Ko grāmata saka par grāmatu
Grāmatu noslēpumainā pasaule - brīnumu pilna. Kā sācies grāmatas ceļs pie lasītāja, ko tā grib pavēstīt, ko es kā lasītājs vēlos saņemt – par to lai runā pašas grāmatas!
Grāmatu anotācijas no www.lnb.lv, www.news.lv, www.apollo.lv, www.goodreads.com, www.zinatnesgramatas.lv, www.lulfmi.lv, www.valtersunrapa.lv, www.zvaigzne.lv
|
|
Jelgavas Stefenhāgeni 1769-1919
Baltijas apgaismības vēsturē un agrīnās latviešu literārās kultūras tapšanā Stefenhāgenu apgādam ir izcila nozīme, jo tas sekmēja latviešu izglītību. Lai gan Stefenhāgeni iespieda grāmatas arī krievu, vācu, igauņu, lietuviešu, poļu, franču, latīņu, grieķu, ebreju valodās, tieši iespiežot grāmatas latviešu valodā, viņi guva visvairāk panākumu. Grāmatu uzņēmumā iznāca reliģiskas grāmatas, laicīgā literatūra, avīzes, kalendāri un mācību grāmatas. |
||
 |
Sakalaurs P. Grāmata par grāmatām
Autors savā grāmatā apkopojis pārdomas par grāmatām, par rakstniecību, aforismus un slavenu cilvēku izteikumus par grāmatām un lasīšanu, savu viedokli par trimdas literatūru, un citām ar grāmatām saistītām lietām.
|
||
 |
Lasīšanas pandēmija
Vai saistībā ar klātienes kultūras pasākumu apsīkumu un digitālo nogurumu cilvēki arvien vairāk atgriežas pie grāmatu lasīšanas? Kā vispār Covid-19 pandēmija ir mainījusi mūsu lasīšanas paradumus? Rakstu krājums izseko lasīšanas fenomenam no viduslaikiem līdz mūsdienām, iekļaujot arī pēdējā gada tendences.
|
||
|
|
Būholcs K. Grāmatu valstībā
Katrs no mums grāmatās meklē ko savu – mierinājumu, patvērumu, izaicinājumu, cerību, kāds metas iekšā piedzīvojumos, kāds ierauga pasauli jaunā gaisotnē, kādam strauji iepukstas sirds, – tā lakoniski par grāmatu valstību izsakās vācu mākslinieks Kvints Būholcs.
|
||
|
|
Latvijas bērnu grāmatu māksla gadsimtu mijā
Latvijas bērnu grāmatu mākslai veltītais izdevums veidots rūpīgi atlasot tikai to autoru darbus, kuri guvuši atzinību dažādos grāmatu mākslas konkursos. Izdevumā apkopoti trīsdesmit trīs autoru darbi. Līdzās radošam vecmeistaru zīmēšanas un gleznošanas tradīciju turpinājumam, redzamas oriģinālas digitālo risinājumu iespējas, tiek izmantota fotogrāfija, kolāža un pat tekstiltehnikas.
|
||
|
|
Ķuzulis J. Rakstniekos ārpus grāmatu lappusēm
Kas ir rakstnieks? Tas, kurš māk pareizi noturēt pildspalvu, vai tas, kuram allaž ir ko teikt? Lai kāda būtu pareizā atbilde, rakstniekam būt ir aizraujoši… un – galvenais – jautri! Un par to vislabāk zina vēstīt grāmata «Rakstniekos ārpus grāmatu lappusēm», kas apkopo interesantas etīdes no rakstnieku dzīves.
|
||
|
|
Grāmata Latvijā/ Lasām Latvijā
Teksti un esejas no izrāžu-lasījumu cikla "Lasām Latvijā" Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 2017. un 2018. gadā. Gustava Strengas esejas, kuras tika sacerētas nolasīšanai pēc katras no projekta "Lasām Latvijā" izrādēm, apkopotas izdevumā "Grāmata Latvijā / Lasām Latvijā". Izdevums papildināts ar LNB Letonikas un Baltijas centra vadošā pētnieka, literatūrzinātnieka Paula Daijas noslēguma eseju, kas paver skatu uz lasīšanas vēsturi kā plašāku procesu. Lasījuma formāta stilistiskās īpatnības saglabātas, arī publicējot šos tekstus. Savukārt izdevumā iekļautais bagātais fotoattēlu klāsts padziļina ieskatu ekspozīcijā "Grāmata Latvijā", ļauj tuvplānā aplūkot izrāžu-lasījumu ciklā "Lasām Latvijā" izmantotās grāmatas, kā arī piedāvā ieskatu pašās izrādēs.
