vismaz tā šķiet, kaut gan nekad jau droši nevar zināt. Un tas arī ir tas galvenais, par ko es centīšos jums šai grāmatā pastāstīt. Vienalga, burvji vai pigmeji, vulkāni vai dimanti, – visi mani Kongo stāsti tā vai citādi būs stāsti par tumsu. Par tumsu sirdī," raksta grāmatas autors Lato Lapsa. |
|
Drūmajos un drēgnajos rudens vakaros, ietinoties siltā sedziņā, ņemam rokās Monikas Zīles jaunāko darbu “Tumšā puse”. Pārdomas raisošs sižets mūs aizvedīs uz provinciālu mazpilsētiņu. Pilsētiņā toni jau gadu desmitiem nosaka agrāk skolas direktore, tagad domes priekšsēdētāja Tija Vīksna. Notikumu virpulis pretēji Vīksnas raitajām, ar paraugģimenes masku aizsegtajām intrigām sāk vērpties, kad nejaušības pēc romāna galvenā varone Merita ir iegriezusies mazpilsētiņā, kurā pusaudzes gados bija spiesta kādu laiku padzīvot. Tas uzjundī gan gaišas, gan tumšas atmiņas. Kādēļ Merita un viņas māte pēkšņi pameta mazpilsētu? Kas atgadījās pirms 20 gadiem? Kādi notikumi un negaidīti pavērsieni sagaida galveno varoni? Vai pa 20 gadiem kaut kas ir mainījies, ja noteicēja mazpilsētiņā joprojām tā pati persona? Lasīsim, dzīvosim līdzi romāna varoņiem un baudīsim vieglā, plūstošā valodā rakstīto darbu.
|
|
Rebeka Kēniga, Anja Rīgere “Vingrojiet un esiet veseli!”
Vai jūs labprāt vairāk izkustētos? Šajā ziņā ciešas apņemšanās rodas ātri, tomēr ar to īstenošanu bieži vien neveicas tik labi. Grāmata ‘’Vingrojiet un esiet veseli!’’ vēlas jūs iedrošināt. Jūs uzzināsiet, kāpēc tieši sports un kustības ir tik vērtīgi veselības nodrošināšanai. Grāmatā tiek piedāvāti pavisam konkrēti ieteikumi, izvēloties dzīvi, kurā būs vairāk kustību, spēka un fiziskās stabilitātes. Jūs iepazīsiet ļoti daudz vingrojumu, no kuriem ērti varēsiet izveidot personīgo treniņa programmu sportošanai mājās, uzzināsiet, kā ar kustību palīdzību ir iespējams veicināt atveseļošanos, papildinot ārsta izvēlēto terapiju.
|
 27.10.2022.
Olitas Tidomane “Trīs runči un viņu cilvēks”
Senajā Ēģiptē kaķi esot bijuši dievi un viņi to joprojām nav aizmirsuši. Par to ir pilnīgi pārliecināti grāmatas galvenie varoņi – trīs runči Rūdis, Osvalds un Ādolfs. Viņi mitinās tepat kādā Rīgas daudzdzīvokļu namā un laipni atļauj tur dzīvot arī “savam cilvēkam”. Runču dienas paiet, nodarbojoties ar to, ko cilvēkam labpaticies nosaukt par blēņām vai pat haosu.trijotnei nav laika domāt par to, jo ir taču jādara lielas lietas – jārevidē puķu podi, jāčiep gaļa no šķīvja, jāmedī istabā iemaldījušies lidoņi un pats svarīgākais, jāpieskata, lai divkājis allaž būtu labā formā. Gluži kā K.Džeroma “Trīs vīri laivā”. Lasot šo grāmatu kaķenieki teiks – nu taisni kā manējais, vai – manējie gan tā nedara. Nekaķenieki noteikti nodomās – vai, es arī gribu kaķīt jeb – nē, tāda zvēra manās mājās noteikti nebūs! Grāmata, kas liek nedaudz pasmaidīt un citām acīm paskatīties uz ķepaiņiem mums līdzās.
|
 20.10.2022.
Grāmata ir par ģimenes ārsti Eilīnu. Jau kādu laiciņu viņa nakšņo savā ārsta kabinetā un to rūpīgi slēpj no kolēģiem. Mājās viņai ir vīrs, fanātisks slēpotājs, bet bērni izauguši un aizgājuši savā dzīvē. Eilīna mēģina tikt galā ar savu pusmūža krīzi vīna glāzes kompānijā. Tad viņa satiek savu jaunības dienu mīlestību Bjērnu, un dzīvē parādās jauni izaicinājumi. Ir jāatrod līdzsvars starp vīru, mīļāko, darbu, atmiņām par bērnību un māti. Grāmatā ir daudz asprātīgu novērojumu un secinājumu par vīriešu/sieviešu, pacientu/ārstu attiecībām, par reālām dzīves problēmām un uzdevumiem, kas lielākajai lasītāju daļai varētu būt pazīstami.
|
|
Vai cilvēka dzīvi un karjeru var iznīcināt komentāri internetā? Grāmata atspoguļo šodienas situāciju – 21. gadsimta patiesību par aklu uzticēšanos internetam un tajā atrodamajai informācijai. Tukša muca tālu skan, bet reti kurš aizdomājas par sava online komentāra sekām. Aiz tiešsaistes anonīmās maskas ir daudz vieglāk izteikt visu, kas sakrājies. Bet vai cilvēks, kuram tas veltīts, ir to pelnījis? Vai tā ir patiesība? Vai Tu biji klāt un redzēji? Kur beidzas visatļautības robeža? Kura ir tā sarkanā līnija, kuru internetā nedrīkst pārkāpt? Vai tāda vispār ir? Jauns puisis, kurš, paklausot draugu izaicinājumam “esi čalis vai neesi”, ir kļuvis par invalīdu, tomēr atradis sevī resursu pelnīt internetā. Viņš internetā publicē nepārbaudītus faktus. Skaļi virsraksti, kliedzošas ziņas, tas viss dod klikšķus un naudu. Romānā ir akcentētas ļoti daudz tēmas – narkotikas, pusaudžu alkas pēc popularitātes, tviterotāju troļļi, invaliditātes problēmas un vēl citas. Līdz pat grāmatas beigām saglabājas intriga, kas tad īsti notika benzīntanka tualetē.
|
|
Meldra Vītola “Pareizās izvēles un citas muļķības” Grāmata stāsta par Natellas un Aleksandra pieaugšanu, izdarītajām izvēlēm un sekām, ko tās rada. Natella ir klases atstumtā. Aleksandrs sākotnēji ir viņas draugs, bet viņa vēlme iekļauties klases populārāko skolēnu bariņā ņem virsroku. Un tad sākas attiecību līkloči, kas virzās cauri abu dzīvēm, atspoguļojot pārdzīvojumus, lēmumu sekas un savas iekšējās cīņas. Grāmata, kas sākotnēji asociējas ar jauniešu romānu, tomēr izlasot, liek secināt, ka noteikti ir domāta jebkura vecuma lasītājiem. Ikviens skolas laikā klasē ir ieņēmis kādu no lomām – pāridarītājs, novērotājs vai cietējs. Un tad rodas jautājums - kāpēc mēs tā darām un, vai maz saprotam kā mūsu lēmumi spēj ietekmēt cilvēka turpmāko likteni? Grāmata, kas liks aizdomāties ikvienam! |
|
Ieva Samauska “Soliņš un Miskaste”
Vienas no šobrīd arī starptautiskā mērogā atpazīstamākajām latviešu bērnu literatūras autorēm Ievas Samauskas grāmatās var just prototipu klātesamību, tās caurvij cilvēcīgums un iecietība. Rakstnieces jaunākā grāmata “Soliņš un Miskaste” atklāj, cik viegli Ievai Samauskai padodas priekšmetu, dzīvnieku un augu iedzīvināšana ekspresīvos literāros tēlos. Pasaka “Soliņš un Miskaste” parāda vienu no skaistākajām, īpašākajām bērnu spējām – prasmi iztēloties. Parastu smilšu kaudzi – par pasaku pili, parastas ceļmallapas – par karalisko augstdzimtību troņiem un parastus zariņus – par augstdzimušām personām. Grāmatā necils koka soliņš, kādus tūkstošiem var satikt dažādās pilsētās, ar Miskastes palīdzību iemācās būt vairāk nekā tikai soliņš. Izrādās, ja soliņš tic un vēlas, viņš var būt arī daudz kas cits: Jumtiņš. Galdiņš, Namiņš, Pakāpiens, Skatuve. |
|
Komponists Zigmars Liepiņš, atzīmējot 70. jubileju, sarakstījis atmiņu grāmatu "Mūzaīka". Kā raksturo izdevēji, grāmata ir ne vien Latvijā pazīstama komponista stāsts par mūziķa gaitu sākumu 17 gadu vecumā, bet arī ieskats lielā Latvijas mūzikas vēstures nogrieznī. Šajos mozaīkas gabaliņos gan konservatorija, gan Latvijas estrādes mūzikas pirmie soļi uz starptautiskām skatuvēm, gan Latvijas nacionālā opera un balets, bet pirmkārt mūzikas vide daudzo gadu desmitu laikā, komponista laikabiedri, viņam īpašās pilsētas – dzimtā Liepāja, Rīga.
"Zigmars Liepiņš un viņa "Mūzaīka" ir aizraujoša lasāmviela. Visiem, bet jo īpaši mums – paaudzei, kas bērnību un jaunību vadījusi absurdajā padomijā, bet brieduma gadus atgūtajā brīvajā Latvijā." (Māra Zālīte) |
|
Dana Gulbe “Kas notiek bērnudārzā: rokasgrāmata bērnudārznieku mammām un tētiem” Grāmatā “Kas notiek bērnudārzā” vienkāršā valodā tiek aplūkotas visdažādākās situācijas, kas vecākiem ir aktuālas atsevišķos bērna vecuma posmos no dzimšanas līdz pat skolai. Šī ir praktiska un noderīga grāmata ikvienam bērnudārznieka vecākam. Grāmatā ir aplūkoti dažādi praktiski jautājumi, sākot ar bērnudārza izvēli, uzsākšanas vecumu, dienas norisēm, līdz pat ieteikumiem, gatavojoties skolai. “Bērnudārza un ģimenes saistībai ir jābūt vēl ciešākai, nekā tā ir tagad, jo bērnudārza vecums ir pamats cilvēka personības veidošanā. Šāda grāmata Latvijā vēl nav bijusi, ļoti maz rakstīts un stāstīts par šo bērnam un viņa vecākiem tik ļoti nozīmīgo dzīves posmu. Bērnudārzs ir gan vieta, kur bērns ēd, guļ̧, spēlējas jeb vienkārši dzīvo, gan vieta, kur tiek likti pamati visai izglītības sistēmai. Turklāt tas, kas cilvēkā tiek ielikts bērnībā, viņu veido visam atlikušajam mūžam. Mans vēlējums ir ikvienam Latvijas vecākam dzīvot ar sajūtu – es esmu izdarījis labāko sava bērna labā.” (Dana Gulbe) |
|
08.09.2022. Dace Zvirbule “Mans Jēkaba ceļš” Svētā Jēkaba ceļš jeb camino de Santiago ir rūpīgi izstrādāts maršrutu tīkls – kopā ducis ceļu, kuru sākumpunkti ir ne vien Spānijā, bet arī citviet Eiropā. Bet mērķis viens – Santjago de Kompostelas katedrāle, kurā apglabāti Svētā Jēkaba pīšļi. Grāmatā Dace Zvirbule apraksta, kā dienās iet pa Svētā Jēkaba ceļu, bet naktīs aizvien no jauna izdzīvo ne tikai savas, bet arī savu vecāku un vecvecāku atmiņas. Atceras notikušo, lai saprastu, no kurienes mēs nākam un kāpēc esam tādi, kādi esam. Lai atrastu mērķi, uz kuru iet. Lai viņas bērni un mazbērni vienmēr varētu parunāt, lai viņiem būtu atmiņas. Un vienmēr brīva griba – izvēlēties, kurp iet.
|
|
Emma Stouneksa “Bākas uzraugi”
Grāmatas pamatā ir reāli notikumi. Eilenmora ir neliela sala Flananu salu arhipelāgā. Romāns stāsta par laiku, kad bākas uzraudzīja reāli cilvēki – bāku uzraugi, cilvēki, kas bija gatavi mēnešiem pavadīt izolētā vidē, mācoties sadzīvot ar pāriniekiem un ieklausoties jūras balss aicinājumā. Tas stāsta par mistiski pazudušiem cilvēkiem, par trīs vientuļiem vīriem, kuri atradās jūrā, izolēti un atrauti no ģimenēm, ieslēgti bākas šaurībā, pakļauti rakstura un dzīves pieredzes sadursmēm. Kas ar viņiem ir noticis, paši to noorganizējuši, noslīkuši, versijas klejo joprojām. Arī krastā palikušajām sievietēm nav viegli, vienai bērnu bariņš un sadzīve, citai pagātnes rēgi, vientulība, greizsirdība un naids pret jūru. Romāna darbība risinās 1972. gadā, kad satiekas 3 bākas uzraugi un 1992. gadā, kad viņu sievas atskatās uz tās dienas notikumiem. Romāna plūst mierīgi, nosvērti, tajā ir daudz psiholoģisku labirintu, liktenīgas sakritības, nejaušu drāmu, mistikas un aizraujošs sižets. |
|
Juhani Pitseps, Gundega Muzikante "Ir Mēness zelta kuģis"
Grāmata paredzēta gados jaunākiem lasītājiem tā stāsta par laiku, kad bēgļu laivās un maza izmēra kuģīšos cilvēki no Baltijas valstīm bēga uz pretējo krastu – Zviedriju. Stāsts ir par astoņus gadus veco igauņu meiteni Kēti, viņas plīša lācēnu Pekaini, Kētes mammu, tēti un kaimiņiem. Visi viņi dzīvoja kādā nelielā piejūras pilsētiņā. Kādā 1944.gada naktī Kētes ģimene ar zvejnieku laivu dodas bēgļu gaitās pāri jūrai uz Zviedriju. Sakravāties vajadzēja ātri, līdzi drīkstēja ņemt tikai pašu nepieciešamāko. Ja tev vajadzētu ātri, ātri sakravāt savu mazo mugursomiņu, ko tu ņemtu līdzi? Ceļojums bija ļoti grūts un bīstams, neviens nezināja, vai nonāks galā sveiks un vesels. Mātēm klēpī snauduļojošie bērni vēl nemaz nemācēja domāt par to, ko bija zaudējuši - par mīļo istabas kaktiņu, par mājām, draugiem. Ceļojumā ir gan piedzīvojumi, gan pārdzīvojumi, pazūd un atrodas mantas, uzbrūk lidmašīna, grimst kuģi. Daļa veiksmīgi nonāk galā, citus paņem jūra. Grāmatas tēma ir smaga, bet sirsnību tam visam piešķir vienkāršā valoda kādā tas viss ir aprakstīts. Grāmatā ir par ģimeniskumu, šķiršanos no mīļā un zināmā, bēgot no draudīgā nezināmā, par bailēm un to pārdzīvošanu. Siltumu un mīļumu stāstam piešķir Gundegas Muzikantes ilustrācijas. |
|
Korina Bormane "Mēnessgaismas dārzs"
Lilija dzīvo pavisam parastu dzīvi, vada savu antikvāro priekšmetu veikaliņu. Viss šķiet tik paredzams un līdz apnikumam garlaicīgs līdz brīdim, kad Lilijas rokās nonāk kāda reta, skaista, noslēpumaina un neparasta vijole. Sekojot vijoles vēsturei tiek apceļota pus pasaule, Lilija nonāk gan eksotiskās, gan ne tik eksotiskās valstīs. Romāns ir ļoti romantisks, bet nav bezgaumīgs, tajā ir gan ģimenes vēstures izpēte, ceļojums gan laikā, gan dzīvē un visam pāri mīlestība. Sižets ir ļoti aizraujošs, bet reizēm viegli prognozējams. Grāmata rosina padomāt par savām saknēm un noslēpumaino cilvēku likteņos.
|
|
Grāmata ir kā saruna, kā stāsts lasītājam par pieredzēto, saskaroties ar sarežģītu un maz zināmu, lai gan Latvijā un pasaulē gana plaši izplatītu, slimību – epilepsiju. Šis ir stāsts par iešanu caur klasisku un ne tik klasisku ārstniecību. Šis ir stāsts par iešanu caur izmisumu un nevēlēšanos dzīvot līdz satieku un iemīlu sevi ar visu to, kas neatbilst ierastajiem uzskatiem par veiksmīgu dzīvi. Līdz iemīlu sevi ar visu slimību, reizēm lieku svaru, reizēm nepareizā krāsā uzvilktu džemperi. Šis ir stāsts par tuvošanos sev, savam mieram, labsajūtai un arvien patiesākai esībai.
Grāmata tapusi, lai izrakstītu ārā visu to pieredzi, kam autore gadu gaitā gājusi cauri, kas mijusies plašā emociju gammā – sāpes, ciešanas, prieks, svētlaime – tādējādi, atbrīvojot gan ķermeni, gan prātu no smagās bagāžas nēsāšanas sev līdzi.
|
|
Dr. Edīte Eva Egere “Izvēle. Vienmēr ir iespējams izvēlēties brīvību”
Grāmata ir Dr. Edītes Evas Egeres memuāri par dzīvi pirms Otrā pasaules kara, holokaustu, izdzīvošanu koncentrācijas nometnē Aušvicā un dzīvi pēc tās. Patiess stāsts par 16 gadīgo Ungārijā dzīvojošo ebreju meiteni Edīti, par viņas sapņiem un par to, kā II pasaules karš pārvilka strīpu visiem viņas sapņiem un mainīja viņas dzīvi. Edītes dzīvesstāsts caur nometņu elli spēja saglabāt gara spēku un cilvēcību. Mēs varam izvēlēties, ko iemācīties no pārdzīvotajām šausmām. Atriebība nespēj mainīt to, kas mums nodarīts, tā neizdzēsīs pārdzīvotās ciešanas. Iedvesmojošs stāsts tiem, kam šobrīd ir emocionāli grūti, kas netiek galā ar dzīves pārbaudījumiem. Vienmēr pastāv iespēja izvēlēties – kļūt skarbam un turpināt ciest vai arī palaist savu sāpi vaļā. No katras grāmatas lappuses staro neticams spēka, gudrības un dzīvotgribas apvienojums. Grāmata raisīja ļoti daudz pārdomu. Atmiņā visspilgtāk iespiedusies šī frāze: “Ko es šobrīd daru ar sevi? Vai tas nes kādu labumu? Vai tas pietuvina, vai attālina no iecerētā sasniegšanas?” Grāmata ir ļoti smaga, bet tajā pašā laikā tā ir ļoti gaiša grāmata, jo parāda, ka cilvēks ir spējīgs piecelties un turpināt dzīvi arī pēc ļoti smagām ciešanām. |
|
Vita Štelmahere, Anda Dūniņa “Kā kļūt par suņa labāko draugu” Kad nolemjam ielaist savā dzīvē suni, parasti domājam par to, vai izvēlēties konkrētas šķirnes suni, kādu vārdu tam dosim, ar ko barosim. Tikai tad, kad četrkājainais draugs ir kļuvis par mūsu ģimenes locekli, saprotam, ka atbildes jāmeklē uz vēl citiem – daudziem un dažādiem jautājumiem. Grāmatā apkopota suņu saimnieku pieredze, lai sniegtu pēc iespējas pilnīgāku priekšstatu par to, ar ko jāsaskaras un kas jāzina suņa draugam – cilvēkam.
|
|
Veltas Kaltiņas jaunākais dzejoļu krājums nezinātājam neļauj nojaust autores vecumu; kā dzejnieks Māris Salējs par dzejas krājumu saka, ka “tā ir jauneklīga dzeja ar mūža redzīgumu” un “zem pavarda pelnu sūbējuma apslēptu ogļu mirdzums”.
|
|
Ilze Lāce “Sarunas uz sētas kāpnēm” Tādi pat kā Andreja Bovtoviča vāka noformējumam izmantotā glezna ir arī Ilzes Lāces stāsti. Visiem kaut kur redzēti, vai dzirdēti, īsti, dzīvīgi, kaut arī tikai autores iztēles radīti. Smalkas izteiksmes nianses un bagāta valoda, bet pāri visam – ikdienas cilvēkiem tik līdzīgu tēlu galerija, ka rodas dienasgrāmatas lasījuma sajūta. Stāstos viss notiek pa īstam. Vieglas skumjas dzīves norietā, pieņemot esību bez nožēlas. Jaunības cerības, kuras varbūt pagaisušas bez pēdām, tomēr spējušas piešķirt dzīvei krāsu daudzveidību, kas tekstā atklājas maigos pustoņos.
|
|
Šajā romānā lasītājus gaida sastapšanās ar jau labi zināmajiem izmeklētājiem Keitu Linvilu un Kalebu Heilu. Ir saulaina un tveicīga vasaras diena. Seržante Keita Linvila sēž vilcienā, kas dodas no Londonas uz Jorku, kad kāda pasažiere panikā lūdz viņai palīdzību: viņu vajājot svešinieks. Un tad jau atskan vairāki šāvieni. Tiem lasītājiem, kuri jau lasījuši un pazīst Šarlotes Linkas detektīvus, arī šis neliks vilties – būs gan ar intriga, gan sižeta samezglojumi. Tie, kuri lasīs Š. Linkas darbu pirmo reizi, noteikti gribēs izlasīt arī citus autores sacerējumus.
|
 30.06.2022. Gundega Roze “Dimanti tavā pagalmā” Bailes par rītdienu nav mazinājušās. Viena globāla traģēdija nomaina citu, un biedējošais fons jau kļuvis ierasts kā ātrās palīdzības sirēnas aiz loga… Bet kas tikmēr notiek ar manu dzīvi? Vai es zinu, kurp eju un kāpēc? Par ko ir mans stāsts? Grāmatā apkopoti praktiski padomi un autores personīgas slejas, kas iedrošina doties jaunā izaugsmes ceļā. "Tavas iespējas", "Tava harmonija", "Tavs skaistums" un "Tavi svētki" – četras centrālās grāmatas sadaļas, kuras vari lasīt atbilstoši konkrētā brīža noskaņojumam. Saturiskais izkārtojums apzināti veidots viegli pārskatāms un rotaļīgs – kā labāko draudzeņu saruna. |
 16.06.2022.
Arnolds Auziņš "Mīlestības mācība" Pazīstama skolotāja man uzticēja savu dienasgrāmatu un novēlēja pēc viņas aiziešanas mūžībā uzrakstīt romānu. Tagad tas ir noticis. Romānā attēlota skola padomju laikā, par ko jaunā paaudze neko nezina. Mūsdienās daudz strīdas par izglītības saturu, bet jau toreiz labākajiem pedagogiem bija skaidrs, ka svarīgākais priekšmets stundu sarakstā nav Mīlestības mācība. Interesanti uzzināt, kā galvenā varone Luize Zariņa tiek galā ar palaidņiem. Par spīti grūtībām, priekšnieku stulbumam un kolēģu nenovīdībai viņa iemāca bērniem mīlēt Dzimteni, dzīvi un cilvēkus.
|
|
Inguna Dimante “Starp divām sievietēm”
Dzestrā aprīļa vakarā svešas privātmājas pagalmā tiek noslepkavota asu problēmrakstu žurnāliste Alda Auziņa. Neskatoties uz zīmīgo profesiju, sākotnējie fakti liecina, ka Alda Auziņa tumsā ir nogalināta aiz pārskatīšanās, un slepkavas patiesais mērķis ir bijusi mājas īpašniece Ivanda Strēle – jauna, uzkrītoši skaista un bagāta atraitne. Kas saista abas sievietes, un vai Ivandas Strēles dzīvība joprojām ir apdraudēta? Megijas Hānes izmeklēšanas grupai ir uzdots atrisināt šo kriminālmīklu, kas draud izvērsties haosā, bet aiz kuras vīd kāds sīki izstrādāts, perfekts plāns. Ne mazāk kaismīgi notikumi risinās izmeklētāju personīgajā dzīvē. Veicot profesionālās darbības, divu sieviešu valdzinājuma varā nonāk izmeklētājs Gatis Pipars. Bet Megija Hāne gatavojas kāzām ar advokātu Arni Celmu. |
|
Juris Pavītols “Liecinieka spoguļportrets”
|
|
Zane Nuts “Latvietes nevar nemīlēt”
Grāmatu iesakām izlasīt tiem, kam nepieciešams izvēdināt galvu pēc nogurdinošas darba nedēļas. Grāmatā nedaudz no visa, tāds īsts latviešu rasoliņš. Priecē labs humors, veselīga attieksme pret dzīvi, sevis meklējumi, erotika, ieteikums latvietēm celt pašapziņu un apzināties savu vērtību. Ir labi lieku reizi atgādināt latviešiem tālās zemēs, ka nekur nav tik labi kā mājās, ka ārzemnieki atzīst Latviju par lielisku un skaistu vietu, kur dzīvot un veidot ģimeni.
|
|
Žigimants Krēsliņš “Fēru salas un Islande pāris mēnešos”
Žigimanta Krēsliņa grāmata “Fēru salas un Islande pāris mēnešos” aizrauj un rosina ceļojumu mīļotājus ar autora humorpilnajiem piedzīvojumiem. Tas ir ceļojums ar savu transportu, ar nakšņošanu vietās, kur tas ne vienmēr ir atļauts. Piedzīvojumos ceļotājs dodas, spītējot laika apstākļiem. Ieguvums ir fantastiski skaistas dabas baudīšana bez tūristu pūļiem. Grāmata bagātināta ar autora ceļojuma fotogrāfijām.
|
|
Savas patiesās jūtas cilvēks nereti cenšas slēpt vai par tām runā nelabprāt. Protams, ne visi, bet pasaulē ir pietiekami daudz tādu cilvēku. Taču par jūtām ir jārunā, un to tiešām meistarīgi izdarījusi poļu bērnu grāmatu autore Tina Oževiča grāmatā “Ko dara jūtas?” Viss skaistums slēpjas grāmatas vienkāršībā. Tā maziem soļiem, īsi un kodolīgi, pavisam neuzbāzīgi demonstrē mūsu jūtu pasauli tādu, kāda tā ir. “Un kur gan tas viss dzīvo? Mūsos, protams. Izbaudiet stāstus “Mīlestība ir elektriķis”, “Cerība iedod ceļā līdzi sviestmaizes”, “Ilgas ceļo”, “Pateicība ir skaists dārzs”, “Uzticēšanās ceļ tiltus”, “Miers glauda suni” un “Draudzība apsēžas blakus, kad esi pakritis”… Grāmata piemērota ģimenei un kopīgai lasīšanai kā patiesas sarunas sākums par mums pašiem un mūsu izjūtām. |
|
Hedviga Montgomerija “Pamatskolas laiks: septiņi vienkārši soļi veiksmīgai bērnu audzināšanai”
Norvēģu psiholoģes un ģimenes terapeites Hedvigas Montgomerijas grāmatu sērija “Vecāku maģija” savā ziņā ir kā ceļvedis bērnu audzināšanā. Šo grāmatu padomi sniedz ne tikai izpratni par pārmaiņām bērnos, viņiem pieaugot, bet arī skaidro vecāku izjūtas, esot ikdienā ar bērniem. Šajā sērijā "Pamatskolas laiks" ir ceturtā grāmata, kurā raksturotas bērnu (6-13 gadi) vajadzības un vecumposma īpatnības. Šis ir laiks, kad sāk ieskicēties pusaudža raksturiezīmes, tas ir laiks, kad bērns sāk apzināties sevi kā personību un vēlas izzināt pasauli ārpus ģimenes. Nepārprotami, šis ir arī laiks, kad rodas savstarpējas domstarpības. Grāmatā sniegtie padomi ir pamats ciešas saiknes uzturēšanai starp vecākiem un bērniem, kas garantē savstarpēju uzticību un atklātību.
|
|
Dēlijas Ouensas smeldzīgais debijas romāns piedāvā gan mazās Kijas pieaugšanas stāstu, gan mīlestības līniju, gan arī aizraujošu slepkavības izmeklēšanu.
Romāns “Kur vēži dzied” uzreiz pēc tā iznākšanas kļuva par starptautisku sensāciju, tas pārdots desmit miljonos eksemplāru un tulkots 45 valodās. Pēc tā motīviem tiek uzņemta kinofilma.
|
|
Dana Gulbe, zīmola “Dana ar kasti” autore, patiešām aizrautīgi mīl kārtību. Šo grāmatu var lasīt kā palīgmateriālu pēc televīzijas raidījumu “Dana ar kasti” noskatīšanās. Grāmatā Dana soli pa solim ar precīziem komentāriem un attēliem izvedīs cauri dažādām telpām mājās, lai tur izveidotā kārtība būtu skaista, ērta un, pats galvenais – paliekoša. Šī ir ilustratīvajiem materiāliem bagāta un praktiski pamācoša grāmata, kas noderēs ikvienam.
|
|
Romāns vēsta par Elizabeti Šarloti Konstanci fon der Reki (1754 –1853), Kurzemes vācbaltiešu dzejnieci un publicisti, pēdējās Kurzemes hercogienes Dorotejas pusmāsu un uzticības personu.
