Novadnieku kalendārs 2014
Ievērojami cilvēki Jelgavā. Kalendārs 2014
Kalendārā iekļauti populārākie Jelgavas un apkārtnes novadu cilvēki, kam 2014.gadā aprit apaļas 5 un 10 gadu jubilejas (50 gadi, 55, 60, 65 utt.)
Janvāris | Februāris | Marts | Aprīlis | Maijs | Jūnijs | Jūlijs | Augusts | Septembris | Oktobris | Novembris | Decembris
Bornmans (Bornmann) Kristians(1639 Vācijā - 1714 Jelgavā). Dzejnieks, Jelgavas latīņu skolas rektors, hercoga bibliotēkas pārzinis. Dzimis Saksijā, Vitenbergas apkārtnē, Brēnas mācītāja Kristmana Bornmana ģimenē. Studējis Vitenbergas un Leipcigas universitātē. Ap 1679 apmeties uz dzīvi Jelgavā. Vēsturiskās poēmas "Jelgava" (Mitau) autors.
Leitners Aleksandrs(1864. Kuldīgā (?) - 1923.23.12. Itālijā). Uzņēmējs, inženieris, konstruktors, viens no velo un autobūves aizsācējiem Latvijas teritorijā. Mācījies Jelgavas reālskolā. 1886 izveidojis velosipēdu ražošanas uzņēmumu, kas 19.gs.b.-20.gs.sāk. bija lielākais Krievijas impērijā, te izgatavots pirmais motocikls (1899), automobiļi.
Šlipenbahs Ulrihs (Ulrich von Schlippenbach) (1774 - 1826). Dzejnieks, literāts. Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības (Jelgavā) līdzdibinātājs. Pirmā lokālā sacerējuma par mākslas jautājumiem autors (1819)
Valdemārs (Voldemārs) Indriķis Janis(1819 - 1880). Vēsturnieks, arhivārs Jelgavā, publicējis daudz vēsturisku rakstu par Kurzemes hercogisti, sast. Kurzemes adresu grāmatu "Alphabetisches Postadress- und Tourbuch fur Kurland.- Mitau, 1873." Krišjāņa Valdemāra brālis.
Apinis Arturs (1904.27.01. Jelgavā - 1975.21.05. Rīgā). Mākslinieks, grafiķis. Jelgavā ieguvis vispārējo izglītību. Beidzis Latvijas Mākslas akadēmiju (1932). Strādājis Valsts vērtspapīru spiestuvē (1928 -1943). No 1944 pedagogs Latvijas Mākslas akadēmijā, litogrāfijas un oforta darbnīcas vadītājs, Grafikas katedras vadītājs (1945 -1952, 1962 -1975), docents (sākot no 1947), profesors (1963). Latvijas Valsts izdevniecības mākslinieciskais redaktors (1953-1956). Izstādēs piedalās sākot no 1928, Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1945. Studiju laikā pārcēlies uz dzīvi Rīgā. 20.gs.30.gados, 40.gadu beigās savos darbos pievērsies dzimtās pilsētas un Zemgales tēmai.
Balodis Jānis Jēkabs(1874.25.01. Kroņvircavas pagastā (Jelgavas apr.) - 1948.19.04.?) . Militārs darbinieks, pulkvedis-leitnants. Beidzis Jelgavas Aleksandra skolu, Pleskavas mērnieku skolu (1895). 1896 iest. Kara topogrāfu skolā Pēterburgā (beidzis 1898). No 1921.29.VI Latvijas armijā,galvenā štāba Ģeodēzijas-topogrāfijas daļas priekšnieka vietas izpildītājs. 1931 XII atvaļināts. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, Igaunijas un Krievijas ordeņiem.
Frīdenbergs – Mieriņš Jānis (īst. v. Jānis Frīdenbergs)(1869.07.01. Mežotnes pag. Mazrūtiņos - 1894.04.06. Kuldīgā). Dzejnieks, literāts. Mācījies Sesavas pagastskolā, Jelgavas reālskolā.
Kalnenieks Edvīns (1939.16.01. Liepājā) . Mākslinieks, gleznotājs, pedagogs. Beidzis Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās noformēšanas nodaļu (1953-1958), Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu (1958-1964), diplomdarbs "Dārzā" (vadītājs Eduards Kalniņš). Zīmēšanas skolotājs Rīgas 28.astoņgadīgajā skolā (1962-1963), mākslinieks kombinātā "Māksla" (1969-1971). Latvijas Mākslas akadēmijas zīmēšanas pedagogs (kopš 1974), docents (1992), profesors (1995), Zīmēšanas katedras vadītājs (2000), Sagatavošanas kursu pasniedzējs; Latvijas Kristīgās akadēmijas pasniedzējs (2003-2005). Kopš 1969 Jelgavas Ādolfa Alunāna teātra dekorators. Izstādēs piedalās no 1966. Personālizstādes Aizupē (1987), Jelgavā (1989, 2009, 2010), Rīgā (1991), Pitsburgā, ASV (2008). Kopš 1965 dzīvo Jelgavā. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 1970. Saņēmis Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūras "Kultūra" apbalvojumu "Labākais kultūras darbinieks 2004", Nemateriālā Kultūras mantojuma valsts aģentūras Atzinības rakstu (2009), Jelgavas pilsētas domes Pateicības rakstu (2008, 2009).
Kalnroze Valdis (līdz 1961Voldemārs Rozenbergs) (1894.17.01. Kuldīgā - 1993.16.04. Rīgā) . Mākslinieks, gleznotājs. Piedalījies Latvijas Brīvības cīņās, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Pirmās profesionālās iemaņas ieguvis mākslinieka Anša Stundas studijā, mācījies Latvijas Mākslas akadēmijas V.Purvīša vadītajā dabasskatu glezniecības meistardarbnīcā (1927 -1932). Izstādēs piedalījies kopš 1928. Mākslinieku apvienības "Zaļā vārna" biedrs (1929-1940), Latvijas Mākslinieku savienības biedrs (kopš 1944; 1952 no tās izslēgts, no jauna uzņemts 1957). Apbalvots ar Latvijas PSR Valsts prēmiju (1980).
No 1921Jelgavā, strādājis par elektrotehniķi Jelgavas dzelzceļa pārvaldē. Darbojies Jelgavas teātrī, iestudējis vairākas izrādes Jelgavas dzelzceļa pārvaldes dramatiskajā kopā. Jelgavā sākusies aizraušanās ar mākslu. Vairākkārt gleznojis Jelgavu, arī diplomdarba tēma radusies no iespaidiem Jelgavas cukurfabrikā. No 1938Rīgā.
Kupfers Ādolfs Teodors (1799.17.01. Jelgavā - 1865.14.06. Pēterburgā). Zinātnieks, ģeofiziķis, metrologs, meteorologs. Māc. Jelgavas pilsētas ģimnāzijā 1813 - 1815. Organizējis pirmo ekspedīciju uz Elbrusa virsotni. Izgatavojis mēru un svaru vienību etalonus Krievijā. T.Kupfera vārdā nosaukts minerāls kupferīts.
Ozols Oļģerts (1914.0.01. Rīgā - 1976.25.07. Rīgā). Profesors, tehnisko zinātņu kandidāts. No 1944 Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā Jelgavā, LLA rektors (1966 - 1976).
