Kad darbs stāsta par darītāju
Ir cilvēki, kuru liktenī ierakstīts atstāt savus darbus mums un nākamajām paaudzēm– spožus, pamanāmus, vēl pēc gadiem un gadsimtiem nozīmīgus. Lasām, uzzinām un lepojamies!
Grāmatu anotācijas no www.janisroze.lv , www.literatura.lv, www.zvaigzne.lv, www.neputns.lv, www.publikacijas.lu.lv, www.virja.lv
|
Jānis Čakste
“Daudz tādu tautiešu, kas, kādu graudiņu izsējuši, tūdaliņ grib pļaut. Tādi dienas algādži lai mācās pazīt tos vīrus, kas paši ir bijuši celmu lauzēji, arāji un sējēji dienas karstumā, kas laikmetu vagā iekaisījuši graudus, kuri tikai tautas nākamībai atnes rasmīgu zelmeni un kuru augļi klusu zied mūžībai.” (Auseklis)
|
|
Reiz dzīvoja Kārlis Ulmanis
Latvijas kolektīvajā atmiņā sava īpaša un īpatna vieta ir Kārlim Ulmanim un “Ulmaņlaikam”. Grāmatā analizēta K. Ulmaņa darbība 20 -30 gados, gan no tautsaimnieciskā, gan arī no politiskā viedokļa.
|
|
Čaklais M. Izaicinājums. Pirmā Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga
Un tad – gluži kā pasakās notiek – nāca labā feja, kas nemaz neteica, ka ir feja, bet uzņēmās darīt to, kas citiem nebija pa kaulam. Droši vien daudziem pirmajā brīdī likās – viņa taču ir tāda pati kā mēs, bez tā un bez vēl kā. Taču svarīgi ne tas, bez kā V.Vīķe-Freiberga nonāca prezidenta krēslā, bet ar ko. Tās ir īpašības un darba spējas, kas folklorā raksturīgas sērdienei, pelnrušķītei, bārenei. Sērdiene spēj izlasīt sinepju sēklas no pelniem, prezidente – pamodināt pilsoņos piecdesmit gados pelnoes iemīdīto valstiskuma apziņu. Māra Čaklā ilgākā laikposmā tapusī grāmata ir saistošs un gaišs ceļojums V.Vīķes -Freibergas stipro vārdu un stipro lietu pasaulē.
|
|
Purviņš A. Ģenerālis Pēteris Radziņš
Katrai tautai cīņā par brīvību ir simboli un varoņi, kuru nesavtīgā un profesionālā rīcība spēja izšķirt cīņas gaitu. Arī Latvijā ir pieminekļi Neatkarības kara uzvarētājiem un mūsu nozīmīgākajiem varoņiem, bet tikai vēsturnieki, militārie speciālisti un neliela sabiedrības daļa zina par ģenerāļa Pētera Radziņa nozīmīgo un, atļaušos apgalvot, izšķirošo nozīmi Neatkarības cīņās.
|
|
Pulkvedis Oskars Kalpaks
"Pulkveža Oskara Kalpaka vārdam ir paliekoša un stabila nozīme Latvijas vēsturē. Viņa rokas izauklēja jaundzimušo Latviju, un, to sargājot, viņš ziedoja savu dzīvību - ne sevis dēļ, bet, lai dotu iespēju savai tautai nostāties līdzās nedaudzajām pasaules nācijām, kurām ir retā iespēja - dzīvot savā valstī un runāt savā valodā. Šī grāmata ir veltīta pulkveža Oskara Kalpaka piemiņai. Tajā apkopotas pulkveža līdzgaitnieku un laikabiedru atmiņas un pārdomas, sniegti laikmeta raksturojumi un parādīts, kā Latvijas neatkarības cīnītāja un pirmo bruņoto vienību komandiera piemiņa tiek saglabāta un uzturēta mūsdienās - gandrīz 100 gadus pēc vēsturiskajiem, bet traģiskajiem notikumiem." (Kārlis Dambītis)
|
|
Barons K. Latvju dainas
Krišjāņa Barona sakārtotās Latvju dainas (1894–1915) – līdz šim pilnīgākais latviešu tautasdziesmu izdevums – bija vainagojums nacionālromantiskajam posmam latviešu kultūrvēsturē. Tās laika gaitā izvērtušās par latviešu kultūridentitātes simbolu, bet Barona tautasdziesmu kartotēka – dainu skapis – iekļuvusi UNESCO Pasaules atmiņas reģistrā. Šī izlase ar parindeņiem angļu, vācu un krievu valodā ļauj iepazīt daļu Latvju dainu tekstu, kā arī oriģinālizdevuma struktūru.