Viņas vecāmāte rūpējās, lai meitenes āda allaž paliktu balta, tāpēc liedza iet svaigā gaisā un atklāt seju saulei - 18. gadsimtā titulētā ģimenē augusi jaunava bija laba tirgus prece, kas nedrīkstēja zaudēt vērtību! Arī viņas pamāte uzskatīja, ka sievietes dzīves galvenais mērķis ir apgādāt sev turīgu vīru un dzemdēt bērnus. Kad pavīdēja iespēja kļūt par lielās Jaunpils muižas īpašnieka laulāto draudzeni, to nedrīkstēja laist garām, un jauniņo meiteni izdeva pie divreiz vecāka, nemīlēta, toties bagāta vīrieša. Viņa uzdrošinājās sacelties. Rodot spēku tikko plaukstošās Apgaismības filozofijā, iestājās par personības neaizskaramību un sievietes tiesībām. Viņa daudz mīlēja, bet vēl vairāk cieta. Saņēma likteņa sitienus un augšāmcēlās. Spēra pirmos soļus Apgaismības rītausmā, atļaujoties ignorēt augstākajā sabiedrībā iesīkstējušās normas un saņemties uz drosmīgu lēmumu - šķirties no nemīlama vīra. Ļauni aprunāta un bieži nesaprasta, izmisusi, bet stipra garā, viņa palika uzticama pati sev.
|
|
Aktrises Zanes Daudziņas dienasgrāmata ir raiti lasāma un saistoša pandēmijas laika liecība. Dienasgrāmatā atainots apjukums, ko it visi izjutām, ierastajam dzīves ritmam mainoties. Aktrises stiprā klints, uz kuru var paļauties it visos laikos, ir ģimene. Saulaināku skatu uz dzīvi palīdz uzturēt arī rosīšanās lauku mājās.
|
|
|
|
Džīna Vebstere “Dārgais ienaidniek!”
Ja esat kādreiz lasījuši Džīnas Vebsteres brīnišķīgo, mīļo romānu vēstulēs “Garkājtētiņš”, tad tikpat jauks ir arī tā turpinājums “Dārgais ienaidniek!”. Iepriekšējā romānā iepazītā Džūdija ir laimīgi precējusies ar savu Garkājtētiņu, bet Džona Grīra patversmē steidzami nepieciešamas pārmaiņas. Par šo pārmaiņu īstenotāju kļūst Sallija Makbraida, kura iesākumā to uztver ar lielu skepsi... Romāns atkal sarakstīts vēstuļu veidā, tajā netrūkst ne romantikas, ne mīlestības, var pasmieties, bet var arī noslaucīt kādu asaru. Romānu papildina autores ilustrācijas.
|
|
|
|
Džesika Taunzenda “Dobvidus: Moriganas Kraukles medības”
Beidzot esam sagaidījuši austrāliešu rakstnieces Džesikas Taunsendas “Nekadbijas" trešo daļu. Lieliskajai, unikālajai, brīnamainajai pilsētai Nekadbijai draud lielas briesmas. Pilsētu pārņem baisa slimība, kas pārvērš Brīnzvērus ārprātīgos un niknos plēsoņās. Līdzēt var tikai vienas zāles, kuru meklējumi ieraus Moriganu un visus nekadbijiešus neiedomājamās briesmās. Moriganu sagaida misija, kurā jāiemācās iegrožot savu spēku, lai tas neaprītu viņu pašu. Nav vienkārši izdzīvot, kur nu vēl cerēt uz mierīgu dzīvi un mācīšanos. Vai jaunā varone savaldīs savas pārdabiskās spējas? Elpu aizraujošs piedzīvojums seko piedzīvojumam. Katrs vārds tekstā ļauj izgaršot atmosfēru, kas dvesmo brīnumus un maģiju. Autore prot noturēt neatslābstošu intrigu, pamazītēm aizvadot jaunos lasītājus līdz atrisinājumam. Šī grāmata vidējā skolas vecuma bērnus neatstās vienaldzīgus.
|
|
Nora Ikstena "Ūdens mirdzēšana"
Notikumi, sajūtu uzplaiksnījumi, redzējums no malas uz neizskaidrojamām lietām, dažādu situāciju izdzīvošana – tik netverami, bet tik būtiski cilvēkam. Grāmatu var izdzīvot kopā ar Mariju – tēlu, kas caurvij grāmatu un liek padomāt par cilvēku un tam atvēlēto laiku.
|
|
Andrejs Kurkovs “Pikniks uz ledus”
Iesakām izlasīt ukraiņu rakstnieka Andreja Kurkova romānu “Pikniks uz ledus”. Šī romāna darbības laiks ir 20. gs. 90. gadi, kad valda bandītisms un dzīšanās pēc naudas, cilvēka dzīvībai vērtības nav. Grāmatas galvenais varonis Viktors ir ne visai veiksmīgs rakstnieks, kurš dzīvo kopā ar no bankrotējuša zoodārza pieņemtu pingvīnu Mišu. Viktora sapnis ir uzrakstīt romānu, taču pagaidām tālāk par īsstāstiem netiek. Kādu dienu redakcija viņam piedāvā rakstīt nekrologus. Dīvainākais šajā piedāvājumā ir tas, ka nekrologi tiek rakstīti vēl nenomirušiem cilvēkiem, tā sakot, priekšdienām. Taču vēl dīvaināk ir tas, ka pēc kāda laika nekrologus var lasīt presē, jo šie cilvēki ir gājuši bojā dīvainos un mīklainos apstākļos. Grāmatas galvenais varonis nebija cīnītājs un labprāt paļāvās uz likteni, pieņēma likteņa dāvanas un izaicinājumus, īpaši neapzinoties un neizvērtējot sekas. Šī apstākļa dēļ viņš “labprātīgi” pieņēma audzināšanā meitenīti Soņu, pēc laika pieņēma darbā auklīti Ņinu, ar kuru viņam izveidojās attiecības. Šie atgadījumi bija patīkami, bet Viktoram nevajadzīgi. Tomēr uzsvars jāliek uz otro, galveno romāna tēlu pingvīnu Mišu. Varētu likties, ka vienīgais, ko Viktors patiesi mīlēja un par ko būtu gatavs atdod visu, bija pingvīns Miša. Bet par to iesaku izlasīt pašiem. Grāmata ļoti viegli un raiti lasāma. Romānā nav apskatīta kāda viena konkrēta problēma, drīzāk smalki norādīts uz dažādām dzīves situāciju niansēm, kuras, laikam ritot, ir kļuvušas par normu, bet, atskatoties uz tām pēc ilgāka laika, izskatās dīvainas vai pat nepieņemamas.
|
|
“Lielajā dārza darbu grāmatā” iekļauti dārza darbu padomi katram mēnesim. Grāmatas sastādītāja ir agronome, dārzeņkopības speciāliste Mārīte Gailīte. Grāmatā apkopoti vairāku gadu žurnāla “Praktiskais Latvietis” sniegtie dārzkopības nozares speciālistu ieteikumi. Sakņu dārzam. Sēšanas darbi, dēstu audzēšana, rūdīšana, izstādīšana siltumnīcā un uz lauka, augu kopšanas gudrības sezonas laikā, ražas novākšana un pareizas uzglabāšanas nosacījumi. Augļu dārzam. Stādāmā materiāla izvēle, stādīšanas knifiņi, augu formēšana, kopšana, potēšana un aizsargāšana pret klimata svārstībām un dzīvniekiem. Daiļdārzam. Skaistāko puķu augu aprūpe no agra pavasara līdz ziemai. Mēslošana, apgriešana, augu palieku utilizēšanas paņēmieni kompostā. Zāliena ierīkošana un kopšana sezonas garumā. Putnu būrīšu un barotavu ierīkošanas padomi. Istabai, balkonam un lodžijai. Balkona dārzkopības pamati, augu izvēle lodžijām, dārzeņu sēšana, stādīšana un kopšana toveros un kastēs. Diedzējumu agrotehnika agrām ražām uz palodzes un istabas puķu audzēšanas padomi. Grāmatā ir veseli 670 padomi. Katrs padoms papildināts ar ilustrāciju.
|
|
Braiens Veiss “Mīlestība nekad nebeidzas”
Grāmatas "Mīlestība nekad nebeidzas" pamatā ir gandrīz neticams, tomēr patiess mīlas stāsts, kas, izvijies cauri laikmetiem, mīlētājus saved kopā Dr. Veisa kabinetā. Reizē tas ir arī stāsts par Dr. Veisa pārsteidzošajiem pētījumiem hipnozes un pagājušo dzīvju terapijas jomā. Autors parāda, ka ikvienam ir savs dvēseles radinieks, ko viņš ir mīlējis kādā no iepriekšējām dzīvēm. Šī grāmata noteikti nav domāta plašam lasītāju lokam, bet atsevišķiem interesentiem.
|
|
Jānis Zālītis. “Kam puķe zied... Jānis Ziemeļnieks.” Jāņa Ziemeļnieka personība latviešu literatūrā vienmēr likusies mazliet noslēpumainības aizplīvurota. Romantisks, skumjš sapņotājs, nāves un mīlestības apdziedātājs, vientuļnieks, praktiskai dzīvei nepiemērots. Sērijā “Es esmu...” nākusi klajā literatūrvēsturnieka Jāņa Zālīša monogrāfija “Kam puķe zied...” par latviešu dzejnieku Jāni Ziemeļnieku (1897–1930). Literatūrvēsturniece Gundega Grīnuma Jāni Zālīti sauc par literatūrvēsturnieku no Dieva. Viņš zina apbrīnojami daudz, rok dziļi un pārredz plašas, mazapgūtas pētnieciskas teritorijas. Nule pabeigtā monogrāfija par Jāni Ziemeļnieku pārliecinoši izgaismo vēl vienu autora talantu – spēju savus pētnieciskos atklājumus popularizēt nesamāksloti, intriģējoši, asprātīgi. Gan Ziemeļnieka laika – pagājušā gadsimta 20. gadu – literārajā dzīvē, gan tās aizkulisēs pētnieks orientējas perfekti, un viņa apjomīgais darbs līdzinās saistošā formā sarakstītai literatūrvēsturiskai enciklopēdijai, kurā vieta dāsni atvēlēta visam un visiem, kam vien bijusi jelkāda nozīme latviešu „mīlas un sāpju dzejnieka” īsajā, traģiskas nolemtības apzīmogotajā ceļā uz mūžību. Kad grāmata ir sākta lasīt, no tās tiešām ir grūti atrauties. Un visu laiku nepamet dziļa apbrīna par autora plašajām zināšanām, sniegto kolosāli bagāto faktu materiālu, to savstarpējo saistību, kur katram notikumam ir atrodams skaidrojums un jūtama dzejnieka Jāņa Ziemeļnieka personība un klātbūtne. |
|
Ilona Brūvere “Sniegu ēst nedrīkst: Leimaņu dzimtas stāsts” Grāmata "Sniegu ēst nedrīkst" ir par leģendāro un talantīgo Leimaņu dzimtu trīs paaudzēs. Grāmatas autore, kinorežisore Ilona Brūvere par centrālo asi izvēlējusies dzimtas leģendārāko varoni – kinorežisoru Aleksandru Leimani, par viņu atmiņu raibumos dalās gan viņa kundze aktrise Baiba Indriksone, gan dēls – Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis un viņa meita – baletdejotāja Elza Leimane, gan citi tuvākie radi, kopā izstāstot un uzburot dzimtas stāstu, vērtības, attieksmi pret pasauli un kopīgi piedzīvoto un pārdzīvoto. "Es šai grāmatai, kas vairāk stāsta par Leimaņu dzīvi, nevis tās viesiem redzamo pusi, palīdzu tikt lasītai, palīdzu stāstam atnākt, jo tas ir tik īpašs, cik īpaša pati Leimaņu dzimta," uzsver Ilona Brūvere. Grāmatas noformējumā izmantotas fotogrāfijas no Latvijas Nacionālā teātra, Latvijas Nacionālās operas un baleta, Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva un Leimaņu dzimtas personīgā krājuma.
|
|
Tikko izskanējušas iepriekšējā gada populārāko dziesmu aptaujas un strauji tuvojas februāris, kad norisināsies viens no aizraujošākajiem sporta notikumiem – Olimpiskās spēles. Kas gan tiem kopīgs? Protams, mikrofons un atmiņas. Mūsu novadnieks Gunārs Jākobsons ir cilvēks, kurš ar mikrofonu darbojies abos pasākumos un atmiņas izlicis grāmatā.
Pats viņš saka: "Dzīve – tās ir dziļas grambas un augsti, spoži mākoņi. Tā ir reāla, piezemēta esība un mūžam neatrisināma mīkla. Un, ej nu sazini, kāpēc, bērnībā čīgājis vijoli un spēlējis tēva blumīzeri, esmu bēdzis no mūzikas skolas. Vai kālab, teicami absolvējis Juridisko fakultāti, ne dienu neesmu strādājis par juristu." Bet kur un kā viņam gājis, turoties pie mikrofona, lasiet grāmatā!
|
|
20.01.2022. Ja pirms nedēļas ieskatījāmies Jāņa Ezeriņa stāstu grāmatā, tad šonedēļ iesakām iepazīt pašu filigrāno stāstu meistaru caur Andra Akmentiņa prātu, roku un sirdi. Savā īsajā mūžā J.Ezeriņš paspējis piemērīt arī sev dažādas lomas, varbūt tāpēc stāstu viela tik bagātīgi krejota.
“Meklējot Ezeriņu, esmu centies iecelt autoru mūsdienu situācijā un rakstīt Ezeriņa stila noveles par mūsdienām. Romāna gaitā arī īstais Ezeriņš, izcils latviešu novelists un “Doriana Greja ģīmetnes” tulkotājs, izmisīgi meklē sevi, pamazām zaudējot iespējas ietekmēt savu portretu. Ezeriņa portrets jau sen pieder mums visiem, tomēr joprojām ir kustībā.”
Andris Akmentiņš
|
|
Jānis Ezeriņš - izcils stāstnieks un nejaušas sagadīšanās efektu meistars. Viņa stāstos atradīsiet gluži vai neticamus traģikomiskus atgadījumus, kas izklausās tik mūsdienīgi, kaut tapuši pirms simts gadiem. Smalki izstrādātas varoņu psiholoģiskās pārdomas, rupji ārējie spēki, visdažādākie tēli un raibākie notikumi ievelk lasītāju filigrāni savītajos stāstu tīklos, uzskatāmi pierādot J.Ezeriņa talanta spēku. Rakstnieka sižetu, variāciju bagātība atstājusi lielu ietekmi uz vēlākajiem latviešu prozaiķiem. Jāņa Ezeriņa stāstu un noveļu izlasē apkopoti darbi no krājumiem "Dziesminieks un velns", "Majestātes kazarmās", "Fantastiska novele un citas", "Leijerkaste".
|
|
Aleksandrs Čaks “Mūžības skartie” Un kad jūs kritīsit, dzīvie, Un jūsu durkļi spodrie Nezibēs asiņu rietā Mēs, mirušie, celsimies otrreiz Un stāsimies jūsu vietā. Pirms 105 gadiem notikušās Ziemassvētku kaujas atnesa latviešu strēlniekiem spējīgu karotāju slavu. Aleksandrs Čaks iemūžināja strēlnieku slavu dzejā. “Mūžības skartie” ir piemineklis poēzijā, par kuru nav jābaidās, ka to gribēs pārvietot vai nojaukt. Vārdi asi kā strēlnieku šautās lodes, smagi kā šrapneļu lādiņi, negaidītās virtenēs kā ložmetēja raidītas kārtas, dziedējoši kā binde uz ievainojumiem un slavinoši kā zalves pēc uzvaras. Kopā ar Čaku izejams strēlnieku ceļš no pulcēšanās sākuma caur baisām kaujām ar dvēseļu puteņiem līdz sašķeltam mājupceļam no Krievijas stepēm.
Tie ir – strēlnieki, kuru vairs nava Un kuru nebūs otrreiz vairs. Tikai viņu mūžīgā slava Sargās tautu kā karogs kairs.
|
|
Kristīne Hanna ir amerikāņu rakstniece. Latviešu auditorija jau ir iepazinusi rakstnieces grāmatu "Lakstīgala". "Baltā nekuriene" ir neaizmirstams stāsts par cilvēka trauslumu un izturību, par uzdrošināšanos. Ernests Olbraits ir atgriezies mājās no Vjetnamas kara, apjucis un nikns uz visu pasauli. Viņš pieņem impulsīvu lēmumu pārcelties ar visu ģimeni uz Aļasku. Sākumā šķiet, ka šī ir īstā vieta, šeit nav citu ļaužu, var dzīvot pēc saviem likumiem. Bet, kad iestājas ziema, visapkārt ir tumsa un aukstums, sākotnējais piedzīvojums pārvēršas par drāmu.
|
|
Sestajā kupejā satiekas divi cilvēki. Meitene no Somijas, kura studē Padomju Savienībā, un krievu vīrietis. Meitene klusē, un tas vīrietim liek runāt vairāk. Un viņam ir, par ko stāstīt – uz ielas audzis, bijis ieslodzījumā par slepkavību. Tas ir neliels “realitātes šovs” viena brauciena garumā. Bet ko šis brauciens mainīs abu pasažieru dzīvēs?
|
|
Psiholoģisks spriedzes romāns, kur zināmais un šķietami pazīstamais atklājas no pavisam citas puses. Jans, viņa māsa Katija un māsas draudzene Laura dodas braucienā uz Dienvidfranciju. Laura ir Jana slepenā jaunības mīlestība. Bet vai Jans tiešām tik labi pazīst Lauru? Kādā negaisa naktī pēc strīda Laura pazūd. Tālākais sižets ieved lasītāju spriedzes pilnā notikumu virpulī.
|
|
Romāns “Bišu vēsture” vienā stāstā apvieno trīs pavisam atšķirīgas sižeta līnijas, kurā vienlīdz liela uzmanība ir pievērsta bērnu un vecāku savstarpējo attiecību svarīgumam un mūsu attieksmei pret dabu un cilvēci kopumā. Izlasi un padomā, ko tieši es varu darīt, lai saudzētu dabu!
|
|
Lūsinda Railija "Mīlestības vēstule" Glabāt noslēpumus var būt ļoti bīstami. Londona, 1995. gads. Deviņdesmit piecu gadu vecumā mirst sers Džeimss Herisons, viens no izcilākajiem savas paaudzes aktieriem, kurš atstāj aiz sevis ne vien skumju pārņemtu ģimeni, bet arī kādu šokējošu noslēpumu. Džoenai Hezlamai, jaunai, ambiciozai žurnālistei, tiek uzdots sagatavot rakstu par leģendārā aktiera piemiņas ceremoniju. To apmeklē britu elite – gan slavenības, gan ietekmīgi ļaudis. Pasākuma laikā Džoena nejauši iepazīstas ar vecu kundzi un drīz vien tiek ierauta ar senu noslēpumu saistītos notikumos. Atklājas, ka ir kāda Džeimsa Herisona vēstule, kuras saturs tiek glabāts slepenībā jau vairāk nekā septiņdesmit gadus. Cenšoties atklāt ar vēstuli saistīto noslēpumu, Džoena saprot, ka daudzi to nemaz nevēlas. Un šie ļaudis ir gatavi uz visu, lai vēstuli atrastu pirmie.
|
|
Dzidra Ritenberga “Es atradu laimi: atmiņas”
Dzidra Ritenberga spoži nospēlējusi aptuveni 80 lielākas un mazākas lomas teātrī un kino. Rīgas kinostudijā, būdama režisore, viņa uzņēmusi astoņas filmas, to vidū tādi kinodarbi kā "Šīs bīstamās balkona durvis" (1976), "Vakara variants"(1980) un citi. Viņas memuāri jeb atmiņu pieraksti tapuši ilgākā laika posmā, vairāk nekā desmit gadu garumā. Tie vēsta par bērnību dzimtajā Kurzemē, darbu teātros un kino, kā arī par personīgās dzīves priecīgajiem un skumjajiem līkločiem.
|
|
Dina Džeferisa "Pazudusī māsa" 1936. gads. Bella Hetona ierodas Rangunā – Birmas skaistākajā pilsētā, kur piepildās visi sapņi, – lai sāktu jaunu dzīvi tālu prom no dzimtās Anglijas un kļūtu par dziedātāju smalkajā viesnīcā Strand. Viņa iegūst draugus un labvēļus, uzrodas arī pielūdzēji. Tomēr Bellai nedod mieru kāds pagātnes noslēpums...
|
|
Džūda Devero "No mīļotajiem nešķirieties…"
Ir 1972. gads. Meisonas mazpilsētiņā māsas Ekstones klusi lolo katra savu sapni. Vera alkst apceļot pasauli un palīdzēt cilvēkiem, tomēr ir spiesta palikt mājās, lai parūpētos par māti un jaunāko māsu. Kellija grasās apprecēties ar savu bērnības gadu draugu, kaut gan viņas sirds nekvēlo mīlestībā. Neviena no māsām nav pilnīgi laimīga par ceļu, kas katrai ejams. Kā rīkoties – vai piepildīt citu gaidas vai arī sekot savai sirdbalsij?
|
|
Francesca Simon "Horrid Henry Tricks the Tooth Fairy" Negantais Henrijs atkal ir gatavs saviem šausmīgajiem trikiem. Viņš mēģina piemānīt zobu feju, atbrīvo savu ģimeni no nevēlama mājas viesa un viens pats rada postu māsīcas Pollijas kāzās. Ja Jūs aizrauj negantā Henrija (negantā Nika) piedzīvojumi, iesakām šo grāmatu lasīt arī angļu valodā:
|
|
Enna Marī Imafidona “Jaunais matemātiķis”
Atklāj spējas, kas palīdzēs kļūt par matemātikas meistaru! Matemātiķi ne tikai raksta skaitļus kladēs un rēķina. Viņi ir radoši, labprāt eksperimentē un nebaidās riskēt. Grāmatā "Jaunais matemātiķis" ir aprakstīti daudzi aizraujoši darbiņi un projekti, kas palīdzēs tev saskatīt matemātikas nozīmi ikdienas dzīvē un sākt domāt kā īstam matemātiķim. |
|
Grāmatas autores Adele Fābere un Elēna Mazliša ir starptautiski atzītas bērnu un pieaugušo saskarsmes ekspertes, kuru vienkāršo un cieņpilno pieeju atzinīgi novērtējuši vecāki un profesionāļi visā pasaulē. Grāmatā iekļauti saskarsmes ekspertu ieteikumi cieņpilnai komunikācijai ar bērniem un padomi, kā konfliktus risināt bez stresa, saglabājot labvēlību un nenodarot pāri bērniem. |
21.09.2023.
14.09.2023.
07.09.2023.
31.08.2023.
24.08.2023.
20.07.2023.
06.07.2023.
29.06.2023.
22.06.2023.
15.06.2023.
08.06.2023.
01.06.2023.
25.05.2023.
18.05.2023.
11.05.2023.
27.04.2023.
20.04.2023.
1
06.04.2023.
30.03.2023.
23.03.2023.
16.03.2023.
09.03.2023.
23.02.2023.
16.02.2023.
09.02.2023.
02.02.2023.
26.01.2023.
19.01.2023.
12.01.2023.
06.01.2023.
29.12.2022.
22.12.2022.
08.12.2022. 
01.12.2022.
24.11.2022.
17.11.2022.
10.11.2022. 
03.11.2022.
13.10.2022.
06.10.2022. 
29.09.2022.
22.09.2022.
15.09.2022.
01.09.2022. 
25.08.2022. 
18.08.2022. 
11.08.2022.
04.08.2022.
28.07.2022.
21.07.2022.
14.07.2022.
07.07.2022. 
09.06.2022.
02.06.2022.
26.05.2022.
19.05.2022.
12.05.2022.
05.05.2022.
21.04.2022.
14.04.2022.
07.04.2022.
31.03.2022.
24.03.2022.
17.03.2022.
10.03.2022.
03.03.2022.
24.02.2022.
17.02.2022. 
03.02.2022.
27.01.2022.
13.01.2022.
06.01.2021.
30.12.2021.
23.12.2021.
16.12.2021.
09.12.2021.
02.12.2021.
25.11.2021.
11.11.2021.
04.11.2021.
28.10.2021.
21.10.2021.
14.10.2021.|
Rasa Dmučovskiene "Skudriņa Kāpēcīte"
Šī ir jau trešā grāmata, kurā skudriņa Kāpēcīte mums pastāsta par meža iedzīvotājiem: kā tiek dzēsti ugunsgrēki, kur dzīvo peles un kas guļ ar kājām gaisā. Nozīmīgi un aktuāli, ka skudriņa māca bērniem rūpēties par dabu. "Skudriņa Kāpēcīte" ir aizraujoša, piedzīvojumiem bagāta un izzinoša pasaka zinātkāriem bērniem. |
|
Dēlijas Ouensas grāmata "Kur vēži dzied" Šis stāsts sevī iemieso gan patiesi briesmīgus notikumus, gan rāda cilvēcīgumu visās tā ikdienišķajās izpausmēs. Brīnišķīgs darbs, kurā autore nebīstas parādīt cilvēka dabas daudzās šķautnes un to, kādu iespaidu uz personību atstāj bērnības notikumi.
Jau gadiem Bārklijkovā ir klīdušas valodas par tā dēvēto purva skuķi. Tāpēc, kad 1969. gada nogalē iet bojā izskatīgais Čeiss Endrūss, visu aizdomas tūlīt krīt uz Kiju Klārku – noslēpumaino dumbra vientuļnieci. Tomēr Kija nav tāda, kā cilvēkiem šķiet. Apveltīta ar jūtīgu sirdi un spožu prātu, viņa jau kopš bērnības ir spējusi viena izdzīvot dumbrājā, ko uzskata par savām mājām. Kija draudzējas ar kaijām un aizrautīgi pēta dabu, līdz pienāk laiks, kad viņa sāk ilgoties pēc cilvēciskas tuvības un romantiskām attiecībām. Viņas skaistums un noslēpumainība saista divu tuvējās pilsētiņas puišu uzmanību, un Kija atver sirdi jaunajām jūtām. Bet tad notiek neizskaidrojama nelaime... |
|
K. Vaita "Pēdējā nakts Londonā" Londona, 1939. gads. Skaistā un ambiciozā Eva Hārlova kopā ar labāko draudzeni Žannu Dibozu, mīļi sauktu par Dārgumiņu, grasās iekarot savu vietu modes pasaulē. Viņas abas ir kā māsas – gatavas viena otras labā darīt itin visu. Kad Eva iemīlas pievilcīgajā aristokrātā Greiemā, viņai šķiet, ka dzīve kļuvusi par sapni. Tomēr kara nestās šausmas un pašas glabātais noslēpums izjauc iecerēto idilli, atstājot vien sapņa driskas... |
|
Metjū Volkers "Kāpēc mēs guļam?"
Šī vienreizīgā grāmata ikvienam ir viegli uztverama, svarīga un Kādēļ dzīves laikā mainās miega paradumi? Volkers skaidro, kā izmantot miegu, lai uzlabotu mācīšanos un garastāvokli, paaugstinātu enerģijas līmeni, regulētu hormonus, novērstu vēzi, Alcheimera slimību un diabētu, palēninātu novecošanās sekas, palielinātu ilgmūžību, uzlabotu mūsu bērnu izglītību un dzīves ilgumu, kā arī veicinātu efektivitāti, panākumus un produktivitāti darbā. Sarežģītas lietas autors izklāsta vienkāršā valodā. "...ja tikai 50 – 60 procentu cilvēku palielinātu savu miega daudzumu, tas ietaupītu desmitiem, pat simtiem miljonu dolāru veselības izmaksu ziņā – nemaz nerunājot par simtiem tūkstošu dzīvību!" |
|
Māris Bērziņš "Nākotnes kalējs. Vilis Lācis"
Māra Bērziņa grāmata par latviešu rakstnieku, daudzu romānu, stāstu un lugu autoru, Latvijas PSR Tautas komisāru padomes, Latvijas PSR Ministru Padomes, PSRS Augstākās Padomes Tautību padomes priekšsēdētāju Vili Lāci (1904 – 1966).
