Dēkaiņa gars
|
Pērse L. Ar stopiem apkārt pasaulei
Divu latviešu solis pasaulē - sešdesmit četru valstu dziļumā, piecu kontinentu platumā, septiņpadsmit mēnešu garumā. Galvenais pārvietošanāsš veids ir autostopi un mugursomā guļ uzticamā telts.
|
|
Balode I. Rīga – Pekina, jeb ceļošana un izdzīvošana ne-sezonā
No Rīgas līdz Pekinai – jā, tieši tik tālu ceļu vairāk nekā 7 mēnešu garumā mēroja aktrise Ilona Balode un mūziķis Rolands Ūdris. Ceļojums viņiem sanāca diezgan netradicionāls – Balode un Ūdrītis tajā devās bez finansiāliem iekrājumiem, paļaujoties uz veiksmi, ļaužu labvēlību un savu izturību. Šajā laikā viņi dzīvoja gan kā noplukuši klaidoņi, gan kā īsti karaļi – izbaudīja ielu un klubu muzikantu dzīvi, gulēja viesnīcās, parkos, pludmalēs un vilcienu stacijās. Satika milzum daudz dažādu cilvēku, pieredzēja Kaukāza pretrunas, musulmaņu pasaules brīnumus, hindu dīvainības, Pakistānas viesmīlību, kā arī Ķīnas sociālisma varas priekšrocības un mīnusus.
|
|
Kerkelings H. Kādu laiku būšu prom
Populārais komiķis Hape Kerkelings, sastopoties ar nopietniem veselības traucējumiem, saprot, ka garīgā un fiziskā līdzsvara atgūšanas vārdā uz laiku jāpamet ierastā vide un dzīvesveids. Tā nu komiķis nolemj doties svētceļojumā pa Camino del Santiago de Compostela jeb svētā Jēkaba ceļu, pie reizes cerot tikt skaidrībā ar sevi pašu, kā arī noskaidrot savas attiecības ar Dievu. Kerkelinga vērojumi un spriedumi par svētceļojumā redzēto un piedzīvoto ir humorpilni un pašironiski. Sevis un Dieva meklējumos autors negrimst metafiziskās dzīlēs, toties spēj runāt par garīgām atklāsmēm vienkārši un cilvēciski, un ir atbruņojoši patiess. Aizraujoši un trāpīgi ir arī autora apraksti par sastaptajiem svētceļniekiem un viņu cilvēciskajām vājībām, tāpat autors spēj pasmieties par sevi un komiskajām situācijām, kurās viņš nokļūst. “Kādu laiku būšu prom” ir iedvesmojoša ceļojuma dienasgrāmata ar veselīgu humora devu.
|
|
Krogzemis Dž. Ar velosipēdiem pa Ēģipti
Autors savā grāmatā stāsta par iespadiem, kas gūti, ar velosipēdiem apceļojot Nīlas ieleju. Dažādi piedzīvojumi un likstas caļā gadās ikvienam tūristam,taču braucot pa Ēģipti ar divriteņiem, tie ir vienkārši neizbēgami...
|
|
Pasaules jumts
Kājām pārvarēta augstuma atzīme, kas augstāka par Elbrusa virsotni. Pabūts arī otrā zemākajā vietā uz zemes, arī svētajā pilsētā Lhasā un citās slavenās vietās. Safotografēts un safilmēts, kā ļaudis dzīvo Rietumķīnā, Tibetā un Nepālā, Kazahijā un Krievijā. Visur informēts par Latviju un latviešiem.
|
|
Šulcs B. Velokāpiens Muztagatā
Bruno Šulcs ir inženieris-mehāniķis, kura aizraušanās ir speciālu divriteņu konstruēšana. Ar tiem viņš kāpj augstos un ledājiem klātos kalnos, lai veiktu nobraucienus. 1986.gadā, kad Bruno mēģināja nobraukt no Eiropas augstākā kalna Elbrusa virsotnes, viņu no bojāejas paglāba tikai brīnums un drauga pašaizliedzīgā rīcība. Pēc negadījuma Bruno no sava bīstamā vaļasprieka neatkāpās, vēl vairāk, - viņš izvirzīja augstāku mērķi, proti, pārspēt Ginesa rekordu, veicot nobraucienu no 7546m augstās Muztagatas virsotnes Ķīnā.