Peka Andrejs (arī Pekka) (1884.15.01 Kalnciema pagasta Mazskudrīšos - 1941. (?)). Militārs darbinieks, I Pasaules kara izlūks, ārsts, cariskās Krievijas armijas virspavēlnieka štāba sevišķi svarīgu uzdevumu virsnieks – kapteinis, sabiedrisks darbinieks. Beidzis Kalnciema pamatskolu, Jelgavas sešgadīgo pilsētas skolu, Viļņas Kara skolu (1903-1906), nokārtojis abitūrijas eksāmenus Jelgavas ģimnāzijā (1909), mācījies Maskavas Ķeizariskajā universitātē, ieguvis ārsta un dabas zinātņu izglītību (1908-1913). Līdz 1915.VI dienējis dažādos strēlnieku pulkos Krievijas Impērijā, vadījis Krievijas valsts slepeno kara aģentūru Vācijā, Austrijā un Turcijā, slepenās aģentūras Rīgā, Pleskavā. Dēvēts par modernās spiegošanas skolas pamatlicēju. 1919 atgriezies Latvijā, arestēts par politisko neuzticamību. Pēc atbrīvošanas tai pašā gadā iesaukts Latvijas armijā par ārstu. Papildinājis medicīnas studijas Latvijas Universitātē, iegūdams pilntiesīga ārsta diplomu (1921-1923). Rosīgi darbojies sabiedriskajā dzīvē, strādājis par Rīgas mājkalpotāju slimokases kontrolārstu (1924-1939), bijis Rīgas Namīpašnieku biedrību savienības sekretārs. Beidzis Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un juridiskās fakultātes tiesību zinātņu nodaļu ar Tiesību zinātņu kandidāta grādu (1933). Apcietināts 1940. 22.08., notiesāts ar 8 gadu cietumsodu (1941.06.03.), ieslodzījumā miris.
Veģe Dita(1964.18.01. Liepājā). Tekstilmāksliniece. Mācījusies Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas Apģērbu modelēšanas nodaļā (1979-1983), Igaunijas Mākslas institūta Tekstila fakultātē (modes dizaina specialitātē) Tallinā (1984-1989), diplomdarbs «Trikotāžas apģērbu kolekcija" (vadītāja Līvija Leškina). Trikotāžas apģērbu modelētāja ražošanas apvienībā «Daiļrade" (1989-1992), modes dizainere SlA „Ieva" (1992-1995), modelētāja "Burda Moden Riga" (1994-1995), stiliste reklāmas firmā "Absolute" (1996-1998), iknedēļas modes apskatu autore laikrakstā ,,Vakara Ziņas" (1995-1998), stiliste žurnālā ,,Rīgas Modes Baltikum"(1999-2000), modes un mājas stila žurnāliste laikrakstā «Spogulis" (1998-1999), aksesuāru stiliste žurnālā ,,Lilit" (1999-2002), modes žurnāliste «Neatkarīgās Rīta Avīzes" pielikumā «Mēs" (1999-2007), māksliniece, mākslas pulciņa un zīda apgleznošanas kursu vadītāja Zaļenieku kultūras namā (2004-2007), Jelgavas Mākslas skolas Šūšanas un modelēšanas nodaļas vadītāja (1994-2004). Kopš 2004 pedagoģe Dobeles Mākslas skolā. 1988 – 1997 piedalījusies apģērbu kolekciju modes skatēs Tallinā, Tartu, Malmē, Pērnavā, Rīgā, Liepājā, Jelgavā. Izstādēs piedalās no 1996. Personālizstāde galerijā «Klints" Liepājā (2005, kopā ar Initu Vilks). Kopš 2009 Jelgavas mākslinieku biedrības biedre.
Vilks Ģirts (līdz 1941. g. Ludis Andersons, dz. Ģirts Bērtulis Ludvigs Andersons, lit. pseidonīms Ludvigs Aka)
(1909.01.01. Durbē - 1983.11.04. Rīgā, apbed. Raiņa kapos). Mākslinieks, scenogrāfs, grafiķis, grāmatu ilustrators. Mācījies Jelgavas 2.valsts ģimnāzijā (1928 – 1929). Dailes teātra galvenais mākslinieks (no 1947), Latvijas PSR Tautas mākslinieks (1966).
Zvejnieks Andrejs (1939.06.01. Jēkabpils apr. Sunākstes pag. Mazjāņos). Mākslinieks, gleznotājs, interjerists. 1958 beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas dekoratoru nodaļu, 1969 Latvijas Mākslas akadēmiju. 1968-1983 strādājis kombinātā "Māksla”. Jelgavas rajona galvenais mākslinieks (1983 – 1986), Jelgavas Mākslas skolas direktors (1986 – 2003). Jelgavā dzīvo kopš 1970. Kopā ar Dzintru Zvejnieci veidojis interjera projektus Rīgā (1971, restorānā „Šcecina”), Petropavlovskas Drāmas teātrī Kazahstānā (1972), Dobeles rūpnīcā „Spodrība”, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauku inženieru fakultātē Jelgavā, Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas zālē (Akadēmijas ielā 26 – K.Barona portrets un 10 gleznas, kurās attēlots cilvēka dzīves gājums, 1986). Izstādēs piedalās no 1970. Personālizstāde Rīgā (1991, kopā ar Ivaru Klaperu un Dzintru Zvejnieci). Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1972, valdes un prezidija loceklis (1977-1981). Jelgavas mākslinieku organizācijas valdes atbildīgais sekretārs (1972 – 1974), priekšsēdētājs (1974–1978), Jelgavas Mākslinieku biedrības goda biedrs.
Barīzijs (Barisien, arī Parisien) Fridrihs Hartmanis (1724.13.02 Koburgā, Vācijā. - 1796.19.08 Jelgavā).
Mākslinieks, gleznotājs, portretists. 1786 Pēterburgas akadēmija piešķīra akadēmiskā mākslinieka titulu. No 1770 Kurzemes hercoga Pētera galma gleznotājs (Hofmaler). Nozīmīgākie darbi: Katrīnas fon Bismarkas portrets (Jelgavas Katrīnas patversmes dibinātāja) 1775; Prūsijas kroņprinča Fridriha Vilhelma portrets, 1780,princim pasniegts 1780.g. 20.oktobrī Jelgavas pilī; Kurzemes hercoga Pētera portrets, 1781 (atradās Jelgavas ģimnāzijas īpašumā).
Bīrons Pēteris (Peter Biron) (1724.15.02. Jelgavā - 1800. 13.01. Polijā). Pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogs 1769 – 1795. Dibinājis akadēmisko ģimnāziju Jelgavā 1775 - Academia Petrina. 1784 atstājis Latviju. 1795 atteicās no hercoga troņa, Kurzeme tika pievienota Krievijai un kļuva par Kurzemes guberņu.
Blicava Babete (dz. Ringa) (1919.10.02. Karvas pag. - 1964.30.09. Adelaidē Austrālijā). Režisore, tulkotāja, rakstniece. Studējusi Lauksaimniecības akadēmijā Jelgavā (1938), Latvijas Universitātē.
Junkers Raitis(1959. 03. 02. Kuldīgas rajona Ēdolē). Mākslinieks, pedagogs, dizainers. Jelgavā kopš 2010. Beidzis Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās noformēšanas nodaļu (1978), Liepājas Universitātes Datordizaina nodaļu (2009). Mākslinieks „Lauktehnikas” Kuldīgas rajona apvienībā (1978 – 1984), Dobeles rajona apvienībā (1984 – 1989) un Vecauces pilī (1989-1910), kopš 1989 Vecauces pils Bērnu un jauniešu mākslas studijas vadītājs. Bēnes mūzikas un mākslas skolas Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas vadītājs un pedagogs (1991-2009). Kopš 2009 biedrības Ideju centrs „Mākslas bērns” prezidents un mākslas studijas „Mansards” vadītājs (Jelgava). No 2010 Jelgavas Ādolfa Alunāna teātra scenogrāfs. Izstādēs piedalās kopš 1982,Jelgavas Mākslinieku biedrības izstādēs piedalās kopš 2011.
