Mūzika un dzīve
Mūzika dzīvo! Neatkarīgi no laikmeta un apstākļiem mūzika ir viens no veidiem, kā vairot prieku, satuvināt cilvēkus, likt smaidīt. Lasīsim, ko par mūziku un mūziķiem stāsta grāmatas.
Grāmatu anotācijas no www.lgramata.lv, www.virja.lv, www.lulfmi.lv, www.janisroze.lv, www.gramatnicaglobuss.lv, www.la.lv, www.tvnet.lv, www.zvaigzne.lv,
|
Zemovičs E. Muzikālā Latvija attēlos
Albums veidots pēc savulaik populārā 1930.gada Jēkaba Vītoliņa un Roberta Krodera izdevuma Latvju skaņu mākslinieku portrejas. Jaunajā albumā fotoattēlos ar īsu informāciju redzami ievērojamākie 20.gadsimta Latvijas simfoniskie orķerstri, to diriģenti, viesdiriģenti, vietējie un aizrobežu solisti ar šiem kolektīviem līdz 1944.gadam. Albuma tapšanā lielākoties izmantoti fotoattēli no personīgā krājuma, Latvijas Rakstniecības un mūzikas muzeja, Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumiem, Ineses Žunes personīgā arhīva un interneta.
|
||
![]() |
Zemovičs E. Koncertdzīve Jelgavā 1920-1940
Grāmatā aprakstīta Jelgavas mūzikas dzīve pēc Pirmā pasaules kara, galvenokārt apskatot oficiālo laicīgo koncertdzīvi un īpašu uzmanību pievēršot Jelgavas orķestra veidošanas gaitai, Jelgavas filharmonijas dibināšanai 1931. gadā un tai sekojošai simfoniskā orķestra koncertdarbībai vasaras sezonās. Grāmatas pielikumā kā izziņas materiāls sniegts Jelgavas un tās apkārtnes mūziķu, mūzikas instrumentu būvētāju un meistaru saraksts.
|
||
![]() |
Zismans V. Ceļvedis orķestra pasaulē un tās pažobelēs
Grāmata, kas iepazīstina ar simfoniskā orķestra „virtuvi”.Vēl jo patiesāka tā kļūst, uzzinot, ka autors ir profesionāla orķestra mūziķis, kurš līdz smalkākajai niansei zina par ko stāsta. Lieliskais humors un stila sajūta pāris gadu laikā darbam nodrošinājuši bestsellera statusu. Grāmata atzīta arī no literatūras profesionāļu puses, kļūstot par prēmijas Gada rokraksts (Рукопись Года) laureāti. (G.Āboliņš)
|
||
|
Klotiņš A. Mūzika pēckara staļinismā
Politisko un sociālo norišu fonā un kontekstā tiek sniegta mūzikas dzīves un jaunrades panorāma – mūzika koncertos, operā, radio, sadzīvē un izklaidē, koros un dziesmu svētkos. Tiek raksturota mūzikas izglītība un audzināšana, atskaņotājmāksla, mūzikas kritika un prese, Komponistu savienības darbība, publikas attieksme pret sava laika mūzikas norisēm. Ir aplūkots komponistu devums, latviešu mūzikas stila attīstība. Skarti jautājumi par mūziķu pretošanos režīmam un kolaborāciju. Pētījumā sniegtā informācija galvenokārt pamatojas arhīvu avotos, kritiski un ierobežoti izmantoti prese materiāli, kā arī memuārliteratūra. Grāmata adresēta nebūt ne mūzikas speciālistiem vien, tās satura izklāsts pielāgots plašākām aprindām.
|
||
|
Remess A. Dzīve kā ziņģe
Grāmata vēsta par Maestro Raimoda Paula vēl vienu talanta šķautni ― vella dzīšanu. Sprēgājošo humora un sarkasma žanru komponists sev raksturīgā manierē kopj gadu desmitiem. Andžils Remess, pats būdams jautrības kultivētājs, gan dzirdēto, gan līdzdarbīgi piedzīvoto savijis žiglā stāstījumā. Grāmatā sastāv no vairākiem humora pilniem pastāstiem.
