Latviešu grāmatas piecsimtgadi tuvinot. Kristānam Lītkem 290
31.03.2023.
1761. gadā par Jelgavas grāmatiespiedēju kļūst iespiešanā profesionāli izglītots meistars Kristiāns Lītke (Christian Liedtke), kuru šogad pieminam 290. gadadienā. Lītke stūrē uzņēmumu tikai 6 gadus, likdams pamatus vēlākajam Jelgavas spiestuves uzplaukumam. Viņa vadībā tiek atjaunota spiestuves iekārta, ar hercoga izsniegtu aizņēmumu nopirktas modernākas burtu garnitūras. Lītke iegūst privilēģijas lieliem metieniem vācu un latviešu valodā, līdz ar to viņam vienīgajam Kurzemē ir tiesības izdot vācu un latviešu dziesmu grāmatas, skolas grāmatas, katehismus, evanģēlijus un kalendārus. 1766. gadā Lītke izdeva G.F. Stendera fabulu krājumu “Jaukas pasakas un stāsti”, kuras ievadā Stenders uzrunā latviešus: “Mīļais latvietis! Laiks ir prātu cilāt. Šeit tev jauna grāmatiņa, kā viena ceļavadītāja pie labas gudrības top rokā dota. Tā ir jauki par lustes un mācības sarakstīta.” Algā Kristiāns Lītke saņem 65 Alberta dālderus(sudraba dāldera monēta, 18. gs. tā bija galvenā starptautiskās tirdzniecības monēta Baltijas jūras reģionā), brīvu dzīvokli un malku. Taču viņa uzņēmēja spējas un veselība neiztur laikmeta spaidus, 1766. gadā Lītke mirst, atstājot parādus un atraitni.
Bet līdz Lītkem kāda cita atraitne (grāmatspiedēja G. Radecka atraitne), nespēdama viena vadīt grāmatspiestuvi, 1727. gadā apprec agrāko spiestuves zelli Johanu Heinrihu Kesteru, kurš tādējādi kļūst par Jelgavas grāmatiespiedēju. Starp citu, šādā ceļā kļūt par Jelgavas grāmatiespiedēju vēlākos gados kļūst gandrīz tradicionāli.
J.H. Kesters par darbu dabū no hercoga kases regulāru atalgojumu, piemaksas un īpašu maksu par atsevišķiem iespiedumiem. Kestera saimniekošana nav spilgta. Ar viņa vārdu tiek saistīti divi ievērības cienīgi notikumi. Atgadījums ar Vilhelmu Steineku (viens no pirmajiem latviešiem, kas ieguvis augstāko izglītību). Galvenais Steineka darbs ir 1730. gadā sacerētā kantāte vācu valodā, kas veltīta Kurzemes hercoga Ferdinanda kāzām un iespējamai pārbraukšanai Kurzemē. V. Steineks cer, ka hercogs kaut daļēji novērsīs nebūšanas, kas tobrīd valda Kurzemē. Iespējams V. Steineka dzejojumu Jelgavas grāmatu iespiedējs Johans Heinrihs Kesters iespiedis bez cenzūras atļaujas, jo tādu jau autors darba satura dēļ arī nebūtu dabūjis. 1732. gadā Jelgavā konsistorijas tiesa Steineku tiesā par dzejojumu. Vai kādu brāzienu saņem arī Kesters, ziņas nav atrodamas. Ievērojams Kesters arī to, ka Jelgavā iespieda pirmo latviešu kalendāru, kas aizsāk laicīgo un praktisko zināšanu popularizēšanu latviešu vidū. Kalendārs nosaukts “Zemnieku jeb latviešu laika grāmata uz to 1758. gadu pēc tās svētas piedzimšanas mūsu Kunga in (tā tekstā - R.T.) Pestītāja Jēzus Kristus, tā rakstīta, ka arī Vidzemē un citi ļaudis, kas zemnieku valodu prot un lasīt māk, laikus, dienas garumu, mēnešu starpas un citas lietas zināt var”, tas bija 32 lappušu biezumā.
Par K. Lītki un J.H. Kesteru lasiet:
L. Labrences grāmatā “Jelgavas grāmata” https://ej.uz/tt1k
Jelgavas Pilsētas bibliotēkas veidotajā datubāzē “Ievērojami cilvēki Jelgavā” https://ej.uz/r8ez, https://ej.uz/4hkv
“Grāmatizdevēji Jelgavā. Jāņa Vilka kolekcija” https://ej.uz/ntt8
Bibliotēku zinātnes aspekti https://ej.uz/yej5
Varavīksne 1981 https://ej.uz/6xk7, 1994 https://ej.uz/vazs