Aiziet!
Akadēmijas iela 26, Jelgava, LV-3001 info@biblioteka.jelgava.lv
Drukāt

Latviešu grāmatas piecsimtgadi tuvinot. Kvalitāte, zinātne, bilde

Grāmatizdevējs Gustavs Ādolfs Reiers 1826. gadā Jelgavā Tirgus un parādes laukumā 15 atvēra veikalu “Buch- und Musikalienhandlung” (vēlākos gados nosaukums “Verlagsbuchhandlung von G. A. Reyher”).

Pagātne pagaidām klusē, kurā gadā Reiers ierodas Jelgavā, bet 1826. gadā viņš sāk saimniekot grāmatu veikalā Jelgavas (Mītavas) centrā. Tā kā tajā laikā Mītavā grāmatas jau izdod Stefenhāgens, tad Reieram jādomā, kā apiet konkurentu, tāpēc viņš pievēršas saturam un kvalitātei. G. Ā. Reiers sāk izdot Baltijas vācu zinātnieku, tajā skaitā Jelgavas Pētera akadēmijas pasniedzēju zinātniskos darbus, bet vēlākos gados liek pamatus arī latviešu zinātniskās literatūras izdošanai. Sava apgāda grāmatas Reiers iespiež Leipcigā, tāpēc tām ir augsta kvalitāte, labs papīrs un krāsas, kā arī tās atšķiras ar bagātu ilustratīvo materiālu, kas ir tiem laikiem neparasta lieta. Tā 1860. gadā Reiera apgādībā iznākusī pirmā Jelgavā iespiestā grāmata ar krāsainiem attēliem – Puzes mācītāja H. Kavala populārzinātniska enciklopēdija “Dieva radījumi pasaulē”. Kopš šīs grāmatas iznākšanas latviešu valodā ieviesti termini “augs”, “dzīvnieks” un citi. Vairākas no G. Ā. Reiera izdotajām grāmatam domātas tieši bērniem, starp tām A. Spāģa sastādīta ābece “Bērnu prieks jeb maza grāmatiņa, caur ko bērni viegli, ātri un skaidri var iemācīties lasīt”. Grāmata bija ļoti iecienīta, to izmantoja pusgadsimtu, pirmizdevums pie Reiera 1844. gadā, pēc tam vēl septiņi izdevumi.

 

Reiera grāmatu veikalā pārdošanā bijuši arī 19. gadsimta vidū populārie stāsti “Grāfa lielmāte Genoveva”, “Kara lielskungs Eistakius”, “Jozapats, Indijas ķēniņa dēls”, caur kuriem varēja iepazīt citu pasauli, ne tikai to, kas atspoguļota dogmatiskajā reliģiskajā literatūrā.

 

Bez grāmatveikala un izdevniecības Reieram bija arī maksas bibliotēka ar plašu grāmatu klāstu vācu, franču un angļu valodā. Bibliotēka grāmatas sūtīja pa pastu, arī darbinieki pienesa tās uz mājām. Ar jaunajiem cilvēkiem, kuri tolaik strādāja Reiera grāmatnīcā, iepazīstieties J. Dēringa atmiņās “Ko es nekad negribētu aizmirst jeb atmiņas no manas dzīves” .

 

G. Ā. Reieram nebija pēcnācēju, tāpēc testamentā līdzekļus viņi abi ar sievu novēlēja Jelgavas un Cēsu pilsētai (G. Ā. Reiers dzimis Cēsīs) labdarīgiem mērķiem. 1890. gadā Jelgavā par šiem līdzekļiem tika atklāta patversme tirgotāju un amatnieku atraitnēm (“Reyhersche Stiftung”), lasiet laikrakstā “Dienas Lapa” (Rīga, Petrograda), Nr. 121 (01.06.1890.)

 

Patlaban šajā vēsturiskajā ēkā Zemgales prospektā 7 atrodas Jelgavas bērnu un jauniešu bibliotēka “Zinītis” un jaunrades nams “Junda”.

 

Par Reieru un viņa devumu lasiet:

datubāzē “Ievērojami cilvēki Jelgavā”

virtuālajā izstādē http://www.jelgavasbiblioteka.lv/piedavajam/jaunumi/gramatizdeveji-jelgava-jana-vilka-kolekcija/

J. Dēringa grāmatā “Ko es nekad negribētu aizmirst jeb atmiņas no manas dzīves”

 

Reiera izdoto lasiet:

E-katalogs

https://dom.lndb.lv/data/obj/1058568.html