Latvijas vasaras burvība
Latvijas vasarai piemīt maģiska burvība, ne tikai līgo vakarā, bet cauri visai vasarai vijas svinamās dienas un tradīcijas, garšas un ceļojumi, piedzīvojumi un jaunas atklāsmes. Piedāvājam vasarīgas grāmatas no bibliotēkas krājumiem.
Grāmatu anotācijas no www.jr.lv, www.videsvestis.lv
|
|
Praktiskā Jāņu grāmata
Nepārtraukti pieaug to cilvēku skaits, kurus valdzina tautas tradīciju, tai skaitā Jāņu izzināšana un apgūšana. Galu galā mēs taču esam senā Saules kulta mantinieki, un mūsu pienākums ir saglabāt šīs zināšanas, neatdodot tās aizmirstībai. Nepretendējot uz vienīgo pareizo Jāņu svinību modeli, grāmata pievērš uzmanību daudziem būtiskiem tradīciju aprakstiem un rekonstrukcijām, aicinot lasītājus izbaudīt pašiem ziedošās dzīvības spēku pielūgsmes sajūtas un mudinot pētīt šo tēmu arī turpmāk.
|
|
|
Jāņubērna rokasgrāmata
Jāņu naktī uz slotas kāta astoņas reizes ir jālec ap astotnieku, kas uzvilkts uz zemes. To darot, nedrīkst sarunāties un smieties. Kad tas izdarīts, uz slotas kāta jāšus ir jāaizlec līdz tuvākajam paparžu pudurim, bet tikai vienam – tad varot redzēt papardes ziedu ziedam.
|
|
|
Žagariņa A., Laukmane N. Līgo. Tradīcijas un mūsdienu floristika
Šī grāmata ir ne tikai par Jāņiem, tā ir par tradīcijām un to saikni ar šodienu un mūsdienu floristiku, kurā tāpat cieši savijas gan pagāniskās tradīcijas, gan mūsdienīgais. Līgo dienu mēs saucam arī par Zāļu dienu, jo visiem augiem šajā laikā ir lielākais enerģētiskais spēks un pats ziedāšanas kulminācijas punkts, saulgriežos plūktiem augiem piemīt īpašas dziedināšanas spējas, ne velti gandrīz visas tējas vācamas ap Jāņu laiku.
|
|
|
Vīks I.
Trejdeviņi Latvijas brīnumi
Latvija ir brīnumu pilna zeme ar neparasti spēcīgu bioenerģētisku starojumu. Pāri tai kā milzu sagša klājas blīvs senu svētvietu tīkls. Šeit ir pārsteidzoši daudz ļoti spēcīgu svētavotu, kas tālu pārspēj dziednieciskos avotus citās zemēs. Patiesi apbrīnojamas lietas notiek mūsu debesīs un ūdeņos. Mums ir tādas izcilas zemeslodes vietas kā Pokaiņi, trejdeviņi Ķeveles avoti, Skaņais kalns. Un par to visu var pārliecināties ikviens no mums, kas redz, dzird, jūt un saprot.(I.Vīks)
|
|
|
Pelēkais M.
Zintnieku senie rituāli
Grāmatā sniegtā informācija radīs daudz jautājumu. Piemēram, diezin vai katrs no jums var atbildēt, kāpēc Jāņos pinam ozolu vainagus un kāpēc pūdeli jāaizdedzina, šaujot ar bultu? Kāpēc negaisa laikā uz jumta sviež cirvi un Jāņos lopu kūti un māju rotā ar pīlādža zariem? Pateikšu priekšā, ka tas saistīts ar Pērkonu – 3. Diena pēc Līgo vakara ir veltīta Pērkonam.(M.Pelēkais)
|
|
|
Rotbaha D.
Latvijas svētvietas un to ļaudis
Latvijas svētvietu pētniece Daila Rotbaha savā grāmatā vēsta par nozīmīgas latviešu kultūras sakrālās bagātības – svētvietu – vienreizīgumu un krāšņumu. Izdevumā lasītāji var iepazīties ar svētvietu būtību; svētvietu izsūtīšanas principiem un svētvietās veicamajiem rituāliem. Gaišā grāmatas noskaņa rosina dabā meklēt dzīves harmoniju un smelties pozitīvo enerģiju. Grāmata papildināta ar Latvijas karti, kurā atzīmētas izdevumā minētās svētvietas.
|
|
|
Goba A.