Vilim Lācim pārmet saistību ar boļševikiem, vēlmi izsisties sabiedrībā, pacelties augstāk, sasniegt kaut ko vairāk. Viņš ir spilgts piemērs tam, ka īstam talantam akadēmiskās izglītības trūkums nav šķērslis. Grāmatas autors mums rāda, ka pusmūžā Vilim Lācim ir viss, ko var vēlēties – ģimene, bērni, nauda, privilēģijas, tomēr apmierināts viņš nejūtas, viņš apzinās boļševiku vadīšanas postu, bet mainīt neko nespēj. Viņam trūkst drosmes. Tāpēc daudzi pamatoti uzskata viņu par nodevēju, sauc par komunistu roklaižu, pārmet rakstnieka necienīgu rīcību. Tomēr diez vai varam izlikties, ka tāda Viļa Lāča mums nemaz nav bijis un noliegt viņa sacerējumu popularitāti un sasniegumus rakstniecībā. |
|
Lelde Stumbre "Perfekcioniste" Cik daudz mēs paši varam ietekmēt un mainīt savu likteni un dzīves ceļu?! Vai apkārtējos cilvēkus mēs izvēlamies paši, vai tie mūsu dzīvēs ienāk, lai risinātu kopējus jautājumus, meklēt atbildes, bet varbūt mainītu mūsu uztveri, kā mēs raugāmies uz lietām vispārīgi.
|
|
Vāclavs Kaplickis "Raganu veseris"
Čehu autora 1963. gadā sarakstītais vēsturiskais romāns attaino drūmas lapaspuses vēstures gaitā. Kā iedvesmas avots kalpojusi 15. gadsimtā sarakstītā grāmata Malleus maleficarum jeb "Raganu veseris", par kuru pastāv uzskats, ka to izmantojuši inkvizitori raganu atmaskošanai. Grāmata par inkvizīciju, par demagoģijas, baiļu, vardarbības un nodevības spēku. Par to, kā šķietami nenozīmīgs notikums, fanātiska, varaskāra un alkatīga cilvēka "pareizi" interpretēts un pasniegts, noved pie šausmīgiem notikumiem un daudzu nevainīgu cilvēku bojāejas. 1969. gadā pēc romāna motīviem uzņemta filma, kura neskatoties uz to, ka 1970. gadā guva atzinību starptautiskajā festivālā Mar del Plata, līdz 1989. gadam nebija plašāk pieejama, jo tajā tika saskatīta līdzība ar Staļina režīma darbībām.
|
|
Mērija Simses "Melleņu vasara"
Ak, vasara vasariņa! Saule mūs lutina uz nebēdu un ogu laiks ir klāt. Mellenītes ir sākušas nogatavoties, tikai kā lai pie viņām tiek? |
|
Grāmatā aprakstītas Šerilas Streidas atmiņas par 1995. gadā veikto 1800 km garo pārgājienu. |
|
Marks Mensons "Smalkā "pofigisma" māksla" Pofigisma māksla tiešām ir smalka. Grāmata, kura tiešām palīdz nomierināties un atzīties sev, ka mēs esam tikai cilvēki, un ideāla dzīve nav nevienam. Tas ir aicinājums saglabāt mieru un dzīvot, negaidot tūlītējus rezultātus un mūžīgo laimi. |
|
Brīnišķīgs stāsts par Maskavas kaķi, kurš savas dienas parasti vada uz ielas, bet reizēm arī cilvēku mājokļos. Kaķa pārdomas, dzīves redzējums un izpratne, dīvainais cilvēku dzimums ar savām īpatnībām un samierināšanās ar dažādām situācijām tiek izstāstīts labā valodā, ar humoru, un tā vien liekas, ka, ja kaķis spētu izlasīt, viņš visam uzrakstītajam piekristu. Grāmata, kuru var lasīt gan pieaugušie, gan bērni, grāmata, kura spēj padarīt mūs labākus! |
|
|
|
18.06.2021. Entonijs Dors "Mums neredzamā gaisma" E. Dora grāmata "Mums neredzamā gaisma" aizved lasītāju neparastā pasaulē. Grāmatā savijas izdoma, vēsture, noslēpumi un, protams, cilvēku attiecības. Stāstā paralēli vijas kādas meitenes un zēna dzīves ceļi Francijā un Vācijā, tuvojoties Otrajam pasaules karam un kara laikā. Grāmata liek lasītājam sajust apkārtējo pasauli, tverot to ar pirkstu galiem kopā ar meiteni, iziet zēna izaugšanas ceļu nacistiskās Vācijas puišu audzināšanas baismīgajā sistēmā un karā. Nav mēra ļaužu varas un mantaskārei, fanātiskai režīmpakļāvībai, bet nav robežu arī cilvēcībai, labestīgumam un mīlestībai. |
|
Kas tā tāda – bibliotekāru mode? Kādēļ profesijai ir svarīgi savu tēlu izkopt un par to runāt? Jo bibliotekāra vizuālais tēls ir nozīmīga daļa no bibliotēkas kopīgā tēla. Ir labi, ka, pateicoties Latvijas Bibliotekāru biedrības iniciatīvai, tapis šāds grāmatžurnāls, ko interesanti pāršķirstīt, lai smeltos modes un stila idejas. |
|
|
 21.05.2021.
Viliams Klimāčeks "Karstā 68. gada vasara" Romāns "Karstā 68. gada vasara" ir veltīts 1968. gada traģiskajiem notikumiem Čehoslovākijā, kad valstī iebruka padomju karaspēks, apspiežot vietējās valdības centienus reformēt un liberalizēt esošo komunisma režīmu. Iecerētās reformas, kas bija pazīstamas ar nosaukumu "Prāgas pavasaris" saistījās ar centieniem izveidot sociālismu ar "cilvēcīgu seju". "Prāgas pavasara" reformas viesa lielas cerības Čehoslovākijas sabiedrības noskaņojumā, īpaši radošās inteliģences un jaunatnes vidū, jo gaisā virmoja brīvības un uzdrīkstēšanās vēsmas. |
|
Taras tēvs, būdams nelokāmi pārliecināts par tuvo pasaules galu un valdības sazvērestībām, cik spēdams norobežoja savu ģimeni no sabiedrības. Nebija neviena, kurš gādātu, ka šīs ģimenes bērni iegūst izglītību un saņem medicīnisko palīdzību, vai iejauktos, kad Taras vecākais brālis kļuva varmācīgs. |
|
Kristīne un Kristaps Liepiņi "PAMIRS mana sirds mīlestībā" Grāmata par izdzīvošanu, par baiļu pārvarēšanu un drosmi, izmisumu un cerībām. Par reālām sajūtām, pievarot nospraustos mērķus, kas no malas izskatās skaisti un viegli pieveicami, tomēr realitātē tā ir cīņa ar sevi un esot tur augšā, cilvēks ir viens ar dabu, ar visumu, ar augstāku spēku, tur augšā, kur nav vietas tenkām un intrigām, tā ir cita realitāte, tas ir pārdzīvojums augstākā pakāpē. |
 29.04.2021.Jauna un drosmīga Radīšanas stāsta interpretācija. Tā balstīta uz Rakstiem un gadsimtiem ilgiem pētījumiem, bet vienlaikus pauž elpu aizraujošas atklāsmes un apstrīd tradicionālos uzskatus par to, kas mēs esam un kā esam veidoti.
Romānā "Ieva" autors aicina uz jaunu sarunu par sieviešu un vīriešu vienlīdzību mūsu radīšanas kontekstā un palīdz citam citu ieraudzīt tā, kā mūs redz Radītājs – kā pilnīgas un unikālas būtnes. |
|
Lorenss Frīmens, Juris Rubenis "Krīzes iespējas" Krīze kā vakcīna nākamajai krīzei. |
|
Andris Kalnozols "Kalendārs mani sauc"
Katra iekšējā būtība ir tik brīva, cik viņš tai atļauj būt. Oskars nedzīvo tā, kā vajag, un tā, kā liek. Viņam ir sava bagāta, gaiša un "neierāmēta" pasaule. Autors fascinē ar humora, vienkāršības un dziļo domu sintēzi. |
|
Inese Deksne grāmata „Jelgavas parki stāsta" Brīnišķīga dāvana Jelgavas pilsētai un jelgavniekiem ir grāmata „Jelgavas parki stāsta". Jelgava aug kopā ar cilvēkiem un parkiem, lepodamās ar savu bagāto vēsturi un veikumu mūsdienās. Parki ir pašsaprotama un neatņemama pilsētas daļa, bet tie ir arī vēstures liecinieki, kas piedzīvojuši kā skumjus, tā priecīgus cilvēku dzīves brīžus. Jelgavas parki ir krāšņums, kas cauri gadsimtiem ir papildinājis Jelgavas „seju", bet cik daudz jūs zināt par Villa Medem parka vēsturi? Kas pirms tam atradās Jelgavas pils parka Studentu klubā? Kādēļ Mīlestības alejā ir piemineklis ar urnu? Kas senāk atradās Alunāna parka vietā? Uz šiem un daudziem citiem jautājumiem atradīsiet atbildes jaunajā muzeja grāmatā „Jelgavas parki stāsta", kuras autore ir Inese Deksne. |
 11.03.2021.Laima Kota "Cilvēks ar zilo putnu" Sērijā ''Es esmu'' par latviešu literātiem-klasiķiem, ''Mēs. Latvija, XX gadsimts'' turpinātājā, kurā plānots četros gados no 2020.-2024. izdot 13 romānus-monogrāfijas, jaunākā grāmata: Laima Kota ''Cilvēks ar zilo putnu''. Stāsts par rakstnieku, dzejnieku, dramaturgu, žurnālistu, gleznotāju Anšlavu Eglīti un arī par dzīvesbiedri, viņa darbu pastāvīgo ilustratori un vēlākos gados atzīto prozaiķi - Veroniku Janelsiņu. Šķiet, ka grāmatas nosaukums saistās ar Veronikas Janelsiņas darbu ''Es, zilais putns''. Laimas Kotas romānā zilā putna simbols, kas aizgūts no Morisa Māterlinka lugas, kas personificē laimes meklējumus tālās zemēs ārpus dzimtenes.Autore aplūko mazāk zināmo laiku, kad 5 gadus pēc 2. Pasaules kara Anšlavs Eglītis ar Veroniku Janelsiņu pavadīja mazā pilsētiņā gandrīz pie Šveices robežas. Kara sagrautā Eiropa un skaistie Alpi. Šajā pieticības un miera malā divi mākslinieki cenšas saglabāt radošo brīvību - zilo putnu. Teātris ir tas, kurš palīdz latviešiem svešumā atgūt garīgo līdzsvaru. Anšlavs Eglītis vienmēr ir teicis: "Dzīvo, lai tur vai kas''. Izteikti teatrāls, nedaudz mistisks un falsificēts, daudz smieklu un asprātību pilns ir šo svešumā pavadīto gadu gaisotnes attēlotais romāns. |
|
Kristina Sabaļauskaite "Pētera imperatore"
Šis romāns, kas balstīts autentiskos attiecīgā laikmeta avotos, sagrauj jebkādus pasaku stereotipus. Pulkstens sit deviņi. Sākas imperatores mūža pēdējā diennakts. Un no mirstoša ķermeņa dziļumiem reālajā laikā un pirmajā personā tiek stāstīts Viņas Stāsts, Viņas Vēsture: pavisam citāda nekā vīriešu sarakstītajās vēstures mācību grāmatās. Piecu gadu vecumā kļuvusi par bāreni, jaunībā pieredzējusi kalpones, veļasmazgātājas, karagūsteknes un seksa verdzenes likteni. Kļuvusi par lietuviešu izcelsmes favorīta Aleksandra Menšikova slepeno mīļoto, pēcāk – par viņa labākā drauga Pētera I mīļāko un sievu. Starp diviem lietuviešiem un Krievijas caru jau kopš paša sākuma pulsē sprieguma piesātināts mīlestības un draudzības trīsstūris, kas rada nemitīgas šaubas: kurš ar kuru manipulē, kurš ir upuris, kurš – pavedinātājs, kurš – savedējs? Un rodas arī jautājumi: kā likteni nosaka vara un vai tā ir pasaka vai traģēdija? Tas ir stāsts par Austrumu un Rietumu kultūru un mentalitāšu sadursmi toksiskā laulībā. Stāsts par laiku un vardarbību. Par psiholoģisku un alkohola atkarību, par sašķeltām personībām, kas sevi pārrada no jauna, par postošu karu un par sapņiem, kas dzemdina nemirstīgu skaistumu. Grāmata pastāsta ļoti smagus gan dzīves, gan valsts notikumus un liek aizdomāties...
|
|
Iesakām izlasīt baltkrievu mūsdienu rakstnieka Viktora Martinoviča romānu "Nakts". |
|
Biruta Eglīte "Zvēri un citi cilvēki" Šī grāmata ir par Velgu Vītolu, Līgatnes lāčiem un citiem zvēriem. Zvērkopei Velgai Vītolai piemīt apbrīnojama dzīvnieku mīlestība. Un zvēri to novērtē un atbild ar pieķeršanos un apbrīnu.
|
|
Kad meklējam gan āra pastaigu vietas, gan garajos ziemas vakaros nodarbes bērniem, ar vienu šāvienu var iegūt divus zaķus! Aizbraukt ziemā un veikt kādu garāku pastaigu mežā, kā arī kopā ar bērnu (grāmatā tādi vārdi kā dumbrājs, dūksts, staigns u.c., kurus mazais lasītājs varētu prasīt paskaidrot) izlasīt aizraujošo Edgara Valtera "Poķu grāmatu". Grāmatai tik tikko iznācis arī turpinājums "Poķu stāsti". |
|
ASV bijušās pirmās lēdijas stāsts atbruņo ar atklātību. Mišela vēsta par savu bērnību Čikāgā, par grūtībām, kuras pārvarot, viņai izdevies iegūt labu izglītību un iedvesmot mācīties neskaitāmas citas sievietes visā pasaulē. M. Obama atklāti raksta par ASV daudzšķautņainību, un par sarežģījumiem, ar kādiem jārēķinās prezidenta ģimenei. Mišela Obama ir cīnītāja, viņa iestājas par visai ASV sabiedrībai aktuālām tēmām – par veselīgu dzīvesveidu un uzturu, par sabiedrības vienotību, par izglītošanās nepieciešamību. |
|
Regīnas Ezeras 90 dzimšanas dienas mēnesī "Zemdegas" ir jāpārlasa. Mūsu kultūras kanons. Latviešu identitāte. Izcils teksts un valoda. |
|
Māris Bērziņš “Aizliegtais pianīns”
Ar ironiju rakstnieks ielūkojas Saeimas aizkulišu spēlēs, departamentu, policijas un citu iestāžu birokrātijas gaiteņos. Taču grāmatas galvenā darbība notiek bērnudārzā. Ļoti asprātīgi attēlotas sadzīviskas ainas un personāži. Māra Bērziņa vēlīgi dzēlīgais skats tver vairākus bērnudārzā notiekošus atgadījumus. Aktuāli un mūsdienīgi.
|
|
Vai jūs vēlētos ieskatīties pasaules slepenākajā rotaļu darbnīcā? Vai varbūt ieskriet apsveicināties ar īsto Ziemassvētku vecīti un viņa sārtvaidzi kundzi Korvatunturos? Izlasot šo grāmatiņu, jūs varēsiet iepazīt Ziemassvētku vecīša un viņa mazo, čaklo palīgu aizraujošo dzīvi! |
|
26.11.2020. Tomass Eriksons "Apkārt vieni vienīgi idioti"
Četri cilvēku uzvedības modeļi un padomi, kā ar katra tipa pārstāvjiem veiksmīgi komunicēt darbā un ikdienā. Vienkārša, revolucionāra metode, kā saprast apkārtējos.Bieži vien tā sauktie "idioti" ir vienkārši cilvēki, kas izturas un komunicē citādi nekā mēs. Zviedru komunikācijas eksperts Tomass Eriksons izdala četrus tipus: -Sarkanie – dominējoši un valdonīgi, - Dzeltenie – sabiedriski un optimistiski, - Zaļie – draudzīgi un relaksēti, - Zilie – precīzi un analītiski. Ja saprotam katra kolēģa, drauga un ģimenes locekļa rakstura iezīmes, attiecības veidojas daudz veiksmīgāk. Autors sniedz daudz praktiskas informācijas par to, kādas ir katra tipa stiprās un vājās puses, kā sadarboties ar "dažādu krāsu cilvēkiem", kā sniegt pozitīvu un negatīvu atgriezenisko saiti un kā vislabāk formulēt e-pasta ziņojumus katra tipa pārstāvjiem. |
|
"Rute negaidot manto no tēva lauku māju pie upes. Tēvu Jūli viņa nekad nav pazinusi, taču pārlieku labi pazīst sāpes par skaudro bērnību un pirms desmit gadiem pazudušo māsu, pazīst neiederības izjūtu un tukšumu sirdī.
|
|
Šajās četrās "Iepazīsim Latviju" grāmatās tieši šonedēļ ir vērts ieskatīties un atklāt mūsu zemi ne tikai no vēsturiskā rakursa, kā piemēram, kas notika Doma laukumā 1943. gada 13. novembrī, vai kas ir Mencendorfa nams, bet arī uzzināt, vai Latvijā ir nogrimušas pilis, kura ir Latvijas mazākā pilsēta un kura ir Latvijas lēnākā upe, vai kad Rīgā parādījās pirmais pulkstenis. Šajās grāmatās var atrast atbildes uz daudziem interesantiem jautājumiem, kas mums pat neienāk prātā par savu zemi – Latviju.
|
|
A. Skrastiņš ir viens no savas paaudzes vadošajiem un populārākajiem aktieriem, un rit 25. gads, kopš viņš spēlē Dailes teātrī. Viņš ir īstens sava teātra patriots. L. Dūmiņa atklāj, kā aizsācies A. Skrastiņa ceļš skatuves un arīdzan kino mākslā, cik pretrunīgi reizēm mēdz būt panākumi.
Sastapšanās ar režisoriem, kuru estētiskie un filozofiskie uzskati palaikam ir visai atšķirīgi, liek aktierim ne tikai iedziļināties, saprast un pieņemt katras nākamās izrādes veidolu un vēstījumu – tie ir nemitīgi meklējumi un urdīšanās sevī, reizēm uzņemoties iniciatīvu pašam, reizēm paļaujoties uz iestudējuma veidotāja konceptu, reizēm tam pretojoties. A. Skrastiņš par to runā ļoti atklāti. Viņa radošajā telpā jeb Spogulijā, kā to nodēvējusi L. Dūmiņa, ienāk un viņu raksturo arī cilvēki, ar kuriem saistīta aktiera dzīve tiklab no personiskā, kā profesionālā skatpunkta. Grāmatas autore par savu uzdevumu izvirzījusi analizēt tos aktiera radošā darba aspektus, kuros izgaismojas nevis slavas acumirklīgie oreoli, bet galvenokārt grūtības un šaubas, pieredze un mainīgums – personības tapšana un nobriešana, un nepabeigtība. Draudzīgas ironijas nianses grāmatā ienes zīmējumi, kurus radījusi Ilze Vītoliņa – ar viņu kā ar kostīmu mākslinieci A. Skrastiņam bijusi sadarbība ne viena vien tēla veidošanā. Starp fotobrīžiem no izrādēm redzamas I. Vītoliņas kostīmu skices. |
|
Kukaiņus pazīst jebkurš no mums, jo tie ir itin visur – zemē, gaisā un pat ūdenī. Pasaulē kukaiņu ir vairāk, nekā visu citu dzīvnieku un arī augu sugu kopā ņemtu. Tik lielā kukaiņu sugu daudzveidībā noteikti tikai retais ir saskatījis krāsu un formu dažādību, kas līdzinās neaprakstāmiem dārgakmeņiem.
|
|
Itāļu autors Italo Kalvino vilinoši kaitinošā sižetā nedaudz filozofiskā manie-rē risina literatūrā ne tik ierastu attiecību trijstūri: rakstnieks – tulkotājs – lasītājs.
|
|
Iepazīstieties! Klupurāpis, Skaudace, Baisais patumsis, Eszinkurš un kādi tik vēl ne...
Patiesi būsiet pārsteigti, uzzinot, ka Jūsu mājās bez ierastajām personām mitinās pašu pieradināti mājas briesmonīši.
|
|
01.10.2020. Andruss Kivirehks "Tilda un putekļu enģelis"
Tikai apzinoties savu identitāti un saknes, gan mazais, gan lielais cilvēks dzīvē var izpausties pilnvērtīgi. Pieņemt atšķirīgo un ieraudzīt tajā vienreizīgumu ir skaisti. Esi vērīgs! Puteklis Tavā plauktā ne vienmēr ir nicīgi notraušams, tas var aizvest Tevi tālā pagātnē un atmodināt jūtu pasauli.
|
|
Marike Eime "Neierāmēts vārds" Dzejas dienu mēnesī piedāvājam ielūkoties kādā savdabīgā dzejas krājumā. Igauņu dzejniece Eime strādā par personālvadības konsultanti un atzīst, ka dzejošana viņas dzīvē ienes rāmumu. Dzejoļus no igauņu valodas atdzejojis Guntars Godiņš.
Kāda vecāmāte divreiz nedēļā sēž peldbaseina kafejnīcā un, kamēr bērniņš, peld lasa dzejas grāmatu. Pie kāda dzejoļa viņa uzkavējas, ilgās pārdomās lūkojas vienā punktā. Tie, kuriem dzīvē ir steiga, pa šo laiku būtu paguvuši izlasīt vismaz sešas lappuses.
|
|
Inita Dāniele, Diāna Meiere "Lielā Latvijas sēņu grāmata" Turpinoties sēņošanas sezonai, Latvijas sēņotājiem noderēs "Lielā Latvijas sēņu grāmata" kurā atradīsiet noderīgu informāciju par vairāk kā 730 sēņu sugām. Grāmata paredzēta plašam lasītāju lokam – gan tiem, kuru nodarbošanās saistīta ar dabas izpēti, fotogrāfiem un, protams, sēņotājiem. |
|
Krista Anna Belševica "Medījot dzīvi" Dzejas dienu nedēļā aicinām pievērst uzmanību Kristas Annas Belševicas dzejoļu krājumam "Medījot dzīvi". "Es izsūkšu šo pasauli sausu / un pārvērtīšu iedvesmā". Dzejas krājuma autore pilnā amplitūdā meklē savu ceļu dzīvē – "medī dzīvi", kura ne vienmēr dodas rokā vienkārši, taču viņai pietiek drosmes šajos meklējumos atkailināt savas dvēseles dziļākos slāņus, un lasītājs, kas tiek aicināts līdzi "medībās", jūt šo patiesumu, kura izraisītais līdzpārdzīvojums sniedz vārdos grūti formulējamu literāru baudījumu. |
|
03.09.2020.
Dž. Ašera romāns jauniešiem "Trīspadsmit iemesli" ir reāls ieskats mūsdienu jauniešu dzīvē, par ko nenojauš pat viņu vecāki. Temats ir ļoti nopietns un uzmanības vērts – jauniešu pašnāvības. Skolā ir svarīgi izcelties un tas bieži vien notiek uz apkārtējo rēķina. Daži to iztur klusējot, daži paši sāk apcelt citus, daži neiztur un nolemj, ka dzīvei nav jēgas. Pārnākot mājās no skolas, Klejs Džensens saņem sūtījumu ar kasetēm, kuras ierunājusi viņa klasesbiedrene un simpātija Hanna Beikere. Hannas stāstījumā izskan trīspadsmit iemesli, kas pamudinājuši meiteni pārtraukt dzīvi. Trīspadsmit iemesli ir trīspadsmit cilvēki. Klejs ir viens no tiem. Lai uzzinātu noslēpumu, atliek tikai... nospiest Play. Klīzdams pa dzimto pilsētiņu, Klejs klausās kasetes visu nakti. Viņš kļūst par Hannas pārdzīvojumu aculiecinieku. Pagātni nevar attīt atpakaļ. It kā Hannas stāsta vienīgais atrisinājums būtu pašnāvība... Kā izvairīties? Atbilde Kleja domās. Meitenes stāsts ir pierādijums tam, ka ne vienmēr tie, kuriem ir nepieciešama palīdzība, spēj to lūgt. Straumēšanas vietnē "Netflix" var skatīties seriāla "13 Reasons Why" trešo sezonu.
|
|
Romantisks, gudrības un humora pilns romāns, dažreiz lasītājs var justies kā pasakā, bet jau nākošajā brīdī atkal atgriezties realitātē. Darbs, kas iedvesmo un atstāj patīkamu iespaidu, atklāj, cik vērtīgi ir darīt labu, jo sajūta, ka esi kādam palīdzējis – ne ar ko nav salīdzināma. Tajā pašā laikā svarīgi ir arī meklēt sevi, palikt uzticamam saviem principiem un nepakļauties citu viedoklim, neļaut apstākļiem sevi salauzt, jo pēc melnās svītras dzīvē noteikti sekos baltā. Celties augšā un gūt panākumus pēc neveiksmēm, kas dzīvē ir neizbēgamas – tā ir galvenā grāmatas atziņa! |
|
Šis ir 12. romāns sērijā. Izmeklē Anna Elizabete. Kā jau ierasts, aizraujošs, izlasāms vienā elpas vilcienā, skartas mūsdienu pasaules problēmas. Kā pati autore saka: "Tev idienā kliedz, bļauj, čukst, šņāc, midžina un zibina – ausīs, acīs un sajūtās. Tev lien prātā un dvēselē. Tā, ka vienā brīdī visa ir par daudz un tu gribi tikai vienu – prom! Ja ne pavisam, tad uz ļoti ilgu laiku". Grāmata, kura liek padomāt, kādos slazdos mēs nokļūstam, paši vai arī piespiedu kārtā, kā mēs mēģinām no tiem izkļūt vai arī, gluži pretēji, samierināmies un dzīvojam katrs savā personīgajā slazdiņā visu mūžu.
|
|
13.08.2020. Serēns Sveistrups "Kastaņu vīrs"
|
|
Žiljēns Sandrels "Brīnumu istaba" Romānā "Brīnumu istaba" ir kāds brīnišķīgs vēstījums – tas patiesi palīdz saprast, kas dzīvē ir svarīgākais. Romānam piemīt arī īsti franciska piegarša, ko novērtēs ikviens franču literatūras cienītājs, turklāt tas ir sirsnīgs un jauks lasāmgabals bez lieka sentimenta. Telma un Luī. Viņi vienmēr ir bijuši divi: Telma un viņas mīļotais dēls. Kādu rītu Luī cieš negadījumā, un abu dzīves sagriežas ar kājām gaisā, jo Luī iekrīt komā. Telma dēla istabā nejauši atrod viņa dienasgrāmatu, kurā Luī pierakstījis sapņus, ko vēlētos piedzīvot. Un Telma to saredz kā iespēju. Viņa uzsāk nozīmīgāko savas dzīves ceļojumu, lai iedvesmotu Luī dzīvei... |
|
30.07.2020. Eleonora Troja "Savu komētu nedzird"
Romāns stāsta par trim mūsdienīgām rīdziniecēm Bellu, Stellu, Karlīnu, kuras kaut kādā veidā ir pamanījušās būt kopā, lai arī ir ļoti atšķirīgas, bet viņām tomēr sanāk tikt galā ar ikdienas sadzīviskiem sīkumiem, bērniem un darbu, laimes meklējumiem un arī vīriešu sarežģīto prātu. Humora pilns stāstījums, vienkāršs un elegants, ar detektīva piesitienu rosina izlasīt grāmātu. Eleonora Troja saka "Dzīve ir par īsu, lai dzertu sliktu vīnu, gulētu ar vīriešiem, kas nav tā vērti, staigātu apkārt ar īgnu seju un ņemtu galvā katru štruntu." Bet kas ir pati autore, uzzināsiet, izlasot romānu ar liepziedu tējas un medus garšu.
|
|
Gunita Krilova "Driftā tikai lēdijas" Ir vasara, un šķiet, ka grāmata "Driftā tikai lēdijas" ir lasāma arī jūrmalā, dārzā, vai vienkārši atpūtas brīdī. Autore Gunita Krilova zināma kā TVNET blogere, kas savā blogā "Galopā uz augstpapēžiem" runā par gados jaunu sieviešu aktualitātēm. Tā ir arī grāmatas galvenā tēma. 3 draudzenes, 3 darbīgas sievietes ar bezgala daudziem pienākumiem un uzdevumiem, 3 dažādas ģimenes it kā līdzīgas, bet tomēr atšķirīgas un ikdienu pavadošā mūžīgā steiga, kad reizēm tik ļoti gribas atslēgties no nepārtrauktā skrējiena un rutīnas. Grāmata ir jauks, raits sieviešu romāniņš (jo nav pārāk biezs), kas neraugoties uz it kā visiem pazīstamām dzīves situācijām ar smaidu liek palūkoties no malas arī pašām uz sevi.
|
|
Vladis Spāre "Gājiens ar klibo zirdziņu" Skumju piesātināti mazie stāsti, melnā humora noskaņās, kas liek raudāt, smieties un apdomāties, nu kaut vai par to, ka dzīve ir tikai viena vienīga migla un es kā ezītis tajā brienu un tu arī vari būt ezītis, tad mēs varētu iebrist miglā kopā, bet vai vajag. Ikdienas līdzsvars un nesaskaņas vienkārši un patiesi. Neticami, ka esam tik tuvu nāvei, varam būt un nebūt, mosties un nepamosties, un lai cik dīvaini liktos, katrs no mums mazliet var atpazīt sevi stāstu notikumos. Kaimiņi, klases biedri, radi un draugi... biznesmeņi, ielasmeitas, bezpajumtnieki... spilgti izdzīvo savu pēdējo dienu rakstnieka Vlada Spāres grāmatā "Gājiens ar klibo zirdziņu", kuras nosaukums pats par sevi liek aizdomāties. Iesakām! Grāmata ātri lasās, reizēm jāsarauc piere vai jāpasmaida, jāievelk elpa un jāturpina.
|
|
Aivars Kļavis "Bēres ar priekšapmaksu"
"Bēres ar priekšapmaksu" noteikti ir autora labākā stāstu grāmata par mūsdienu kaislībām un pretrunām. Par naidu, izlīguma meklējumiem, mūžīgo sapni par cilvēcību un alkām pēc mīlestības. Patiesībā šī grāmata ir par satikšanos, nevis par nāvi. Par to, kā šeit un tagad lemts satikties trim paaudzēm ar pilnīgi atšķirīgu dzīves pieredzi un skatu uz pasauli. Tāpēc nav brīnums, ka tikšanās ir gan traģiska, gan komiska, gan absurda vienlaikus. Tāpat kā nav brīnums, ka dažiem tā varbūt ir pēdējā. Tikai viņi to pagaidām nezina. Stāsti ir visai skaudri, stāstu varoņi mūža nogalē pārdomā, atceras savu dzīvi un to, kas novedis pie viena vai otra dzīves izskaņas rezultāta. Reizēm pat gribas uzdot sev jautājumu – vai mēs tiešām tā dzīvojām? Stāstos satiekas vairākas paaudzes un katrai ir savs pasaules redzējums, arī sava patiesība un taisnība. Katrai rīcībai ir sekas, kuras iestājas agrāk vai vēlāk. Gaišuma stāstos maz, bet pēdējo lapu aizverot, domas kādu brīdi vēl kavējas pie lasītā!
|
|
"Zaļš un svaigs". No zviedru valodas tulkojusi Inga Harmsone
Vasara rit pilnu sparu. Dobēs nobriest pirmie gurķi, kas ar kāru muti tūlīt tūlīt tiks apēsti, bet pavisam drīz mēs saķersim galvu – kur to visu likt?! Zaļajā smūtijā, protams! Rāmu garu staigājot gar bibliotēkas plauktiem, pametiet acis uz mēneša izstādēm. 2. stāvā pie nozaru literatūras šobrīd ir aktuāla izstāde – "Neparasti un gardi dzērieni". Grāmata "Svaigs un zaļš" piedāvā neierastus vasaras kokteiļus jeb smūtijus, kam sastāvdaļas atradīsiet arī pašu dārzā. Zinātnieki ir pierādījuši, ka zaļie lapu dārzeņi un augļi ir nepārspējami iespaidīgās fitouzturvielu, vitamīnu un šķiedrvielu koncentrācijas dēļ. Ātrākais veids, kā gūt tūlītēju labumu no šiem veselīgajiem zaļajiem produktiem, ir uzņemt tos sulu un smūtiju veidā. Šajās fantastiskajās receptēs izmantoti dažādi svaigi dārzeņi un augļi, kā arī garšaugi, garšvielas un veselīgie tauki. Šie dzērieni burtiskā nozīmē ir enerģijas lādiņš. Ja regulāri tos gatavosiet, saņemsiet krietnu devu svarīgāko vitamīnu, antioksidantu un minerālvielu. Ja vēlaties būt labā formā, uzlabot savu vispārējo veselības stāvokli vai arī pamatīgi attīrīt organismu, zaļo sulu, smūtiju un zupu iekļaušana ēdienkartē ir vieglākais un efektīvākais veids, kā to panākt.
|
|
Ieva Ančevska "Latviešu dziedināšanas tradīcija" Ievas Ančevskas grāmata Latviešu dziedināšanas tradīcija ir sen gaidīts darbs. Autore ir etnoloģe, tradīciju pētniece un filoloģijas doktore. Grāmata apliecina latviskās dzīves ziņas ikdienā pilnībā integrēto dziedināšanu, gan profilaksi, gan ceļu atpakaļ uz veselumu slimajiem, kā būtisku kultūrvēstures pamatvērtību. Pētījums sniedz plašu ieskatu par tradīcijas veidošanās, vēsturisko fonu un praktiskus no dzīvām intervijām pierakstītus dziedināšanas veidus un procesus. Milzu ieguvums ir arī apkopotā tabula ar dziedināšanā biežāk izmantotiem augiem, to zinātniski pamatoto un tautas tradīcijā sakņoto pielietojumu. Tautas ārstniecības metodes un paņēmieni raksturoti, precizējot to lietojumu, kā arī noskaidrojot to praktiskā izmantojuma iespējamo aktualitāti mūsdienās.
|
|
18.06.2020. Jānis Ūdris, Ivande Kaija "Sievietes dzelme"
1942. gada 6. janvārī laikrakstā Tēvija parādījās īss ziņojums: "Ziemassvētku vakarā ceļā uz baznīcu, pārejot ielu, sabraukta rakstniece Ivande Kaija. Nesamaņā viņa nogādāta 1. slimnīcā, kur 2. janvārī pl.18 mirusi. Izvadīšana notiks svētdien pl.13 no Meža kapu kapličas.