|
|
Blaua L. Jānis Stradiņš. Ceļš cauri laikiem
Šajā grāmatā - atceres un apceres, stāvot astoņdesmit gadu dzīves kalnā. Par aizgājušiem laikiem, kuros malti Stradiņu dzimtas likteņi, un savu mūžu laikmeta dzirnakmeņos. Grāmatā aprakstīti Jāņa Stradiņa vistuvākie cilvēki. Notikumi un to atbalsis, kas, nākdamas no tāliem laikiem, atbalsojas vēl šajos.
|
|
Leikuma I. Pēteris Birkerts: Es laižu savus darbus pasaulē
Ināras Leikumas monogrāfija stāsta par Pēteri Birkertu (1881–1956) psiholoģijas un socioloģijas pamatlicēju Latvijā. Viņa darbi ir interesanti un nozīmīgi arī mūsdienu zinātnes kontekstā. Piecpadsmit savas dzīves gadus P. Birkerts veltīja latviešu folkloras vākšanai un apkopošanai. Viņš ir pārredzējis visus folkloras žanrus un spējis no tur ietvertajām atziņām izveidot filozofiski psiholoģisku sistēmu.
|
|
Sēja L. Es pazīstu vairs tikai seviLudviga Sējas dienasgrāmatas un memuāru pirmpublicējums ir stāsts par Latviju un ticību brīvībai.
|
|
Imbovica I Dzīves svinētājs Jānis Mencis
Ar profesoru Jāni Arvīdu Menci ne tikai saistīts vesels laikmets Latvijas matemātikas pedagoģijā. Viņš ir cilvēks no aizgājušā 20. gadsimta, kurš piedzīvojis, izdzīvojis un pārdzīvojis šīs simtgades kolīzijas, kas risinājušās mūsu tēvzemē Latvijā.
|
|
Rislaki J. Vilki, velni un vīri
Alberts Kronenbers bija daudzpusīga un radoša personība, mūsdienās viņu galvenokārt pazīst kā bērnu grāmatu autoru. Kronenbergs mācījies Venjamina Blūma Rīgas zīmēšanas un gleznošanas skolā, Jaņa Rozentāla studijā un Pēterburgas Ķeizariskajā mākslas veicināšanas skolā.
|
|
Jānis Krēsliņš – latviešu tradicionālo kultūras vērtību izzinātājs
Atzīmējot mākslinieka, fotogrāfa, literāta, aktīva sabiedriskā darbinieka, aizrautīga folkloras un tautas tradīciju vācēja Jāņa Krēsliņa (1865–?) 150 gadu jubileju, izdevniecība “Neputns” sadarbībā ar Latvijas Nacionālo vēstures muzeju (LNVM) izdevusi grāmatu “Jānis Krēsliņš – latviešu tradicionālo kultūras vērtību izzinātājs”. Grāmata veltīta Jāņa Krēsliņa 19. gadsimta beigās savāktajiem etnogrāfiskajiem, vēsturiskajiem un mākslas materiāliem, kopskaitā 376 priekšmetiem (297 fotogrāfijām un 79 zīmējumiem, akvareļiem un eļļas gleznojumiem).
|
|
Zariņš R. Richarda Zarriņa atmiņas
Šī grāmata ir latviešu mākslinieka, ekslibra pamatlicēja latviešu grafikā, Latvijas Valsts ģērboņa attēla autora (kopā ar Vili Krūmiņu), kā arī Latvijas valsts vērtspapīru, naudaszīmju un monētu metu autora Richarda Zarriņa autobiogrāfija - saistošs, faktiem bagāts kultūrvēsturisks vēstījums. Aizraujoša lasāmviela vēstures cienītājiem un pētījumu lauks zinātkāriem lasītājiem, kā arī mākslas zinātniekiem.
