Latvijas rudens
Latvijas rudens ir skaists! Krāsainās lapas, gājputnu kāši un baraviku uzvaras gājiens!
Nebēdāsim par vēju, lietu, aukstumu. Izbaudīsim Latvijas rudeni kopā ar labu gramatu!
Grāmatu anotācijas no www.delfi.lv, www.janisroze.lv, www.zvaigzne.lv,
|
|
Sigulda
Sigulda ir Latvijas klasiskākais rudens maršruts jau vismaz 70 gadus, un ikviens tur kaut reizi bijis baudīt koku lapu krāšņumu Gaujas senlejā. Rudens izbrauciens uz Siguldu ir tradīcija, kas neprasa paskaidrojumus un neapnīk. Tieši pašlaik lapas ir pavisam košas, un vējš tās vēl nav notraucis!
|
||
 |
Smaļinskis N. 100 stāsti par Latviju
Grāmatas autors Normunds Smaļinskis ir TV režisors, fotogrāfs, ceļotājs, aizrautīgs bāku vērotājs un gids, kurš publicējis daudzus vēstures un ceļošanas tematikai veltītus rakstus. Viņa stāsti par Latviju ir kā daudzslāņains pīrāgs, kurā kārtām klājušies paša autora ilglaicīgi dažādu vietu vērojumi, sendienu notikumi, leģendas, nostāsti un teikas. Viņam ir svarīgi izzināt vēsturiskus notikumus pagātnē un meklēt to atbalsis mūsdienās. Vienmēr ceļojuma somā līdzi ņemtais fotoaparāts ir fiksējis Latvijas vietas dažādos gadalaikos, pārmaiņas pilsētvidē un dabas ainavā.
|
||
 |
Rancāne A., Siliņa-Jasjukeviča G., Briška I. Saules gads. Rudenāji
“Rudenāji” ir sērijas “Saules gads” trešā grāmata. Tā veidota, lai iedvesmotu un motivētu pieaugušos un bērnus jēgpilnai un dziļai Rudenāju cikla ikdienas un svētku tradīciju iepazīšanai.Rudens saulstāvji kā sakrāls notikums izsenis atzīmēts visās pasaules kultūrās. Grāmata palīdzēs izprast, kā šie svētki sagaidīti Latvijā un ar kādām līdz mūsdienām saglabātajām tradīcijām mēs varam lepoties.
|
||
|
|
Laidīsim rudenī
Latviešu tautasdziesmas, mīklas un ticējumi no Miķeļiem līdz Mārtiņiem. Kad rudenī pirmo reizi izcep jaunrudzu maizi, pirmā šķēle jādod sunim, tad maizes nekad netrūks.
|
||
|
|
Saulesjosta. Rudens loks
Latvieša pašapziņas mācība rudens mēnešiem. Žurnālistes Silvas Bendrātes sarunas ar latviskās dzīvesziņas kopējiem un uzturētājiem, ticējumi, padomi, rudens darbi, tas viss šajā krājumā.
|
||
|
|
No Miķeļiem līdz Mārtiņiem
Līdz Miķeļa dienai visa labība jāsaved zem jumta. Šai dienā Miķelis jājot uz balta zirga pa visiem ciemiem un sētām prasīdams, vai viss tiem jau esot zem jumta. Ja atrodot, ka ir, tad vedot baltu kazu kādam lielākam akmenim trīs reizes apkārt, pēc kam otrā dienā sākot tūdaļ sigt sniegs. (Latviešu tautas ticējums)
|
||
|
|
Latviešu tautasdziesmas un ticējumi. Rudens
Kur vasaru saule tek Tur rudeni mēnesītis; Kur vasaru brāļi jāj Tur rudeni tautu dēli.
|
||
 |
Vītola V. Mirkļi Latvijas dabā
Velgai Vītolai – lāču mammai un aļņu aprūpētājai, meža dzīves zinātājai, stāstniecei un fotogrāfei – ir izdevies apstādināt mirkli. Viņa nav paļāvusies uz veiksmi vai nejaušību, bet darījusi to neatlaidīgi un aizrautīgi, diendienā uzturoties meža zvēru vidū.Grāmatai atlasītas fotogrāfijas, kas tapušas tajos retajos brīžos, kad visi nosacījumi, lai uzņemtu labu fotoattēlu, ir sakrituši: gaisma ir perfekta, dzīvnieks, kuru gaida, ir parādījies, un Velga Vītola īstajā laikā ir atradusies īstajā vietā.