|
||
|
Amoliņa M. Es zinu, es nekad nebūšu iedomīgs. Mariss Jansons
Grāmatā apkopotas Andra Nelsona, Aleksandra Viļumaņa, Artura Maskata un citu mūziķu atmiņas, ko papildina fotomateriāls. Grāmatu ievada Ievas Rozentāles un Ingunas Ulas Cepītes ievadesejas. Arturs Maskats par grāmatas nepieciešamību teica: “Šis ir izdevums, kura nozīme mūsu kultūrā ir pašsaprotama – tik izcila, pāri daudzu zemju robežām ejoša, dziļa un cilvēciska ir Marisa Jansona personība. Apbrīnojama ir Marisa Jansona spēja uztvert būtisko katra komponista mūzikā un aizvest to līdz klausītāju sirdīm, apbrīnojama ir viņa bijība Mūzikas un Skaistuma priekšā”.
|
||
|
Saule. Mārtiņš. Daugava
“Nezinu, kas no manas mūzikas skanēs pēc manis. Varbūt kautkas kādu laiku skanēs, bet domāju, ka tādu mūžības gabalu man nav. Pēc loģiskās likumsakarības ķēdītes viss izdarītais neatgriezeniski iet izplatībā un dod savas sekas. To nevar apturēt. Labie darbi un sliktie – viņi ir neapturami. Vienīgā cerība tev kā avotam, kas pasaulē radījis kaut ko negatīvu, ir uz Jēzu Kristu jeb mīlestību, ja nu ir . Ja nav, tad mums glābiņa vispār nav,” (M.Brauns)
|
||
![]() |
Krekle M. Melanholiskais valsis
Maija Krekle: “Izlasot grāmatu, varbūt no Dārziņa tēla nobirs zelta putekļi, bet es ļoti vēlētos, lai viņš kļūtu lasītājiem par mīļu un tuvu cilvēku, kura traģiskās dvēseles neremdināmā sāpe būtu sajūtama aiz nebēdnīgā vieglprāša maskas.”
|
||
|
Erenštreits J. Kroņu pinējs
«Sākumā vēlējos uzrakstīt tikai nelielu runu Jāņa Cimzes aizstāvībai,» saka Jānis Erenštreits. «Jo Cimze pat mūzikas pedagogu priekšstatos bijis tikai tāds pusvācietis, kura apdarinātās tautasdziesmas tik tādi korāļi vien esot… Tomēr rakstot atklājās tik daudz interesanta gan par Vidzemes vēsturi un vācbaltu ietekmi uz latviešu izglītošanu, gan par latviešu koru kultūras pirmsākumiem, kas aizveda līdz pirmajiem latviešu dziedāšanas svētkiem 1873. gadā, kad notika kas pavisam īpašs – pirmo reizi publiski no skatuves izskanēja dziesma latviski – tautasdziesma «Rīga dimd». Visu to gribējās darīt zināmu plašākai auditorijai, un tā tapa literārā versija par Jāņa Cimzes dzīvi.»
|
||
|
Dziesma čellam. Māris Villerušs
Grāmatā rodami gan mūziķa daudzie visai interesantie vaļasprieki, gan atklāta ārpusskatuves sabiedriskā dzīve. Te ir karaliene Mūzika un mīlestība pret šaha spēli, autobraukšanu. Ģimene, Māris un Inta Villeruši, viņu meitas. Arī nozīmīgie mūzikas vakari pie gleznotājas Birutas Baumanes un Māris Villerušs viņas gleznās. Šī ir arī grāmata, kura atklāj arī kādu lielisku, nu jau par Latvijas mūzikas vēsturi tapušu kolektīvu – Filharmonijas trio (Valdis Jancis, Juris Švolkovskis, Māris Villerušs).
|
||
|
Landorfa S. Izredzēts
„... lielāko dzīves daļu un vēl joprojām esmu darījis to, kam Dievs mani radījis. Ir sava publika, kas mani mīlēs vienmēr, un es viņiem dziedāšu no visas sirds un dvēseles,” grāmatā „Izredzēts” atklāj dziedātājs Viktors Lapčenoks. Grāmata “Izredzēts” ir stāsts par strādnieku puiku, kurš no Teikas ielām kāpj uz spožākajām skatuvēm Latvijā. “Tas nav viegli,” savu dzīvi mūzikā vērtē dziedātājs, “visiem liekas, ka, kad iziet uz skatuves, viss ir “prīmā”. Visiem patīk, ko nodzied, kā nodzied, bet tas nav viegli.”