Cik traģiski un skumji, pat bezjēdzīgi noslēdzies rakstnieces mūžs.Ivande Kaija – viena no spilgtākajām personībām latviešu literatūras vēsturē.Spilgta un pretrunīga personība. Ļoti izglītota sieviete. Laimīga sieva un māte, bet sirds un gars visu laiku ilgojas pēc kaut kā vairāk. Tāpēc sākas nesaprašanās un nesaskaņas ģimenē, jo vīrs nesaprot un nenovērtē sievas daiļradi.
Priekšstats par Ivandi Kaiju lielai daļai lasītāju visai minimāls un mazliet romantiski noslēpumā tīts, jo ilgajos padomju gados par rakstnieci neviens nerunāja un viņas darbi nebija pieejami. Tāpēc vērtīgs ieguvums bibliotēkas plauktos nonākusī jaunā grāmata Jāņa Ūdra grāmata “Ivande Kaija. Sievietes dzelme.”
Ivande Kaija ieguvusi labu izglītību. Studējusi vēsturi un filozofiju. Daudz ceļojusi, jo vienmēr gribējusi iepazīt jaunas zemes un tautas, to kultūru, paplašināt savu redzesloku – Krima,Šveice, Itālija, Francija, Vācija. Aktīvi piedalījusies arī sabiedriskajā dzīvē un darbojusies dažādās politiskās aktivitātēs. Viņai it kā ir viss – pārtikusi sadzīve, mīlestība, ģimene. Jau kopš septiņpadsmit gadu vecuma viņa pazīst Fēliksu Lūkinu, glītu un inteliģentu jaunu cilvēku, kurš pabeidzis Tērbatas universitāti un ārsta zināšanās papildinājis ārzemēs. 1901. gada 15. novembrī abi salaulājas.Fēlikss ir gudrs cilvēks, labs un iecienīts ārsts, Rīgas Latviešu ārstu biedrības dibinātājs. Tonija – vienīgi Lūkina kundze, viņa bērnu māte. Bet Tonijai nepietiek ar mierīgo mājsaimnieces dzīvi, viņa ir dziļi domājošs un kaisli jūtošs cilvēks, kas grib dzīvē sasniegt ko vairāk.
Sava likteņa traģismu Antonija nojauta jau pašā mākslinieces gaitu sākumā: viesodamās Kastaņolā, viņa kopā ar Aspaziju kādā kapsētiņā apstājas pie akmens tēla — kaijas ar salauztiem spārniem. "Tā laikam būšu es," viņa saka draudzenei, un izvēlas pseidonīmu — Kaija. Ivande Kaija. 1913. gadā iznākušais Ivandes Kaijas romāns Iedzimtais grēks satracina latviešu sabiedrību, kaitina moralizētājus. Nekā slikta gan grāmatā nav – beidzot seksualitāte tiek tēlota kā dabiska dzīves parādība. Bet tolaik tas ir novatorisks un skandalozs romāns...
|
|
Sofija Lundberja "Sarkanā adrešu grāmatiņa"
Cilvēka mūžs ietver sevī daudz mīlestības, laimes un arī skumju. Ja vien mēs atvēlam laiku to uzklausīt… Dorisai ir deviņdesmit seši gadi, un viņa viena mitinās savā dzīvoklī Stokholmā. Vienīgā pārmaiņa vienmuļajā dzīvē ir aprūpētāju apciemojumi un iknedēļas sarunas skaipā ar māsasmeitu Dženiju tālajā Amerikā. Visu dzīvi – kopš 1928. gada – Dorisai ir piederējusi sarkana adrešu grāmatiņa, kurā tika ierakstīti to cilvēku vārdi, ko savas dzīves laikā viņa ir sastapusi. Lielākā daļa vārdu adrešu grāmatiņā tagad ir pārsvītroti, šie cilvēki ir miruši. Līdz kādu dienu, šķirstot adrešu grāmatiņu, Dorisa nolemj uzrakstīt par šiem cilvēkiem un notikumiem, lai Dženija varētu mantot viņas stāstu. "Sarkanā adrešu grāmatiņa" ir aizkustinošs stāsts par mīlestību, kas aptver veselu mūžu un paņem lasītāju līdzi ceļojumā uz aizgājušo laiku Parīzi, Ņujorku un Stokholmu. |
|
04.06.2020. Gatis Krūmiņš un Jānis Šiliņš "Latvijas Republikas dibinātāji un atjaunotāji"
Šī grāmata stāsta par cilvēkiem, kas konstitucionāli īstenoja latviešu tautas valstsgribu Latvijas valstiskumam izšķirīgos brīžos - 1918. gadā un 1990. gadā. Divu vēsturnieku - Gata Krūmiņa un Jāņa Šiliņa veidots biogrāfiju krājums iepazīstina ar katru no 176 Latvijas Republikas tapšanas un atdzimšanas dalībniekiem. Papildus pieejamas vairāk kā 30 fotogrāfijas un pievienotas digitālās platformas Overly iespējas, kas ļauj apskatīt īpaši veidotu informatīvu video. "Tās bija ļoti dažādas personības, un arī ļoti atšķirīgi ir viņu dzīves gājumi gan pirms, gan arī pēc dalības Latvijas valstiskumam izšķiroši svarīgajos 18. novembra un 4. maija notikumos. Starp abu lēmumu pieņēmējiem ir gan nākamie valsts prezidenti, gan personas, kas nonākušas uz apsūdzēto sola. Viņi ir tikpat dažādi, kāda ir mūsu sabiedrība, bet, pateicoties viņu lēmumiem, mums bija iespēja dibināt un atjaunot savu valsti" - tā grāmatas autors G.Krūmiņš.
Noskaties arī ievadvideo par grāmatu ŠEIT.
|
|
Laikā, kad laukā, šķiet, iestājusies vasara, silda saulīte un ir sācies sen gaidītais skolēnu brīvlaiks, piedāvājam ieskatīties Anetes Meleces bilžu grāmatā bērniem „Kiosks”, kas ir guvusi starptautisku ievērību un kam piemīt savdabīgs šarms un veselīgs humors. Galvenā varone, kāda Rīgas kioska pārdevēja Olga, savas dienas vada, apkalpojot un uzklausot pircējus, šķirstot žurnālus un ilgojoties ceļot. Viņas sapnis ir nonākt siltajās zemēs un pie jūras baudīt skatu uz saulrietu. Kā piepildīt senloloto sapni? Vai liktenis viņu uzklausīs? Lieliska grāmata bērniem, un ne tikai. Noskaties arī animācijas filmiņu "Kiosks" ŠEIT. |
|
21.05.2020. Māris Bērziņš "Aizliegtais pianīns"
Kopš bibliotēka ir atsākusi grāmatu izsniegšanu klātienē, turpinām lasītāju iepazīstināšanu ne tikai ar e-grāmatām, bet arī ar īstām, taustāmām grāmatām no mūsu plauktiem.
No sirds iesakām izlasīt Māra Bērziņa "Aizliegto pianīnu".
Viss sākās pavisam nevainīgi - deputāte nejauši paklūp pret vīra sen apnikušajām klavierēm un nolemj no tām atbrīvoties, uzdāvinot bērnudārzam! Ha, ha - ja tas būtu tik vienkāršI! Tālāk lasiet paši!
|
|
Lauris Gundars "Sveiks, Vali!" Šoreiz piedāvājam kādas bibliotekāres, 6 gadus veca puikas mammas, stāstu par to, kā bērnam sadraudzēties ar grāmatām. Bibliotēkas darbiniekiem mēdz būt bērni. Arī man. Man ir dēls, viņam ir 6 gadi, un bibliotēkā un mājās viņš ļoti labprāt lasa Doktora Proktora Purkšķu pulverus, Kapteiņus Apakšbikšus, Dogmenus un citus šodienas daiļliteratūras šedevrus. Viņš negribēja lasīt Laura Gundara “Sveiks, Vali!”, jo kvalitatīvas grāmatu ilustrācijas ne vienmēr uzreiz piesaista bērnu uzmanību. Tāpat kā veikalā viņš arī gribēs vispirms krāsaino cukurkonfekti, kas kairina maņas, ir vienkārša un acu augstumā. Viņš teica: “Fui, nē, šito nelasi man priekšā, izskatās garlaicīgi.” Es teicu: “Labi, es tad palasīšu pati sev priekšā, tu neklausies un neskaties, kas te uzzīmēts.” Un es sāku lasīt. Un dēls meta lokus pa istabu, izlikdamies, ka nodarbojas ar savām lietām, līdz nemanot bija man blakus dīvānā – ar ausīm un acīm pieplacis stāstam par to, cik grūti dažreiz ir pasveicināt otru. Pat ja tu viņu pazīsti jau daudzus gadus. Tā pagāja divi lieliski vakari kopā. Sveicinoties, smejoties par ilustrācijām un runājot par to, kā iet mums pašiem. Iesaku ikvienam baudīt kvalitatīvu bērnu literatūru un grāmatu mākslu. |
|
Elīna Barreta "Socializēšanās rokasgrāmata latvietim"
Neviens nav teicis, ka būt klusajam un noslēgtajam latvietim ir viegli. Autore astoņus gadus pabijusi Anglijā, atstatums ir palīdzējis pamanīt ekstraverto latviešu tipiskākos klupšanas akmeņus savstarpējās saskarsmes lauciņā. Rokasgrāmatā autore izklaidējošā veidā atklāj veiksmīgas socializēšanās pamatprincipus un knifus. Ja ir vēlme uzlabot savas komunikācijas prasmes, tad šī grāmata var būt noderīgs padomdevējs. |
|
Pīrss Brauns "Zelta dēls (triloģija)"
Fantastikas mīļotājiem noteikti patiks Pīrsa Brauna triloģija “Zelta dēls”. Tās darbība risinās tālā nākotnē. Tautu maldinājusi un paverdzinājusi elite – zelti, tādēļ vienīgais ceļš uz brīvību ir cīnīties pret saviem valdniekiem.
Grāmata ar saviem spilgtajiem varoņiem aizraus lasītāju ar katru izlasīto lappusi.
Triloģijas 1. grāmata - "Sarkanā sacelšanās" |
|
Pat, ja nav lasīts Šarla de Kostēra “Tils Pūcesspieģelis”, vācu rakstnieka D. Kēlmana romāns pilnībā iepazīstina ar 17.gs. flāmu ākstu Tilu. To pašu, kuram uz krūtīm kvēlo Inkvizīcijas sadedzinātā tēva pelni, kuru uzskata par nemirstīgu, jo kara, bada, mēra laikā cilvēkiem palīdz izdzīvot smiekli un asaras, ko izraisa Tila izrādes – izrādes, kurās cilvēki ierauga patiesību, ierauga un spēj par to pasmieties. Tils izvēlas būt brīvs – no reliģijas, valdības “gādības un aizstāvības”, kungiem, saimniekiem un skolotājiem. Ceļojošu kumēdiņu rādītāju nesargā neviens likums. Viņa ierocis pret pasaules ļaunumu un netaisnību ir smiekli.
“Tā pasaule bija iekārtota. Bija pāris īstu cilvēku, un bija pārējie; ēnu armija, fona tēlu karaspēks, skudru tauta, kas čumēja uz Zemes un kam visiem bija kopīgs tas, ka viņiem kaut kā trūkst...Cilvēku, no kuriem kaut kas bija atkarīgs, bija maz.” No Tila bija atkarīgi visi – no maza bērna līdz karalim.
Talantīga autora valoda, izcila romāna kompozīcija, pārliecinoši naturāli vēsturisko apstākļu apraksti un meistarīgs Zigurda Skabārža latviskojums. |
|
Arkādijs Pancs un Gaļina Panca-Zaiceva "Sarunas par mīlestību"
Tuvojoties mīlestības svētkiem jeb Valentīndienai, iesakām izlasīt Arkādija Panca un Gaļinas Pancas-Zaicevas grāmatu “Sarunas par mīlestību". /Arkādijs Pancs/ |
|
Skots Hokinss "Ogļu kalna bibliotēka" Amerikāņu rakstnieka Skota Hokinsa (Scott Hawkins) debijas romānā „Ogļu kalna bibliotēka” nav nekādu robežu izdomā. Dinamiskais neparastais sižets, aizrauj varoņu neparastie, brīžiem pat trakie piedzīvojumi. Brīnišķīgi melns romāns par ļoti īpašu bibliotēku un ļoti īpašiem 12 bibliotekāriem dzīvīgā Viļa Kasima tulkojumā.
|
|
Dzintars Tilaks "Latviskās sirdslietas"
Grāmata tiem, kas grib un spēj mācīties no citu pieredzes un citu kļūdām. Interesanti un pamācoši psiholoģes un psihoterapeites Antras Slokas, ģimenes konsultanta Arnolda Cerbuļa un astropsiholoģes Līgas Šīronas komentāri. “Gudrība ir jāmācās, gatavojoties dzīvei attiecībās ar citiem. Diemžēl, šī dzīves gudrība nāk visbiežāk caur personīgo pieredzi. Ideāli būtu, ja to varētu iedot jau bērnībā – gudri rīkoties, gudri reaģēt. Arī emociju savaldīšana kaut kā jāapgūst. Te nav runa par negatīvo emociju uzkrāšanu sevī, bet gan veidu, kā izpaužam savas emocijas. Jo, kad tie smagie vārdi ir pateikti, ir tik grūti tos paņemt atpakaļ, un otram cilvēkam savukārt grūti piedot... “
|
|
23.01.2020. Maiks Džordžs "Septiņi AHĀ! pret stresu"
Ikviens no mums vēlās dzīvot mierīgu, laimīgu un mīlestības pilnu dzīvi, un tas ir iespējams! Maiks Džordžs grāmatu "Septiņi AHĀ! pret stresu" veltījis visiem, kuri noguruši dzīvot arvien pieaugošā stresā un ir gatavi "atmosties" un pārstāt radīt paši savas ciešanas!
"Neraugoties uz cēloņiem vai apstākļiem, visas ciešanas radām mēs paši."
|
|
16.01.2020. "... ir cilvēki, ar kuriem saprasties nav iespējams. Cilvēki, kuru dvēseles sarunājas dažādās, cita citai svešās valodās. Dvēseles valodu iemācīties nav iespējams – mēs vai nu atpazīstam līdzās esošo balsi, vai arī ne. Šo patiesību atliek vienīgi pieņemt, pretējā gadījumā tērējam enerģiju tukšumā.”
K.Račko "Samaitātā" ir stāsts par cilvēku attiecībām, robežām kuras tiek pārkāptas, izaicinājumiem, bohēmu, aprēķinu un atriebību. Intrigu un notikumu pilna grāmata, kas aizrauj lasītāju.
|
|
Edgars Untāls "Korporatīvās pasakas"
Grāmata ir vērtīgu atziņu pilna, un tajā ir apkopotas pasakas. Turklāt visas ar labām beigām. Šīs pasakas rosina paraudzīties uz dzīvi un darbu no cita skatpunkta, lauzt sevī kādus stereotipus un mainīt ieradumus, kas līdz šim traucējuši sasniegt mērķus vai būt harmonijā ar sevi un pasauli.
Brīnišķīgs citāts no kādas pasakas: „1. Nav svarīgi, cik daudz tu zini un ko tu proti, svarīgi, cik ļoti tu mīli savu darbu un ko esi gatavs darīt, lai kļūtu labākais savā profesijā. 2. Klienti nepērk labāko produktu, bet gan pārdevēju ar labāko attieksmi. 3. Esi godīgs un atklāts pret saviem klientiem, un viņi to novērtēs.”
|
|
Ģimenes terapeita un pedagoga Jūla Jespera grāmata ir saistošs darbs vecākiem, kas audzina bērnus. Ģimeni var salīdzināt ar vilku saimi - veselīga bara eksistence ir atkarīga no vadošajiem vilkiem, tāpat kā pilnvērtīgas ģimenes pastāvēšana – no mīlestības pilnas vecāku vadības.
Izlasot šo grāmatu, vecāki uzzinās
|
|
Autore risina katrai sievietei labi saprotamas un būtiskas problēmas. Kur slēpjas sievietes laime? Vai dzīvojot ģimenes dzīvi?... un vai sieviete var būt laimīga, dzīvojot viena? Divas māsas labākajos gados – vienai ģimene, bet otrai… Helgai ir ģimene - vīrs, bērni, nu gaidāms arī mazbērns, bet jūtas izmantota un iztukšota, nenovērtēta.
|
|
Vai kādā brīdī ikviens no mums nav vēlējies, lai stāsts beigtos laimīgi? Lai Džeks ilgi un laimīgi dzīvotu kopā ar mīļoto Rozu, nevis nogrimtu dzelmē līdz ar Titāniku. Tieši tā domā romāna varone Ella. Viņa ir pārliecināta , ka labam stāstam vienmēr jābeidzas laimīgi. Un tā Ella , pārraksta pasakas, filmas, romānus un piešķir tiem laimīgu Romāna nobeigumā ir citāts - “Un katram sākumam piemīt sava burvība”- tieši tā varētu teikt par šo savdabīgo un interesanto romānu, kurā tiek smalki ievīta arī psiholoģiska jūtu analīze. Romānu “Vienmēr happy end” sarakstīja vācu autore Šarlote Lūkasa.
|
|
Nella no Krotes ''Ragana bez diploma''
Bārbala ir visparastākā meiča, kas dzimusi jauktā ģimenē un augusi rūpnīcas kopmītnē - vidēji glīta,vidēji izglītota, taču enerģija un apņēmība viņai ir pārpārēm. Nonākot svešā ciematā, Bārbalai raganas birka ātri vien tiek piekarināta gandrīz bez iemesla... Romāns ir par notikumiem, kuros iesaistās mūsdienu Latvijas vārdā nenosauktas mazpilsētas divas ģimenes, par īstajā vārdā nepateiktu patiesību, vienam otra nesaklausīšanu, dusmām, tumsonību un mazlietiņ mīlestību. Romāns veidots it kā no divām daļām. No vienas puses ir romāna galvenā varone Bārlala - viņas domas,jūtas, atmiņas, nepadošanās. No otras puses ir Anžela, Bārbalas darba devējas meita. Viņa ir spilgts raksturs, kura visu vērtē no sava skatu punkta un bez liekas kautrēšanās izsaka savas domas un pavēles. Bārbala viņas acīs ir kalpone un mazvērtīgs cilvēks. Tomēr meitenes pieticīgā dzīve kopmītnē kopā ar māti norūda un iemāca dzīvot ar sapratni un strādāt, lai izdzīvotu. Bārbala labi saprotas ar saimnieces mazmeitām, bet nevar saprasties ar viņu māti, kura apvaino viņu dažādās situācijās bez iemesla. Lielas cerības galvenā varone liek uz saimnieces dēlu Aldi. Jaunieši mīl viens otru, bet arī šeit ir dažādas nesaprašanās un šķēršļi. Notikumi mainās pēc vecās saimnieces nāves. Barbalu dzīve aizved uz svešu ciematu, kur viņa grib noskaidtot Alda izcelsmes neskaidrību. Ciematā viņa satiek un iepazīst dažādus cilvēkus. Viena no tiem ir Regina, kura palīdz Bārbalai darbā, gan arī iepazīt apkārtnes dzīvi un cilvēkus. Viņas abas piedzīvo dažādas situācijas, kas parāda, par nožēlu, dažu ciemata iedzīvotāju naivumu un pat tumsonību mūsdienās. Vai Bārbalai izdodas atklāt Alda ģimemes noslēpumu un kāpēc šai darbā tiek pieminētas raganas? To visu jūs uzzināsiet izlasot šo Vakara romāna kārtējo grāmatu.
|
|
Vienkāršākie ļaudis bez ieskolotām grāmatu gudrībām bieži izrādījās viedāki par daudziem gudrajiem. Dārtas mazā, klusā sirds sevī glabāja bagātības, ko ķeizarienes nepazina, kaut nēsāja kroņus un staigāja ar dimantiem greznotās mantijās. Dārta. Dārtēns. Doriņka. Darja Ivanovna. Par Krišjāni Baronu dzirdēts un lasīts daudz, viņa dzīves gājums pētīts un aprakstīts. Ar viņa sievu Dārtu tuvāk iepazīstamies Ingunas Baueres romānā “Mazā klusā sirds. Dārta un Krišjānis pirms tautasdziesmas”. Tas ir stāsts sirdij, prātam un pārdomām. Pārdomām par to, cik dažādi ir cilvēku likteņi, cik stipra, pacietīga un izturīga var būt mīlestība, pārdomām par bezgalīgu pašaizliedzību un upurēšanos mīļotā cilvēka interesēm... Viņi ir divi jauni, skaisti, iemīlējušies cilvēki Pēterburgā, un tad, kad tikko piedzimis dēliņš, vīrs dodas prom, lai strādātu kādā privātmuižā Voroņežas pusē par mājskolotāju. Jā, viņš tur atrod labus saimniekus, sadraudzējas ar visiem, kļūst gandrīz par Stankeviču ģimenei piederīgo, jo uzaudzina un izskolo vairākus viņu bērnus, bet arī tad, kad tie jau lieli, viņš nesteidzas mājup. Sievai raksta, ka šogad atkal nesanāks atbraukt, vēl pacieties, jo man labi jāpilda savi pienākumi. Kas tas bija? Vienīgā iespēja nopelnīt? Kāpēc Krišjānis nemeklēja iespēju būt kopā ar ģimeni, kāpēc ar sievu un dēlu viņš bija tik reti un tik maz? Kāpēc viņš nesteidzās mājās? “Šoreiz vēl nevaru pie jums tapt” - viņš rakstīja bieži, bieži, bieži. Rūpējās, sūtīja naudu, uztraucās, bet vienmēr bija prom. Gadu gadiem. Arī tad, kad dzima bērni. Arī tad, kad viņi mira. Dārta trīs bērnus no viņu četriem apglabāja viena pati, jo Krišjāņa jau nekad nebija blakus. Pēterpilī, Sv. Mitrofana kapsētā, kas šodien klājas zem strauji izaugušās lielpilsētas asfalta. Bet viņa turpināja mīlēt un gaidīt. Mazā klusā sirds. Viņa bija zemas kārtas meitene, kura neprata ne lasīt, ne rakstīt, tomēr gara spēkā Krišjāņa Barona acīs stāvēja pāri visām. Viņa bija latviete, un par krietnu latvieti izaudzināja Krievijā dzimušo un skoloto dēlu Kārli Baronu – ievērojamu mediķi Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesoru un ilggadīgu LU Zobārstniecības institūta vadītāju. Viņa zināja sava vīra stiprās un arī vājās puses. Par labo priecājās, ļauno nepieminēja. Mazā, klusā sirds... Romānā autore rosina arī pārdomām : «Vai Dārta bez Krišjāņa iedomājama? Un Krišjānis bez viņas?”. Un no otras puses, varbūt Krišjānis sasniegtu vēl vairāk, ja viņam nebūtu ģimenes... Dārta bez Krišjāņa fiziskā nozīmē dzīvoja ļoti ilgi. Un Krišjānis bez viņas. Tomēr abus acīm redzot saistīja kas daudz nozīmīgāks par vienkāršu "vīrs un sieva, svētās laulības saites”. Varbūt tas slēpās abu dzimtas stāstos. Ar diezgan lielu pārliecību gribu teikt, ka Krišjānis bez Dārtas gan nebūtu tas vīrs, kādu mēs zinām un godinām. Sievietes mazais lielums šajā gadījumā ir pārspējis vīrieša lielo lielumu. Tā domā grāmatas autore. Kādā intervijā Inguna Bauere saka: “Kas bija Dārta Rudzīte? Divos vārdos – stipra sieviete. Pilnīgāku raksturojumu centos dot, uzrakstot par viņu romānu. Lai saprastu, jālasa grāmata.”
|
|
01.08.2019. Kšerstina Ēkmane “Suns mežā pie ūdeņiem”
Kādā mierpilnā lauku nostūrī mazs kucēns, dedzīgi sekojot mammai un saimniekam, aizskrien prom no fermas drošās pajumtes un drīz vien apmaldās. Tagad viņam pašam jāatrod sev barība un droša nakts mītne un jāpārspēj viltībā lapsa. Kucēns izaug par lielu suni, zaudējot saikni ar cilvēku. Tomēr saimnieks neatmet cerību un lēnām cenšas atgūt suņa uzticību, līdz zudusī saikne starp cilvēku un suni tiek atjaunota.
|
|
24.07.2019. Contra “Tik grūti ir būt latvietim”
“ja igauņu dzejniekam iedvesma nenāk tad skaidrs mūza ir latviete”
Šo krājumu pavisam noteikti jāizlasa katram latvietim! Dzejnieks igaunis Contra, māksliniece izcilā Elīna Brasliņa. Asprātīgs un paradoksāls krājums. “Igaunim ir īpaši grūti būt latvietim, viņš tajā pašā laikā grib būt igaunis,” tā dzejoļu krājuma autors Contra. Lielāko tiesu krājuma dzejoļu atdzejojis Guntars Godiņš, taču šajā grāmatā ir ietverti arī vairāki Contras dzejoļi, ko viņš rakstījis latviski. Contra stāsta, ka latviešu valodu viņš iepazinis kopš bērnības un turpina arvien to mācīties, viņam patīk burtu un vārdu spēles, un latviešu valodā viņš atklājis arī saites, ko paši latvieši varbūt arī nepamana.
|
|
18.07.2019. Nīna Brokmane, Ellene Stēkene Dāle “Viva la vagina. Viss par sieviešu dzimumu” Nina Brokmane (Nina Brochmann, 1987) strādā par ārsti Akershusas universitātes slimnīcā Norvēģijā. Ellene Stēkene Dāle (Ellen Støkken Dahl, 1991) studē medicīnu Oslo universitātē. Vairāku gadu garumā abas ir konsultējušas jauniešus un seksuālo minoritāšu pārstāvjus par seksuālo veselību. Viņas ir arī Norvēģijā populārāka bloga Underlivet autores un raksta tajā par seksuālās veselības jautājumiem. Grāmata “Viva la vagina!” radās kā atbilde uz jautājumiem, ko autorēm ik dienu uzdeva klienti un bloga lasītāji.
|
|
27.06.2019. Ilva Pernai "Trīs vecāko Jelgavas aptieku vēsture”
Mūsu Novadpētniecības izdevumu plauktu papildinājis Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātē izstrādāts pētījums par Jelgavas aptieku vēsturi!
|
|
20.06.2019. Jāzeps Wihtols "Kopotas dziesmas jauktiem, vīru un sievu koŗiem a cappella”
Mūsu jaunumu plauktu ik pa laikam papildina ne tikai mūsdienu izdevumi, bet arī dāvinājumi ar vērtīgiem un interesantiem izdevumiem no senākiem laikiem. Ielūkojieties šajā, 1933. gadā "Latvijas Skaņražu Kopas” izdotajā Jāzepa Vītola kordziesmu krājumā!
|
|
13.06.2019. Linda Malelija Hanta “Zivs kokā”
Ikvienam bērnam un pieaugušajam, kas kaut reizi dzīvē juties neiederīgs. Ikvienam bērnam un pieaugušajam, kas savā dzīvē ir saskāries ar lasīšanas traucējumiem. Ikvienam skolotājam, ikvienam vecākam, ikvienam lielajam un mazajam, kas nekad uz savas ādas nav izjutuši, ko nozīmē disleksija. Stāsts par iederēšanos un neiederēšanos. Par savu vietu zem Saules.
|
|
06.06.2019.