|
|
Kārlis Mīlenbahs un viņa laikmets
Atbildīgā redaktore Sanda Rapa par publikāciju: “Kārlim Mīlenbaham veltītā grāmata “Kārlis Mīlenbahs un viņa laikmets”, kurā apkopotas izcilā latviešu valodnieka recenzijas un polemikas, kā arī raksti par valodnieka personību un recenzijas par viņa darbiem un kura pielikusi punktu jau iepriekš izdotajiem “Darbu izlases” diviem sējumiem, ir būtisks valodas un valodniecības vēstures avots. Caur Kārļa Mīlenbaha recenzijām, polemikām un pārdomām par valodu atklājas ne tikai viņa darbība zinātnisko un sabiedrisko norišu kontekstā, kad rakstu valoda vēl atradās stabilizācijas procesā, bet arī viņa personība un laikmeta īstenais gars – gan caur aplūkotajām valodas problēmām, gan arī caur izteiksmes veidu, tekstu vārdformām un leksiku.”
|
|
Konstantīns Karulis dzīvē un darbos
Lasītājiem piedāvātais monogrāfiskais rakstu krājums ir par daudzpusīgu personību: valodnieku, folkloristu, literātu, literatūrvēsturnieku, latviešu kultūras norišu (tai skaitā – grāmatniecības vēstures) pētnieku, žurnālistu, stenogrāfu un stenogrāfijas pētnieku, pedagogu un juristu, arī ar dziedinātāja spējām apveltīto Konstantīnu Karuli (1915 -1997). Viņa 100. jubilejai par godu LU Akadēmiskajā bibliotēkā 2015.g. notika konference ar Latvijas vēsturnieku, filologu, juristu, pedagoģijas vēstures speciālistu, sociologu piedalīšanos. Apzinoties K. Karuļa veikuma nozīmību visai Latvijai, ne tikai Latvijas vēsturniekiem, kultūrpētniekiem, valodniekiem, pedagogiem vai žurnālistiem, monogrāfiskā rakstu krājuma autori ir centušies aptvert iespējami plašu tēmu loku, kam saistība ar K. Karuļa ražīgo darbību. Pētnieciski raksti, saliedēti monogrāfiskā pētījumā, ir veltīti K. Karuļa daudzpusīgās darbības izvērtēšanai. Tas ir pētījums, kas akcentē sociālo atmiņu, būdams centrēts Latvijas valstij svarīgos pagātnes notikumos, bet savā virzībā vērsts nākotnē.
|
|
Ziedonis I., Berķis A. No Jāņiem līdz Murjāņiem
Epifānijas ar niedru jumtu - šādi vienā precīzā frāzē Ēriks Hānbergs nodēvējis Imanta Ziedoņa Murjāņu māju, dzejnieka tajā vadīto laiku un pasauli, kas pār un ap to mutuļojusi vairāk nekā četru gadu desmitus. Aivars Berķis un Imants Ziedonis ciešā sasaistē radījuši atmiņu stāstu par Dzejnieka un viņa mājas lielo piedzīvojumu - nu dullas idejas kādā Jāņu rītā līdz ēkai, kuru nepārstāja apbrīnot un kura bija gan rakstīšanas un ideju dzimšanas vieta, gan viesu oāze, kas šodien un nākamībā, pateicoties fondam Viegli, turpinās kā Ziedoņa radošais muzejs.
|
|
Volkova L. Blaumaņa zelts
Apjomīgs, rūpīgs pētījums, versija par vienu no iecienītākajiem latviešu rakstniekiem, visbeidzot — romānam līdzīga aizraujoša lasāmviela par Latvijas kultūru XIX un XX gadsimta mijā.
|
![]() |
Guļevska L. Romans Lācis. Sirds cilvēks
Pusaudža gados viņš gribēja kļūt par jūrnieku, puikas ideāls bija brālēns kuģa kapteinis – liela auguma, stiprs, redzējis visu pasauli un labi pelna. Dzīvē iegrozījās pavisam citādi – jūrskolā viņš netika un kompānijas pēc iestājās Medicīnas skolā. Pašlaik Rīgas Stradiņa universitātes profesors Romans Lācis ir līderis sirds ķirurģijā, un tas ir viņa sirdsdarbs.
|