|
||
|
|
Eniņš G. Latvijas dabas brīnumi
Bīstamas alas, gleznaini ieži, brīnumaini dižkoki un dižakmeņi. “Latvijas dabas brīnumi” ir Gunta Eniņa grāmatas “Nezināmā Latvija” (2015) nākamais cēliens – plaši apskatītas mazāk pazīstamas Latvijas dabas parādības: labirinti, “piramīdas”, jūrakmeņi, krusta koki, pilskalni, velna kalves... Autors ir leģendārs dabas atklājējs un dižvietu atbrīvotājs, viņa atmiņas veido autobiogrāfisku ceļojuma karti no Kurzemes līdz Latgalei, kas rādīs ceļu arī lasītājam.
|
||
|
|
Mežu ceļvedis
Baltijas jūras reģions ir mežiem bagātākā vieta Eiropā. Atšķirībā no pārējās Eiropas daļas, šī reģiona meži ir veidojušies 12 000 gadu laikā pēc pēdējā – t. s. Baltijas apledojuma beigām. Tā kā reģions aizņem samērā lielu Eiropas daļu, tas nav viendabīgs. Reģiona ziemeļos dominē boreālie skujkoku meži, bet tā vidus un dienviddaļā – mērenās joslas platlapju meži. Baltijas valstis un Baltkrievija atrodas abu iepriekš minēto mežu tipu pārejas zonā. Šis ir viens no iemesliem, kādēļ minētajās valstīs ir novērojama liela bioloģiskā daudzveidība. Te sastopamos dumbrāju mežus pat nereti dēvē par „Ziemeļu lietus mežiem”.
|
||
|
|
Eipure M. Sēnes
Latvijas mežos konstatēts vairāk nekā 1000 sēņu sugu, 400 no tām ir ēdamas. Pareizi sagatavotas sēnes ir veselīgs un arī diētisks produkts, jo satur maz kaloriju. Autore skaidro, kā sēnes pareizi uzglabāt, kaltēt, sālīt, skābēt, marinēt, kā tikt pie sēņu pulvera un sēņu sulas, kā arī daudziem gardiem ēdieniem.Recepšu klāsts ir daudzveidīgs un interesants — tradicionāli un visai neparasti sēņu salāti, dažādu tautu sēņu zupas un sēņu mērces, ar sēnēm pildīti dārzeņi, kā arī sēņu, miltu un putraimu ēdieni. Lai labi garšo!
|
||
|
|
Enģele K. Sēnes un sēņu ēdieni
Sēņošana ir patīkama un aktīva atpūta svaigā gaisā, mežā, turklāt ,turklāt nereti arī itin azartiska nodarbe. Sēņotājs mājās allaž atgriežas ar jaukām emocijām, un tās saglabājas vēl ilgi – gan vārot, cepot un marinējot, gan baudot brīnumskaistās, daudzveidīgās, daudzkrāsainās un, protams, arī aromātiskās, garšīgās un veselīgās meža veltes.
|
||
|
|
400 dārzeņi, saknes un garšaugi Latvijā
400 dārzeņi, saknes un garšaugi Latvijā no pavasara līdz rudenim mūsdienu sakņudārzā. Grāmatā apskatītas visjaunākās visu kultūru šķirnes, jaunākie mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļi. Grāmata būs noderīga gan svētdienas audzētājam, gan zemniekiem.
|
||
|
|
Kangare V. Dārzeņu, augļu un sēņu konservēšana
Grāmatā sniegtas receptes konservēšanai mājas apstākļos. Aprakstīts, kā skābēt, sālīt, marinēt un klatēt dārzeņus, augļus, ogas un sēnes. Izklāstītas metodes ogu saglabāšanai ziemai bez karsēšanas. Sniegti sulu, kokteiļu un liķieru gatavošanas paņēmieni un receptes. Uzzināsiet arī, kā ar vienkāršu tehnoloģiju un nelieliem līdzekļiem no ogām, augļiem un to mizām sagatavot sukādes (sauso ievārījumu), ar ko aizstāt veikalos nopērkamos našķus.
|
||
|
|
Brīdaka L. Virši iezied atvasaru
Sirds nevis iegūto, bet neiegūto glabā līdz vēlam rudenim, kas apskaidrodams nāk, un, straumes neaiznestas, griežas kļavu lapas, kā zvaigznes, sakritušas Daugavā
|
||
|
|
Jaunsudrabiņš J. No rudens kalna Rudens migla apņem zemi, Klusi liecas bērza zars Ne to vairs vēji šūpo Ne vairs apmirdz saules stars
Dārzā brūna saulespuķe Skumju pilno galvu liec; Un vēl nesen saulei pretī Gaiši vērās viņas zieds... (Fragments no dzejoļa “Rudens migla”)
|
||