|
||
|
Mazvērsīte D. Uldis Stabulnieks. Tik un tā
Ar Ulda Stabulnieka raksturu līdzības atradīs daudzi, ne tikai es – mums raksturīga tieksme domāt par lietām, kuras nespējam izmainīt, un tas brīžam laupa dzīvesprieku. Nopietnas domas par savu darbu un pasauli visapkārt gan brīžam pārtop darbos, kas šo pašu apkārtējo pasauli spēj iepriecināt. Taču, ja Uldis spēja brīnumus, proti, savas pasakainās dziesmas radīt no zila gaisa, tad šīs grāmatas autorei allaž bijuši vajadzīgi īsti un dzīvi varoņi, kuru gaitām izsekot un paveikto apzināt, lai par to visu izstāstītu jums, lasītāji." Daiga Mazvērsīte. Grāmata dod iespēju atskatīties uz to laiku ar gudra un jūtīga komponista acīm. Grāmatas 304 lappusēs un neskaitāmos fotomirkļos tiek dzīvots, jokots, radīts un pārdzīvots
|
||
|
Bauere I. Jānis Lūsēns Trešais
Jānis Lūsēns trešais, kā nojaušams, ir Jānis Lūsēns trešajā paaudzē – Latvijā labi pazīstams komponists, radoša, daudzšķautnaina, ļoti vīrišķīga un, protams, arī sarežģīta personība. Lai gan sacerējis daudz brīnišķīgas, dvēseliski izjustas mūzikas, kas tautā tiek ļoti mīlēta, pats saka, ka “komponistu būšanu” nevajagot romantizēt, jo tas esot tāds pats darbs kā visi citi. Iedvesmu viņš negaida, bet strādā. Ārējais tēls var maldināt. Kādam Lūsēns šķiet skarbs, citam augstprātīgs vai pārāk tiešs. Tomēr dziļākajā būtībā Jānis ir romantiķis, kurš priecājas par vienkāršām, katram latvietim mīļām lietām – klusiem ezera ūdeņiem, košiem saulrietiem un pļavu puķēm, zvaniņu skaņām un Ziemsvētkiem.
|
||
|
Rukšāne G. Haralds Sīmanis. Dziesminieks
"Grāmata vēsta par unikālu personību, kuras dzīvesstāsts būs saistošs ne tikai mūziķiem – tas ieinteresēs arī vēsturniekus un ikvienu lasošo cilvēku, jo esmu centusies parādīt arī laikmetu, kurā veidojās brīvību mīlošais Haralds Sīmanis. Grāmatas tapšanā klāt stāvēja visa Latvijas dziesminieku cilts, Haralda atbalstītāji un viņa mūzikas cienītāji. Es nekad nebūtu uzdrošinājusies šo grāmatu sarakstīt, ja man nebūtu tuva viņa mūzika ar savu neaptveramo dziļumu, ja gandrīz pusgadsimta garumā nepazītu viņa cilvēcisko vienkāršību un garīgo smalkumu. Šie piecdesmit gadi ietver čekas virsvadītos padomju gadus, pirmsatmodas brīvības nojausmu un jau neatkarīgo Latviju. Lai kāda ideoloģija valdītu, Haralda radošās izpausmes nemainās – viņš ir patiess un nenopērkams gan cilvēciskajā, gan radošajā aspektā, kur viņš ir viens tāds savā neatkārtojamā dziedātāja un komponista pasaulē." (Guna Rukšāne)
|
||
|
Kukuvass A. Menuets
Grāmatas idejas izlolotājs un autors ir grupas “Menuets” solists Adrians Kukuvass, bet interviju autore — laikraksta “Diena” žurnāliste Una Griškeviča.