|
||
 |
Grāmata par grāmatnieku Jāni Rozi
Šī krājuma īstā sūtība ir atspoguļot grāmatnieka Jāņa Rozes darba dzīves veikumu, tāpēc galvenā vieta tajā ierādīta viņa izdotajām grāmatām un to vērtējumam no mākslinieku un grafiķu viedokļa. Jāņa Rozes vārds turpina dzīvot un ir labi zināms visiem grāmatmīļiem.
|
||
|
|
Zanders O. Etīdes latviešu grāmatniecībā trijos gadsimtos
Šis izdevums ietver vairāk nekā 30 gadu laikā sacerētus rakstus par latviešu grāmatniecību dažādos aspektos, sākot ar Apgaismības laikmetu (18. gs.) un beidzot ar rakstiem par Misiņa bibliotēku un tās izcilajiem darbiniekiem Jāni Misiņu un Kārli Egli. Kā norāda Ojārs Zanders, grāmata nav nekāds sistemātisks latviešu grāmatniecības kurss, bet tikai autora skatījums uz atsevišķām norisēm triju gadsimtu gaitā. Katru gadsimtu ilustrē bagātīgs fotomateriāls, kas apkopots fotoielikumos. Izdevuma beigās dots personu rādītājs.
|
||
|
|
Mūsdienu literatūras teorijas
Nacionālās literatūras izpēte un arī literatūrkritika nav iedomājama bez dažādu izpētes metožu un aspektu pārzināšanas un pielietojuma, taču latviešu valodā izlasāmi vien atsevišķi raksti par dažām jaunākajām literatūras teorijām. Monogrāfija „Mūsdienu literatūras teorijas” šīs zināšanas sniedz ar vienotu, konsekventi lietotu terminoloģiju, turklāt ar konkrētās teorētiskās skolas metodoloģiju veiktā literāro darbu analīze ļaus arī uzreiz pārliecināties par konkrētās pieejas piemērotību dažādu literāro tekstu interpretācijai un izpētes aspektu izvēlei. Monogrāfijas teorētiskā bagātība sakņojas tajā aplūkoto literatūras teoriju saistībā ar laikmeta filozofiskajiem strāvojumiem, kas veicinās arī izpratni par mākslas interpretācijas un filozofijas saistību, par kultūras procesiem vispār.
|
||
|
|
Simsone B. Monstri un metaforas
Kas ir pamatā Stīvena Kinga romānu popularitātei? Kā vampīrs kļuva par seksa simbolu? Kāpēc latvieši nebaidās no vilkačiem? Kāds sakars šausmu literatūrai ar Bībeli?
Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem piedāvā grāmata "Monstri un metaforas: ieskats šausmu literatūras pasaulē” – pirmais pētījums, kas veltīts šausmu žanra izpētei pasaules un latviešu literatūrā.
|
||
|
|
Meklējiet rakstos
Grāmata ir veltījums Misiņa bibliotēkai, tās izveidotāja Jāņa Misiņa un viņa darba turpinātāja Kārļa Egles izcilajām personībām. Izmantojot gan vēstures faktus un starpkultūru dialoga veidošanās apliecinājumus, gan klasisko bibliotekāra pieeju un starpdisciplinārus atzinumus, 16 grāmatas autori piedāvā lasītājam iepazīties ar vērtīgāko un pilnīgāko Latvijas grāmatu krātuvi un tās veidošanās vēsturi – Misiņa bibliotēku, tās izcilajām personībām, kolekcijām un kultūras vērtībām.
|
||
|
|
Murakami H. Savādā bibliotēka
“Es gribēju tikai paņemt lasīšanai dažas grāmatas...” Ejot mājās no skolas, gados jaunais lasītājs aizdomājas par nodokļu iekasēšanas sistēmu Osmaņu-turku impērijā. Tāpēc viņš iegriežas līdzās esošajā pilsētas bibliotēkā, lai noskaidrotu, vai šādas grāmatas tur ir atrodamas. Tā ir viņa pirmā pieļautā kļūda.
|
||
|
|
Zusaks M. Grāmatu zagle
Līžele, deviņus gadus vecs meitēns, dzīvo pie audžuvecākiem Himmelštrāsē. Viņas tēvs un māte ir aizvesti uz koncentrācijas nometni. Līžele zog grāmatas. Šis ir stāsts par viņu un par Himmelštrāses iedzīvotājiem, kad sāk krist bumbas.