Tepat, Ūziņos, notiek lielas lietas! Šogad Iznācis apjomīgs pētījums vācu valodā par Ūziņiem un zemnieku sētu „Jeksti”, kura tapšanā lielu darbu ieguldījusi arī Ūziņu bibliotēkas vadītāja Gunita Kulmane. Grāmatas kodolu veido Ūziņu „Jekstos” dzīvojošā Mārtiņa Paula (1832–1900) piezīmju grāmatas – vērtīgas liecības par savu laiku. Grāmatas ievads un katras nodaļas kopsavilkums tulkoti latviešu valodā.
|
|
30.05.2019. Deivids Deida "Īsta vīrieša ceļš”
Vai maz ir iespējama atbilde uz to, kas ir īsts un kas – neīsts vīrietis? Un kāds ir ceļš, kas tam būtu ejams? Varbūt dažas pārdomu vērtas atbildes atradīsiet šajā, mazliet provokatīvi nosauktajā grāmatā!
|
|
23.05.2019. “Latvijas mākslas vēstures” 3. sējums.
Klajā nācis “Latvijas mākslas vēstures” 3. sējums divās grāmatās, kas aptver laiku no 1780. līdz 1890. gadam. Pirmajā grāmatā pēc vispārējās historiogrāfijas iekļauts klasicisma un romantisma perioda (1780-1840) aplūkojums mākslas dzīvē, tēlotājā mākslā, grāmatu mākslā, arhitektūrā un lietišķajā mākslā un tautas mākslā. Otrā grāmata iepazīstina ar historisma un reālisma perioda (1840-1890) mākslas dzīvi, tēlotāju mākslu, grāmatu mākslu, arhitektūru, lietišķo mākslu un dizaina sākumiem un tautas mākslu. No paredzētajiem septiņiem sējumiem iepriekš izdots IV sējums "Neoromantiskā modernisma periods. 1890-1915" (2014) un V sējums "Klasiskā modernisma un tradicionālisma periods. 1915-1940" (2016). Nākamais gaidāms I sējums par mākslu Latvijas teritorijā no neolīta līdz viduslaikiem.
|
|
16.05.2019. Kārlis Skalbe "Kāpēc vairot sāpes, lai vairojas prieks"
|
|
09.05.2019. Marija Montesori "Absorbējošais prāts"
Marijas Montesori vārdu mūsdienās, šķiet, dzirdējis teju ikviens. Un ne velti - Montesori ieviestās pedagoģijas metodes savā laikā radīja revolūciju visā izglītības sistēmā. Daudzas talantīgās pedagoģes idejas - bērna iniciatīvas veicināšana, īpaši izstrādātu materiālu izmantošana darbā ar bērniem, piemērotas mācību vides radīšana, uzsvars uz sīkās motorikas attīstīšanu u.c. - nav zaudējušas savu aktualitāti arī 21.gadsimtā un aizvien tiek izmantotas pirmsskolas izglītībā.
|
|
02.05.2019. Ilze Būmane "Latviešu biedrības Latvijā: vēsture vai nākotne?"
2019. gads sākās ar nozīmīgu notikumu - Rīgas Latviešu biedrība atjaunoja savu vēsturisko Derīgu grāmatu nodaļas drukāto izdevumu iedibināto tradīciju - izdeva Ilzes Būmanes, kā veltījumu Rīgas Latviešu biedrībai 150 gadu jubilejā tapušo, grāmatu “Latviešu biedrības Latvijā: vēsture vai nākotne?”
Izdevums lasītāju iepazīstina ar 22 latviešu biedrībām, kas darbojas mūsdienās valsts vēsturiskajos novados - Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē un Latgalē. Visticamāk, lielākajai daļai sabiedrības šo biedrību darbība būs atklājums, jo neatkarīgās valsts laikā izveidojies ļoti plašs sabiedrisko organizāciju spektrs. Strādājošo biedrību vidū ir vairākas, kuras nosauktas par kultūras biedrībām, taču to izcelsme ir dziļi sakņota tautas latviskajos centienos. Apraksti par latviešu biedrībām parāda mūsdienu situāciju un ietver problēmas, kuras prasa risinājumu, piemēram, par jaunākās paaudzes līdzdalību, par biedrību vietu nacionālās attīstības spektrā. Kā uzsver visi latviešu biedrību ļaudis - tautas gara spēks ir drošība valsts pastāvēšanai.
|
|
25.04.2019. Gaidis Bērziņš "Fiziskas personas maksātnespējas process"
Grāmatas galvenais uzdevums ir iepazīstināt lasītājus ar fiziskās personas maksātnespējas procesa tiesisko regulējumu, kā arī tā piemērošanas praksi Latvijā. Vienlaikus tajā būs atrodama vērtīga informācija par moderno maksātnespējas tiesību vēsturi un attīstību, kā arī pārrobežu maksātnespējas procesa īpatnībām. Grāmatā atrodams arī dažādu maksātnespējas pazīmju raksturojums un ar maksātnespējas procesu saistītu terminu skaidrojums. Tā dod ieskatu atsevišķās procedūrās, ar kurām maksātnespējas procesa ietvaros nākas saskarties gan parādniekam, gan viņa kreditoriem, palīdzot izprast arī maksātnespējas procesā piemērojamos principus. Plašo informatīvo materiālu papildina procesuālo dokumentu un tiesu prakses piemēri. Grāmata domāta kā mācību palīgavots studentiem un var būt noderīga jebkuram, kurš vēlas skaidrību par fiziskās personas maksātnespējas procesu Latvijā.
|
|
18.04.2019. Aivars Jakovičs "No Daugavas līdz Gaujai. 1. daļa. Jaunciema apkārtne"
Sērija “Rīgas ekotūrisma ceļvedis” veltīta Rīgas un tās apkārtnes dabas un kultūrvēstures izzināšanai. Ceļveža “No Daugavas līdz Gaujai” I daļa “Jaunciema apkārtne” Jūs iepazīstinās ar Rīgas ziemeļaustrumu rajona apdzīvotajām vietām un tām piegulošo teritoriju starp Latvijas dižupēm — Daugavu un Gauju. Enciklopēdiska rakstura informācija par ģeogrāfiju, vēsturi, novada ļaudīm šeit papildināta ar daudziem krāsainiem attēliem, shēmām, kartēm un pieciem detalizētiem maršrutu aprakstiem.
|
11.04.2019.
|
|
04.04.2019. Valdis Rūmnieks "No Raiņa līdz Čakam"
Iznākusi rakstnieka Valda Rūmnieka grāmata “No Raiņa līdz Čakam”. Grāmatas vāka tekstā autors rotaļīgi apsola izstāstīt gan to, kā Latvijas Rakstnieku savienību apmeklējusi policijas specvienība, gan atgadījumu ar Aleksandra Čaka garu, kas it kā neļāvis Valdim Rūmniekam atvērt portfeli, un vēl virkni intriģējošu notikumu. Tieši šādi – caur stāstiem un pastāstiem, ar labvēlīgu smaidu un šķelmīgu humoru – autoram ir izdevies radīt saistošu skatījumu uz laikmetu, kas līdz šim pārsvarā ticis analizēts no politiskā un sociālā, bet ļoti reti – no cilvēciskā viedokļa.
|
|
28.03.2019.
“Kā dzīvē, tā mākslā mani piesaista ceļš, krustceles un nejaušības. Visbiežāk nekas nav tā, kā izskatās, un savas izvēles mēs labprāt norakstām uz apstākļiem” saka grāmatas autore Guna Roze. “Šī grāmata ir vērīgs jēdzīgi bezjēdzīgās eksistences īssavienojuma traģikomisks spoguļattēls. Visuma pirmsākums nav tikai kāds pareizs Gars, kas manifestē telpu, laiku, zvaigznes, likumus, tie ir arī putekļi, kustīgi organismi, un daži no tiem ir līdzīgi cilvēkiem, kuru prātos līdzīgi plosās vārdi un jūtas. Mēs visi klupdami krizdami kaut ko gribam. Šīs iegribas ir kā putni prātā; kādam, par laimi, tie ir gājputni, citiem — diemžēl — pastāvīgi sabiedrotie, un ārstēšanās ir piespiedu akts jeb sadursme…” – par grāmatu teic Pēteris Kļava.
|
|
21.03.2019. Inguna Bauere "Jānis Lūsēns trešais"
Saistībā ar populārā latviešu komponista 60 gadadienu klajā nākusi grāmata “Jānis Lūsēns trešais”. “Kāds laiciņš ir nodzīvots, un sagribējās paskatīties atpakaļ,” atzīst komponists. Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos viņš piedzīvoja galvu reibinošus panākumus, kad grupas Zodiac plate Disco Alliance, kurā skanēja Jāņa Lūsēna elektroniskā mūzika, sasniedza pārdesmit miljonu lielu tirāžu visā pasaulē, kas Latvijas Padomju Sociālistiskās republikas apstākļos bija fenomens. Tad sekoja otrs “Zodiaks”, neaizmirstamās Atmodas laiku dziesmas, vairāki mūzikli, dziesmu cikli, operas, arī simfonija. “Paveikts ir ļoti daudz, bet labākais man vēl priekšā,” Jānis Lūsēns cerīgi saka.
|
|
14.03.2019. “Tarakāni manā galvā. Stāsti par sievietēm”
“Tarakāni manā galvā. Stāsti par sievietēm” - grāmatas autores – Zane Zusta un Diāna Zande – īsos un izklaidējošos stāstiņos zīmē un psiholoģiski risina situācijas, kas sievietēs rada apjukumu, liek pieņemt dīvainus lēmumus un rīkoties neracionāli vai sastingt un pārstāt rīkoties vispār, kad patiesībā vajadzētu darboties, cik jaudas. Zane Zusta ir žurnāliste un autore populārajām bērnu grāmatām par pūcīti Ucipuci. Viņa ir spējusi pamanīt tipiskākos no mūsu galvās mītošajiem tarakāniem un pratusi tik precīzi ar vārdiem uzzīmēt ikdienas dzīves ainiņas, ka ikviens tajās var atpazīt sevi. Diāna Zande ir psihoterapeite, kas ikdienā nodarbojas ar “tarakānu klasificēšanu un dresēšanu”. Diāna Zande stāsta, ka strādājot pie grāmatas, vēlējusies lasītājiem parādīt, kā pagātnes pieredze ietekmē dzīvi tagadnē, kā cilvēki labprātāk pieņem zināmu nelaimi nekā nezināmu laimi, kā iekrīt pašu izliktajās lamatās un vēl citus parauj līdzi.
|
|
07.03.2019. Klauss Hāgerups "Meitene, kas gribēja izglābt grāmatas"
Anna ir gandrīz desmit gadus veca, un viņai ļoti patīk lasīt grāmatas. Tāpat kā vienai no viņas labākajām draudzenēm – bibliotekārei Monsenas kundzei. Kādu dienu Monsenas kundze pastāsta Annai par to grāmatu likteni, kuras guļ bibliotēku plauktos neviena nelasītas, – tās tiek iznīcinātas. Anna aizdomājas, kas notiek ar cilvēkiem, kas “dzīvo” šajās grāmatās. Vai arī viņi pazūd? Tā tas nevar palikt! Grāmatas ir jāglābj. Bet kā?
Šis ir brīnumains, krāšņi ilustrēts stāsts par mīlestību uz grāmatām un tiem, kas tajās mīt, lasīšanas gardēžiem jebkurā vecumā.
|
|
28.02.2019. Gunta Epnere "Spēles lasītpriekam. 1. daļa"
Krājumos „Spēles lasītpriekam” to autore, pirmsskolas un sākumskolas skolotāja- logopēde, piedāvā galda spēles, kas palīdz bērniem pilnveidot lasīšanas un skaitīšanas prasmes, kā arī attīsta domāšanu. Šādu spēļu izmantošanu mācību procesā akcentē arī jaunais mācību saturs, kuru tuvākajā laikā paredzēts ieviest pirmskolas mācību iestādēs un skolās. 1. daļā ievietots „Burtu domino”, „Burtu cirks” un „Podziņu spēle”. Spēlējot „Burtu domino”, bērni mācās noteikt vārda pirmo skaņu un tai atbilstīgo burtu. Tā viņi noskaidro, kas ir skaņa, kas ir burts un kas saista šos jēdzienus. „Burtu cirks” palīdz apgūt alfabētu, vārdu skanisko sastāvu un teikumu veidošanu. Tāpat spēles gaitā tiek pilnveidotas skaitīšanas prasmes. „Podziņu spēle” bez jau minētā palīdz diferencēt līdzīgi skanošas skaņas, grafiski līdzīgus burtus, paplašināt vārdu krājumu un zināšanas matemātikā, dabaszinībās, vizuālajā mākslā, sociālajās zinībās, sportā un latviešu valodā. Visas spēles ir pārbaudītas praksē. Tās var izmantot pirmsskolas un sākumskolas skolotāji, logopēdi, matemātiķi, Tās var spēlēt arī ģimenes lokā.
|
|
21.02.2019.
Piemiņas grāmata Egonam Līvam it kā atgādina un papildina paša rakstnieka reiz izteikto atziņu: “Dzīve ir ģeniālākais autors, kāds jebkad bijis.” Rakstnieka dzīvesbiedre Edīte Gūtmane un ģimenes draugs, spalvasbrālis no Liepājas Ēriks Kūlis ar mīlestību un rūpību ir sakārtojuši grāmatu “Viņu laiks. Egons un Edīte”, kas ietver dažādas dokumentālas un emocionālas liecības, kuras atklāj Egona Līva sarežģītā likteņa, rakstura un ar viņa dzīvi saistītās pagātnes epizodes – gan ikdienišķās, gan īpašās. Līdz šim nepublicētie teksti, līdzgaitnieku atmiņu stāstījumi, vēstules, Latvijas Radio raidījumu atšifrējumi ļauj ieskatīties pagājušā gadsimta notikumu mozaīkā, vienlaikus rādot, ka rakstnieka sirdī un daiļradē visnozīmīgākā ir bijusi jūra un ļaudis, kuri sevi veltījuši šai skarbajai un cildenajai dabas stihijai.
Egons Līvs un viņa dzīvesbiedre Edīte Gūtmane bija kopā arī rakstnieka daiļradē. Abi cēlušies piecos no rīta, Egons rakstījis ar mīkstu zīmuli uz rūtiņu papīra, un Edīte pārrakstījusi ar rakstāmmašīnu vīra iepriekšējā dienā sacerēto.
|
|
14.02.2019.
Kinorežisors Aivars Freimanis galvenokārt zināms ar savām leģendārajām filmām "Dzīvīte", "Puika" un "Ābols upē", kas iekļauta arī Latvijas Kultūras kanonā. Savukārt kā rakstnieks A. Freimanis līdz šim bijis pazīstams ar savām asprātīgajām un valodā dzirkstošajām īsprozas grāmatām. Romāns "Katls" ir autora debija lielajā epikas žanrā. Romāns drosmīgi dokumentējis stindzinoši traģiskus un arīdzan operetiski groteskus pagājušā gadsimta paradoksus, juku un maldu gadu ainas un raksturus, palaikam Latvijas vēstures cildenajiem mītiem beigās pieliekot krietnu jautājuma zīmi.
|
|
07.02.2019. Linda Riņķe "Kā Sprīdīte mājās pārnāca"
Populārajā ceļojumu grāmatu sērijā “Aiz apvāršņa” iznākusi Lindas Riņķes grāmata “Kā Sprīdīte mājās pārnāca”. “Šī mana stāsta trešā un noslēdzošā grāmata izvedīs Jūs cauri Jaunzēlandes skaistumam un dabiskumam, Singapūras modernajai dzīvei, Malaizijas salīdzinošajai dārdzībai un pirmajiem kultūršokiem, Taizemes kanālā redzamajiem varāniem un pitoniem, Kambodžas bagātajai kultūrai un neaizmirstamajiem iespaidiem par vietējo dzīvesveidu, Indijas pasaku cienīgiem stāstiem par īstām kāzām, bezgala garšīgu ēdienu un kultūru, kas gāž no kājām ar savu unikalitāti. Un līdz ar mani šis stāsts Jūs atvedīs mājās” – saka grāmatas autore.
|
|
31.01.2019.
“Upes plūdumu uz jūru vairo mazo strautiņu straumes. Klanu varenība balstās smilšu graudiņu miriādēs. Meža šalkoņas simfoniju veido neskaitāmu lapu čuksti. Salīdzināt var bezgalīgi - katrs lielums vienmēr būs mazāku daļu summa. Arī Bērzu programma ir kopīgi veidots veselums, par kuru vienlīdz liels paldies pienākas ikvienam tās dalībniekam. Spilgts meža nozares sadarbības apliecinājums, kur "Latvijas finierim ir bijis tas gods būt dažādu jomu speciālistu kopā pulcinātājam. Liels paldies sabiedrībai par mūsu kopīgās ierosmes uzklausīšanu un noticēšanu bērzam kā mērķtiecīgi audzējamai un saimnieciski nozīmīgai koku sugai Latvijas mežsaimniecība. Tas ir lielākais rezultāts - katram ainavā pamanāms, novērtējams. paldies grāmatas autoram, kurš ikdienā dzīvojis līdzi šiem procesiem un radījis Bērzu programmas stāstam šādu emocionālu ietērpumu. Mēs ticam, tā ir tikai pirmā daļa. Turpinājumus rakstīs Latvijas nākamās paaudzes” – Uldis Biķis, AS "Latvijas Finieris" padomes priekšsēdētājs.
|
|
24.01.2019. Jānis Šipkēvics, Daiga Mazvērsīte "LV top 100. Tautas izvēlētas visu laiku labākās dziesmas"
Tautas balsojumā 1. vietu ieguva Mārtiņa Brauna dziesma “Saule Pērkons Daugava”. Pats autors raksta: “Šī dziesma nav nekāds mans nopelns. Tas ir nenormāls pagodinājums no Dieva.[…] Somijā, Izraēlā nesaprazdami ne vārda, uz “Saule, Pērkons, Daugava” visi cēlās kājās. Jebkurā koncertā - vai skolā, baznīcā vai kur.” Šajā nošu un dziesmu stāstu grāmatā ir apkopotas 100 visu laiku labākās Latvijas simt gadu dziesmas. Katrai no šīm dziesmām ir savs stāsts, sava sāpe, savs prieks, sava noskaņa un savs laikmeta konteksts, kas to padara īpašu un tuvu klausītājam.
|
|
17.01.2019. Liene Lasmane “Pagalma mantojums. 32 jautras spēles un rotaļas”
“Akmens, šķēres, papīrīts ; Jūra bango – viens, jūra bango – divi, jūra bango –trīs! ; Kaļim Bam Bam” vai atceraties?! Iznākusi Lienes Lasmanes grāmata “Pagalma mantojums. 32 jautras spēles un rotaļas”. Tajā ir apkopotas 32 jautrākās un populārākās āra rotaļas, kuras bērni vēl pirms padsmit gadiem ar lielu prieku mēdza spēlēt brīvā dabā – māju pagalmos, sporta laukumos, mežā, pie jūras vai citviet. Paslēpes, Sālsstabi, Cietumiņi, Kazaki pret laupītājiem, Nazīši... Tā ir ne tikai daļa no mūsu visu kopīgās pagātnes, bet arī nozīmīgs kultūras mantojums, kas iekļauts Latviešu folkloras krātuvē. Turklāt līdzās katras rotaļas noteikumu, norises un inventāra aprakstam autore ir norādījusi, kādus fiziskās un intelektuālās attīstības aspektus katra rotaļa veicina.
|
|
10.17.2019. Viktors Peļevins "Kukaiņu dzīve"
Viktors Peļevins pelnīti dēvēts par kulta rakstnieku un krievu literatūras dzīvo klasiķi. Katrs viņa darbs ir pārsteidzis lasītājus. Viņa proza ir daudzslāņaina, grūti iekārtojama kādu virzienu rāmjos, ar izteiktiem ezotēriska misticisma elementiem.
|
|
03.01.2019. Vitolds Mašnovskis "Muižas Latvijā. Vēsture, arhitektūra, māksla. Enciklopēdija I A-H"
Enciklopēdijas autors Vitolds Maškovskis stāsta, ka izdevums ir radīts kā veltījums Latvijas valsts simtgadei, un tieši lielajā jubilejas gadā tās pirmais sējums visbeidzot iegūs redzamu , taustāmu formu. Autora mērķis ir veidot vairāku sējumu enciklopēdiju, kurā apkopojot muižu izpētes materiālu arhīvu un fotofiksāciju, koncentrētā veidā atspoguļota Latvijas muižu vēsture, arhitektūra un māksla. Pirmais enciklopēdijas sējums aptver 179 muižas alfabētiskā secībā no A lūdz H. Vispirms tiek dota muižas atrašanās vieta un ekonomiskais raksturojums, tad īsa īpašnieku vēsture, akcentējot muižas pirmsākumus un beigas. Seko kungu mājas vai pils būvvēsture un saimnieciskās apbūves ansambļa un parka raksturojums. “Distancējoties no muižu ansambļu vēstures izpētes akadēmiskā spārna pētnieku velmēm Vitolda Mašnovska sastādītajās enciklopēdijās atrast atbilžu jūru no bezgala plašajai tēmai veltīto materiālu okeāna, gribas uzteikt autora drosmi un apbrīnot viņa uzņēmību, pieņemot sevis paša izvirzīto izaicinājumu. Neapšaubāmi ir radīts neparasti bagāts izziņas materiālu krājums ar nacionāla mēroga kultūrvēsturisko, dokumentālo un izziņas vērtību”, saka Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Ojārs Spārītis.
|
|
27.12.2018. “Latvija 1918–2018. Valstiskuma gadsimts”
2018. gads ir Latvijas 100 gades gads, kuras zīmē noritējuši daudzi nozīmīgi pasākumi, izdotas daudzas brīnišķīgas, izzinošas un vērtīgas grāmatas, esam nosvinējuši savas valsts dzimšanas dienu. Daudzi vēsturnieki, politiķi, zinātnieki un citu jomu pārstāvji pētījuši un vērtējuši šos 100 gadus mūsu valsts vēsturē. Tāda ir arī grāmata “Latvija 1918–2018. Valstiskuma gadsimts”, kuras sastādītāji ir Ivars Ījabs, Jans Kusbers, Ilgvars Misāns un Ervīns Oberlenders. “Latvijas un pārējo Baltijas valstu simtgade ir Eiropas mēroga notikums, kura nozīme neaprobežojas ar tās atzīmēšanu pašu mājās. […] Grāmatas uzdevums ir parādīt aizvadīto Latvijas valstiskuma simtgadi plašākā perspektīvā, ierakstot to arī Eiropas kopējā vēsturē. Šajā grāmatā tiek aplūkota ne tikai latviešu nācijas tapšana un pašnoteikšanās nepieciešamība, bet arī vācbaltiešu un krievu loma Latvijā, valstiskuma un vietējo procesu mijiedarbība ar dažādiem reģionālajiem un globālajiem faktoriem, bez kuriem mūsu vēsture nekad nebūs pilnībā saprotama […]”, lasāms Ivara Ījaba un Ilgvara Misāna sagatavotajā priekšvārdā.
|
|
20.12.2018. Guntars Račs "Reiz Ziemassvētkos"
Ziemassvētki – vieni no gada skaistākajiem, ilgotākajiem un satraukumu pilnākajiem svētkiem. Brīnišķīgs palīgs, lai atrastu savu dzejolīti, ko skaitīt pie eglītes, būs Guntara Rača grāmata “Reiz Ziemassvētkos”. Grāmata ir komplektā ar CD, kurā atradīsiet populāras dziesmas ar Guntara Rača vārdiem – “Eglīte” (Līvi), “Reiz Ziemassvētkos...” (Andris Ērglis), “Zvani un sveces” (Lauris Reiniks un Dzeguzīte), “Nakts”, “Ziemassvētki”(bet bet), “Viegli, viegli”, “Sniegs” (Fomins & Kleins), “Brīnumu gaidot” (Ainars Virga), “Divi eņģeļi” (Putnu balle), “Ziemassvētki” (Zvaigžņu koris), kā arī visu šo dziesmu instrumentālos pavadījumus jeb tā sauktās fonogrammas. Visu šo dziesmu vārdus atradīsiet grāmatā, tāpēc varēsiet mājās paši sev uzrīkot kārtīgu Ziemassvētku koncertu!
|
|
13.12.2018. Ieva Pīgozne “Latviešu apģērbs”
Par savu jaunāko darbu Ieva Pīgozne saka:
|
|
06.12.2018. Georga Andrejeva memuāri "Man dāvātais laiks" Ievērojamā ārsta un valstsvīra memuāri ir stāsts par garu un bagātu mūžu. Bērnība un skolas gadi Tukumā, pieredzētais bēgļu gaitās čehu zemē pēc Otrā pasaules kara, studijas Rīgas Medicīnas akadēmijā. Izaugsme no Stradiņu slimnīcas ārsta par republikas galveno anesteziologu, jaunu tehnoloģiju izstrādes, piedalīšanās zinātniskās konferencēs pasaulē. G. Andrejevs iesaistījās Latvijas Tautas frontē, bija Latvijas Augstākās Padomes deputāts un balsoja par Latvijas Republikas valstisko neatkarību 1990. gada 4. maijā. Kļuva par ārlietu ministru, cīnījās par Krievijas armijas izvešanu no Latvijas. Diemžēl sākās čekas piecīšu sāga. G. Andrejevs atteicās no ārlietu ministra amata un uzrakstīja godavīra cienīgu atzīšanos. Bija Latvijas sūtnis Kanādā, Latvijas pastāvīgais pārstāvis Eiropas Padomē, deputāts Eiropas Parlamentā.
|
|
29.11.2018. Vija Znotiņa "Jautri eksperimenti bērniem kopā ar vecākiem"
Kā tu domā, ko var darīt ar kolu? Vai tiešām tikai dzert? Šajā grāmatā atrodamas atbildes uz šiem un vēl daudziem citiem jautājumiem! Turklāt te var arī pārliecināties par to patiesumu.
|
|
22.11.2018. "Zudušos kinoteātrus meklējot" Grāmatas nosaukums “Zudušos kinoteātrus meklējot” rada nostaļģiskas sajūtas, it īpaši vidējās un vecākās paaudzes cilvēkiem, kuri vēl atceras garu garās rindas pēc biļetēm padomju laikos, kad tika izrādītas ārzemju filmas, laikus, kad nevarēja iedomāties ēst un dzert kino zālē filmas laikā – ne vienmēr vecais ir arī sliktais. “Ieeja līdz 16 gadiem aizliegta”, bet rāda “Romeo un Džuljetu”, un tev ir 14, tātad jāatlaiž mati no skolnieces “zirgastes” un jāuzvelk mammas kurpes… Grāmata vēsta par kinoteātru attīstību Rīgā no 20. gadsimta 20 gadiem līdz mūsdienām. Jau 20.gadsimta sākumā interese par kino izrādīšanu Rīgā bija milzīga. Pēc Otrā pasaules kara krievu valodā izdotajā telefongrāmatā Zigmārs Jauja ir saskaitījis vairs tikai 17 kinoteātru, taču turpmāk situācija mainījās, un 1976. gadā tika sasniegts pēckara augstākais punkts ar 36 kinoteātriem, kuri bija izkaisīti pa visu Rīgu un lielā skaitā atrodami gan labajā, gan kreisajā krastā, taču drīz pēc tam to daudzums pakāpeniski saruka. Ineresants ir stāsts par Rīgas nomaļu kinoteātriem - „Sarkandaugava” un „Aurora” Sarkandaugavā, „Liesma” Torņkalnā, „Oktobris” un „Sarkanā ausma” Āgenskalnā, „Imanta” Šampēterī, „Zvaigzne” Čiekurkalnā, kā arī „Daina” un „Udarņik” Maskavas forštatē.