Kalniņa, Anna Luīze Klāra, dzim. Veilande (1874.25.02. Jelgavas apriņķa Jēkabnieku pagasta Vančos - 1964.22.12. Stokholmā Zviedrijā). Sabiedriska darbiniece, politiķe, LSDSP darbiniece, zobārste. Dzimusi turīgā saimnieka ģimenē, mācījusies Jelgavas vācu Dorotejas skolā (1887 - 1890), Jelgavas sieviešu ģimnāzijā (1896). Latvijas sociāldemokrātijas centrālās komitejas locekle (1907 - 1911), ar vīru un dēlu darbojas Rīgas Strādnieku deputātu padomē (1917), Klāra un Pauls Kalniņi tiek ievēlēti Rīgas domē. 1918 - 1922 LSDSP CK locekle, LSDSP Sieviešu centra dibinātāja rediģēja žurnālu "Darba Sieviete". Ģimenē viens dēls, Bruno Kalniņš. Klāras Kalniņas māsas Līnas un Jāņa Eliasu ģimenē dēli Kristaps un Ģederts Eliasi, meita Maija.
Kroma Monta (1919.27.02. Jelgavā – 1994.25.07.). Literāte, dzejniece, tulkotāja. Mācījusies Rīgas 2. Ģimnāzijā (1938), Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļā (1959-1963), beigusi Augstākās literatūras kursus Maskavā (1963). Otrā pasaules kara laikā sanitāre un sakarniece Sarkanajā armijā, kursante VK9b)P žurnālistikas kursos Maskavā. No 1945 Rīgā, strādājusi laikrakstā „Cīņa”, žurnālos „Padomju Latvijas Sieviete” un „Draugs”, redaktore izdevniecībā „Liesma” (1968-1974). Rakstnieku savienības biedre (no 1947). Pirmā publikācija – dzejolis „Paēnā puķes un bērziņi dzīvo...” laikrakstā „Jaunākās Ziņas” (1934). Izdotas 10 dzejoļu grāmatas, divas poēmas, kā arī prozas krājums kopā ar krievu rakstnieku B. Burlaku. Atdzejojusi B. Lāslo, M. Isakovska, S. Maršaka, E. Mieželaiša u.c. dzejnieku darbus.
Valters Jānis (Johans Teodors Eižens Valters ), arī Jānis Kūravs (1869.03.02. Jelgavā - 1932.19.12. Berlīnē).
Mākslinieks, gleznotājs. Vācijā pazīstams kā Johans Valters–Kuravs, darbojies arī kā vijolnieks. Mācījies Jelgavas reālskolā (beidzis 1888). Pirmās mākslinieciskās iemaņas ieguvis pie Kurta Visnera un Fridriha Jūliusa Dēringa Jelgavā. 1897 beidzis Pēterburgas Mākslas akadēmiju ar diplomdarbu "Tirgus Jelgavā". Darbojies latviešu studentu pulciņā "Rūķis" Pēterburgā, 1898 - 1897 dzīvojis Jelgavā, izveidojis savu privātstudiju. 1906 pārcēlies uz dzīvi Vācijā.
Bušs Dāvids (Cers) (1909.23.03. Kroņvircavas Jaunutēnos - 1981.29.09. Jaundubultos) . Rakstnieks, pedagogs, bibliotekārs. Mācījies Elejas pamatskolā, Jelgavas arodskolā, Jelgavas ģimnāzijā. 1953 absolvējis Pedagoģisko institūtu.
Eliase - Cielēna Maija (dzimusi Eliase) (1889.06.03. Jelgavas apriņķa Platones pagasta Zīlēnos - 1988.09.12. Stokholmā, Zviedrijā) . Mākslas zinātniece. Gleznotāja Ģederta Eliasa (1887 – 1975)un mākslas zinātnieka Kristapa Eliasa(1886 – 1963) māsa;politiķa un rakstnieka Feliksa Cielēna (1888 – 1964) dzīvesbiedre (1914.09.06.),valodnieces, literatūrzinātnieces Izabellas Cielēnas māte.LSDSP (Latviešu sociāldemokrātiskā strādnieku partija) biedre kopš 1904, Rīgas un Jelgavas komitejas locekle. Studējusi Pēterburgā, Briselē, Grenoblē, Parīzē, Sorbonas universitātē . No 1919 Rīgā, rosīgi darbojās mākslas laukā (1919 -1933). Pēc 1934. gada 15. maija valsts apvērsuma palika trimdā Francijā. 1940.jūlijā atgriezās Latvijā, „Zīlēnos”. No 1944 Zviedrijā, Stokholmas augstskolas Mākslas vēstures institūtā (līdz 1964).
Kugra Krišjānis (līdz 1940. g. Krišjānis Zolbergs)(1904.23.03. Jelgavas apriņķa Emburgas pag. Lielzaimos - 1979.31.12. Jelgavā) . Mākslinieks, koktēlnieks, autodidakts. Darinājis parka koka skulptūras Tērvetes parkā (1969-1972) un brāļu Kaudzīšu memoriālajā muzejā "Kalna Kaibēni". 1949 – 1954 strādājis Jelgavas mežsaimniecībā.
Makra Vita (īstajā vārdā Vita Makruzova, dzimusi Vipmane) (1954. 30. 03. Panevēžā, Lietuvā) .
Tekstilmāksliniece. Mācījusies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Aušanas nodaļā (1969-1973), Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstiliju mākslinieciskās noformēšanas nodaļā (1976-1982), diplomdarbs «Veltījums l.Zeberiņa simtgadei" (vadītājs Rūdolfs Heimrāts). Audumu zīmējumu māksliniece tekstilfabrikā ,,Tekstiliāna", ,,Rīgas audums", ,,Latvijas lini" (1973-1976), aušanas, makramē un batikošanas pulciņa vadītāja Ozolnieku kultūras namā (1982-1987), arhīva pārzine un pacientu reģistrētāja Jelgavas starprajonu veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijā (2001-2008). Izstādēs piedalās no 1981. Kopš 2009 Jelgavas mākslinieku biedrības biedre.
Pincers Voldemārs (1894.30.03. Lielvircavas pag. Ervertos - 1941.01.07.) . Militārs darbinieks, pulkvedis-leitnants.Dzimis Lielvircavas pag.lauksaimnieku ģimenē. 1914 beidzis Jelgavas reālskolu. 1914 XII brīvprātīgi iestājies Viļņas karask. (beidzis 1915 V; prap.); No 1921.18.08. Latvijas armijā (virsleitnants); dienējis Latgales artilērijas pulkā. Kapteinis (1923), pulkvežleitnants (1936). No 1924 bater. komandieris. 1929 pārcelts uz Kurzemes artilērijas pulku. No 1936 diviziona komandieris Latgales artil. pulkā, no 1939 - Kurzemes artil. pulkā. Padomju armijas politisko darbinieku noslepkavots 1941. g. 1. jūl. karaspēka vasaras nometnē Litenē.
Redlihs Kārlis (Rēdlihs) (1864 15.03. Ozolnieku pag. - 1925.27.12.) . Pedagogs, izcils sabiedrisks un kultūras darbinieks, mākslinieciskās pašdarbības tradīciju iedibinātājs un aizsācējs Kalnciema pagastā. Skolotājs (no1885), Kalnciema I pagastskolas, kopš 1923 pamatskolas pārzinis, Kalnciema baznīcas ķesteris, ērģelnieks, rakstvedis.
