Dzejnieka darbi ir viņa vārdi
Dzeja atkal svin svētkus. Un vienlīdz lasām gan klasiķus, gan jaunos, kuri nebaidās publicēt savus darbus. Jo, kā gan lai dzeja tiek tautās! Ieskatīsimies dažos pēdējos gados izdotajos dzejoļu krājumos, varbūt atrodam to, ko meklē sirds un alkst dvēsele!
![]() |
Rainis ezers.dzejas izlase
Mēs esam tekošs ūdens,- No zemes uz zemi mēs ejam, Mēs visur miglotu velgumu lejam Un visur atstājam zaļošas druvas; Kas citiem tālas, tās mums ir tuvas; Un atkal tālāk mēs ejam,- Mēs tekošs ūdens.
|
||
![]() |
Buiķis E. Skaisti šķiras tikai tilti
uz mēles aizdzīvojies ir tavs vārds. cik grūti ir tad nerunāt.
ir grūti tirgū sievām prasīt pienu un nepalūgt priekš tevis vienu.
vai iet, kur gājām, labi zinot, ka jāiet, tevi nepieminot.
nekur. Nekad. Nekam. Tu zobus sakod. ir grūti dzīvot, neko nepasakot.
|
||
![]() |
Gāle R. Saule pusdienā
Maija dienās es piedīgstu asnu, pilna līdz pēdējai šūnai. Augošā nemierā eju un eju, meklēju zemi, kur ievīstīt sevi, lai kļūtu par dārzu.
|
||
|
Jans Ikes 12
Neko nelūdzot, neprasot, Vien ieklausoties Šajā dzīvē var iegūt atbildes. Spert soli bezgalībā, Lai aizraujas elpa. Paklupt, bet nepakrist, Turpināt ceļu.
|
||
|
Kaltiņa V. Kodols
to karstāko liesmu paturu sevī tās liesmas nav bijis tās liesmas nebūs
bet kvēlo bet dedzina uzdur uz iesma neizdziedāta dziesma
|
||
|
Krūklis A. Kam ziedi, mežābele
Sidraboti gājputni tālumā. Sidrabota upē smilts. Sidrabotas lāses mums bārstīja Varavīksnes spožais tilts.
Sidrabotā ūdenī iebridām, Vasaru lai sirds vēl jūt. Varavīksnes pērles mēs meklējām – Vienu vien kaut sevim gūt!
…… (R.Paula mūzika)
|
||
|
Ķepale I. Saliniece un putnu pārdevējs
Es izjaucu vēju un gliemežu smaržu no pēdējā rudens lietus es izdzēsu apvāršņa kontūru un sakūlu viļņus līdz putu plīvuriem tu zini nav viegli kad jūra aizplūst starp pirkstiem atstājot plaukstās oļus kurus pati nav gribējusi…
|
||
![]() |
Lībiete M. Lirika uz dzīves malas
Vēl jau kāds joko un lapas vēl rudens patur sev kokos. Viņam ir vienam zeltainas rotas un ir vēl tiesības īpašas dotas dzīvi man pārvērst smieklīgā jokā. Vēl jau kāds joko, Un lapas vēl rudens Patur sev kokos.
|
||
|
Ogriņš A. Kā būtu ja tevis nebūtu epikūr
Viens cilvēks liek akmeni un uzraksta uz tā vārdu ar lielo burtu
akmens kļūst par stūrakmeni zinātnei kultūrai un reliģijai uz kura dvēseļu dzirksteles sakrauj milzīgu sārtu
katra īsu brīdi pirms izdzišanas cerībā pēc viņas kāda sasparosies un ignorēdama lielos lietus mežus aizdedzinās
|
||
|
Pelšs E. Digi Dīgi. Nepiepildīto ieceru kopotie raksti
Kad ilgi rakstot un palasoties vairs nevari turpināt – apstājies: gadus 20 vai cik savaldies
bet alerģijai uz šo te mazinoties vari atkal laiciņu padarboties līdz atkal sev un citiem apriebsies
|
||
|
Rutkēviča A. Vietām cilvēki
izgrebsim laivas un airēsim atpakaļ sevī krasti būs tukši un atvadas arī rokas būs tukšas un acis arī
izgrebsim laivas un airēsim atpakaļ sevī atvadu kliedziens pārplēš buru ar vienu asaru es vēl tevi turu
|
||
|
Saulietis A. Baltos ceļos
Nav vārdu tam, ko sirds visdziļāk jūt: Kā arī viņu sevī nemeklētu, Kas bijis dārgs, kļūst valoda par lētu – Un kas to zina., kāds prieks tur vaj cik grūt? Ne vārdi vien, ko sveša migla tin. Ir jādod projām pate sirds ar visu, Vaj prieku glabā tā vaj izsamisu – Lai paceļ to vaj arī kājām min… 1929
|
||
|
Sindra Just un domāt
viss ko Tev dāvinu pieder jau Tev vārdi aizvārdi pēcvārdi garvārdi skaņas top burtos – zilbes jau dzied Mūzika.. Mūžība
Dzīve mazliet..
|
||
|
Tīmane L. Tik daudz ko teikt
Vārdi pret sienām sitas, Pa logiem no balkoniem lec. Katram vārdam ir dzirdīgas ausis, Acis un atbalstam plecs.
Vārdi kā kamoli tinas, Kā pavediens stellēs aužas. Vārdi kā suņi nāk kost, Kā kaķi murrā un glaužas…
|
||
|
Tomašs J. Smagatlētika
teikšu pavisam godīgi tā ir Dieva laime lasīt darba līguma evanģēliju kur smalkajā drukā ir visa svētība
|
||
|
Vādons J. Klusuma forma
es mācos palikt. kabatās dažas maskas un vēsas, saldas lāses no Ventas krastu miglas.
nemēģinu atdarināt kustību, kas dancina akmeņu šķembas pa ūdens virsmu.
tomēr turos pie rokas, atkārtojos. aizsniedzies redzu vien atspulgu straumē.
|
||
![]() |
Veinberga D. Par to es domāšu rīt
kad saplaucēt prieku ap sevi kā magones gribas es iesēju dobē tad saujiņu mīlestības
lai vārdi nav tikai vēstules rakstītas sniegā un saldas puspatiesības jo tā taču vieglāk…
lai domas allaž ir svētki sirds pieskaršanās lai esi no manis vien sauciena attālumā lai katra sekunde gaišuma – tavā un manā un katra diena kā brīnuma satikšana
lai tev un lai man…kas notiks to Dievs vien zina lai tev un lai man…pirms pārslas mūs apputina
|
||
|
Viguls A. Grāmata
Kad redzu pēdas, ko uz zemes atstājuši cilvēki, dzīvnieki, putni, es nedomāju par to, kurp un no kurienes tās ved, es domāju par lietu, kas tās noskalos
|
||
![]() |
Vītiņa L.V meitene
tik reti paskatos uz tavām rokām
un tomēr tās man iepatikās pašas pirmās
|
||