Šodien Rīgā ir vairāki jauni, moderni daudzzāļu kinoteātri, bet izrādīto filmu spektrs jau ir cits stāts. |
|
15.11.2018.
Grāmata „Latvijas valsts stāsts” iepazīstina lasītājus ar Latvijas vēsturi vairāk kā 100 gadu garumā. Tas ir stāsts par to, kā sabruka vecā pasaules kārtība Pirmajā pasaules karā, kā uz sabrukušo impēriju drupām notika jaunās Latvijas valsts proklamēšana, kā Neatkarības karā tika izcīnīta valstiskā neatkarība, kā Latvijas Republika uzplauka un ar kādiem izaicinājumiem sastapās t. s. „miera laikos”, kā mūsu valsts tika ciniski iznīcināta Otrā pasaules kara laikā un ko Latvijas sabiedrībai nozīmēja padomju okupācijas ilgie gadi, kā šķietami visbezcerīgākajā laikā aizsākās latviešu tautas Trešā atmoda, kā arī tas ir stāsts par šķietami neseno pagātni – neviennozīmīgi vērtējamo valsts atjaunotnes procesu 20. un 21. gadsimta mijā.
|
|
08.11.2018.
Pētera Apiņa grāmata “Latvijai 100”, kurā apkopotas 4400 fotogrāfijas, kas sakārtotas pa gadiem un atspoguļo gan vēstures notikumus, gan cilvēku emocijas.Tajā iespējams uzzināt par Latvijas dabu, darbu, atpūtu, svētkiem, priekiem un bēdām, aizsardzību un drošību, zemkopību un lopkopību, ražošanu un pārstrādi, transportu un loģistiku, izglītību un mācībām, arhitektūru un celtniecību, teātri un kino, sportu un fiziskām aktivitātēm, kultūru, svešu varu ietekmi, trimdu un izsūtījumu. Apinis atklāja, ka viņa vēstures grāmatā uzsvars būs vienkārši cilvēks, kurš Latviju ceļ un būvē. Iesūtītās bildes (protams, ar iesūtītāja atļauju) nodotas Latvijas Nacionālajai bibliotēkai.
|
|
01.11.2018. Jāņa Joņeva lielu popularitāti guvusī grāmata “Jelgava 94” tagad tulkota angļu valodā. Tas dod iespēju cittautiešiem iepazīt pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu Latviju šodienas trīsdesmitgadnieka atmiņās. Grāmata ir par pusaudžiem, kuri sevis un atšķirīgā meklējumos pievēršas tā saucamajai alternatīvajai kultūrai.Tā ir par jaunību, kad mēs katrs cenšamies nostāties pret pasauli, nekļūt tādi kā visi. Stāsts ir ļoti personīgs un vienlaikus visu šo laiku, vidi un paaudzi raksturojošs.
|
|
Šajā krājumā apkopoti angļu un latviešu sakāmvārdi un parunas, kā arī citi labi zināmi un bieži lietoti izteicieni.
Gadsimtu gaitā dažādās pasaules malās ir radušies īsi, kodolīgi un asprātīgi izteicieni un trāpīgas parunas, kurās paustās patiesības ir aktuālas arī šodien. Katrai tautai ir savi raksturīgi un neatkārtojami sakāmvārdi. Tomēr cilvēces pieredzē ir daudz kopīga, tāpēc arī dažādu tautu sakāmvārdos un parunās paustās domas un atziņas mēdz būt līdzīgas.
Latviešiem ir tāda sakāmvārdu bagātība kā reti kurai tautai. Vai angļu sakāmvārdi ir tikpat trāpīgi, sulīgi un dzīvi?
Lasi, salīdzini, iegaumē un izmanto!
|
|
18.10.2018. Lūcija Ņefedova "Ar Ādolfa Alunāna vārdu"
Atzīmējot dramaturga, režisora un latviešu teātra pamatlicēja Ādolfa Alunāna 170. gadskārtu, Jelgavā atvēršanas svētkus piedzīvojusi grāmata ''Ar Ādolfa Alunāna vārdu''. Tas ir režisores Lūcijas Ņefedovas atmiņu stāsts par darbu ar Jelgavas Tautas teātri un alunāniešu garu, kas tajā mājo jau gandrīz sešdesmit gadus. Lūcija Ņefedova iedibinājusi arī tradīciju ik gadu rīkot teātra tēvam veltītu festivālu. "Režisore Ņefedova saviem audzēkņiem ir mācījusi skatīties uz zvaigznēm un domāt par garīgām lietām, un man ļoti patīk tas kā viņa mūžīgi saka:''Vajag taču lasīt grāmatas''. Un tas ir tik aktuāli vēl joprojām," stāsta teātra kritiķe, grāmatas redaktore Gundega Saulīte.
|
|
11.10.2018. Amēlija Mūrmane "Ar sirdi pret klikšķi" Vai viegli būt jaunam? Šo jautājumu var uzdot katra nākamā paaudze no jauna! Mūsdienu informācijas pārbagātajā pasaulē, liekas var rast atbildes uz jebkuru jautājumu, ar tehnoloģiju starpniecību paveras ļoti plašas komunikācijas iespējas, visa plašā pasaule vaļā. Dzīvo un priecājies! Tomēr jaunieši bieži jūtas nesaprasti, vientuļi, sāpināti un vīlušies. Amēlijas Mūrmanes grāmatā “Ar sirdi pret klikšķi” jūs varat dzīvot līdzi galvenās varones vidusskolnieces Karo sapņiem par veiksmīgu karjeru nākotnē un uzplaukušām jūtām pret jauko Feliksu - YouTube vlogeri, kuram ir divi miljoni abonentu. Vai tas būs vienkārši?
|
|
04.10.2018. Valda Ceriņa "Vilhelms Purvītis - ainavu gleznotājs/Vilhelms Purvītis - als Landschaftsmaler von 1890 bis 1910"
Vilhelms Purvītis – viens no ievērojamākajiem latviešu gleznotājiem, kura vārdu un darbus atpazīst daudzi. Viņa gleznotās Latvijas dabas ainavas, kurās tēloti dažādi gada laiki niansētā toņu gammā, kur bieži dominē V. Purvīša iecienītie pelēkie toņi, ir emocionāli ļoti uzrunājošas. Iznākusi Valdas Ceriņas grāmata “Vilhelms Purvītis - ainavu gleznotājs/Vilhelms Purvītis - als Landschaftsmaler von 1890 bis 1910”. Monogrāfijā izgaismots laika posms no Vilhelma Purvīša studiju sākuma līdz 1910. gadam, kad viņš bija kļuvis par Rīgas mākslas skolas direktoru, kas strauji aktivizēja mākslas dzīvi un izglītību Latvijā. Darbā aplūkota gan krievu, gan Rietumeiropas glezniecības strāvojumu ietekme uz Purvīša māksliniecisko attīstību. Īsi ieskicēta arī politisko notikumu loma atsevišķos mākslinieka biogrāfijas pavērsienos.
|
|
27.09.2018. Sepo Zeterbergs "Igaunijas vēsture"
Izdevniecības “Latvijas Mediji” klajā laistā Sepo Zeterberga grāmata “Igaunijas vēsture” ir veltījums igauņiem un mūsu kaimiņvalsts vēsturei, tas ir stāsts par igauņu vēlmi dzīvot un nemitīgu cīņu par brīvību. Autors stāstu par Igauniju iesāk, ielūkojoties ledus laikmetā, aizvēsturē, senajos laikos. Būtiska vieta grāmatā atvēlēta viduslaikiem, kad Igaunija ir daļa no Livonijas, zviedru un krievu zemēm. Lasītāji iepazīs arī Otrā pasaules kara nežēlīgos gadus, padomju laiku un piedzīvos neatkarības atjaunošanu. Grāmata ir ceļvedis Igaunijas valsts attīstībā, notikumos, procesos, un tas ir stāsts par nozīmīgām un spilgtām personībām. Grāmata beidzas ar 2016. gadu, kad Igaunijas vēsturē tiek pāršķirta jauna lapaspuse – par prezidenti tiek ievēlēta sieviete. Līdzās politiskajai vēsturei mums ļauts ielūkoties arī ekonomiskajā un kultūras vēsturē. No somu valodas tulkojusi Anna Velēda Žīgure.
|
|
20.09.2018. Juris Vectirāns "Pāvesta svētība Latvijai"
“Tuvojas laiks, kad Latviju apmeklēs un savu svētību mūsu tautai dos pāvests Francisks. Mēs gaidām šo tikšanos ar ticību, mīlestību un cerību. Visiem, arī man, tik gaišā, siltā un mīļā atmiņā ir garīgi un dvēseliski bagātās dāvanas, ko saņēmām no pāvesta Jāņa Pāvila II viņa vizītes laikā Latvijā pirms 25 gadiem. Tās mūs stiprinājušas visu aizvadīto laiku un dos spēku arī turpmāk.
|
|
13.09.2018.
Apgāds "Zvaigzne ABC" laidis klajā īpaši krājumu valsts simtgadei – "100 dzejoļi Latvijai". Tajā iekļauti 100 dzejnieku 100 dzejoļi, kas tapuši laikposmā no 1918. gada līdz 2017. gadam. Krājums sakārtots, izvēloties kāda latviešu dzejnieka dzejoli, kas publicēts atbilstošajā gadā izdotā dzejoļu krājumā. “Man gribējās paskatīties uz Latviju citādā veidā. Mēs šķetinām vēstures faktus, dažādus notikumus, mūsu zaudējumus, mūsu ieguvumus, un tad man likās, ka dzeja – tas ir visemocionālākais veids, kā var paskatīties uz pasauli,” par dzejas krājuma tapšanas ideju stāsta tā sastādītāja Inese Auziņa. Krājums interesants ar to, ka tajā ir visai maz ļoti populāru dzejoļu.
|
|
06.09.2018. Elita Veidemane "Zemdegas gruzd"
Izdevniecība "Jumava" laidusi klajā Elitas Veidemanes grāmatu par Eduardu Pāvulu - populāro, neatkārtojamo un tautas mīlēto aktieri - "Zemdegas gruzd". Elita Veidemane saka: "Eduards Pāvuls ir izteicis tik daudzas domas, ka tās nu lido kā zeltainas bites, it kā pavasari sajutušas. Tās visas, gadiem ritot, vācu vienkop, viņam nemanot un nenojaušot, braucot uz koncertiem un atrodoties kopā ar viņu skatītāju zālē. "Viltniece," viņš noteikti būtu norūcis un bez dusmām pakratījis mezglaino pirkstu, uzzinot, ka es atkal rakstu par viņu. Nē, ne par viņu. Es rakstu par viņu pašu — tādu, kāds viņš ir, kā runā un kā domā. Es mēģinu nolobīt aktiera čaulu, mēģinu saskatīt ikdienas kodolu. Izrādās, čaulas nav: viņš sen jau ir noslīpējies līdz ikdienas briljanta virsmai.”
|
|
30.08.2018. Vitālijs Tanasijčuks "Kukaiņu grāmata"
Biti, mārīti, mušu, sienāzi, kolorādo vaboli mēs visi zinām un atpazīstam, bet vai zinām, ka Latvijā dzīvo arī raibā eļļas vabole, purpura ordeņpūcīte, dižā briežvabole un daudz citu interesantu kukaiņu? Vitālija Tanasijčuka grāmatā stāstīts par to kādas vaboles, tauriņi, sienāži, mušas dzīvo Latvijā, atklāj šo daudzveidīgo kukaiņu pasauli, un pētī ko tie dara. Grāmata domāta bērniem, bet būs interesanta arī pieaugušajiem.
|
|
23.08.2018. Ieva Auziņa Szentivanyi "Dainas" Plaši izplatīts uzskats, ka latviešu dainas nav iespējams atdzejot citās valodās, jo īpaši angliski, taču ik gadsimta ceturksni kāds tulkotājs mēģina pierādīt pretējo, lai vismaz daļēji iepazīstinātu latviski nelasošos ar latviešu folkloras maģisko spēku, poētiku un latvieša unikālo dvēseli.
|
|
16.08.2018. "Latvijas segas Latvijas tūkstošgadei" Iznākusi apjomīga, bagātīgi ilustrēta grāmata “Latvijas segas Latvijas tūkstošgadei”, kurā iekļauti vairāk kā 600 segu apraksti un attēli no visiem Latvijas novadiem. Izdevumā var iepazīt Kurzemes ķēžu, rožu un spoguļu segas, Zemgales zvaigžņu segas, Vidzemes šatiersegas, Latgales dreļļus un čosnī dečus kā arī jostiņsegas, mežģīņsegas un citus jaundarbus. “Pirmoreiz segām, ar visiem krāšņajiem rakstiem, ir atsevišķs, milzīgs foliants (..),” piezīmē literatūrzinātniece, grāmatas līdzautore Janīna Kursīte-Pakule. “Bija drusciņ bailes, ka viens brīdis un, tāpat kā dainas, segas var pazust (..) Es ceru, ka šī grāmata palīdzēs apzināties mums pašiem to vērtību, kas ir segā. Materiālo, nemateriālo un arī garīgo vērtību,” saka Kursīte-Pakule. Vērtības kuras latvieši spējuši saglabāt gadu simtos un tūkstošos.
|
|
09.08.2018. Ginters Hauks "Glābjot medus biti" Rakstīta ar dziļu mīlestību un patiesu cieņu pret Zemi un visām dzīvajām būtnēm, grāmata GLĀBJOT MEDUS BITI ir kā gaisma, kas rāda zemnieku, dārzkopju, biškopju un jebkura cilvēka, kam svarīga mūsu Zemes nākotne, ejamo ceļu uz nākotni. Grāmata GLĀBJOT MEDUS BITI pirmo reizi tika publicēta 2002. gadā, četrus gadus pirms tam, kad terminu bišu izzušanas sindroms sāka plaši lietot, lai apzīmētu pasaulē arvien pieaugošo medus bites bojāejas fenomenu. Bišu skaita ievērojama samazināšanās vērojama jau kopš 20. gadsimta vidus, un tagad, kad tuvojamies 21. gadsimta trešajai dekādei, ar katru gadu situācija pasliktinās.
|
|
02.08.2018. Iznācis itāļu rakstnieka Paolo Konjeti romāns “Astoņi kalni”. Vaļsirdīgā nopietnība, ar kādu tas rakstīts, patiesīgums, zūdošas pasaules atblāzma... un viens no skaistākajiem stāstiem par attiecībām. Attiecībām ar draugiem, ģimenē, starp mīlētājiem, bet ne tikai. Lielu lomu te spēlē arī attiecības ar pasauli: ar kalniem, dabu, pamazām aizejošām paražām un dzīvesveidu. Attiecības ar sevi – šis modernās pasaules iecienītākais jājamzirdziņš – risinās vien saspēlē ar citiem. Līdz sāpīgumam īsteno līdzpārdzīvojumu pastiprina tas, ka romāns ir daļēji autobiogrāfisks, tomēr autoram ir izdevies šo stāstu atainot dziļi personiski un vienlaikus gana atsvešināti. Lasītājs jūtas pagodināts par iespēju iekļauties šajā attiecību drāmā, un drīkst arī sev pielaikot nepāliešu līdzību par astoņiem kalniem.
|
|
26.07.2018. Elēna Favilli, Frančeska Kavallo "Vakara pasaciņas dumpīgām meitenēm"
"Vakara pasaciņas dumpīgām meitenēm" ir projekts, kas gados un/vai garā jaunus lasītājus iepazīstina ar 100 ievērojamām sievietēm civilizācijas vēsturē. Grāmatā aprakstītās personības savu vārdu vēsturē ierakstījušas visdažādākajos veidos – kā diženas valdnieces, talantīgas zinātnieces, dažādu mākslas jomu pārstāves, aktīvas cīnītājas gan par cilvēktiesībām kopumā, gan par sieviešu tiesībām. Taču viņas visas ir bijušas cieši pārliecinātas par savu lietu un virzījušās uz mērķi par spīti jebkādiem šķēršļiem. Lai vēl vairāk uzsvērtu šo dažādību un piešķirtu grāmatai īpašu spilgtumu un stilistisko daudzveidību, to portretus radījušas sešdesmit talantīgas mākslinieces no dažādām valstīm – tostarp gan Itālijas, Portugāles un Vācijas, gan Dienvidāfrikas, Izraēlas un Indonēzijas. Katrs no simts šīs grāmatas stāstiem apstiprina, ka ar pārliecību sirdī mēs varam mainīt pasauli. Lai šīs drosmīgās pirmatklājējas jūs iedvesmo. Lai viņu portreti dod stingru ticību, ka skaistums spēj izpausties visās formās un krāsās un visos vecumos. Lai katrs, kurš lasa šo grāmatu, zina, ka vislielākais panākums ir dzīvot ar degsmi, zinātkāri un dāsnumu. Lai mēs ik dienu atceramies, ka mums ir tiesības būt laimīgām un bez ierobežojumiem izpētīt pasauli," grāmatas priekšvārdā saka autores.
|
|
19.07.2018.
Maija Tabaka teikusi: “Es esmu tikai vērotājs. Dzīves vērotājs. Tas viss iet caur mani, es to it kā kompjuterizēju, un tas nozīmē – galēji iztukšojos. No tā, ko es redzu dabā, dzīvē, cilvēkos. Caur mani ir izgājis laikmets. Un visu šo laiku es esmu godīgi gleznojusi un caur savu jutekļu prizmu esmu tēlojusi notiekošo. Varbūt izmisīgi reizēm, bet godīgi. Un te nu tas ir.” Maija Nora Tabaka. Krāšņais, apjomīgais – 264 darbu reprodukciju albums ir kā dāvana visiem Maijas Tabakas talanta cienītājiem. Visas gleznotājas izstādes vienmēr, visos laikos, ir bijušas plaši apmeklētas un gaidītas. Padomju gados Maija Tabaka bija “neērta” māksliniece, bieži kritizēta. Mākslinieces darbi nevienu neatstāj vienaldzīgu. Tie var sajūsmināt, bet var arī nepatikt, jo viņa nevairās no groteskas, kas portretējamajiem ne vienmēr ir glaimojoša. Gleznotāja daudz portretējusi sabiedrībā populārus cilvēkus, īpaši daudz viņas darbos redzama viņas iemīļotākā modele, aktrise Regīna Razuma. Maija Tabaka savās gleznās uzbur fantastisku, krāšņu pasauli – te realitāte savijas un neticami harmoniski sadzīvo ar šķietami nesavienojamo, bet fantāzijai jau robežu nav un vai vajag, ja tā pacilā, iedvesmo un liek aizdomāties. Tā uzrunā, aicina, un tālāk jau mēs varam lidot ar saviem sapņu zirgiem. Maija Tabaka ir izcila koloriste, viņas krāsu palete fascinē, aizrauj un priecē. Albumā daudz ir rādīti pietuvināti atsevišķi gleznu fragmenti, kas ļauj aplūkot mākslinieces glezniecības tehniku – triepienu intensitāti, virtuozas, daudzveidīgas faktūras.
|
|
12.07.2018. Valda Segliņa "Senās Ēģiptes medicīnas papirusi"
Senās Ēģiptes teksti par medicīnu līdz šim nav bijuši pieejami latviešu valodā. Valda Segliņa unikālais darbs “Senās Ēģiptes medicīnas papirusi” apskata medicīnas un farmācijas jomu pētījumu pirmsākumus. Pirms vairākiem gadu tūkstošiem tapušie teksti un receptes nav burtiski tulkojamas un pielietojamas, papildus tiek sniegti skaidrojumi, kas izriet no vēsturiskā konteksta, kas arī vēl var nebūt precīzi apzināts un traktēts. Tas ir brīnišķīgs senās medicīnas kultūrvēsturisks mantojums. Profesors Andrejs Ērglis raksta: “Senajā Ēģiptē ārsta mācības ilga vairākus gadu desmitus un par ārstu varēja kļūt tikai krietnā pusmūžā, kad apgūtas ne tikai papirusos aprakstītās zināšanas, bet arī pavadīti daudzi gadi kā atzīta ārsta palīgam, pārvarēti dažādi eksāmeni un uzkrāta dzīves pieredze. Te vietā senais teiciens, ka slimību var izārstēt daudzi, bet cilvēku – tikai daudz pieredzējis ārsts.”
|
|
05.07.2018. Lēlo Tungala "Biedrs bērns un lielie cilvēki"
Iznācis igauņu rakstnieces Lēlo Tungalas autobiogrāfiskais bērnības romāns "Biedrs bērns un lielie cilvēki". Grāmata vēsta par smagiem, sarežģītiem vēstures notikumiem, bet uzrunā ar sirsnību un humoru. Bērna uztvere ļauj attēlot tik absurdu un traģisku vēstures posmu, nepazaudējot laimīgās bērnības apvārsni. Šī grāmata, līdzīgi Vizmas Belševicas triloģijai "Bille" vai Māras Zālītes romāniem "Pieci pirksti" un "Paradīzes putni", būs vienlīdz saistoša lasāmviela gan pusaudžiem, gan pieaugušajiem.
|
|
28.06.2018.
Francijā, Kannās maijā notika Kannu starptautiskais festivāls, kurā līdzās tādiem pasaules kino grandiem kā Ingmārs Bergmans, Vitorio de Sika, Alfrēds Hičkoks, programmā Cannes Classics / Kannu klasika tika iekļauta Rolanda Kalniņa spēlfilma Četri balti krekli (1967). Tā ir viena no pazīstamākajām Rolanda Kalniņa spēlfilmām ar ļoti sarežģītu likteni, kas pilnvērtīgu ekrāna dzīvi uzsāka tikai 20 gadus pēc tās uzņemšanas. Klajā nākusi autoru kolektīva veidota grāmata "Rolanda Kalniņa telpa", kurai dots apakšvirsraksts "Deviņas šķautnes izcila kinorežisora radošajā mūžā". Grāmatas tekstus radījis astoņu autoru kolektīvs, un katrs no viņiem savā nodaļā izpētījis atsevišķu rakursu Rolanda Kalniņa radošajā mūžā. Slavenais kinorežisors nevēlas, ka viņu dēvē par “leģendu”: “Man liekas, mēs šodien par bieži lietojam vārdu “leģenda”. Godīgi veikt uzticētos pienākumus nav varoņdarbs, bet gan katra cilvēka pienākums.” |
|
21.06.2018.
Nora Bumbiere – savulaik tik populārās un joprojām neaizmirstās dziedātājas ar unikālo balss tembru vārds jelgavniekiem ir labi zināms. “Rakstot grāmatu, manī cīnīsies divas emocijas – vēlēšanās palikt pa gabalu, jo jebkas, ko uzzināšu, nespēs mazināt manu cieņu un apbrīnu pret Noru Bumbieri. No otras puses: gribu zināt viņas dzīvi ar visām kaislībām un trūkumiem. Gribu zināt, kas viņu mīlējis un kuru mīlējusi viņa, lai vēl dziļāk pieņemtu viņu kā cilvēku. Es gribu viņu pilnīgu,” grāmatas ievadā raksta Ineta Meimane. |
|
14.06.2018. Zuili Robērs "Kā izprast mūsu bērnu emocijas"
Praktisko padomu grāmatu sērijā ir iznākusi Robēra Zuili grāmata vecākiem "Kā izprast mūsu bērnu emocijas" (vecumā no 0-10 gadiem). Robērs Zuili ir klīniskais psihologs, vairāku personiskai izaugsmei veltītu darbu autors. Šajā grāmatā viņš vienkāršā, saprotamā veidā stāsta, kā vecākiem veiksmīgāk izprast un pieņemt savu bērnu emocijas un reaģēt uz tām. Autors runā par bailēm, dusmām, skumjām un prieku, par to, kā mācīt paust un vadīt šīs emocijas, un kā vecākiem nodrošināt saviem bērniem iespēju augt ģimenē, kurā valda emocionāli līdzsvarota gaisotne.
|
|
07.06.2018. Andžela Naneti "Mans vectēvs bija ķiršu koks"
Latviešu lasītājiem dota iespēja iepazīties ar itāļu rakstnieces Andželas Naneti stāstu “Mans vectēvs bija ķiršu koks” . Tajā mēs varam paraudzīties uz pasauli ar četrus gadus veca zēna Tonīno acīm – censties iepazīt, izprast, sajust prieku un skumjas, dusmas un mīlestību. Pilsētas vide, kurā dzīvo Tonīno vecāki un tēva vecāki – mūžam steidzīgi, aizņemti, noguruši – labi zināma aina un mātes vecāki laukos – brīnumaina pasaule mazajam zēnam. Bērns nespēj izprast pieaugušo attiecību samezglojumus, iztikas problēmas, bet it īpaši cilvēku mirstīgumu, savu vecvecāku aiziešanu. Brīžiem situācijas iegūst traģikomisku nokrāsu – vienlaikus var gan smieties, gan raudāt. Interesanti būs lasīt gan maziem, gan lieliem!
|
|
31.05.2018. Daina Vasiļevska "Kvalitātes nodrošināšanas vadība"
Grāmatā "Kvalitātes nodrošināšanas vadība" ir aplūkoti kvalitātes metožu attīstības vēsturiskie aspekti, kvalitātes būtība, pamatjēdzieni un vadības objekti, kvalitātes vadības sistēmas izstrādes un ieviešanas jautājumi, tiek skatītas kvalitātes vadības sistēmas un to veidi, kā arī starptautiskie kvalitātes standarti.
|
|
24.05.2018.