Stefenhāgens (Steffenhagen) Johans Fridrihs (1744.04.03. Zagardā, Rīgenes salā Vācijā - 1812.10.02. Jelgavā) . Grāmatu izdevējs, iespiedējs un apgādātājs. 1762 Štrālzundē ieguvis ķirurga atestātu un pārcēlies uz Jelgavu. 1769, apprecot atraitni A. M. Lītki, ieguvis īpašumā spiestuvi, kļuvis par Kurzemes un Zemgales hercoga iespiedēju ar priekšgājēja privilēģiju apstiprinājumu. 1775 nopircis zemes gabalu ar ēku Kaņģīzeru (Kannulējēju) ielā 20. 1781 ierakstīts Kēnigsbergas Grāmatu iespiedēju savienībā un saņēmis tās diplomu. 1796 iecelts par Kurzemes guberņas valdes iespiedēju. 1799 pabeidzis celt spiestuves namu. Turpmāk uzņēmums saucās ‘’J. F. Stefenhāgens un dēls’’ (par kompanjonu S. pieņēma adoptēto māsasdēlu J. M. Pētersu – Stefenhāgenu).
Šuberts Pauls (1874.20.03. Zaļeniekos, skolotāja ģim. - 1945.) Mūziķis, pianists, pedagogs, komponists. Mācījies Jelgavas ģimnāzijā, Pēterburgas konsevatorijā. Pedagogs vairākās mūzikas skolās, Latvijas konservatorijas prorektors, profesors, Kultūras fonda, Latvijas radiofona mūzikas padomes loceklis.
Zvejniece Dzintra (1939.09.03. Liepājā - 2002.22.02. Jelgavā) . Māksliniece, interjeriste, akvareliste. Beigusi Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolu (1959), Latvijas Mākslas akadēmijas Interjera un iekārtas nodaļu (1966). Strādājusi Dekoratīvās mākslas kombinātā (1965-1980). Kopā ar Andreju Zvejnieku veidojusi interjerus restorānā ,,Ščecina" Rīgā (1971), Petropavlovskas Drāmas teātrī Kazahstanā (1972), Dobeles rūpnīcā «Spodrība", LLU Lauku inženieru fakultātē Jelgavā, vitrāžas un gleznojumus Dobeles pilsētas bērnu poliklīnikā (1976), sienas gleznojumu Jelgavas 2. vidusskolā "Latvijas putni" (1982). Izstādēs piedalās no 1968. Personālizstāde Mākslinieku klubā, Rīgā (1991, kopā ar Ivaru Klaperu un Andreju Zvejnieku). Jelgavā dzīvoja kopš 1970.
Barūne Elza (dz. Sofija Barūne) (1909.23.04. Jelgavā - 1974.07.12. Rīgā, apbed. Jelgavā, Zanderu kapos) .
Aktrise. Pēc ģimnāzijas beigšanas (1927) Jelgavas latviešu teātra koriste, tad aktrise. Jelgavas Drāmas teātra aktrise Rīgā 1945 – 1953. Valmieras Drāmas teātrī 1953-1969.
Berķis Krišjānis (1884.26.04. Bauskas apr. - 1942.29.07. Permā). Militārs darbinieks, ģenerālis,Latvijas Armijas komandieris (1934-1940). Kā eksternis beidzis Jelgavas pilsētas ģimnāziju (1903).
Drīliņa Ilona (dzim. Dundure) (1964.25.04. Limbažos) . Māksliniece, dizainere, pedagoģe. Mācījusies Latvijas Mākslas akadēmijā (1984-1989). Madonas Skolēnu nama mākslas nodarbību vadītāja (1993-1995), Jelgavas Amatniecības meistaru skolas metodiķe un pedagoģe (1996-2003), Latvijas Sporta muzeja reklāmas speciāliste (2002-2005), Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas vizuālās mākslas pedagoģe (kopš 2003), Jelgavas Reģionālā Pieaugušo izglītības centra pedagoģe (kopš 2008), mākslas galerijas „Suņa taka” (Jelgavā) vadītāja (kopš 2008). Izstādēs piedalās kopš 1986. Personālizstādes Jelgavā (2004), mākslas galerijā „Suņa taka” (2008). Jelgavas Mākslinieku biedrības biedre kopš 2009.
Godmanis Pēteris (1889.05.04. Emburgas pagasta Salgales Sudmalu krogū tirgotāja ģimenē) . Inženieris, sabiedrisks darbinieks, Jelgavas pilsētas mērs. Beidzis Jelgavas ģimnāziju, Rīgas Politehnisko institūtu. Piedalījies Latvijas brīvības cīņās. Jelgavas apriņķa inženieris (1919). Jelgavas pilsētas galva (1922.17.03.-1927.20.02.). Rīgas cementa fabrikas „C.CH. Šmidt” direktors, Jelgavas tirgotāju un rūpnieku biedrības priekšnieks. Viestura savienības dibinātājs un priekšnieka biedrs. Zemnieku savienības Jelgavas nodaļas priekšsēdētājs. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Hūgenbergers Kārlis Fridrihs Jakobs (Hugenberger Karl Friedrich Jacob) (1784.01.04. Kuldīgā - 1860.19.03. Jelgavā, apbed. Jāņa kapos) . Literāts, dzejnieks, tulkotājs. No 1851 Jelgavā. Latviešu Literārās (Draugu) biedrības priekšnieks (1851-1854), rosīgi darbojies laikrakstā "Latviešu Avīzes" Jelgavā.
Līgotņu Jēkabs (īst.v. Jēkabs Roze) (1874.24.04. Salgales pag. Dauknās - 1942.04.06. Soļikamskā PSRS).
Žurnālists, kritiķis, literatūrvēsturnieks, rakstnieks. Māc. Salgales pagastskolā. Ierēdnis Jelgavā 1897 – 1901.
Rūmnieks Fricis (1919.21.04. Puzes pag. - 1960.02.05. Ļeņingradā, apbed. Rīgā, Raiņa kapos) .Rakstnieks. Beidzis Jelgavas Skolotāju institūtu 1939. Strādājis Jelgavas laikr. Zemgales Balss red. 1939 – 1940.
Saliņš Gunars (1924.21.04. Jelgavas apr. Naudītes pag. - 2010.29.06. Glenridžā, Ņūdžersijā, ASV). Rakstnieks, dzejnieks. Strādājis Jelgavas laikrakstaZemgales Balss redakcijā(1939 – 1940). Beidzis Jelgavas Skolotāju institūtu (1944), devies bēgļu gaitās uz Vāciju, 1950 kopā ar sievu Jautrīti izceļojis uz ASV. Beidzis Upsalas koledžu (1952), 1955 ieguvis maģistra grādu Sociālās pētniecības jaunajā skolā Ņujorkā. Psiholoģijas un socioloģijas profesors Unionas koledžā (1955 - 1996). Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Valters Ēvalds(1894.02.04. Kuldīgā – 1994.26.09. Rīgā). Aktieris, tulkotājs, literāts. Jelgavas teātra direktors (1940-1941).