|
|
Pauls I. Everesta otrā seja
Brīdī, kad ieraugu Kalnu visā tā varenumā, pēkšņi mani pārņem neaprakstāms prieks. Laikam jau, tikai kāpjot kalnos, es atrodu sevi, un tā ir neizsakāma bauda – sajust, ka ķermenis tev uzgavilē. Vērtēju Mesnera uzkāpšanu Nangaparbatā vienatnē unb vaicāju: vai es to spētu? Liekas, ka atbilde saplūst ar jautājumu. Jūtu milzīgu iekšējo spēku savos vientulības meklējumos. Necenšos apsteigt notikumus arī šoreiz – taču šajā rītā saprotu, cik cieši esmu sasaistīts ar kalniem. Jā! Es to spētu! (I.Pauls)
|
|
Gailis M. “Milda” apkārt pasaulei
"Milda" apkārt pasaulei" ir stāsts par Latvijas jahtas ceļojumu pasaules ūdeņos, veicot maršrutu Rīga – Dienvidamerika – Klusais okeāns – Austrālija – Āfrika – Eiropa. Grāmatā stāstīts gan par vētrām, vēršu cīņām Lakorunjā, zemestrīci, kuru autors gan esot nogulējis, gan piedzīvojumiem pie aborigēniem un krokodiliem, atgriešanos Latvijā un citiem notikumiem. Darbs veidots, balstoties uz Māra Gaiļa rakstītajām ceļojuma piezīmēm un papildināts ar daudzām krāsainām ilustrācijām un kartēm, kā arī autora komentāriem, dienasgrāmatas un vēstuļu fragmentiem. "Biju aizgājis no politikas, kur nostrādāju intensīvus un ļoti interesantus sešus gadus. Vajadzēja stādīt plānus nākamajiem dzīves posmiem, kā līdz šim esmu centies darīt. Un tad uzstādīju sev mērķi – uzsākt ceļojumu apkārt pasaulei ne vēlāk un ne agrāk kā savā 50 gadu jubilejas dienā," grāmatas ievadā raksta autors.
|
|
Barkovskis G. Okeāna saviļņotie
Bijušais žurnālists Gints Barkovskis un pasaules apceļotājs Kārlis Bardelis dodas galvu reibinošā ekspedīcijā pāri Atlantijas okeānam, lai airu laivā bez motora, bez burām, bez pavadošā kutera 142 dienās un naktīs, laužoties cauri sānu viļņiem, virpuļstraumēm un pretvējam, ar lauztām ribām, bet laimīgi noairētu 8297 kilometrus no Namībijas līdz Brazīlijai un kļūtu par pasaulē pirmo airēšanas komandu, kas šķērsojusi Dienvidatlantiju. Vienreizējs piedzīvojums, unikāla pieredze un patiess stāsts, kā gandrīz neiespējamais kļūst iespējams.
|
|
Kadišs A. Sibīrijas piezīmes. Vitimas upes noslēpumi
Autors piedāvā ieskatīties pašās Austrumsibīrijas dzīlēs, veicot vienatnē neiedomājamu maršrutu gandrīz astoņsimt kilometru garumā ar laivu pa vienu no Sibīrijas mežonīgākajām un noslēpumainākajām upēm - Vitimu."
|
|
Timofejeva S. Pirmais Latvijas burātāju brauciens apkārt pasaulei
Šodien brauciens apkārt pasaulei, ja vien ir pietiekami daudz finanšu līdzekļu, vairs nepārsteidz nevienu. Taču joprojām ir ļaudis, kuriem izdodas apceļot pasauli bez lielas naudas, vienīgi paļaujoties uz savu gribu, mērķtiecību, draugu atbalstu un ceļā sastapto cilvēku izpalīdzību. Tieši par to ir šī grāmata.Seši drosminieki ar Latvijā būvēto, 30 gadus veco katamarānu «Kaupo» kapteiņa Valda Grenenberga-Grīnberga vadībā trīsarpus gadu laikā apbrauca zemeslodi, pieredzot gan ļoti bīstamas situācijas, gan skaistus un neaizmirstamus mirkļus. Piedzīvoto un pārdzīvoto dienasgrāmatā ir fiksējusi grāmatas autore, ķīmijas zinātņu doktore Svetlana Timofejeva. Braucienā viņa devās kopā ar vīru – otro jahtas kapteini Aleksandu Popovu – un reizē bija gan koks un radiste, gan sabiedrisko attiecību speciāliste.Sešu drosminieku ceļojums ar katamarānu «Kaupo» sākās Bolderājā 1999. gada 31. oktobrī un pēc trīsarpus gadiem noslēdzās Ventspils vecajā zivju ostā.
|
|
Landijs D. Dievu pamestā jūra
Dereka Landija vēstījums atgādina A. de Sent-Ekziperī tuksneša aprakstus. Viņš stāsta par 14 vīriešiem un 2 sievietēm, kuri startēja 1996./97. gada Vendée Globe sacīkstēs. Seši no viņiem nonāca līdz finišam, seši tika diskvalificēti vai izstājās paši, trīs tika izglābti pēc jahtas avārijas, bet viens pazuda bez vēsts.
|
|
Vagrants H. Ielu muzikanta rokasgrāmata
Reizēm, iestrēgstot ikdienas rutīnā, mēdz piemeklēt sajūta, ka varētu vienkārši piecirst kāju, pateikt: "Eh!" un aizlidot. Harijam tas ir izdevies, un ne vienu reizi vien — sekot ceļam, brīvībai, domubiedru un dvēseles brāļu un māsu kopībai šeit un plašajā Eiropā. Ielu muzikanta ceļojumos piedzīvotais ne vienmēr ir garda medusmaize, gadās arī pa kādai rūgtai garozai. Bet kur gan bez tām? Uzdrošinos teikt, ka pēc pāris šo piezīmju izlasīšanas arī jūs steigsieties atrast kādu kartona plāksni, uzskrīpāt uz tās PL un doties ceļā. Kaut vai tikai domās. Un tieši tur jau arī viss sākas! — (Toms Treibergs)
|
|
Sils H. Āfrikas josta
Maršrutu no Eiropas uz Keiptaunu savai ceļotāja brieduma pārbaudei izvēlas daudzi tūristi. Harijs Sils stāsta un plašā fotoattēlu kolekcijā parāda «Āfrikas jostas» dalībnieku izvēlēto ceļu. Tā kā ceļotāji bijuši vairākās Centrālāfrikas valstīs, par kurām ir ļoti maz informācijas, šis apraksts ievērojami paplašina izpratni par grūtībām un risku, ar kādu jāsaskaras, apceļojot Āfriku automašīnā.
