Drukāt

Dejas ir labas, tik ne “šīberi”

01.09.2023. 1. septembris Jelgavā pirms 100 gadiem pienāca ar gluži citu rosību nekā patlaban, jo galvenā ziņa visos laikrakstos bija par tautas nobalsošanu, tomēr sprieda arī par skolu jautājumiem, vismaz Jelgavā. Piedāvājam dažas skices no tiem laikiem mūsu pilsētā, novadā un valstī. Ziņas smēlāmies Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas kolekcijā Periodika.lv

Jelgavas Latviešu Biedrības Teātris atklāj sezonu 1. septembrī ar Aspazijas simbolistisko drāmu 5 cēlienos “Sidraba šķidrauts“. Uzvedumā piedalās viss mākslinieciskais kolektīvs.

 

Jelgavas pazīstamais grāmatu izdevējs Ludis Neimanis pēc ilgāka pārtraukuma atkal ķēries pie grāmatu izdošanas. Pie viņa iznāk ievērojams darbs -  P. Birkerta “Pedagoģisko psiholoģiju“.

 

1. un 2. septembrī Jelgavā un visā valstī aizliegta tirgošanās ar reibinošiem dzērieniem, neizslēdzot biedrību bufetes, klubus, restorānus un dzelzceļu bufetes. Ja nu kāds sadomā šo rīkojumu pārkāpt, tas riskē tikt sodīts ar 500 latiem vai 8 mēnešiem aresta. Tiesa, aizliegums nebija saistīts ar skolas gaitu uzsākšanu, bet gan ar  referendumu par baznīcas un lūgšanas namu neatsavināšanu.

 

Jelgavas pilsētas 4. vidusskolā notiek Jelgavas apriņka skolotāju apspriede. Uz to ieradušies 180 skolotāji, kas apspriež jau tolaik mūžvecas tēmas Latvijas izglītības lauciņā. Jelgavas apriņķa skolu inspektors Obšteins atskaitās par pagājušo mācību gadu – mācības visās skolās iesāktas noteiktā laikā, remonti visās skolās izvesti pietiekoši, kopā ar pilsētām darbojušās 175 skolas. Neskaidrs jautājums ar skolu apkalpotājiem, kuri pakļauti diviem kungiem – skolas padomei un pagasta padomei, pirmā norāda darbus, otrā maksā algu, bet diviem kungiem kalpot grūti, tāpēc daudz kur apkalpošanas darbus dara paši skolotāji ar skolēniem. Arī skolotāju algu jautājums neskaidrs, jo likvidētas apriņķu padomes un nav saprotams, kas izmaksās algas. Vienmēr dienas kārtībā esoša – skolēnu uzvedība! “Ka pirmais ar garāku runu uzstājas skolotājs Straumanis no Vilces. Viņš atzīst ka audzināšana vispārīgi nostādīta ļoti slikti. Skolotājs ir bezspēcīgs cīnīties ar tiem netikumiem, kādi bieži sastopami pie skolu jaunatnes. .. Ārpus skolas skolēns dara, ko vinš pats atzīst par labāku: apmeklē visādus izrīkojumus, dejo “šīberus” un “fokstrotus”, dzer, pīpo un ļaunākais ir tas, ka vecāki visu to atļauj.” Diskusija iet plašumā, katrs metas aizstāvēt savu viedokli. Sapulces dalībnieku vairākums uzskata, ka skolu izrīkojumi nedrīkst būt bieži, jo to sagatavošana traucē skolas darbus. Arī dejas atzīst par vēlamām, bet tikai ne “šīberus”. Tūlīt seko arī nākamā sāpe - mācību grāmatas, to esot daudz, kā zināt, kuras izvēlēties. Grāmatu jautājums noved pie politikas. Vairāki skolotāji izsakās, ka politikai skolā nav vietas un ka skolotājs skolā ar politiku nedrīkst nodarboties, tam pretojas skolotājs Šūmans no Sīpeles, apgalvojot, ka slikts skolotājs esot, kas negribot politikai piegriezt vērību. Bērni jāaudzina par pilsoņiem un ne vispār māksliniekiem.

 

Vēlāk skolotāji sapulcējas mineraloģijas kabinetā, kur skolotājs Greste notur lekciju par mineraloģiju un iepazīstina ar minerālu kolekcijam, bet vēlāk skolotājs Ģirupnieks dod paskaidrojumus par elektrību un tās izmantošanu.