|
||
|
|
Šafere A. Gērnsijas literatūras un tupeņmizu pīrāga biedrība
“Varbūt grāmatām piemīt kāds slepens māju atrašanas instinkts, kas aizved tās pie īstajiem lasītājiem? Cik burvīgi būtu, ja tā būtu patiesība,” tā Londonā mītošā rakstniece Džuljeta atbild Dosijam, vienam no Gērnsijas Literatūras un tupeņmizu pīrāga biedrības dibinātājiem, uz viņa vēstuli un stāstu par to, kā grāmata, kas reiz piederējusi Džuljetai, nonākusi Gērnsijā. Brīnišķīga grāmata, kas smīdina caur asarām, raudina caur smiekliem un atgādina, ka cilvēki ir sirsnīgas, patīkamas un laipnas būtnes.
|
||
|
|
Zevina G. Grāmatnieks, kurš atrada dzīvi
Eidžeja Fikrija dzīve nebūt nav izvērtusies, kā viņš tika cerējis. Ir nomirusi viņa sieva, viņa grāmatu veikals ir uz izputēšanas robežas un tagad arī vienīgais viņa vērtīgais īpašums, reta Po dzejoļu izlase, ir nozagts. Lēni, bet nenovēršami viņš atsvešinās no Alises salas iedzīvotājiem. Pat grāmatas viņa veikalā Eidžejam vairs nešķiet baudāmas – viņš tajās saskata vien pārāk strauji mainīgās pasaules vēstnešus. Bet tad grāmatu veikalā parādās kāds mistisks sūtījums, kas sniedz Eidžejam Fikrijam iespēju mainīt savu dzīvi un paskatīties uz visu no jauna skatupunkta. Salinieki ātri vien pamana pārmaiņas Eidžeja dzīvē, īgno grāmatnieku ieraugot citā gaismā. Drīz vien grāmatas un to sniegtās dzīves mācības atkal kļūst par Eidžeja pasaules dzinējspēku, bet viņa dzīve sagriežas Eidžejam neparedzētā virzienā. Aizraujošs stāsts par pārmaiņām un otro iespēju dzīvē – neatvairāms apstiprinājums, kāpēc mēs lasām un kāpēc mēs mīlam.
|
||
|
|
Didjēlorāns Ž. Lasītājs vilcienā 6.27
Mīlestība un arī dzīve ir ceļojums... Belnēna Velmola dzīve nav apskaušanas vērta. Viņš strādā papīra un atkritumu pārstrādes rūpnīcā darbu, ko ienīst, un šajā dzīvē viņam ir tikai viens prieks. Katru dienu, iekāpis vilcienā pulksten 6.27, viņš skaļi lasa fragmentus no grāmatu lappusēm, kuras paglābis no monstrozās papīra pārstrādes iekārtas. Un tikai pēc tam, kad viņa rokās nejauši nonāk jaukās Žilī dienasgrāmata, sāksies arī viņa patiesais ceļojums...
|
||
|
|
Ulberga K. Es grāmatas nelasu
"Stāsta galvenais varonis Kristaps ir dēkainis un sava ceļa meklētājs, spītīgs, ass un nepakļāvīgs padsmitnieks. Viņš sastopas ar pieaugušo neizpratni, vienaudžu vieglprātību un bailēm, viņš ienīst tēva aizņemtību un pamātes pamācības. No sarežģījumu bezizejas, kā allaž, glābj drošākais risinājums – meli. Tomēr cik ilgi tie nostrādās? Kristaps sāk saņemt mīklainas īsziņas no kāda svešinieka, kas atsakās atklāt savu seju, bet par viņu zina visu. Pat to, ka viņš nelasa grāmatas un vēl daudz ko... Noslēpumainais īsziņu sūtītājs kļūst arvien uzstājīgāks un izvirza savas prasības. Viņa atklāšana neizdodas pat pēc policijas datu bāzes uzlaušanas. Visbeidzot Kristaps norunā tikšanos ar nepazīstamo un metas jaunā piedzīvojumā..."
|
||
|
|
Penaks D. Kā romāns
Daniels Penaks raksta kopš 1973. gada. Savu slaveno sāgu par Malosēnu viņš iesāka 1984. gadā, taču pirmos lielos panākumus guva ar eseju par lasīšanu "Kā romāns", kas iznāca 1992. gadā. Viņš licejā mācīja literatūru un kādā intervijā ir teicis: "Skola gluži vienkārši ir realitāte. Kad jūs ieejat klasē, jūs ieejat reālajā dzīvē. Man nav nekādu nopelnu, jau divdesmit piecus gadus es to daru ar prieku..."
|
||
|
|
Literature Book
Globāls skats uz austrumu un rietumu literatūras lielākajiem darbiem un tēmām, kas tos vieno. Grāmata paredzēta gan studentiem, gan literatūras un lasīšanas cienītājiem.
|
||