Latvijas mezgli Indras tīklā
Indras tīkls ietver sevī daudzus noslēpumus par mūsu Latviju. Par mūsu svētkiem, svētvietām un dainām. Par mūsu svētajiem kalniem un enerģētiskaijiem akmeņiem. Par mūsu dievībām: Māru, Pērkonu, Ūsiņu. Par noslēpumiem stāstīts sakarā ar pērkona lodēm un lodveida zibeni(A.Goba)
|
|
|
Grīnbergs A.
Zemgales reģiona senās kulta vietas
Senās kulta vietas ir ļoti daudzveidīgas un interesantas. Tās saistošas gan dažādu nozaru zinātniekiem, gan arī ikvienas Latvijas iedzīvotājam, gan arī tūristiem. Septiņdesmit nozīmīgāko seno kulta vietu Zemgales reģionā apraksti sniedz pārskatu par mūsdienās dabā lokalizētām un interesentiem apskatāmām senvietām, un īsumā skaidro šo vietu nozīmi senatnē.(A.Grīnbergs)
|
|
|
Eglīte I.
Pirtsdraugu grāmata
Pirtī ieejot sacīja: „Labvakar, pirtiņ”!”Izpērušies noskaloja lāvu ar šādiem vārdiem „Peries, Laimiņ, māmiņ, ar saviem dēliem, meitām, ar zelta slotiņu, ar sudraba lapiņām”
|
|
|
Labs labam vagu dzen
Latviešu sakāmvārdi un parunas par dažādām tēmām. Laiks kā zīda lakats, ...Jo tumšāki debesi, jo gaišāks zibens, ...Kur puķīte, tur medutiņš
|
|
|
Karaša D.
Latviešu sadzīves tradīcijas un godi
"Latviešu sadzīves tradīcijas un godi" ļauj iepazīt mūsu valsts senās paražas, par kurām, iespējams, jau esam aizmirsuši. Vai zināt, ko senie latvieši svinēja 2. jūlijā? Vai zināt, ko dēvē par Bišu Dievu? Padomdevējā "Latviešu sadzīves tradīcijas un godi" ir atrodams viss, lai svinētu latviešu svētkus pēc senlatviešu metodēm – sākot no ikdienas rituāliem un beidzot ar maltīti, kas jāliek galdā mājiniekiem un viesiem. Katru svētku aprakstu papildina krāsainas fotogrāfijas, skanīgas tautasdziesmas un vērtīgi ticējumi.
|
|
|
Latviešu tautasdziesmas un ticējumi. Vasara
Sīkas puķes, lielas puķes Ziedēj’ visu vasariņu; Papardīte, gudreniece, Tā ziedēja Jāņa nakti
|
|
|
Dumpe L., Šmite A., Golde A.
Jāņu siers
Grāmatā varat iepazīties ar Jāņu siera tapšanas vēsturi un tā gatavošanas receptēm. Vēl šeit lasāmi gan folkloras materiāli, gan dzejnieku un rakstnieku darbu fragmenti.
|
|
|
Jāņa pavārgrāmata
Grāmatā praktiskas ēdienu un dzērienu receptes mijas ar asprātīgiem Reiņa Birzgaļa zīmējumiem, latviešu tautasdziesmām un ticējumiem.
|
|
|
Masiļūne Ņ.
Latviešu nacionālie ēdieni
Lūk, lasu pankūku nodaļu un neviļus atceros savu bērnības dienu maizes krāsni, kuras sakarsušajā mutē vecmāmuļa iešāva plāti ar rauga mīklas ripulīšiem, kas pēc dažām minūtēm pārtapa čagani brūnā, smaržīgā kārumā. Uzšķiru zupu lappuses un it kā ienirstu aromātiskā, no dažādu viru garaiņiem pludojošā mākonī.: tur ir gan kāpostu skābenums, gan piena saldenums, gan pupiņu miltainums, gan smalki sagrieztu zaļumu svaigi rūgtenā dvaša. Ai!... (M.Zīle)
|
|
|
400 veselības augi Latvijā
Grāmata gan iepazīstina ar augiem, gan izskaidro to plašo iedarbības spektru – organisma attīrīšanā un imunitātes stiprināšanā, visdažādāko slimību ārstēšanā, uztura sabalansēšanā, kosmētiskajā iedarbībā u. c. Aplūkoti ne tikai savvaļas augi, bet arī daudzi kultūraugi, garšaugi, dārzeņi, augļi, sēklas, zaļumi, kā arī telpaugi.
|
![]() |
Liepiņa L.L.