Biedrība “Zemnieku saeima” sadarbībā ar rakstnieci Ilzi Būmani laiduši klajā grāmatu “Spēka maize”. “Ar grāmatu vēlamies parādīt Latvijas sabiedrībai un nākamajām lauksaimnieku paaudzēm, kā, atgūstot Latvijas neatkarību, no nulles tika uzbūvēta lauksaimniecība, kura tur godā senču zināšanas un veiksmīgi tās savieno ar šodienas vismodernākajām tehnoloģijām. 25 gados esam izveidojuši pasaulē konkurēt spējīgu lauksaimniecības sektoru. Esot atvērtiem pasaulei, ātri apguvām un ieviesām citās valstīs iegūtās zināšanas, tā izvairoties no daudziem sāpīgiem kritieniem”, saka biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre. Grāmatas autore Ilze Būmane stāsta par stiprajām zemnieku saimniecībām, stiprajiem lauku ļaudīm, viņu ģimenēm, dzīvi un darbu. Par piemēru tiek minēta viena saimniecība no katra novada, bet tādu ir daudz, un tas rada pārliecību, ka Latvijas lauki nepanīks, bet attīstīsies un plauks.
|
|
17.05.2018. “Latviešu tautas pasakas. 100 pasakas. 100 mākslinieki”
Apgāds Zvaigzne ABC Latvijas simtgadei velta unikālu izdevumu – grāmatu, kurā apkopotās 100 latviešu tautas pasakas ilustrējuši 100 Latvijas mākslinieki – “Latviešu tautas pasakas. 100 pasakas. 100 mākslinieki”. Ilustrācijas radījuši gan profesionālie, gan jaunie topošie dažādu tautību makslinieki, katrs ar savu māksliniecisko stilu, rokrakstu, krāsu paleti un pasaku pasaules redzējumu. Tās ir gan sadzīves, gan brīnumpasakas, kuru varoņi ir gan cilvēki, gan dzīvnieki, gan fantastiskas būtnes, kas aizved mūs brīnumainā pasaulē, kurā labais parasti uzvar. Pasakas palīdz iegūt sapratni par nemainīgām latviešu tautas ētikas vērtībām un apliecina to nepārtrauktību un pārmantojamību.
|
|
Vinsents Hants "Otrā pasaules kara beigas Kurzemes frontē"
"Latvietis tādu grāmatu nevarētu uzrakstīt. Un tāpēc latvietim varētu būt daudz iebilstama, jo būtība viņam it kā ir skaidra un daudzreiz atkārtota, līdz tā kļuvusi par pārliecību. Vinsents Hants nāk no malas un ierokas Otrā pasaules kara beigās Kurzemē kā arheologs, kurš no liecību fragmentiem, atmiņu lauskām, artefaktiem cenšas iztēloties un izprast to, kas droši vien visā eksistenciālajā pretrunībā nav pilnībā iespējams, arī latvietim ne. Ir jāapbrīno autora apņēmība un izturība, cenšoties izprast Kurzemes – cietokšņa? katla? – sarežģīto būtību. Bet par visu vairāk – viņa spēja just līdzi." / Prof. em. Dr. Valters Nollendorfs/ Grāmatu veido cilvēku atmiņas, aculiecinieku stāsti – mutvārdu vēsture par Kurzemes fronti Otrā pasaules kara beigās. Godalgotais BBC žurnālists, dokumentālo filmu veidotājs, grāmatu autors Vincents Hants apceļo Kurzemi, izstaigādams ceļus, kas hronoloģiski izgaismo pēdējās sešas lielkaujas Kurzemes frontē no 1944. gada līdz 1945. gada maijam.
|
|
“Latvija. Zeme, daba, tauta, valsts”
Monogrāfija ir veltījums Latvijai simtgadē, kas teksta, tabulu, diagrammu, karšu un attēlu 800 lappusēs no A līdz Z stāsta par Latvijas ģeogrāfiju. Grāmatā caur teritorijas ģeoloģiskās attīstības prizmu aprakstīts ļoti garš Latvijas teritorijas veidošanās periods, sākot no Pirmskembrija perioda līdz mūsdienām. Monogrāfijas saturs ir iespaidīgs – kopumā tā aptver 10 lielas nodaļas – “Latvijas teritorija”, “Ģeoloģiskā vide un resursi”, “Atmosfēra”, “Virszemes ūdeņi”, “Dzīvības sfēra”, “Iedzīvotāji un apdzīvojums”, “Saimniecības ģeogrāfija un Latvijas vieta pasaulē”, “Ainavas”, “Dabas daudzveidības un kultūrvēsturiskās vērtības” un “Latvijas ilgtspējīga attīstība”. Monogrāfijas sagatavošanā piesaistīti Latvijas vadošie ģeogrāfijas, vides un ekoloģijas speciālisti.
|
|
26.04.2018. Gunārs Janaitis "Personības un laikmets" “Albumgrāmata “Personības un Laikmets” ir notikusi. No tās nāk personību skatieni uz mums no pagātnes, nāk skatieni no sejām, ar kurām vēl esam tagadnē. Katrai sejai ir vārds, profesija, biogrāfija un mantojums savas zemes nākotnei. Kas uz pasaules ir interesantāks par seju? Lielās naudās novērtēts dārgakmens? Zelta stienis? Uzmanību piesaistošs robots? Pasaules seju neaptveramais atlass… Seja ir skatiens, seja ir doma, seja ir dzīvības kods.” Gunārs Janaitis Apgāds “Neputns” laidis klajā izcilā fotogrāfa Gunāra Janaiša foto albumu “Personības un laikmets”. Albumā iekļautie portreti tapuši laika posmā no 20. gs. 60. gadiem līdz mūsdienām. Attēlus papildina autora rakstītas atmiņas un pārdomas par portretētajiem – pārsvarā ievērojamiem kultūras, mākslas un izglītības darbiniekiem – Raimondu Paulu, Jāni Peteru, Imantu Ziedoni, Dainu Avotiņu, Anšlavu Eglīti, Induli Zariņu un daudziem citiem.
|
|
19.04.2018. Domāju, ka bez mākslas vispār nebūtu pasaules. Cilvēkam vienmēr vajag mākslu. Ko tad pierāda zīmējumi uz alu sienām? Ja senais cilvēks nevarēja nomedīt mamutu, tad vismaz uzzīmēja to. Radoši izpausties un atstāt zīmi par sevi - tāda vēlme cilvēkam bijusi vienmēr. Un māksla arī būs vienmēr. Visticamāk, ne vairs tāda, kāda tā bija, teiksim, renesanses laikā vai 20. gadsimta sākumā. Tagad viss ir citādi - visa pasaule ir atvērta, iespējas komunicēt tik lielas kā vēl nekad agrāk. Tas noteikti ietekmēs arī mākslu, atstās savus nospiedumus, saka gleznotājs Aleksejs Naumovs. Nesen noslēgusies gleznotāja Alekseja Naumova personālizstāde "Nebeidzamā ainava" Latvijas Nacionālā mākslas muzejā. Vienlaikus apgāds “Neputns” laidis klajā arī gleznotāja darbu albumu. Vērtējot viņa pēdējā divdesmitgadē radītās daudzveidīgās Latvijas un teju vai visas pasaules ainavas, nereti meistars tiek dēvēts par izcilāko plenēristu mūsdienās, teikusi izstādes kuratore un albuma sastādītāja Antra Priede-Krievkalne.
|
|
05.04.2018. Aivars Kļavis "Melnais akmens" Mūsdienās jauniešu romānos pārsvarā dominē fantāzijas pasaule, kurā valda dažādas maģiskas būtnes, sevišķi populāri kļuvuši vampīri. Tomēr Aivars Kļavis ir izvēlējies citu ceļu un par sava jauniešu piedzīvojumu romāna “Melnais akmens” pamatu licis vēsturisko sižetu. “Par to, kā mūsu tālie senči jeb pirmbalti nonāca līdz Baltijas jūrai, vēstures grāmatās parasti ir tikai dažas rindkopas. Bet patiesībā tas bija viens no lielākajiem, pārsteidzošākajiem, mīklainākajiem, noteikti arī traģiskākajiem notikumiem cilvēces vēsturē. Turklāt toreiz, kad cilvēku vidējais vecums bija ap 30 gadu, milzu loma notiekošajā bija gados jauniem un pat ļoti jauniem cilvēkiem”, saka autors. Veiksmīgs grāmatas dizaina risinājums ir ilustrāciju radīšanu uzticēt grāmatas varoņu vienaudzim - Emīlam Mozgim, Ādažu Brīvās Valdorfa skolas 8. klases audzēknim, kurš aizraujas ar grafisko mākslu, programmēšanu un ģitārspēli.
|
|
Māra Jakubovska "Paņem mani sev līdzi!"
“Aizkustinošā stāstā par patversmē nonākušiem dzīvniekiem runā tā varoņi - veci, bagātu mūžu piedzīvojuši un pavisam mazi kaķēni un kucēni. Lasītaji var piedalīties viņu sarunās - tajās viņi dalās savā sāpīgajā pieredzē, cer un gaida uz to pašu, ko mēs, cilvēki - tuvību, drošību un vēlmi piederēt kādam, vēlmi dalīt savu dzīvi ar kādu, vēlmi būt kopā, mīlēt un saņemt tik vien kā bļodiņu ēdiena, glāstu un drošības sajūtu.”
|
|
22.03.2018. Mārtiņš Kalniņš "Spāres (Odonata) Latvijā"
Godinot Latvijas valsts simtgadi, AS “Latvijas valsts meži” vides plānošanas speciālists Mārtiņš Kalniņš izdevis grāmatu “Spāres (Odonata) Latvijā. Pētījumu vēsture, bibliogrāfija un izplatība no 18. gadsimta līdz 2016. gadam”, kas ir pirmais tik apjomīgais darbs latviešu valodā par bezmugurkaulniekiem. Grāmatā apkopota informācija par spāru pētījumiem un to pētniekiem vairāk kā 100 gadu garumā. Tās lappusēs atrodamas 67 spāru izplatības kartes, kā arī 500 fotogrāfijas un vairāk nekā 270 citi attēli, kas ieinteresēs ne tikai profesionāļus, bet ikvienu, kas vēlas iepazīt Latvijā mītošās spāru sugas.
|
|
Zane Jančevska "Dziesmu Dance" (CD)
“Dziesmu Dance” (CD) pieejams bibliotēkā no 15.03.2018.
|
|
08.03.2018. Līga Blaua, Indra Briķe "Krodera aktrise"
Maija “Zobena ēnā”, Spīdola Raiņa “Ugunī un naktī”, Mirdza Aspazijas “Vaidelotē”, Adela F.G. Lorkas "Bernardas Albas māja", Madlēna Ž. Kokto “Nejaukajos vecākos”, Aija J. Jaunsudrabiņa “Aijā”, Soņa F. Dostojevska “Noziegumā un sodā”, Bērziņu Liena A. Upīša “Zaļajā zemē”, Rasma J. Jaunsudrabiņa “Vēja ziedos” un vēl daudzas skaistas un nozīmīgas lomas teātrī, kino un TV. Vārdus "Indra Briķe ir Dieva dota aktrise" savulaik izteicis režisors Oļģerts Kroders. Tā bija likteņa sakritība – agrā jaunībā satikt savu režisoru – Kroderu, kura vadībā viņa kļuva par spožu teātra zvaigzni. Jau vairāk kā 20 gadus Indra Briķe ir Dailes teātra aktrise un ar savu sniegumu turpina priecēt skatītājus. "Indrai Briķei ir ne tikai talants, bet arī kolosāla meistarība, un pati varbūt īsti nesaprot, cik viņa ir ārkārtīgi talantīga. Televīzijas raidījumā "Rampas ugunis" Andris Kivičs man pajautāja, kuru es uzskatu par visu laiku labāko latviešu aktrisi, un, ne mirkli nešauboties, nosaucu Indras Briķes vārdu," teikusi teātra kritiķe Silvija Radzobe.
Dzīves teātrī Indrai Briķei lielais režisors Liktenis bieži iedalījis dramatiskas lomas. Ja aktrises dzīve būtu bijusi skaista un mierīga kā saulaina vasaras diena, vai mēs būtu iepazinuši to Indru Briķi, kuras vārds latviešu teātra vēsturē ierakstīts ar zelta burtiem? |
|
Anatolijs Danilāns "Dzīvo priecīgs un vesels"
“Speķītim nav ne vainas” , “Kafija ir “labais zēns”” – kurš gan nezin šīs, nu jau folklorizējušās frāzes un to autoru Anatoliju Danilānu. Iznākusi jaunākā profesora grāmata “Dzīvo priecīgs un vesels!”, kura apkopo pēdējo divdesmit gadu laikā sniegtās atziņas. Šī grāmata ir turpinājums pirmajam 2017. gada nogalē iznākušajam rakstu krājumam "Dzīvo vesels!". Ko nozīmē – dzīvo vesels? Danilāns saka: “Cilvēkam jādzīvo racionāli. Jābūt optimistam, jalieto daudzveidīgs uzturs, daudz jākustas”. Dakteris pats ar savu piemēru to pierāda, piemēram, katru dienu kājām veicot ceļu no mājām, netālu no “Bērnu pasaules”, līdz Stradiņa slimnīcai. 80 gadu vecumā viņš solījies noskriet maratonu.
Viens no daudzajiem profesora Danilāna padomiem – Degunu gaisā,asti gaisā un – uz priekšu! Vaidēšana un raudāšana par gadiem un slimībām pilnīgi nekam neder!
|
|
22.02.2018. Es rakstu vienu dzejoli dienā un katru vakaru to publicēju savā Facebook profilā. Tā ir mana Jaunā gada apņemšanās, kuru es turpinu realizēt. Sākotnēji es nepievērsu uzmanību datumiem, bet, kad ir iznākusi grāmatas pirmā daļa, redzu, ka lasītājus vispirms interesē dzejolīši, kas tapuši tiem nozīmīgās dienās. Man tas bija liels pārsteigums, bet tā nu tas ir. Savu ieceri turpināšu līdz pat šī gada 31. decembrim”, teicis Guntars Račs. Šobrīd jau iznākusi grāmatas “365” otrā daļa.
|
|
15.02.2018. Dace Rukšāne "Latviskais laimes kods" Kopš 2012. gada Apvienoto Nāciju Organizācija veido pasaules laimes indeksu un pēc aptauju rezultātiem sarindo tajā valstis. 2017. gadā Latvija ieņēma 54. vietu no 155 valstīm. Latvijas 100. jubilejas gadā nākusi klajā Daces Rukšānes grāmata “Latviskais laimes kods”, kurā autore centusies apkopot notikumus, tradīcijas, lietas un apstākļus kas mūs, latviešus, dara laimīgus. Dace Rukšāne raksta: "Savās fantāzijās redzu, kā pēc simts gadiem šo “Laimes kodu” bibliotēkā paņem rokās mūsu mazmazmazbērni un, iepletuši acis, brīnās – kas gan mūsu senčus darīja laimīgus tad, kad Latvijai bija tikai simts gadi? Kas no šī saraksta būs saglabājies, kas aizgājis pa vēstures aizaugušo taku? Vai cilvēki joprojām parkos spēlēs šahu? Vai lies sveces un darinās tautastērpus? Vai Dziesmu svētkos dziedāsim mēs paši vai arī to darīs roboti?" Grāmata veidota kā kalendārs, kur atspoguļots katram mēnesim raksturīgākais. Lapas izkārtojumā malās ir daudz brīvas vietas, kas ļauj to izmatot kā dienasgrāmatu un pierakstīt savas “laimes formulas”, fiksēt notikumus, atmiņas, gan ne bibliotēkas grāmatā. Varbūt nevajadzēs pat 100 gadus, kad šī un citas grāmatas katram būs pieejamas e-formātā un nebūs problēmas ar piezīmēm lapu malās. Tomēr cerēsim, ka grāmata papīra formātā pilnīgi nezudīs nekad! |
|
Vaiders "Artūra Vaidera dzīves vārdnīca no A-Ž" Gadu pēc izcilā sporta žurnālista un bijušā lsm.lv pastāvīgā autora Artūra Vaidera došanās mūžības gaitās, nākusi klajā grāmata “Vaiders. Artūra Vaidera dzīves vārdnīca no A-Ž”, kurā apkopotas 123 viņa laikabiedru atmiņas, kas atklāj daudzšķautnainu un spilgtu sava laika personību. Inese Vaidere uzsvēra, ka Artūra Vaidera vārds nozīmē profesionālismu, enciklopēdiskas zināšanas, interesi par pasauli, iedziļināšanos norisēs un cilvēkos, kā arī labu humoru, taču, iespējams, vairāk par visu – atbildību. Tādēļ viens no grāmatas tapšanas mērķiem ir vairot pasaulē labo un pievērst uzmanību profesionālas un atbildīgas žurnālistikas nepieciešamībai.
|
|
01.02.2018. Frīda Mihelsone "Es izdzīvoju Rumbulā"
1941. gada 30. novembrī un 8. decembrī nacistu organizētās akcijās Rumbulā tika noslepkavoti 25 000 ebreju. Frīda Mihelsone (dz. Fride; 1906—1982), dzimusi Jaungulbenē, uzaugusi Varakļānos, 20. gadsimta 30. gados apmetās uz dzīvi Rīgā, kur strādāja par šuvēju-modelētāju. 1941. gadā Frīda tika ieslodzīta Rīgas geto. Ebreju masveida slepkavošanas akcijā Rumbulā 1941. gada 8. decembrī viņai izdevās izglābties, paslēpjoties zem apavu kaudzes. Trīs gadus Frīda slēpās mežos un pie cilvēkiem, kuri viņai palīdzēja izdzīvot. Grāmata “Es izdzīvoju Rumbulā” ir Frīdas Mihelsones atmiņu pieraksts Dāvida Zilbermana tulkojumā no jidiša. Tās ir Latvijas vēstures melnās lappuses, kuras nedrīkst aizmirst.
|
|
Anna Bikova "Patstāvīgs bērns vai kā kļūt par "Ideālu mammu"
Mūsdienās daudzas sievietes, cenšoties savienot ģimeni, bērnu audzināšanu un karjeru, šausta sevi ar domu, ka nevelta bērniem pietiekoši daudz laika un uzmanības. Cenšoties kļūt par "ideālām'' mātēm, viņas kļūst nervozas, nogurušas, un stresa radītajām negācijām tiek pakļauti bērni. Jaunie vecāki bieži cenšas pilnībā kontrolēt bērnu dzīvi, vienlaikus aizmirstot atvēlēt laiku sev. Savā grāmatā Anna Bikova - pedagoģe, psiholoģe, māte - stāsta par to, kā viņai izdodas saglabāt mieru, nepakļaut sevi tikai vienai - mātes lomai un attīstīt bērnos patstāvību. Pieredze gūta strādājot bērnudārzā, skolā, koledžā. Autore skaidro, liek aizdomāties, piemēram, vai izprotat starpību starp "slinkums mācīt, labāk izdarīšu pati" un "slinkums darīt pašai, labāk iemācīšu" vai kā panākt, lai bērni klausītos un kā klausīties, lai bērni runātu. Ja Jums ir bērni pirmskolas un pusaudžu vecumā, grāmata noteikti būs labs domubiedrs un padomdevējs.
|
|
Gunārs Janovskis "Pilsēta pie upes"
Nevar būt nākotne bez šodienas, un nevar būt šodiena bez pagātnes. Šajā “barikāžu” laikā par to īpaši aizdomājamies. Latvijas, tāpat kā daudzu citu valstu un tautu vēsture ir dramatisku un skaudru vēsturisku pavērsienu pilna. Dažādas varas te valdījušas, un Gunāra Janovska romāna “Pilsēta pie upes “ galvenais varonis, pēc profesijas daiļkrāsotājs, tās arī krāso un pārkrāso te Vadoņa autoritārisma zaļajā , te padomju okupācijas sarkanajā, te nacistu brūnajā krāsā. Mainās varas, mainās ielu nosaukumi, bet pilsēta paliek. Vēsture, politika, cilvēku attiecības - viss plūst kā bezvārda upe cauri laikam. Režisors Viesturs Kairišs sācis uzņemt filmu par pamatu ņemot šo Gunāra Janovska darbu. |
|
Vija Beinerte "Vārdi un klusums" Var runāt un rakstīt ļoti daudz, bet nepateikt neko. Var pateikt dažus vārdus vai uzrakstīt dažas rindas un sastapt “savējos”. Grāmatā ir daudz vispārzināmu tēmu un patiesību par kurām daudz rakstīts, bet ir rasti tie īstie vārdi, kas uzrunā, neatstāj vienaldzīgu, liek aizdomāties. Tā iespējams ir viena no dzīves lielākajām vērtībām un dāvanām dzīvot reālo dzīvi, kura ne vienmēr ir viegla un gaiša, bet gadiem ritot nezaudēt bērnu sevī, nezaudēt pozitīvo redzējumu un romantikas cauraustas rītausmas mežģīnes savu domu svētku tērpam. |
|
Jānis Kalnačs "Rīgas dzīvokļu "likumīgā" izlaupīšana. 1944.–1949."
“Viena no sāpīgākajām lasāmvielām šogad” [2017] – saka Māris Zanders - turpinot: “Diez vai pazīstamais mākslas zinātnieks Jānis Kalnačs, strādājot pie sava pētījuma, domāja par šādām paralēlēm, bet viņa nesen izdotais darbs "Rīgas dzīvokļu "likumīgā" izlaupīšana. 1944.–1949." zināmā mērā ir tikpat eksplozīva viela kā daudz piesauktie čekas maisi. Skrupulozi izpētītie arhīvi ļauj, tēlaini izsakoties, rekonstruēt, kurš un kā atņēma šodienas cilvēka vecvecākiem dzīvokļus, iedzīvi, kultūras vērtības, un skaidrs, ka arī atņēmēju pēcteči – iespējams, uzauguši citam atņemtā vidē – ir starp mums.”
|
|
28.12.2017. Lia Guļevska, Gunārs Jākobsons "Tikai dziesma nenosalst"
Šodien “Mikrofons” ir leģenda, kuru kā senu pasaku vai teiksmu stāsta vecvecāki un vecāki saviem bērniem par tālajiem padomju laikiem, kad nebija muzikālu šovu, “Fabriku” un nevarējām skatīt un piedalīties Eirovīzijā. Tālajā 1965. gada 1. aprīlī dzima radio raidījums “Mikrofons”, bet visspilgtāk cilvēku atmņā tas saistās ar gada aptaujas par labāko latviešu dziesmu noslēguma koncertiem, kas risinājās laikā starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu. Raidījums bija tautā iecienīts, dziesmu aptaujā piedalījās ļoti daudz cilvēku un koncerti bija „Notikums” - koša brīvas izpausmes sala padomju ikdienas pelēcībā. Grāmatas autori ir „Mikrofona” vadītāji un veidotāji ilgu gadu garumā, radiožurnālisti Lia Guļevska un Gunārs Jākobsons.
Lasiet un kavējieties jaukās atmiņās vai atklājiet sev jaunu Latvijas kultūras vēstures lappusi.
|
|
21.12.2017. Lilita Maija Klinkerte, Margarita Stāraste "Post Scriptum" "Manas dzimšanas dienas nekad netika svinētas, jo mammai tās bija "pārāk lielas klapatas" “, raksta Margaritas Stārastes meita Lilita Maija Klinkerte, kura arī atklāj, ka mamma nav interesējusies un auklējusi savus trīs mazbērnus, kas tik krasi kontrastē ar Stārastes saulainajām, mīļajām grāmatām tieši pirmskolas vecuma bērniem, ar kurām Latvijā uzaugušas vairākas lasītāju paaudzes. Grāmata ir vēl viens spilgts piemērs tam, ka slavenu vecāku bērnu dzīve ne vienmēr ir viegla un "saulaina", kā arī vēl viena aktuāla tēma - mātes un meitas attiecības. Margarita Stāraste rakstījusi ļoti daudz vēstuļu. Šajā izdevumā apkopota daļa no līdz šim nepublicētām vēstulēm un fotogrāfijām. Tajās iepazīstam nevis saviesīgo, reprezentablo, bet arī sadzīvisko un patieso Margaritu Stārasti. Mākslinieces sarakste, ar savu mūža mīlestību un vīru mūža nogalē, nedaudz rada priekštatu par viņu kā sievieti ne tikai bērnu grāmatu autori. Mēs, kuri esam uzauguši ar "Zīļuku", "Čigānmeitēnu Ringlu", "Lellīti Lolīti", "Ato un brīnumpērli" un citām mākslinieces grāmatām, turpināsim tās lasīt saviem bērniem un mazbērniem, priecāsimies par skaistajām ilustrācijām un atstāsim "aizkadrā" privāto dzīvi.
|
|
14.12.2017. Alex Osmond “Academic Writing and Grammar for Students”
Jelgavas pilsētas bibliotēkas krājums papildinājies ar virkni jaunu grāmatu angļu valodā par akadēmisko rakstību. Akadēmiskais rakstības stils prasa daudz lielāku rūpību, apdomību nekā ikdienas rakstība, un tas noteikti ir pārdomātāks nekā sarunvalodas stils.
Viena no jaunajām grāmatām ir “Academic writing and grammar for students”. Tā būs labs palīgs un padomdevējs, rakstot esejas, referātus, diplomdarbus un citus studiju darbus. Darbā dotas norādes kā pareizi lietot akadēmiskās angļu valodas gramatiku un interpunkciju, daudz piemēru, minētas biežāk pieļautās kļūdas un kā no tām izvairīties. Nāc lasi, mācies un, lai veicas!
|
|
“Dzeguzes sauciens” ir pirmais romāns par privātdetektīvu Kormoranu Straiku, kurš tā autoru Robertu Galbraitu, kas, izrādās, ir Dž. K. Roulingas, poteriādes radītājas, pseidonīms, ierindojis starp pasaulē atzītākajiem kriminālromānu rakstniekiem. Pēc šī romāna motīviem veidots arī BBC televīzijas miniseriāls ar kopīgo nosaukumu “Strike”.
Kad slavena topmodele iet bojā, nokrītot no sava penthausa balkona, tiek pieņemts, ka viņa izdarījusi pašnāvību. Tomēr viņas brālis šaubās par to un nolīgst privātdetektīvu Kormoranu Straiku, lai viņš izmeklētu notikušā apstākļus.
Vai Dž. Roulingas detektīvromāni gūs tādu pat popularitāti kā Harijs Poters? Izlasiet un veidojiet savu spriedumu! |
|
Karīna Račko "Saplēstās mežģīnes" Izdevniecība ”Zvaigzne ABC” laidusi klajā Karīnas Račko pirmo grāmatu ”Saplēstās mežģīnes” apgalvojot, ka grāmata ir kā sprādziens uz ierasti mierīgās un piezemētās latviešu literatūras fona un var droši teikt, ka nu mums arī beidzot ir pirmais pašiem savs erotiskā romāna žanra darbs. Romāna darbība noris mediķu vidē – Ketlīna vēl meklē savu vietu dzīvē, bet Džonatans ir veiksmīgs plastikas ķirurgs, iekārojamākais vecpuisis, daudzu sieviešu sapnis. Kad viņi satiekas, uzvirmo kaisle...
„Grāmata ir par tumsu, kura mīt ikvienā no mums un kuru bieži vien neatklājam pat pašiem tuvākajiem. Tas ir stāsts par maskām, kuras nēsājam sabiedrībā, un par tuvību, kas liek tām nokrist”, saka autore. Daļu lasītāju romāns šokē, citus – valdzina, bet vienaldzīgu gan neatstāj nevienu.
|
|
Pēteris Bankovskis "Kur pazuda saimnieks?"
Par ko ir šī grāmata? Par dzīvniekiem, par vēsturi, par cilvēcību? Autors pats saka, ka tā ir grāmata lielajiem bērniem par mūsu vēsturi no dzīvnieku skata punkta. Trīspadsmit stāsti, kuru galvenie varoņi ir dzīvnieki – suns, kaķis, govs, kanārijputniņš, vistiņa, zelta zivtiņa, zirgs, cūkas un muša. Viņu likteņi, līdz ar saimnieku likteņiem, vijas cauri mūsu vēstures traģiskajām lappusēm: 1905. gada muižu dedzināšanā iet bojā mājlopi ; agrārā reforma 1921. gadā liek baltvāciešiem pamest “bauru” ziņā šķirnes suņus; Ulmaņa apvērsums ; 1940. gada okupācija ; 1949. gada izsūtīšanas. Stāsti ir skaudri un neatstāj vienaldzīgu. Domājams, ka viena no Bankovska stāstu krājuma vērtībām ir ziņa par to, ka arī bezcerīgos apstākļos, lai cik mazs un atkarīgs esi, ir jāmēģina krist uz visām četrām, jātic un jācer uz to labāko.
Grāmatu papildina autora akvareļi.
Krājumā iekļautais stāsts "Pērlīte" 2014. gadā tika apbalvots ar Prozas lasījumu galveno balvu. |
|
“Mazs cinītis gāž lielu vezumu” – vēsta tautas sakāmvārds. "Cinītis" ir atmiņu krājums par Latvijas diplomātiskā dienesta izaugsmi kopš 1990. gada. Skaidrojot "Cinīša" tapšanu, autore min, ka ir mēģinājusi "raitā valodā izstāstīt atmiņas par nozīmīgām epizodēm, kas, satekot kopā no daudziem avotiem, veido mūsu valsts dzīvo atmiņu. Dažādas epizodes atklāj lasītājiem grūtības, ar kurām Kalniete un viņas kolēģi saskārās, netrūkst arī gandarījuma par tādiem sasniegumiem kā Dziesmu svētku iekļaušana UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma sarakstā kopš 2003. gada. Nozīmīgas ir arī diplomātiskās spēles, kuru rezultātā Latvijai "caur adatas aci" izdevās sasniegt mērķi pievienoties gan NATO, gan Eiropas Savienībai.
Darbā netrūkst humora, veselīgas paškritikas un pašironijas, atminoties laikus, kad neatkarību atguvušajā Latvijā diplomātijas dienests radās praktiski tukšā vietā. |
|
Kāda bija dzīve pirmskara Latvijas pēdējā prezidenta Kārļa Ulmaņa valdīšanas laikā un kāpēc latviešus joprojām fascinē šī personība, par to izdevniecības “Latvijas Mediji” un izcilāko Latvijas vēsturnieku - Ineša Feldmaņa, Aivara Strangas, Jāņa Taurēna, Inetas Lipšas, Ilgvara Butuļa, Ērika Jēkabsona un Antonija Zundas pētījumā “15. maija Latvija”. Grāmatā tiek apskatīti teorētiski jautājumi – vēsturiskā atmiņa, historiogrāfija, autoritāra režīma iezīmes; plaši analizēta apvērsuma sagatavošana, norise, politiskā sistēma pēc apvērsuma, ideoloģija un propaganda, ārējā politika, iekšpolitika, kā arī kultūra, izglītība, patērētāju kultūra un sociālā kontrole. Grāmatas veidotāji centušies iespējami objektīvi atspoguļot "Ulmaņlaiku" periodu, kas latviešu kolektīvajā apziņā ir ieguvis “zaudētās paradīzes” nozīmi. Novembris ir mēnesis, kad vēsturiskā atmiņa ik vienam no mums ir īpaši aktuāla. Nāc un lasi! |
|
"Es esmu karaliene - Es pavēlu savai gribai. Un man kalpo manas domas!" -Jette Užāne
Cimdu Jettiņa. Šādi sauktu viņu atpazīst daudzi. Sirma kundze ar labsirdīgu smaidu un neskaitāmiem, skaistiem, rakstainiem adītu cimdu pāriem, kas dāvāti daudziem jo daudziem Latvijas ļaudīm. Elīnas Apsītes grāmatā "Jettes Dienu grāmata", kuru viņa sarakstījusi balstoties uz Jettes Užānes dienasgrāmatu, mēs varam iepazīt viņu vēl kā jaunu sievieti, ar savām dzīves alkām, priekiem un bēdām, kuru jau bērnībā piemeklēja smaga slimība, bet vēlāk - ratiņkrēslā pavadīts mūžs. Ir cilvēki, kuri sūkstās par katru sīkumu, bet citi spēj stāties pretī liktenim. Šis ir stāsts par ļoti stipru cilvēku. Viņai nebija iespēja apmeklēt skolu, bet bija neremdināmas alkas pēc zināšanām. Jette ļoti daudz lasīja, bija lieliska stāstniece, labprāt redzēja ciemiņus savās mājās. Grāmata rosina jebkuru no mums pārvērtēt savas dzīves problēmas, to nozīmīgumu, padomāt par to, kas dzīvē ir patiesas vērtības. Jette Užāne savā dienasgrāmatā raksta: "Cilvēkiem vajadzētu vairāk saprast cilvēku, vairāk dvēseles, vairāk sirsnības ikdienā, lai tā būtu nepieciešamība, nevis greznuma lieta. Daudz kas būtu citādi, ja cilvēki biežāk cilvēcīgi sarunātos." |
|
Vēstures romānu sēriju “Mēs. Latvija, XX gadsimts” papildinājis sērijas priekšpēdējais romāns – Arno Jundzes spriedzes romāns „Sarkanais dzīvsudrabs”. Aizraujošs stāsts par 20. gadsimta 90. gadu Latviju.
