Dzīvot jaunekļa ziņkārībā
15.06.2023.
“Viņš, kas visu savu mūžu pats uz savu roku meklējis un pūlējies tikt skaidrībā ar savas mākslas prasībām, viņš ar jaunekļa ziņkārību centās iztirzāt un izprast jaunākos vadošos principus. Nepalikt atpakaļ, nenovecot bij viņa devīze līdz mūža beigām.” (J. Rozentāls)Pirms 185 gadiem dzimis gleznotājs, pedagogs, latviešu ainavu glezniecības pamatlicējs, Jelgavas reālskolas zīmēšanas un rasēšanas skolotājs, fotogrāfs Jelgavā Jūlijs Feders. J. Feders ir ainavu glezniecības meistars, pirmais savā laikā smalki gleznojis Latvijas dabu, sasniedzot izcilību un gūstot atzinību starptautiskā mērogā.
Mākslinieks dzimis Vidzemē, skolojies Rīgā un Pēterburgā. Pēterburgas Mākslas akadēmiju gan nepabeidz. Rakstītie avoti liecina, ka pamet akadēmiju līdzekļu trūkuma dēļ 1862. gadā, kad arī ierodas mūsu pilsētā un sāk strādāt Jelgavas reālskolā par zīmēšanas skolotāju. Dažus gadus vēlāk, 1868. gadā iegādājas Jelgavā fotoateljē, kur pievēršas gaismas bilžu darināšanai. Par mākslinieka un fotogrāfa Jūlija Federa dzīvi Jelgavā saglabājušās vien atmiņu druskas, spriežot pēc tām, Federa fotoateljē atradies Pasta ielā 20 pie Pauli dārza, kas bija jelgavnieku iecienīta vieta. Mākslinieka fotoateljē bija ierīkots divstāvu ēkas pirmajā stāvā, kas deva iespēju izmantot dabīgo gaismu no sāniem, tolaik fotogrāfēšana notika tikai dienasgaismā un svarīgs bija gaismas krišanas leņķis. Laikabiedru atmiņas liecina, ka Jūlijs Feders pats labi darbojies ar kameru, fotografējis ne tikai cilvēkus, bet arī mākslas darbus.
Dzīvodams Jelgavā, Feders iesākumā glezno pamaz, nav bijis īpaši labās attiecībās ar vācisko Mītavas sabiedrību, grūtības sagādājis arī skolotāja darbs, bet, neskatoties uz to, Jūlija Federa Jelgavas reālskolas audzēkņi 1875. gadā rīkotajā Pēterburgas Mākslas akadēmijas zīmēšanas konkursā saņēmuši 4 medaļas un 11 uzslavas, iegūstot pirmo vietu stap visām pārstāvētajām skolām. Mākslinieks Jelgavā intensīvi gleznojis pēdējos gados, kad fotogrāfēšana deva līdzekļus brīvākai gleznošanai.
J. Federa devums ir liels, bet daudzu darbu atrašanās vietas nav zināmas, taču joprojām ik pa laikam uzrodas vai atrodas kāds klasiķa darbs.
Plašāk par Jūliju Federu:
Eglītis, A. (1956). Jūlijs Feders. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
Feders, J. (2013). Jūlijs Feders. Rīga: Neputns