Zemdega Aina (1924.02.04. Talsu apr. Ārlavas pag. - 2006. 04.04.) . Dzejniece, rakstniece. Beigusi Jelgavas Valsts ģimnāziju. 1944 devusies uz Zviedriju, no piecdesmito gadu vidus dzīvojusi Kanādā, studējusi mūziku, strādājusi par mūzikas skolotāju Toronto. Publicēti vairāki dzejoļu krājumi un romāni, pazīstamākie — atmiņu stāsts Toreiz Laubes dzirnavās un romāns Maruta. Apbalvota ar Zinaīdas Lazdas balvu un PBLA Kultūras fonda Goda balvu.
|
Andersons Edvīns(1929.16.05 Trapenes pag. - 1996) . Mākslinieks, grafiķis. 1956 beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu ar diplomdarbu "Kolhoznieku nama celtniecība" (vadītāja Gundega Vaska). Izstādēs piedalījies kopš 1955, Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 1958. Radoši aktīvākajā daiļrades periodā - 20.gs. 50. un 70.gados pievērsies Jelgavas attēlojumam.
Apse Arnolds (1914.28.05. Iecavā - 1983.19.01. Sārbūrā Francijā, apbed. Valšēdas kapos). Rakstnieks. Mācījies hercoga Pētera ģimnāzijā Jelgavā.
|
Eliase Maija(1924.10.05. Rīgā - 1991.04.09. Rīgā, apbed. Platones pag. Strupdeguņu kapos). Māksliniece, gleznotāja. Kristapa Eliasa meita. Personālizst. Jelgavā (1986), Platonē (1987) u.c.
Holcmanis Vilis (1889.24.05. Līvbērzes pag. - 1941. izsūtījumā). Jurists, valsts darbinieks, publicists. Mācījies Jelgavas reālskolā, klasiskajā ģimnāzijā.LSDSP biedrs, Latvijas Strādnieku sociāldemokrātiskās mazinieku partijas biedrs. Tautas padomes loceklis, Satversmes sapulces, Latvijas Republikas 1. un 2. Saeimas deputāts, tieslietu ministrs (1921-1924). Deportēts1941.14.VI, miris ieslodzījumā.
Kalniņš Bruno (1899.07.05. Tukumā - 1990.26.03. Stokholmā). Politiķis, sabiedrisks darbinieks, viens no ievērojamākajiem Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) darbiniekiem. Viens no Latvijas Centrālās Padomes dibinātājiem un vadītājiem. 1901-1903 ģimene dzīvojusi Jelgavā, Platones pag. "Zīlēnos" un Jēkabnieku "Vančos".
Lūsis Jānis (1939.19.05. Jelgavā) . Sportists, šķēpmetējs, olimpisko medaļu laureāts. Nominēts par 20.gs. pasaules labāko šķēpmetēju un 20.gs. Latvijas labāko vieglatlētu.
Reke Šarlote Elizabete (Charlotte Elisabeth Elisa Constantia von der Recke, dz. von Medem) (1754.20.05. Skaistkalnē - 1833.13.04. Drēzdenē). Rakstniece, dzejniece, sabiedriska darbiniece. Dzimusi grāfa Johana Fridriha fon Mēdema (Johann Friedrich von Medem) un Luīzes Dorotejas (Louise Dorothea, dz. von Korf) ģimenē. 1787 Berlīnē nāk klajā viņas "Ziņojums par bēdīgi slavenā Kaliostro uzturēšanos Jelgavā 1779.gadā un tur veiktajām maģiskajām darbībām". Tas ir pirmais Kaliostro atmaskojošais raksts Eiropā, kas izpelnās ievērību un tiek tulkots. 1780 un 1783 Leipcigā publicēti viņas pirmie dzejoļi. Dzīvojusi Jelgavā un Glūdas muižā (1795). No 1819 Drēzdenē. Elīza fon der Reke kā literārs tēls parādās Jāņa Grīna lugā "Kaļostro Jelgavā" (1932) un Mārtiņa Zīverta lugā "Kaļostro Vilcē" (1968).
Rozentāls Jūlijs (1894. 01. 05. Kalnciema pag. - 1941.16.10. Maskavā) . Militārs darbinieks, pulkvedis. 1914 beidzis Jelgavas reālskolu, stud. zemkopību Rīgas Politehniskajā institūtā. 1916 IV Maskavā mobilizēts armijā. 1918 IV kopā ar vecākiem atgriezies Latvijā. Dzīvojis Bēnes pagastā. 1919.07.07 brīvprātīgi iestājies Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (leitnants); No novembra rotas komandieris, virsleitnants (1920.11), kapteinis (1924), pulkvežleitnants (1933), pulkvedis (1939). No 1928 virsnieks Zemgales divīzijas pārv. No 1932 grupas vadītājs Virsnieku kursos. 1934. 04. iecelts par 10. Aizputes kājnieku pulka štāba priekšnieku. 1941 apcietināts, 16.okt. nošauts.
Rumba Edgars (1904.30.05. Lielvircavas Strazdiņos, mežsarga ģim. - 1943.01.12. Krievijā) . Teologs, mācītājs, pedagogs. Mācījies Lielsesavas pagasta skolā, Jelgavas reālskolā (1920), Latvijas universitātes Teoloģijas fakultātē, studējis Upsalā (1928-1933). 1941 deportēts uz Krieviju.
Silmale Maija (līdz 1939 Maija Ilga Šmite) (1924.20.05. Rīgā - 1973.22.12. Rīgā, apbed. Meža kapos) . Tulkotāja, literāte. Strādājusi Lauksaimniecības Akadēmijā Jelgavā 1945 - 1946.
Bīskaps Dāvids (Biskaps) (1879.03.06. Jelgavas apr. Jēkabnieku Milleros - 1971.30.03. Leikvjū, Mičiganā) .
Mediķis, sabiedrisks darbinieks. Beidzis Jelgavas ģimnāziju. Ārsts Jelgavā (1912-1914). Noorganizējis Latvijas Sarkanā Krusta Jelgavas nodaļu (1918.11.12.) ar ambulanci, slimnīcu, vēlāk plašu sanatoriju tuberkulozes slimniekiem Kalnamuižā. Nodibinājis Latvijas Bērnu palīdzības savienības Jelgavas nodaļu, Latvijas Lauku un mazpilsētu ārstu Jelgavas nod., piedalījies Latvijas Tuberkulozes biedrības Jelgavas nod. dibināšanā. Jelgavas slimnīcas direktors, Jelgavas un Bauskas apriņķa ārsts. Žēlsirdīgo māsu skolas direktors. Jelgavas laikraksta "Jaunais Zemgalietis" redaktors (1923-1925). Jelgavas Latviešu biedrības priekšsēdētājs (1924 - 1930). Zemgales muzeja biedrības priekšnieks.
Djačenko Aleksandrs (1949.12.06. Tukumā) . Mākslinieks, keramiķis. Beidzis Jelgavas 2.vakara vidusskolu (1972). Ražošanas apvienības ‘’Latvijas keramika’’ keramiķis virpotājs (1966– 1972) mākslinieks konstruktors eksperimentālajā grupā (1972 – 1984); keramiķis ražošanas apvienībā "Daiļrade" (1984-1991). Izstādēs piedalās no 1972. Personālizstādes Jelgavā kopā ar Mārīti Djačenko Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā (1975, 1982, 2010), Rīgā (1986), Šauļos (2010, kopā ar Mārīti Djačenko un Edvīnu Kalnenieku). Piedalījies Jelgavas rajona kultūras nama un Jelgavas 1. vidusskolas interjera mākslinieciskajā izveidē (1979, kopā ar Mārīti Djačenko). Jelgavas mākslinieku biedrības biedrs kopš 2009.
