Cienījamas līgaviņas manas mīļas grāmatas!*
28.04.2023.
No 1763. līdz 1765. gadam Jelgavā grāmatas izdod Johans Frīdrihs Hartknohs (1740–1789). Hartknohs grāmatniecības vēsturē zināms kā Johana Frīdriha Herdera, Imanuela Kanta un citu apgaismotāju grāmatu izdevējs. Pēc pāris gadu darbības Jelgavā Hartknohs pārceļas uz Rīgu, taču arī turpmāk paliek cieši saistīts ar Jelgavas vācbaltiešu kultūras dzīvi. Hartknoha iedibinātās grāmatizdošanas tradīcijas ietekmē grāmatniecības attīstību visā Baltijā 18. un arī vēl 19. gadsimtā. Tomēr latviešu grāmatniecībā Hartknoha devums ir neliels, jo viņa izdotās grāmatas ir domātas vāciskai inteliģencei. Latviski Hartknohs izdod tikai dažas atsevišķas baznīcas grāmatas.
Pēc Hartknoha Jelgavā un Aizputē grāmatas mēģina izdot Jākobs Fridrihs Hincs, kurš pārzina arī brīvmūrnieku ložas bibliotēku Jelgavā, tās krājumā bijis ap 16 000 grāmatu. Hincs izdod pirmo enciklopēdiska satura grāmatu latviešu valodā – G. F. Stendera “Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas”. https://ej.uz/ceeu Tajā izklāstīti arī Kopernika mācības pamati. Drīz pēc tam Hincs izdod arī pirmo laicīgo dzejoļu krājumu G. F. Stendera “Jaunas ziņģes pēc jaunām meldijām par gudru izlustēšanu”. *https://ej.uz/5p4i
Tomēr Hinca darbība nav pārāk ienesīga, jo viņam nav tiesību iespiest reliģiska rakstura literatūru, kas tajā laikā ir galvenais peļņas avots, tāpēc Hincs uzņēmumu likvidē un kļūst par mājskolotāju.
Pēc J. F. Hinca Stendera darbus iespiež J. F. Stefenhāgens, kurš par grāmatizdevēju kļūst, turpinot savdabīgo mītavnieku tradīciju, apprecot kāda amata brāļa atraitni, bet par Stefenhāgenu maija rubrikā “Latviešu grāmatas piecsimtgadi tuvinot”.
GRĀMATIZDEVĒJI JELGAVĀ. JĀŅA VILKA KOLEKCIJA
Par J. F. Hartknohu un J. F. Hincu:
L. Labrences “Jelgavas grāmata” https://ej.uz/tt1k
Datubāze “Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 18. gadsimtam” https://ej.uz/9tdt, https://ej.uz/crsj