|
|
Klaucēns N. Ar Latvijas karogu Ziemeļpolā
2004.gada septembrī Amerikā dzīvojošais latvietis Norberts Klaucēns, savas dēkaiņa dabas vadīts, devās ekspedīcijā uz Ziemeļpolu. Pēc šī ceļojuma tapa grāmata "Ar Latvijas karogu Ziemeļpolā". "Man allaž gribas paveikt ko īpašu, neparastu, kas lielākajai cilvēku daļai šķiet grūti sasniedzams. Ja mana dzīve sastāvētu tikai no ikdienas rutīnas, darba un gadskārtējā atvaļinājuma, tad diez vai pēc Ziemeļpola es būtu tik ļoti kārojis. Ekspedīcija uz Ziemeļpolu ir likumsakarīgs turpinājums manai dēku pilnajai dzīvei." (Autors)
|
|
Riņķe L. Tūkstošiem kilometru ceļa malā
Šajā grāmatā lasiet par divu jaunu cilvēku uzdrīkstēšanos atstāt mājas, draugus un visu ierasto, lai dotos ceļā, kas aizvedīs viņus līdz pat Nordkapam — tālākajam sauszemes “ punktam Ziemeļos — un līkločiem izvedīs cauri Eiropai.
|
|
Rozentāls G. Āzija ar suita acīm
“Tā vienmēr ir bijis, ka daļa no mums piedzimst ar kādu īpašu ceļošanas gēnu. Dzinuli, kas dara zinātkārus, piedzīvojumus alkstošus, pasauli tur, tālumā, redzēt gribošus. Šī vēlme laiku pa laikam palūkoties aiz apvāršņa nav bijusi sveša arī man. Nesen apritēja desmit gadikopš mana ceļojuma, kura laikā es cauri Krievijai, Turcijai, Irānai, Pakistānai un Nepālai aizbraucu līdz Kalkutai, iemīlēju Āziju, tās kolorītu, arhitektūru, vēsturi un cilvēkus. Toreiz es daudz lasīju par šo pasaules daļu un man palika neīstenots sapnis: spert kāju Birmas budistu svētākajā vietā -Švedagonpaijā. Šī grāmata stāsta par pieredzēto Taizemē, Birmā, Kambodžā un Laosā” (G.Rozentāls)
|
|
Strubergs P. Ceļojumu mozaīka “Kad esi atgriezies no kārtējā ceļojuma mājās un spilgtie, emocijām bagātie iespaidi sāk pamazām nogulties atmiņu lādē, tikai tad pa īstam var apjēgt, kur esi bijis, ko redzējis”(P.Strubergs)
|
|
Pasaules salas latviešu klaidoņu acīm
Šīs grāmatas autori sniedz savu priekšstatu, redzējumu un izjūtas par kādu no pasaules salām. No viņu snieguma mūsu iztēlē paveras gan salu ainavas, gan arī priekškars uz pašu salinieku dzīves ikdienu. Tikai no šiem dažiem stāstiem vien jau ir noprotams, cik liela ir salu daudzveidība un cik tās ir atšķirīgas viena no otras. Gluži kā cilvēki, katra no tām ir unikāla. Tāpat arī katrs cilvēks redz un izjūt salu savādāk.
|
![]() |
Dukšte G., Īvāns D. Līdzi vējiem
Kas ir lidojums gaisa balonā? Tas ir sports. Tā ir izklaide. Tā ir arī filozofija, jo balona ļaušanās vējam ļauj labāk just dabas it kā nemanāmo, maigo, bet nepārvaramo spēku. Grāmatas autori satikās gaisa balonā, kuru pilotēja Gunārs. Pēc ilgāka laika viņiem gribējās kaut ko no piedzīvotā, uzzinātā, saprastā atstāt paliekošākā veidā, un viņi sāka rakstīt...“Līdzi vējiem” ir pirmā grāmata latviešu valodā par gaisa kuģniecību, tādēļ bija grūti izvēlēties, cik grāmatā jābūt no vēstures, cik no lidojuma tehnoloģijas, cik no gaisīgām sajūtām. Rezultātā autori ir savākuši no visa un visiem pa drusciņai, pa stāstiņam, pa epizodei, pa vērtējumam, pa cilvēka sajūsmas saucienam, bet viņiem pašiem lidojumi gaisa balonā paliek kā simbols, līdzība cilvēka dzīvei, viņa atkarībai no likteņa kā balonam no vēja. |