Hūns Oto (1764.17.06. Jelgavā Kurzemes superintendenta ģimenē - 1832.20.03. Rīgā) . Ārsts, vēsturnieks, kultūras darbinieks. Mācījies Jelgavas Pētera akadēmijā (Academia Petrina) – 1780-1783. Ieviesis baku vakcināciju Krievijā (1800.g.27.nov. Rīgā).
Treicis Tālivaldis (1939.19.06. Liepājā - 2008.27.05. Lielplatonē) . Rakstnieks, dzejnieks, žurnālists, vēsturisku romānu autors. Mācījies Zentenes pamatskolā (1947), Vakara vidusskolā, Latvijas universitātē. Strādājis Jelgavas laikrakstā "Darba Uzvara" (1967-1968), dažādos amatos Jelgavas kultūras iestādēs, arī Valsts zinātniskajā bibliotēkā (1968-1976). Latvijas Rakstnieku savienības valdes sekretārs (1966), profesionālās organizācijas biedrs (1974). Dzīvojis Elejā, apbed. Elejas pagasta Sesavas kapos.
Drēziņš Ēriks (īst. vārdā Jānis Tauriņš) (1914.27.07. Rīgā - 1942.27.03 Rīgā, apbedīts Biķernieku masu kapos) Literāts, dzejnieks, žurnālists. Jelgavas laikraksta “Zemgales Komunists” lauku nodaļas vadītājs (1941).
Ivans Uldis (1944. 18. 07. Jelgavā) . Inženieris, ekonomists, Latvijas Lauksaimniecības universitātes asociētais profesors. Mācījies Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas aspirantūrā (1987), Latvijas Valsts universitātē (1978).Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks (1990-1993), priekšsēdētājs no 1993. gada 20. augusta līdz 2001. gada 26. martam. Jelgavas Domes Zemes komisijas priekšsēdētājs (no 1991. 20.10.).
Ķeniņš Atis (Ķēniņš) (1874.28.07. Granču pag. Lielos - 1961.09.03. Rīgā, apbed. Meža kapos) . Dzejnieks, literāts, sabiedrisks darbinieks. Skolotājs Jelgavas kurlmēmo skolā 1894 - 1897, Līvbērzes pagastkolā.
Lāčauniece Iveta (dz. Ose) (1964.16.07. Jelgavā) . Arhitekte. Beigusi Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras un celtniecības fakultāti, diplomdarbs “Jelgavas rekreatīvā potenciāla attīstības iespējas”(1987), maģistra darba tēma – “Jelgavas centra reģenerācijas iespējas”(1994). Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas docētāja (1994). Jelgavas terit, un centra detālplānojuma darba grupas vadītāja (kopš 1997). Teorētiski pilsētbūvn.materiāli “Jelgavas teritorijas plānojums 1999-2010”, “Jelgava – 21.gadsimtu uzsākot” u.c. Apbalvota ar Jelgavas Domes goda rakstu par ieguldījumu pilsētas attīstībā (2000).
Lambergs Aristīds (1934.07.07. Jelgavā - 2010.23.06. Bostonā, ASV) . Saimniecisks un politisks darbinieks, Latvijas Republikas 5. un 6.Saeimas deputāts, Amerikas Latviešu apvienības priekšnieks, darbojies Rīgas Latviešu biedrībā un Jelgavas Latviešu biedrībā. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Tēvs Valdemārs Lambergs, māte dzejniece Marija Urnežus.
Straume Jūlijs (1874.02.07. Valkas apr. Druvienas pag. Ķempos - 1970.01.11. Rīgā). Tekstilmākslinieks, pedagogs, restaurators. Mācījies Aleksandra pils. skolā Jelgavā (1892 - 1893). Apmeklējis O. E. D. Felsko zīmēšanas kursus Jelgavā (1890).
Švītiņš Guntis (1954.24.07. Jelgavā) . Mākslas zinātnieks, mākslinieks, grafiķis. Mācījies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā(1971-1973), apmeklējis Jelgavas tautas gleznošanas studiju (1977-1988), beidzis Kultūras tautas universitātes Dekoratīvās noformēšanas fakultāti Poligrāfiķu Centrālajā klubā Rīgā, diplomdarbs "Rūpnīcas RAF galerijas mākslinieciskais noformējums" (1983, vadītājs Arnolds Vilbergs). Beidzis Latvijas Mākslas akadēmiju(2003). Mākslinieks, vēlāk Mākslas nodaļas vadītājs Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā (1983 - 1989), Glezniecības nodaļas zinātniskais līdzstrādnieks Valsts Mākslas muzejā (1989-1995), kopš 1995 Latvijas Valsts arhīvā. Izstādēs piedalās no 1977. Personālizstādes Jelgavā (1983, 1985,1987,1999), Ventspilī (1999), Rīgā (1994 - 1996,1998). Kopš 2009 Jelgavas mākslinieku biedrības biedrs.
Brīvnieks Kārlis (īst.v. Kārlis Freimanis) (1854.16.(02.) 08. Jelgavas apr. Zaļenieku pag. Lipstenieku Timaļās - 1934.01.08. Rīgā, apbed. Meža kapos) . Teātra darbinieks, aktieris, režisors, dramaturgs, tulkotājs. Skatuves gaitas sācis 1877 Zaļenieku pagasta Dziedāšanas biedrības amatieru trupā J.Steglava vadībā. Ādolfa Alunāna līdzgaitnieks un tradīciju turpinātājs.
Grēvens (Gräven) Aleksandrs (1679.13.08. Salgalē - 1746.26.08. Jelgavā, apbed. Jelgavas Trīsvienības baznīcā) . Literāts, vācu tautības latviešu garīgās dzejas autors, tulkotājs. Mācījies Jelgavas pilsētas skolā. No 1717 Jelgavas vācu draudzes mācītājs, Kurzemes un Zemgales superintendents, skolu inspektors. Pārstrādājis un izdevis Kurzemes dziesmu grāmatas 3. izdevumu “Jelgavas jauna in pilnīga latviešu dziesmu grāmata” (1727).
Kopštāls Žanis (1894.07.08. Liepājā - 1969.28.04. Liepājā, apbed. Centrālajos kapos) . Aktieris, režisors. Strādājis Jelgavas teātrī 1921 -1923, 1924 - 1940.
Līvs Egons (īst.v. Egons Gūtmanis)(1924.31.08. Jelgavā - 1989.01.04. Rīgā). Rakstnieks. Mācījies Liepājas vakara tehnikumā. 1943 iesaukts Latviešu leģionā, pēc kara tiesāts un izsūtīts. Izsūtījumā strādāja "Belomorkanal" celtniecībā. 1950 atgriezās Latvijā un strādāja Liepājas ostā, vēlāk avīzes "Cīņa" korespondents Liepājā. Pirmais stāsts publicēts 1959. No 1963 Rakstnieku savienības biedrs. Darbi: Selgas vīri (1962), Kapteinis Nulle (1963), Vērts bij vīriem satikties (1966), Prelūdija (1964), Velnakaula dvīņi (1966, latviešu literatūras "zelta fonda sastāvdaļa", izvirzīts Latvijas Valsts prēmijai, apbalvots ar V.Lāča prēmiju, 1979, skatāms teātros, ekranizēts Latvijā un Lietuvā), Vecā romantiķa pirts (1968), Pārnākšana (1977), Viena diena uz labās, mīļās zemītes u.c.; scenāriji filmām Kapteinis Nulle (kopā ar L.Leimani, 1964), Meldru mežs (1971), Nakts bez putniem (1977, kopā ar Gunāru Cilinski).