Ziedēšanas prieks Latvijas mežos un ārēs
Vasarlaiks
Sveic sauli saulespuķe te. Zied zeme – tā kā buķete.
Dej biškrēsliņš ar asinszāli un pīpene ar miežubrāli.
Rej sunītis, lec ancītis, ņirb kaķpēdiņu dancītis.
Smej vēja locīts baldriāns Ar saldu skābeni pie sāna.
Bet apinis! Vai noticēt? Šis kāpšot kokā olas dēt! (J.Baltvilks)
|
|
|
|
Latvijas pērles
Krāšņa, nedaudz mistiska un intriģējoša grāmata bērniem. Beidzot spoku stāstu saturam atrasts izcili piemērots dizains. Turklāt grāmatiņa ir izglītojoša. Publicēti piļu zīmējumi vai fotogrāfijas, atrastas mazpazīstamas leģendas no tautas teicēju arhīviem. Izdevumā var sameklēt interesantus nostāstus par Rundāles un Bauskas pili un citiem Latvijā pazīstamiem objektiem. Publicēta karte, lai mazie lasītāji uzreiz var atrast teikās minētās pilis.
|
|
|
Ruka E.
Latvijas ainavas. Dabas stāsti pieaugušajiem
Katrs cilvēks jau parasti priecājas un apjūsmo to vietu, kur vai nu dzīvo, vai ar kuru tam saistās kādas personīgas atmiņas. Veidojot šo grāmatu, no visām Latvijas malām tika iesūtīti aptuveni 200 dažādu cilvēku rakstīti darbi par Latvijas dabu. Esejas, mazi stāsti... Viņi atsaucās aicinājumam kopā veidot Latvijas valsts nozīmes dabas mantojumu sarakstu. Grāmatā iekļauti 15 stāsti par dabu, drīzāk gan sajūtas, kas apliecina it kā vispārzināmo – cilvēks bez dabas nejūtas labi. Savas dzimtenes skaistumu un neatkārtojamību viņš atceras, gan esot svešumā, gan gadu gadiem dzīvojot tai līdzās. Un šajās esejās tas labi un aizkustinoši redzams. Katram cilvēkam laikam pienāk brīdis vai noskan «klikšķis», kad viņš atjēdzas: nekur nav tik labi un skaisti kā te – mājās.
|
|
Ozoliņa-Molla L.,Molls M.
Latvijas nacionālie parki un rezervāti
Mūsu valstī atrodas un tiek apzinātas dabas teritorijas, kurās ir starptautiski nozīmīgas retu savvaļas augu atradnes un dzīvnieku dzīvesvietas, kā arī dabiskie biotopi. Aizsargājamo teritoriju tīķlā Nature 2000 ir iekļautasvairāk nekā 330 Latvijas teritorijas, ieskaitot dabas rezervātu un nacionālos parkus.
|
|
|
|
Latvija. Tūrisma ceļvedis
|
![]() |
400 tūrisma vietas Latvijā
101 maršruts Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē, Latgalē. Latvija šajā izdevumā ir sadalīta 12 nosacītos, ģeometriski veidotos apvidos, kas nav tieši saistīti ar mūsu vēsturiskajiem vai administratīvajiem novadiem. Bet šāds dalījums, domājam, ievieš zināmu kārtību un palīdz orientēties, izvēloties pirmatnējo, aptuveno ceļojuma virzienu un mērķi. Pēc tam jau lai strādā radoša doma, ceļotāja intuīcija, acumirkļa zibšņi, kaut vai izjūtu un omas pārmaiņas. (Ilmārs Birulis)
|