Sava darba pēcvārdā Arno Jundze lasītājiem raksta: «Godāto lasītāj, lūdzu, neuztver šo romānu par vēstures mācību grāmatu. Romāns ir romāns. Vēstures fakti tajā pakļauti darba attīstības un varoņu loģikai...»
Nāciet uz bibliotēku, lasiet romānu un pārliecinieties paši, cik tuvu vai tālu no Latvijas 90. gadu patiesības ir „Sarkanais dzīvsudrabs”!
|
|
"Kosmopolītu" lieta un Aleksandrs Čaks Teātra kritiķes Silvijas Radzobes jaunākais pētījums veltīts dzejnieka A. Čaka pēdējiem pieciem dzīves gadiem. Autore to nosaukusi par dokumentālu hroniku ar komentāriem, un šis ir otrais izdevums sērijā „Latvijas gadu gredzeni literatūrā”. Grāmatā atklāta Komunistiskās partijas iniciētā 1949. gada teātra kritiķu – "kosmopolītu" – kampaņas patiesā būtība un tās loma dzejnieka dzīvē un priekšlaicīgajā nāvē. Dramatiskā procesa izsekojums dod ieskatu Latvijas literārās vides represīvajā atmosfērā 40. gadu otrajā pusē, kam raksturīga talantīgu literātu kritizēšana un vajāšana. Rakstnieks Arno Jundze akcentējis, ka „šī grāmata paceļ jaunā pakāpē padomju pagātnes izzināšanas procesu Latvijā”.
|
|
"Tūkstots un viena nakts ātrās palīdzības nodaļā” No sirds iesakām franču rakstošā ārsta Batista Boljē grāmatu – asprātīgus, smeldzīgus, asredzīgus, ikdienišķus un neparasti pārsteidzošus stāstus par ikdienu slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļā. Vietā, kur ārsti un pacienti dzīvo vienā ritmā, kur sastopas dzimšana, nāve, slimības un atlabšana. Saviļņojoši patiesas, skaudras, optimistiskas un humora pilnas lapaspuses, kas lasītājam liks apstāties ikdienas skrējienā un neaizmirst par dzīves nenovēršamo ritējumu.
|
|
Straujiem soļiem tuvojas Latvijas simtgade, un par to domājot, aicinām apeklēt mūsu lasītavu un iepazīties ar pētnieces Iritas Žeieres grāmatu “Arheoloģiskais tērps. Tā darināšana, valkāšana un komplektēšana mūsdienu Latvijā”. Tajā apkopota informācija un plašs ilustrāciju klāsts par nozīmīgākajiem arheoloģiskajiem tekstilatradumiem Latvijā, sniegtas norādes par kopīgajām un atšķirīgajām iezīmēm Latvijas teritorijā dzīvojošo etnisko grupu apģērbā, kā arī iespējām mūsdienās veidot vēsturiski precīzas arheoloģisko apģērbu rekonstrukcijas. Izdevums domāts cilvēkiem, kam nav priekšzināšanu šajā jomā, tas ir kā pirmais solis arheoloģiskā tekstilmateriāla iepazīšanā.
|
|
28.09.2017. Vīvi Luika ir viena no izcilākajām igauņu rakstniecēm, viņas romāns “Ēnu teātris” aizskar vēsturiskus periodus un trāpīgi raksturo pēcatmodas gadus Igaunijā. Žurnāliste Anda Buševica “Ēnu teātra” lasīšanu salīdzina ar kino skatīšanos, tik pārliecinošas ir rakstnieces radītās vārdu gleznas, tik apbrīnojama – autores spēja ar vārdiem radīt kustību. Romānu tulkojusi Rūta Karma.
|
|
21.09.2017. Aspazija – Rainis "Dzīvā dzīve" Iesakām iepazīties ar Latvijas un ārvalstu literatūras pētnieku kolektīvo monogrāfiju “Aspazija – Rainis. Dzīvā dzīve”. Visplašākajam lasītāju lokam piedāvātas 23 publikācijas: abu autoru literārā mantojuma interpretācijas valodniecībā, literatūrzinātnē, filozofijā, teātrī, mūzikā un reģionālajās studijās. Izdevējs: apgāds „Zinātne”, Daugavpils Universitāte
|
|
Jelgavas pilsētas bibliotēkas jaunumu grāmatu plauktā Jūs gaida “Talsu namu stāsti” – iespēja iepazīties ar Talstu vecpilsētas namu vēsturi, to īpašniekiem un iedzīvotājiem. Tas ir enciklopēdisks vēstījums 448 lapaspusēs, 740 attēlos. Paraugs tam, kā saglabājams nemateriālais kultūras mantojums – caur stāstiem.
|
|
07.09.2017. „Apglabājiet mani aiz grīdlīstes”
Kinorežisora un scenārista Pāvela Sanajeva izcilā grāmata „Похороните меня за плинтусом” jeb „Apglabājiet mani aiz grīdlīstes” lasāma arī latviski! Patiešām izcili izstāstīts stāsts, kurš neatstāj ne mazāko vietu vienaldzībai. Stāsts par bērnību, par mums tik daudziem labi pazīstamo nemācēšanu mīlēt, par dzīvi, kas, neskatoties uz miljoniem drūmo toņu, tomēr ir skaista!
|
|
31.08.2017. Kas, staigājot pa košām puķu lejām, Tik apskaita, cik siena viņas dos, Lai mani nelasa. Pie manām dzejām Tik piktu prātu viņš sev iemantos.
Eduards Veidenbaums, „Par spīti grūtiem laikiem”, krājumu sastādījusi Sandra Ratniece. Dzeja, kas nenoveco, kas atrod aizvien jaunu atdzimšanu katrā paaudzē. Dzeja, kas izdziedāta un izspēlēta Imanta Kalniņa, Jura Kulakova, Jāņa Lūsēna u.c komponistu melodijās. |
|
24.08.2017. Jaunākais Latvijas laikmetīgajā fotogrāfijā arī Jelgavas pilsētas bibliotēkā! Kopš 2011. gada žurnāls “Foto Kvartāls” katru gadu izdod drukāto izdevumu, kura mērķis ir popularizēt laikmetīgo Latvijas fotogrāfiju. Šogad “Latvijas fotogrāfija 2017” iznāca maijā, tajā skatāmas Reiņa Hofmaņa, Evitas Gozes, Luīzes Nežbertes, Ievas Raudsepas un Kārļa Berga fotogrāfijas, kā arī iespējams lasīt diskusiju ar izdevuma autoriem. |
07.10.2021.
09.09.2021.
02.09.2021.
26.08.2021.
12.08.2021.
05.08.2021.
29.07.2021.
22.07.2021.
15.07.2021.
08.07.2021.
01.07.2021.
10.06.2021
03.06.2021.
13.05.2021.
06.05.2021.
15.04.2021.
08.04.2021.
25.03.2021.
04.03.2021.
28.01.2021.
21.01.2021.
14.01.2021.
07.01.2021.
17.12.2020.
10.12.2020.
03.12.2020.
28.05.2020.
05.12.2019. 
|
Augustā nereti jau sākam sapņot par nākamo vasaru krāšņajiem ziediem. Sapņus iedzīvināt dārzos palīdzēs Aldoņa Vēriņa jaunākā grāmata “Peonijas. Skaistāko un smaržīgāko šķirņu izvēle un kopšana” – tajā apskatītas 405 Aldoņa Vēriņa ieteicamākās peoniju šķirnes – to apraksti un padomi audzēšanai.
|
|
Kur slēpjas dziesmas spēks? Domājot par Latvjas simtgadi, latviešu Dziesmu svētkiem un identitātes jautājumiem, ir vērts ielūkoties jaunā tulkojumā – Vašingtonas Universitātes profesora Gunta Šmidchena pētījumā par Baltijas valstu atmodas kustību – “Dziesmu vara. Nevardarbīga nacionālā kultūra Baltijas dziesmotajā revolūcijā.” Dziesma kā pretošanās instruments politiskā un vēsturiskā aspektā, dziesma kā vienojošs, iedrošinošs un pašapziņu veidojošs spēks. No angļu valodas tulkojusi Ingūna Beķere
|
|
„Rimtums. Ko mēs iegūstam, kad kļūstam vecāki”
Populārais mūsdienu vācu filosofs Vilhelms Šmids šajā grāmatā meklē veidus, kā piešķirt novecošanai jēgu. Viens no šiem veidiem ir rimtums - spēja mierīgi ļauties dzīves plūdumam, ko modernā pasaule ir zaudējusi. Lai cilvēks vecumā spētu ieraudzīt dzīves vērtību, nozīmīga ir izpratne par novecošanu, prieku un laimes baudīšana, mīlestība un draudzība, attieksme pret nāvi un citi svarīgi aspekti, ko autors sauc par desmit soļiem ceļā uz rimtumu. Noderīga lasāmviela arī jaunajiem!
|
|
“Pilsētu dedzināšana”
|
|
Bibliotēkas jaunumu plauktu papildina Jūrmalas gleznotāja Rolanda Beitnera (1917–2006) atmiņu grāmata par dzīvi un Latviju dažādos laikmetos.
Izdevumu papildina gleznotāja mākslas darbu reprodukcijas un ģimenes fotogrāfijas.
|
|
13.07.2017.
Atver jaunāko vēstures sērijas “Mēs. Latvija, XX gadsimts” grāmatu un sajūti 20. gadsimta 80. gadu elpu! Tā vējo tieši tur – Kristīnes Ulbergas romānā „Tur”!
|
|
06.07.2017. Aicinām iepazīties ar līdz šim nepublicētiem Vizmas Belševicas darbiem! No 20. jūlija Jelgavas pilsētas bibliotēkā būs iespējams izlasīt jaunāko, sērijas „Vizmas Belševicas arhīva burtnīcas” otro grāmatu „Bille, Anss un citi”! Tajā apkopoti līdz šim nepublicēti prozas darbi, sarakstīti 20. gadsimta 60.–80. gados. Tostarp arī stāsts „Nezināmā Bille”. Šobrīd bibliotēkā pieejama sērijas pirmā grāmata : „Nepazītā mīlestība un citi stāsti”. Iesakām!
|
|
29.06.2017. Iepazīsti neredzamos dziedātājus!
Vasaras vakari dārza šūpuļkrēslā vai nesteidzīgas pastaigas mežā – tas ir labākais laiks, lai ieklausītos putnu dziesmās. Mūsu bibliotēkas jaunumu plauktu papildinājuši divi praktiski palīgi putnu iepazīšanai – „Dārza putnu mazā dziesmu grāmata” un „Meža putnu mazā dziesmu grāmata”. Tās palīdzēs atpazīt izplatītākos dziedātājus dārzā un mežā – izdevumā sniegts īss putnu apraksts, sastopamība un balss ieraksts. |
|
22.06.2017.
“JA ES BŪTU GRĀMATA, MAN NEPATIKTU JAU SĀKUMĀ ZINĀT, KAS NOTIKS BEIGĀS.” “JA ES BŪTU GRĀMATA, ES VĒLĒTOS AUGT UN AUGT, LĪDZ ES KĻŪSTU PAR BIBLIOTĒKU.” Mūsu bibliotēkas plauktus papildinājusi portugāļu rakstnieka Žožē Žoržī Letrija un viņa dēla, ilustratora un grāmatu izdevēja, Andrē Letrija kopdarbs – bilžu grāmata “Ja es būtu grāmata”. Poētisks, lakonisks un iztēli rosinošs mākslas darbs par grāmatas spēku. Arī pieaugušajiem. No portugāļu valodas tulkojis Edvīns Raups |
|
15.06.2017. Lietuviešu izcelsmes amerikāņu rakstnieces Rūtas Šepetis jaunajā romānā “Jūras sāļums” skarbi, taču saviļņojoši atainota ļoti traģiska otrā pasaules kara beigu epizode. Romāns vēsta par kuģa “Vilhelms Gustolfs” bojāeju, kas atnesa tūkstošiem upuru – bojā gāja kara bēgļi un ievainotie karavīri. Autorei izdevies uz vēstures notikumiem paskatīties ar personīgu, cilvēcisku prizmu. Tā ir vēsture, kas cilvēku atmiņās joprojām ir dzīva, smeldzīga un urdoša. Grāmata atstāj spēcīgu, nedaudz skumju pēcgaršu.
|
|
08.06.2017. Spilgtākā latviešu postmodernista Jāņa Einfelda devītā grāmata “Dunduri un dēmoni” pieejama arī Jelgavas pilsētas bibliotēkā! Grāmatā iekļautie stāsti norisinās 20. gadsimta 90. gadu absurdā kapitālisma realitātē. Lasiet “Dundurus” un ļaujieties Jāņa Einfelda poētikas izaicinājumiem!
|
|
01.06.2017.
Vasaras izlasāmo grāmatu sarakstā noteikti ir vērts iekļaut rakstnieka Pedro Lenca izcilo mazpilsētas stāstu par Kīperu, kurš, tikko atgriezies no cietuma, no sirds vēlas atkal iekļauties sabiedrībā. Romāns ir īpašs arī ar to, ka sarakstīts Bernes šveiciešu dialektā. To meistarīgi iztulkojusi Ieva Sproģe.
|
|
25.05.2017.
 Nāc uz mūsu bibliotēku un ielūkojies mākslinieka Jaņa Rozentāla pasaulē!
Izcilajam Latvijas mākslas klasiķim veltītais monogrāfiskais albums tapis sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju un Rakstniecības un mūzikas muzeju.
Albumā iekļauta plaša mākslas darbu izlase, ko papildina unikāls fotogrāfiju klāsts, lielākā daļa no tām līdz šim nav bijusi publicēta.
|
|
18.05.2017.
Šo sestdien visā Latvijā, tostarp mūsu bibliotēkā, tiks iegriezts Muzeju nakts laika rats. Īstais brīdis, lai no jaunumu plaukta izceltu dzejnieka Jāņa Rokpeļņa darbu – 100 lappušu romānu „Muzejs”.
Tas ir stāsts par kādreizējo muzeja zinātnisko līdzstrādnieku Igoru – lakonisks, vietām karātavu humora caurstrāvots ceļojums laikā.
"Es mēģināju restaurēt tā laika izjūtas. Tajā ziņā tas ir dokumentāls darbs. Arvien vairāk arī latviešu sāk idealizēt padomju laikus. Un šis ir pretpadomju romāns. Jo cilvēkiem nebija gaisa, ko elpot,” tā pats autors. |
|
11.05.2017. "Tobiass, Čārlijs un Neredzamais spoks" „Ejam pēc spoka?” Tā sākas jaunākais Jura Zvirgzdiņa stāsts "Tobiass, Čārlijs un Neredzamais spoks". Lieliska, humora pilna grāmata gan lieliem, gan maziem par jaunu ģimenes locekli – spoku, kas caurām dienām virina ledusskapja durvis.
Stāsts par draudzību, nožēlu un piedošanu. Stāsts par labestību un līdztiesību.
Izdevumu ilustrējusi bērnu iemīļotā māksliniece Elīna Brasliņa.
|
|
27.04.2017. "Maņuņa" Mūsu bibliotēkas krājumu papildinājusi brīnišķīga Armēņu autores Narinē Abgarjanas bērnības atmiņu grāmata “Maņuņa”. Tā ir triloģijas pirmā grāmata – gaišs, saules un dienvidu tirdziņa smaržu piesātināts, bezgala smieklīgs stāsts par bezrūpīgām bērnu dienām. Latviešu oriģinālliteratūrā šim stāstam līdziniece varētu būt latvijas kultūras kanonā iekļautā Vizmas Belševicas triloģija “Bille”. Narinē Abgarjana ir armēņu izcelsmes krievu rakstniece, kas kļuva plaši pazīstama Krievijā un Armēnijā pēc autobiogrāfiskās grāmatas “Maņuņa” izdošanas 2010. gadā, grāmatai piešķirta prēmija “Gada manuskripts” nominācijā “Valoda”, 2011. gadā tā tika iekļauta arī prēmijas “Lielā grāmata” kandidātu sarakstā. |
|
"Pētniecība. Teorija un prakse." Ielūkojies mūsu bibliotēkas jaunumu plauktā un izmanto darbam un studijām jauno kolektīvo monogrāfiju par mūsdienu pētniecības sistēmu! Noderīga grāmata visiem augstskolu studentiem, jaunajiem un arī pieredzējušiem pētniekiem sociālo, humanitāro, veselības aprūpes un izglītības zinātņu jomā.
Monogrāfijas apjoms ir 546 lappuses un tās septiņās nodaļās aplūkoti gan pētniecības teorētiskie pamatjautājumi, gan sniegtas konkrētas norādes pētnieciskā darba veikšanai.
Katra nodaļa balstās uz ievērojamu jaunākās zinātniskās literatūras klāstu un piedāvā papildliteratūru visos būtiskākajos pētniecības jautājumos.
|
|
13.04.2017.
Mūsu bibliotēkas jaunumu plauktu papildinājis vērtīgs izdevums – Denisa Hanova pētījumā caur „Dona Žuana” prizmu analizēta 18. gadsimta operas kultūra kā Eiropas elites kultūras un komunikācijas telpa. Mocarta un libretista Dapontes operu Deniss Hanovs analizē saistībā ar slavenā sieviešu pavedēja dona Žuana leģendu senākos Eiropas mītos, dzejā un teātrī. Grāmatas saturu papildina vērtīgas 18. gs. gravīras, zīmējumi un autora fotomateriāli. Izdevums nominēts grāmatu mākslas konkursam „Zelta ābele 2016” Zinātniskās literatūras kategorijā. |
|
06.04.2017. Uzmanību! Līdz 18 gadiem lasīt nav ieteicams.
Tā melns uz balta ir rakstīts uz Riharda Bargā autobiogrāfiskā romāna “Plikie Rukši” aizmugures vāciņa. Anotācijā teikts, ka “Plikie rukši” ir vispārcilvēcisks, talantīgs un daudzveidīgs vēstījums, kas attēlo marginālo cilvēku un tā likteni Latvijā teju piecdesmit gadu šķērsgriezumā. Un tā ir taisnība. Un jāpiekrīt arī literatūras kritiķei Bārbalai Simsonei, kas par grāmatu raksta: „Lasot Rukšus, tu izbaudi to, ko pats autors nodēvē par "patīkamu absurda sajūtu – ākstīšanās ir uzvarējusi normalitāti, un pasaulē atkal viss ir kārtībā".”
Ik pa laikam pasaulē ir jāievieš kārtība tieši šādi, tāpēc Riharda Bargā jaunā grāmata gaidīs savus lasītājus arī Jelgavas pilsētas bibliotēkas jaunumu plauktā! |
|
30.03.2017. Jelgavas pilsētas bibliotēkas jaunumu plauktu papildinājis lieliskais Roberta Zētālera romāns „Viss mūžs”. Tas ir lakoinisks, bet saviļņojošs stāsts par cilvēka attiecībām ar dabu, par vientulību un par modernās dzīves nenovēršamību, kas nereti brāžas pār mums līdzīgi lavīnai, atstājot aiz sevis vien kailu, melnu zemi.
Roberts Zētālers (Robert Seethaler, dz. 1966) ir austriešu rakstnieks. Viņš darbojies arī teātra un kino mākslā. R. Zētālers par saviem romāniem un scenārijiem saņēmis daudzus apbalvojumus, tostarp par romānu “Viss mūžs” viņam piešķirta Grimmelshauzena balva.
No vācu valodas tulkojusi Silvija Brice.
|
|
23.03.2017.
Juka Rislaki grāmata „Vilki, velni un vīri” ir veltīta Alberta Kronenberga (1887–1958) dzīvei un daiļradei. A. Kronenbergs, dēvēts arī par latviešu komiksa žanra pamatlicēju, ilustrējis vairāk nekā 130 grāmatu, vairākām bijis arī teksta autors.
„Sprunguļmuižas gadatirgus”, „Jērādiņa”, Tuntuļu Jurītis, mazais ganiņš... grāmatas lapaspusēs iespējama saulaino bērnības dienu atkalredzēšanās ar tik daudziem pazīstamiem un mīļiem tēliem, ko radījis Alberts Kronenbergs.
„Pārcēlies uz dzīvi Latvijā, sāku mācīties latviešu valodu – arī no grāmatām, ko ilustrējis mākslinieks Alberts Kronenbergs. Viņa zīmējumi tūlīt pievērsa manu uzmanību. Soma acij tie ir tīkami, un manī modās neizskaidrojama māju izjūta. To labi varēja atpazīt, bet var teikt arī, ka šie zīmējumi ir ļoti latviski. Intuitīvi jutu, ka Kronenbergs ir kaut kas tikpat latvisks kā speķa pīrāgi, Jāņu siers, Skalbes dzeja un Blaumaņa lugas, dziesmu un deju svētki un arī dainas,” tā somu žurnālists Juka Rislaki.
Grāmatu no somu valodas tulkojusi Anna Žīgure |
|
Vai gribat izlasīt pēcpusdienas kafijas garuma stilīgu šausmenīti par baisiem labirintiem un drūmiem bibliotekāriem, kādi, izrādās, mājo ikvienā bibliotēkā? Tad Haruki Murakami asprātīgais stāstiņš „Savādā bibliotēka” būs pašā laikā.
Kičīga grāmata gan Murakami cienītājiem, gan bibliotekāriem, gan visiem tiem, kas kaut reizi dzīvē bibliotēkā ir jutušies apjukuši, nobijušies un neziņā, kur un kā meklēt vajadzīgo grāmatu.
Murakami stāsts ir kā asprātīga skice par iniciācijas rituālu, kam iziet cauri ikviens bibliotēkas lasītājs – informācija iesūc mūs savā alkatīgajā, bezgalīgi lielajā mutē un nelaiž ārā, kamēr neesam mazliet samalti un pārmainījušies. |
|
Dzejnieces Janas Egles debija prozā, šķiet, ieņems nozīmīgu vietu mūsdienu latviešu īsprozas telpā. Tā ir grāmata ar spēcīgu pēcgaršu. Stāsti, kas izceļ gaismā to, kas parasti tiek paslēpts tumšākajos pagraba stūros. Stāsti kā skaudri mēģinājumi saprast dzīvi.
Kā stāsta pati autore, krājumā apkopoti darbi par smagiem notikumiem un sarežģītām cilvēciskām attiecībām starp dažādu paaudžu ģimenes locekļiem.
Jelgavas pilsētas bibliotēka iesaka grāmatu izlasīt ikvienam – tā ir par to, kas notiek tepat, mums līdzās, tā ir par mums.
|
|
02.03.2017. Edvarda Treimaņa-Zvārguļa vārdu ir dzirdējis ne katrs, vēl mazāk ir to, kas zina, ka savulaik tik populārās Zodiaka dziesmas “Taisnība”, Ērika Ķiģeļa “Zīlītes” vai Prāta Vētras pirmā singla “Jo tu nāc” vārdu autors ir tieši E. Treimanis-Zvārgulis – zīmīga figūra 19., 20. gadsimta mijas Latvijas kultūrvidē. Dzejnieka, humorista, aktiera, grāmatizdevēja Treimaņa-Zvārguļa epitāfijas top laikā, kad liela to adresātu daļa vēl ir dzīvi. Kā raksta grāmatas satsādītāji, tā ir “pārdroša un bezkaunīga ideja, kas autoram ļauj paust visai kategoriskus spriedumus par vienas vai otras personas mūža laikā paveikto .. vienlaikus šis epitāfiju krājums ir kā neparasta latviešu literatūras, mākslas un vēstures portretu galerija, dažkārt arī greizo spoguļu galerija, kuras lasītājs ir laipni mudināts likt lietā kritisko domāšanu, lai spriestu pats – bija Zvārgulim taisnība vai tomēr ne”. Izdevējs: Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts
|
|
23.02.2017. Februāra pēdējās ceturtdienas īpašā jaunā grāmata – Apgāda Zvaigzne ABC izdotais franču rakstnieka Maksansa Fermīna romāns „Zen”. Tas ir meditatīvs sapņojums par iztēlošanos tukšumā. Par visgrūtāk radāmo mūziku – klusumu. Stāsts par kaligrāfijas meistaru Kuro, viņa otām, melno tušu un mācekļu izturību. No franču valodas tulkojusi Ilze Fogele
Iesakām izlasīt arī M. Fermīna „Sniegs”, „Opijs”, „Bitenieks”.
|
|
16.02.2017. „Reidz dzīvoja bruņinieks nabags...Grāmata par Musorgski” Šonedēļ no Jelgavas pilsētas bibliotēkas jaunumu plaukta izceļam Roalda Dobrovenska grāmatu „Reiz dzīvoja bruņinieks nabags...” Roalda Dobrovenska biogrāfiskais romāns par krievu komponistu Modestu Musorgski tika izdots 1986. gadā. Atzīmējot rakstnieka un pētnieka 80 gadu jubileju, 2017. gada sākumā grāmata izdota arī latviešu valodā. Tulkotāja – Dina Nātiņa. “Aizraujošs vēstījums par grāmatas galvenā varoņa un viņa līdzbiedru — atbalstītāju un pretinieku — sarežģītajām attiecībām ar visām to komiskajām, dramatiskajām un traģiskajām peripetijām. Par to, ka ģēnija ceļš mākslā nepavisam nav rozēm kaisīts. Par to, kā ļaunais liktenis iejaucas cilvēka dzīvē un spēlējas ar to pēc sava prāta. Uz bagātīga faktu materiāla balstīts stāsts, kas liks jums līdzi just, smieties un raudāt,” grāmatu raksturo tulkotāja Dina Nātiņa. Savukārt mūzikas apskatnieks Orests Silabriedis raksta: “Modesta Musorgska radošā personība ir absolūti pārlaicīga. Viņš ir viens no visspilgtākajiem un tīrradnīgākajiem mūzikas ģēnijiem, kādi jelkad bijuši Eiropas mūzikas vēsturē, un viņa devums nozīmīguma ziņā pielīdzināms Monteverdi, Baha, Mocarta, Bēthovena, Šūmaņa, Janāčeka, Šēnberga, Vēberna, Keidža un citu neikdienišķo meistaru radošajam mantojumam. Vēsturiski-dokumentālā proza ir Dobrovenska stihija un lielā prasme, un tādas nav nevienam citam. Rakstnieks atklājis Musorgska personību ar vērienu, simpātijām un saprašanu.” |
|
09.02.2017. „Karnevāls un kartupeļu salāti”
Šodien no bibliotēkas jaunumu plaukta iesakām izlasīt Latvijā iemīļotā igauņu rakstnieka Andrusa Kivirehka jaunāko stāstu grāmatu „Karnevāls un kartupeļu salāti”. Šī ir no tām bērnu grāmatām, kuru ar aizrautību izlasīs arī katrs pieaugušais, vēl vairāk – pēc kopālasīšanas ar bērniem gribēsies stāstus pārlasīt vēlreiz, lai atcerētos tos brīnišķīgos mirkļus bērnībā, kad viesistabas skapis noderēja par ikviena kalnākapēja galamērķi, kad bērnudārza grupiņā tika nodibināta sava republika, un kad par piedzīvojuma galveno varoni varēja kļūt pat necils putekļu kumšķis. Stāstu krājums bibliotēkā pieejams no 15. februāra Grāmata iznākusi izdevniecībā „Liels un Mazs”. |
|
02.02.2017. „Dziesma Čellam. Māris Villerušs” Jaunumu plaukta tradīciju atklāj grāmata “Dziesma čellam” – radio “Klasika” žurnālistes Sandras Ņedzveckas pierakstīti un sakārtoti atmiņu stāsti par izcilu mūziķi – čellistu, Latvijas Mūzikas akadēmijas ilggadējo pedagogu – nesen Mūžībā aizgājušo Māri Villerušu. Vairāk nekā 30 cilvēku – Villeruša tuvinieki, draugi, kolēģi un audzēkņi – ir dalījušies savās atmiņās par meistaru, kura čella skaņu nesajaukt ar nevienu citu, par mūziķi, pedagogu, kurš pat tehniskas lietas mācīja visupirms caur mūziku. “ .. viņa audzēkņu vidū nav lielu konkursu laureātu – viņš neaudzināja zirgus sacīkstēm. Viņš audzināja zirgus skaistumam.. Māris bija romantiķis, un romantiska bija arī viņa spēle” – tā Māra čella klases absolvents, pazīstamais diriģents Imants Resnis. Grāmata klajā laista izdevniecības “Pētergailis” sērijā “Latvijas laikazīmes”.
|
20.04.2017. 
16.03.2017. 
09.03.2017. 