Misiņa Māra (Māra Dumbere)(1949.31.08. Jelgavas rajona Vilces pag. Griķos) . Dzejniece. Māc. Elejas vidusskolā.
Reke Johans Frīdrihs (von der Recke vai Reck)(1764.01.08. - 1846.25.09.). Zinātnieks, bibliogrāfs, muzeju darbinieks. Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības vadītājs (1827 – 1846). Kurzemes provinces muzeja dibinātājs un pirmais direktors (Jelgavā). Baltijas zinātnieku un literātu leksikona izdevējs.
Skurbe Jānis (1859.28.07. Džūkstes pag. Amatniekos - 1929.06.02. Jelgavā, apbed. Jelgavā Jāņa kapos, tag. Alunāna parks) . Pedagogs, žurnālists, literāts. Astrīdas Skurbes vectēvs. Jelgavas bērnu patversmes pamatskolas pārzinis (1897-1921), skolotājs Jelgavas 3. pamatskolā (1921-1921) un Jelgavas Lauksaimniecības vidusskolā(1920-1929), pasniedzējs Jelgavas skolotāju institūtā (1924-1929). Publikācijas periodikā no 1890.
Stenders Gothards Fridrihs (Vecais Stenders) (1714.27.08. Lašu mācītājmuižā Augškurzemē - 1796.17.05. Sunākstē, turpat apbed.). Rakstnieks, valodnieks. Strādājis Jelgavas Vācu pilsētas skolā (1742 – 1744).
Aistars Ernests (arī Aisters; īst.v. Anševics) (1899.16.09. Užavas pag. Sārnates Tomdēlos - 1998.22.07. ASV)
Pedagogs, rakstnieks. Skolotājs Hercoga Pētera ģimnāzijā, Jelgavas Skolotāju institūtā 1940-1944 un citur. Beidzis Latvijas Universitāti. Darbi: Izjūtas estētika, Sejas aiz maskas, Latviešu domraksti u.c.
Čakste Jānis (1859.14.09. Jelgavas apriņķa Lielsesavas pag. - 1927.14.03. Rīgas pilī) . Pirmais Latvijas Valsts prezidents (1922.14.11. - 1927.14.03.), jurists, izcils valsts un sabiedrisks darbinieks. Mācījies Jelgavas Sv.Annas elementārskolā un Jelgavas ģimnāzijā (1875-1882), studējis Maskavas universitātes Juridiskajā fakultātē (1882-1886). Tiesas amata kandidāts un sekretārs Kurzemes guberņas prokuratūrā Jelgavā, zvērināta advokāta palīgs un advokāts Jelgavā (1886-1914), Jelgavas Latviešu biedrības priekšnieks (1887-1901, 1904-1906; Jelgavas Latviešu biedrības nams Katoļu ielā 11 celts uz J.Čakstes gruntsgabala, 1909), laikraksta "Tēvija" izdevējs (no 1888) un līdz 1907 redaktors. Jelgavā IV Vispārējo dziesmu un mūzikas svētku Rīcības komitejas priekšnieks un daļējs finansētājs (1895), Jelgavas pilsētas domes deputāts (1901-1909), Krievijas I Valsts domes deputāts no Latvijas. Tautas Padomes prezidija priekšsēdētājs (1918), Satversmes sapulces priekšsēdētājs (1920.01.05.). Apbalvots ar I šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Prec. ar Justīni Veseri (1891.03.06.), ģimene dzīvoja Jelgavā, Katoļu ielā (1908-1915), ģimenē dzimuši deviņi bērni.
J.Čakstes bulvāris Jelgavā (1929-1948, no 1989). Piemineklis pie Jelgavas ģimnāzijas ēkas (atklāts 1930.31.08., aut. Kārlis Jansons, demontēts pēc LPSR Ministru padomes rīkojuma 1949.17.05.). Piemiņas plāksne pie Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja ēkas (Academia Petrina), 1994.18.11., piemiņas plāksne pie Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas mehanizācijas fakultātes ēkas, atklāta 1989.13.10., šajā vietā atradās Jelgavas Sv.Annas elementārskola . Piemineklis Akadēmijas un Lielās ielas skvērā, atklāts 2003.14.11., tēln. Arta Dumpe. Piemiņas ekspozīcija dzimtas mājās "Auči", Sidrabenes (Salgales) pag., 1999.12.09. Šveicē, Jungfrau kalnā, atklāta Brīvības halle 100 lielākajiem pasaules demokrātiem (1998), tajā iekļauts arī Jānis Čakste.
Lerhis - Puškaitis Ansis (īst.v. Ansis Lerhis) (1859.02.09. Talsu pag. - 1903.30.03. Jelgavas apr. Džūkstē, turpat apbed.) . Folklorists, rakstnieks, pedagogs. Latviešu tautas pasaku un teiku pirmais vācējs un sistematizētājs. Sastādījis pirmo plašāko latviešu vēstītājas folkloras krājumu Latviešu tautas teikas un pasakas (1 – 7, 1891 – 1903). Literārās pasakas žanra aizsācējs.
Saliņa Jautrīte (dz. Koše). (1924.29.09. Liepājā - 2011.27. 08. Ņujorkā.). Literatūrzinātniece, literāte, valodniece. 1944 beigusi Jelgavas skolotāju institūtu, devās bēgļu gaitās uz Vāciju, 1950 izceļojusi uz ASV. Studējusi New School for Social Research Ņujorkā, Ratgersa universitātē (1968 doktora grāds ģermāņu filoloģijā). Keina koledžas profesore Ņūdžersijā (līdz 1988). Publikācijas žurnālā Jaunā Gaita, laikrakstā Laiks (Ņujorkā), žurnālā World Literature Today u.c.;1988–1989 saraksta grandiozu ģimenes un Elles ķēķa hroniku Pagājušo pašķirstot, pagaidām nepublicētu nozīmīgu laikmeta dokumentu, kurā ar atmiņu, dienasgrāmatas ierakstu, literāru darbu un publicistikas citātu palīdzību spilgti un detalizēti atklājas gan Saliņu ģimenes, gan trimdas latviešu kultūras personību dzīve vairākās desmitgadēs.
Strekavins Aleksandrs (1889.17.09. Jelgavā - 1971.27.04. Jelgavā, apbed. Jelgavā, Meža kapos) . Mākslinieks, gleznotājs, pedagogs, ugunsdzēsējs. Dzimis Jelgavā. 1910.gadā beidzis Kazaņas mākslas skolu, mācījies Rīgas pilsētas mākslas skolā, 1912.gadā papildinājies pie Jāņa Valtera Drēzdenē. Pēc viņa meta darināts piemineklis Brīvības cīņu dalībniekiem Jelgavā, Meža kapos (atklāts 1922.gadā). Sarakstījis piezīmes par seno Jelgavu, tās ilustrējis ar tušas zīmējumiem, akvareļiem (20.gs. 50.gados). Strādājis par zīmēšanas un rasēšanas skolotāju Jelgavā: Aleksandra skolā, E.Kleinbergas sieviešu ģimnāzijā, J.Priedes sieviešu ģimnāzijā (no 1910.gada), reālskolā (no 1914), Jelgavas Valsts ģimnāzijā (1919 – 1944, no 1922.gada Jelgavas 2. vidusskolā). Pēc II pasaules kara dzīvojis Rendā, 50.gados atgriezies Jelgavā. No 1911.gada darbojies Brīvprātīgo Ugunsdzēsēju biedrībā Jelgavā. Sākot ar 1922.gadu bijis žurnāla "Ugunsdzēsējs" līdzdirektors. Personālizstādes Jelgavā 1915., 1919., 1923., 1935., 1962. Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris (1936).