|
||
|
Ruņģis I. Cietumnieks ar bungu kociņiem
Slavenās rokgrupas “Pērkons” bundzinieks Ikars Ruņģis grāmatā stāsta par diviem savas dzīves nozīmīgajiem posmiem. Pirmais ir dienesta gaitas Padomju armijā ar visām tajā pastāvošajām problēmām. Otrajā daļā viņš pievēršas savām gaitām grupā “Pērkons” 80.gadu beigās un 90.gadu sākumā. Grāmatā iespējams palūkoties uz tolaiku notikumiem no Latvijas mūziķu skatu punkta.
|
||
|
Žilde J. Pienvedēja piedzīvojumi. Trīs no Sabiles
Grāmata nav tikai vēstījums par viņiem, tas ir stāsts par deviņdesmito gadu jauniešiem: par izlaušanos, principiem un nostāju, dzīves un mūzikas kvalitāti un – beigu beigās – īstu draudzību.
|
||
|
Katrāne – Šilinga A. Prāta vētra – meklēt vienam otru
Kāda ir dzīve, kad 30 gadus esi vienā no populārākajām Latvijas grupām? Šī ir Prāta Vētras pirmā grāmata, kurā Renārs, Māris, Jānis un Kaspars aizrautīgi stāsta par to, kāds ir bijis viņu ceļš no pirmā koncerta dažiem klases biedriem Jelgavas 1. ģimnāzijā līdz 60 000 skatītājiem Mežaparkā. Ne tikai par dzīvi, kas lutinājusi, bet arī par pērieniem, kas saņemti. Par veiksmi un arī zaudējumiem. Šķiet, ka nekad iepriekš viņi nav bijuši tik atklāti. Arī paši pret sevi.
|
||
|
Veidemane E. Dzelzsgriezējs un dūja
Elitas Veidemanes sarakstītā grāmata "Dzelzsgriezējs un dūja" ir emocionāls vēstījums par Brīzi, par viņa personību, atsevišķiem dzīves posmiem, notikumiem, kas viņu ietekmējuši, veidojuši tādu, kāds viņš bija, par attiecībām ar viņa tuvākajiem cilvēkiem, par to, kādu viņu redzēja un raksturoja mūziķa laikabiedri.
|
||
|
Meijers G. Lāčplēša ielas meitene
Klajā nākusimūziķa Gunāra Meijera dzīves aizkulišu grāmata „Lāčplēša ielas meitene” vai Latvijas šovbiznesa nezināmās aizkulises, kurā stāsta par bērnības ēverģēlībām, pikantām un amizantām muzikanta gaitām, armijas, makšķerēšanas un hokeja līdzjušanas piedzīvojumiem, sadzīves priekiem un grūtumiem.
|
||
|
Kazāks K. Sākums mūs atrod pats
Sākums mūs atrod pats… Tā tas tiešām ir, ja ļaujamies. Arī muzikālo velobraucienu jeb Velomūzikas stāsts aizsākās gluži nejaušās vakara sarunās. Vēlāk jau deviņās vasarās un desmit ceļojumos piedzīvotais prasījās tikt pastāstīts. Vārdos izteikts, teju 5000 kilometru garais ceļš ir pastiepies garāks, nekā sākumā plānots. Tāda ir ceļa daba, un es tai ļaujos. “Sākums mūs atrod pats” ir mans stāsts par cilvēkiem, ceļu un Latvijas vietām. Tas ir arī mīlestības stāsts. (Kārlis Kazāks)
|
||
|
Zaļumballes
Zaļumballēs spēlēja galvenokārt pūtēju orķestri, kurus sauca arī par misiņgrauzējiem, taurniekiem, ballīšu brigādēm. Zaļumballēs visbiežāk skanēja ragu mūzika un šlāgera ritmi. Vietējie vai ceļojošie tautas muzikanti jeb prāģeri spēlēja arī garmoškas, ermoņikas, cītaras, bandžo un citus mūzikas instrumentus. Zaļumbaļļu tradīcija ir cieši saistīta ar tautas muzikantiem, tā nereti bijusi vieta, kas, no vienaspuses, iedvesmojusi apgūt mūzikas spēli, no otras puses, praksē nostiprināt muzicēšanas iemaņas un ļauties spēles priekam, kas tik raksturīgs tautas muzikantiem.
|