Latvijai – 95
Novembris ir Latvijas mēnesis. Brīvības cīņās un smagos pārbaudījumos dzima Latvijas valsts. Ko par to dienu notikumiem stāsta grāmatas, varat uzzināt pie mums – bibliotēkā.
Grāmatu anotācijas no www.jr.lv
|
|
|
Bušmanis G. Visu Latvijai
Šī grāmata veltīta Latvijas Brīvības cīņām. Izmantojot arhīvu un muzeja dokumentālos materiālus, kā arī to dienu cīnītāju atmiņas, parādīta vienas artilērijas apakšvienības – 2. Cēsu(smagās) baterijas – darbības kaujas laukā pret vāciešiem, bermontiešiem un lieliniekiem, kā arī dzīve atpūtā un mācībās.
|
|
|
|
Auziņš A., Ādmīdiņš R. Četri diži zemgalieši
Visi četri pirmskara Latvijas Valsts prezidenti bija izcilas personības, kuru dzīve ir paraugs, kā kalpot savai tautai. (A.Auziņš)
|
|
|
|
Gelderiņš E. Latvijas armijas karavīru ietērps, atšķirības zīmes un noteikumi to nēsāšanai 1918-1940
Grāmatā aplūkota Latvijas armijas karavīru formas tērpu izveidošana un attīstība starpkaru posmā. Šis ir uz dokumentāliem avotiem balstīts pētījums par latviešu karavīra ietērpa veidošanas tradīcijām no valsts dibināšanas un bruņoto spēku izveidošanās līdz padomju okupācijas sākumam. Izdevums iepazīstina ar Latvijas armijas karavīru dienesta pakāpēm, atšķirības zīmēm un to nēsāšanas noteikumiem.
|
|
|
|
Krīpens A. Kalpaka bataljons un Baloža brigāde
Grāmata sarakstīta 1963.gadā, izdota Austrālijā. Grāmatas autors Arvīds Krīpens ir bijis Kalpaka bataljona Cēsu rotas virsleitnants, vēlāk pulkvedis. Toreiz, rakstot šo grāmatu, Latvija atkal bija pakļauta svešai varai, un daudzi Latvijas brīvības cīnītāji bija izvēlējušies dzīvot trimdā, arī A.Krīpens. Viņam pieder šie vārdi „Par Latvijas brīvību cīnīties ir mūsu, trimdinieku sūtība. Būsim visi šī svētā pienākuma cienīgi, gan veci, gan jauni. Mēs būsim tik lieli, cik lieli mūsu darbi tautas un tēvzemes labā.”
|
|
|
|
Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920 Latvijas brīvvalsts veidošana un tās nosargāšana Brīvības cīņās ir mūsu tautas vislielākais ieguvums. Nekas un neviens nespēs aizēnot to dienu neviltoto degsmi un pašaizliedzību, ko cīņā toreiz juta karavīrs un brīvību alkstošā latviešu tauta. Viņu piemiņai arī veltīts šis enciklopēdiskais izdevums „Latvijas Brīvības cīņas. 1918-1920”. Grāmatas mērķis ir sniegt ziņas par tālaika nozīmīgajiem notikumiem.
|
|
|
|
Latvijas valsts un tās vīri
Suverēnās Latvijas pastāvēšanas 22 gados valdības locekļa skolu izgāja 143 cilvēki. Ar nedaudziem izņēmumiem tie nebija profesionāli politiķi (daļa no viņiem laika gaitā kļuva par tādiem), bet latviešu inteliģences zieds gan – juristi, tautsaimnieki, agronomi, skolotāji, žurnālisti un citu specialitāšu lietpratēji, kuri, būdami īsti savas zemes patrioti, gribēja ar sirdi un dvēseli kalpot savai valstij un savai tautai (R.Treijs)
|
|
Mugurēvičs Ē. Oskars Kalpaks
Pulkvedis Oskars Kalpaks, kaut pārstāvēja nelielu tautu, tāpat kā tālaika ievērojamākie karavadoņi, prata veiksmīgi izmantot labvēlīgo vēsturisko situāciju Pirmā pasaules kara beigās, lai Krievijas impērijas sabrukuma apstākļos sekmīgi cīnītos par savas tautas valstisko neatkarību. Kalpaks bija Latvijas armijas pamatlicējs, 1919. gada sākumā veiksmīgi saliedējot sev pakļautos karavīrus kaujas spējīgā 1. latviešu atsevišķā bataljonā, un pelnīti kļuvu par latviešu nacionālā virsnieka simbolu.
|
|
|
|
Paegle S. Kā Latvijas valsts tapa
Smago pārbaudījumu ugunī par tēraudu rūdīta latvju tauta neatlaidīgās un sīvās cīņās guva sevim brīvību un savai dzimtenei neatkarību. Mums visiem, kuriem bija lemts būt šā lielā laikmeta un lielo notikumu aculieciniekiem un novērotājiem, bet it īpaši tiem, kuri bijām reizē arī šo notikumu un gaitu veidotāji un vadītāji, nākas pazemīgā pateicībā noliekt galvas tā Augstā Likteņu Vadītāja priekšā, kurš bija lēmis taisni mūsu spraustiem un aizstāvētiem brīvības ideāliem raženi piepildīties. (Autors)
|
|
|
|
|
Spekke A. Latvijas vēsture
1918. gadā, Baltijas valstīm topot brīvām, šī iegūtā brīvība nebija nekāds gadījums: tautai bija kā tradīcijas, tā arī valsti veidojošais spēks. Jau pāris gadu desmitu laikā arī latviešiem izdevās savu zemi no novārtā pamestās un karā izpostītās krievu provinces uzcelt par ziedošu valsti, kura kā ekonomiskā, tā arī kultūras ziņā godam varēja ieņemt savu vietu līdzās vecākajām valstīm. (Birger Nerman, Stokholmā, 1947)
|
|
|
|
Taurēns J. Latvijas vēstures pamatjautājumi. Valsts konstitucionālie principi
Grāmata domāta Latvijas pilsonības pretendentiem, un tā iztirzā Latvijas vēstures pamatjautājumus, kā arī iepazīstina ar Latvijas Republikas konstitucionālās iekārtas galvenajiem darbības principiem. Tā uzrakstīta populārā valodā, un to var izmantot arī Latvijas Republikas mācību iestādēs. Tā noderēs ikvienam, kurš vēlas papildināt Latvijas vēstures un valsts tiesisko pamatu zināšanas.
|
 |
Valsts pirmā. First of the state
Grāmata veltīta Viļa Rīdzenieka slavenajam (un vienīgajam) Latvijas valsts proklamēšanas akta fotoattēlam. Latvijas Universitātes profesora Ilgvara Butuļa koncentrētais un informatīvi izsmeļošais ievads sniedz ieskatu vēsturiskajā un politiskajā situācijā uz liktenīgo 1918. gada 18. novembri un paša svinīgā notikuma norisē. Par Vili Rīdzenieku raksta Gunārs Janaitis. Viņš izstāsta arī pašlaik Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja ekspozīcijā redzamā lielā krāsainā attēla izglābšanas vēsturi, kuras liecinieks bijis pats. Vēsturnieka Gunāra Rauzāna sniegtais dalībnieku vārdu atšifrējums ļauj identificēt svinīgā akta dalībniekus, bet scenogrāfa Jāņa Kugas nelielā atmiņu skice par to, kā radās izteiksmīgais skatuves noformējums, ļauj iejusties tās dienas atmosfērā. Tāpat Anša Cīruļa zīmētā pirmā pastkarte ar Latvijas karogu.
|
|
 |
Vārpa I. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga
"Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga" ir grāmata par Latvijas valsts 1919.–1920. gada Brīvības cīņām un vienotas Latvijas armijas izveidi un attīstību līdz 1940. gadam. Balstoties tikai uz faktiem un tos nepolitizējot, autors centies objektīvi parādīt latviešu karavīru lomu dažādos cīņu posmos. Vienlaikus tā ir vēsturiskās patiesības, kā arī bieži vien noklusēto un pat nopulgoto cīnītāju nopelnu un vārdu atjaunošana. Autors ir izmantojis un apstrādājis aptuveni 250 publicētus, kā arī līdz šim latviešu lasītājam nezināmus informācijas avotus, un visai bagātīgo materiālu apvienojis vienkop. Grāmatā ievietoti 83 fotouzņēmumi, 16 kauju shēmas un Latvijas militāro vienību krūšu nozīmju un apbalvojumu krāsaini attēli. Tādējādi lasītājiem, kuriem nav pieejami daudzie, arī bibliogrāfiski retie oriģinālizdevumi, no kuriem vairāki ir svešvalodās, dota laba iespēja iegūt apjoma ziņā vērienīgu informāciju par šīm Latvijas militārās vēstures lappusēm. Grāmata nav zinātnisks darbs. Tāpat kā iepriekšējās, tā sastādīta saskaņā ar zinātniski populārā žanra metodoloģiskajām prasībām. Tā būs palīgs vēstures interesentiem, skolotājiem, politiķiem un ikvienam Nacionālo bruņoto spēku kaujiniekam. Balstoties uz iepriekšējo paaudžu varonīgo cīņu vēsturi, tā veicina apzinātu, patiesu patriotismu un lepnumu par latviešu karavīru varonīgo pagātni.
|
|
|
|
|
Čaks A. Mūžības skartie
Aleksandra Čaka radītie strēlnieku tēli izbriduši smagus un tālus ceļus, bet dzejnieks tos pacēlis leģendas augstumos, līdz simbola jēgai, kad vairs sīki nešķiro, kurš kurā pusē un par ko karojis. Varoņdarbs ir darbs pats par sevi. Un, "Mūžības skartie" ieguvuši mūžību, tāpēc, ka šis daiļdarbs rakstīts ar sirds asinīm un izcila talanta spēku. (I. Bērsons)
|
|
|
|
Latvijai
Šī ir mūsu tēvu zeme, Šī ir mūsu dēlu zeme, Mūsu durkļu, mūsu arklu, Mūsu mīlestības zeme. (Ā.Elksne)
|
 |
Mana Latvija
Patriotiskās dzejas krājums.
Svēts mantojums šī zeme mūsu tautai, Un svētīts tas, kas drošs par viņu krīt, Lai mūžu mūžos zelt un plaukt Dievs ļauj tai Un saulei liek pār mūsu druvām līt (L.Breikšs)
|
|
 |
Zvirgzdiņš J. Mūsu Latvija
Stāsts maziem lasītājiem, kurā skaidroti jēdzieni par un ap Latvijas valsti, piemēram, Latvijas himna, prezidents, Saeima, karogs, Satversme, ģerbonis, Brīvības piemineklis, 18.Novembris un citas Latvijai svinamas dienas un svētki.
|