Tramdahs Arturs (1884. 14. 09. Kuldīgas apriņķa Rubas pagastā - 1970 26. 04., apbed. Meža kapos Rīgā) .
Inženieris, inženierzinātņu doktors, profesors. Mācījies Jelgavas reālskolā (1903), Jelgavas ģimnāzijā, Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Būvniecības katedras vadītājs (1952-1962), Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) profesors konsultants. Apbalvojumi: medaļa Par Latviju 1918-1928, Triju Zvaigžņu ordenis (3.šķira, 1926), Kultūras fonda prēmija(1928). LLU 1991 nodib. profesora Artura Tramdaha stipendija, kuru ik gadu piešķir studentam par labāko darbu būvniecības un ainavu arhitektūrā un plānošanā.
Veide Inese (1929.04.09. Jelgavā – 2012.02.03.) . Literāte, tulkotāja. Beigusi Valmieras vidusskolu (1948), J. Mediņa mūzikas vidusskolas klavieru klasi (1949-1953). Pēc smagas saslimšanas, kas ierobežoja pārvietošanas iespējas un liedza darboties mūzikas jomā, mācījusies svešvalodas, kā arī Rakstnieku savienības rīkotajos tulkotāju kursos (1962-1963). No 1960.gadiemdaiļliteratūras tulkotāja, Rakstnieku savienības biedre (1990). Pirmais tulkojums () ir V. Ovečkina luga Laiks ievākt augļus... (1961, no krievu valodas). No angļu valodas viņa ir iztulkojusi vairāk nekā 20 grāmatu: E. Hemingvejs Raksti (1971-1973) - četri tulkoti darbi, R. Bredberijs Marsiešu hronikas (1967), Pieneņu vīns (1973), 451 grāds pēc Fārenheita (1975), F. Bodsvorts Svešinieks (1977), V. Folkners Sartoriss (1979) , Dž. Apdaiks Trusi, bēdz! (1983), V. Skots Kventins Dorvards (1993).2006iznāca Ineses Veides grāmata Skaudrajos laikmetu griežos: skats uz mūsu zemi caur cilvēku likteņiem.
Blumbahs Fricis (1864.24.10. Talsu apr. Lībagu pag. Slaparos - 1949.10.06. Rīgā). Zinātnieks, metrologs, astronoms. Māc. Jelgavas ģimnāzijā 1880 – 1883.
Jākobsons Imants (1934.20.10. Jelgavā - 1993.15.02. Rīgā). Arhitekts. Autoru kolektīva vadītājs un līdzautors lielākajām Jelgavas dzīv. vienībām: kvartālam Lielās un Dambja ielas stūrī (1972), RAF mikrorajonam un tā sab. centram. (1975).
Kalva Paulis (1919.23.10. Sīpeles pag. - 2003.05.08. Platonē, apbed. Jelgavā, Baložu kapos) . Literāts, tulkotājs, atdzejotājs, dzejnieks. Mācījies Jelgavas klasiskajā ģimnāzijā (1932-1937), LVU Filoloģijas fakultātē. Kara ziņotājs latviešu leģionā, pēc kara divreiz represēts. Meliorācijas inženieris Saldū, Jelgavā. Pirmais dzejolis publicēts 1940 laikrakstā Universitas (1940), kara laikā Latvju Mēnešrakstā publicētidzejoļi, K. Donelaiša poēmas Gadalaiki tulkojumu fragmenti. Pēc kara piespiedu klusēšanas gadi, izolācija no «pareizās» padomju sabiedrības. 1993 izdots dzejoļu krājums Kamēr vēl dzīvs. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, 2003 piešķirta Literatūras mūža balva.
Kleinbergs Valdis (1939.29.10. Rīgā - 1996.27.06. Rīgā) . Inženieris, dizainers, konstruktors, sportists, treneris. Beidzis Rīgas Politehnisko institūtu, strādājis rūpnīcā "Sarkanā zvaigzne" (vēlāk Rīgas Motorūpnīca), dizaina un perspektīvo izstrādņu biroja vadītājs, 8 autorapliecību īpašnieks. Rūpnīcā konstruēti sporta motocikli, vairāki mopēdu, mokiku modeļi. Atjaunotās Latvijas Olimpiskās komitejas pirmais viceprezidents, Latvijas Sporta federācijas padomes priekšsēdētājs, Latvijas Motosporta federācijas prezidents (1975-1996). Ģimene dzīvoja Jelgavā, tēvs Viktors Kleinbergs - Jelgavas Apgabaltiesas tiesnesis, māte Aina (dzim. Pētersone) pianiste brīvmāksliniece, vectēvs Kārlis Kleinbergs (1877) - Jelgavas Kredītbankas vadītājs, darbojies Jelgavas Latviešu biedrībā, vectēvs Eduards Pētersons (1882) - Jelgavas Skolotāju institūta direktors, LU profesors.
Ārija (Antonija Āre, dz. Kūlmane) (1879.14.11. Zaļenieku pagasta Jukās - 1953.18.08. Rīgā, apbed. Meža kapos) . Rakstniece, pedagoģe. Mācījusies Zaļenieku draudzes skolā, Jelgavas ģimnāzijā, strādājusi Jelgavā.
Bertušs Alfreds (1849.23.11. Panevēžas apr., Latvijas - Lietuvas pierobežas Gļebovas muižā - 1890.21.04. Pēterburgā, apbed. Jaunsvirlaukā, Apšūtu kapsētā) . Mikrobiologs, veterinārārsts, zinātnieks. Bērnību pavadījis Mežotnē, kur tēvs bijis firsta Līvena muižas deģis un alus brūža vadītājs. Skolas gaitas sācis Bauskas pilsētas skolā, vecākiem pārnākot uz Jelgavu, mācības turpinājis reālskolā. Vēlāk brīvo laiku pavadījis māsas Luīzes mājās «Zūmaņos» Jaunsvirlaukas pusē. Mācījies Tērbatas Veterinārajā institūtā (no 1873). Pēc maģistra grāda aizstāvēšanas (1877) darba gaitas sācis Aizkaukāza apgabalā, no 1881 veterinārārsts Pēterburgā. Kopā ar Kristapu Helmani pētīja bīstamu zirgu infekcijas slimību - ļaunie ienāši. Veicot pētījumus, inficējies un miris.
Kalna Nora (1939.01.11. Liepājas apr. Rucavas pag. Mežsētās) . Dzejniece. Dzīv. Jelgavā (no 1972).
Kelers Arturs (Artūrs Kēlers, Koehler) (1894.25.11. Džūkstes pag. Plāmšās - 1941.21.11. Vjatlagā) .
Militārs darbinieks, pulkvedis-leitnants. Dzimis lauksaimn. ģimenē. Beidzis Jelgavas ģimnāziju (1914 ), Vladimira karaskolu Petrogradā (prap.) (1916). No 1919.29.III Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (virsleitn.), Latvijas armijā. Sekmējis Jelgavas atbrīvošanu no bermontiešiem, par kaujas uzdevuma sekmīgu izpildi apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni. Kapteinis (1919 XII), pulkv.-leitn. (1924). No 1924 batalj. komandieris. 1925 pārcelts uz Armijas komandiera štābu; kara aģents PSRS. 1928 pēc PSRS notas atsaukts. Virsn. 3. Jelgavas kājnieku pulkā, no 1935 pulka štāba priekšnieks, no 1936 pulka komandiera palīgs.
1940.9.IX Jelgavā apcietināts, okt. formāli atvaļināts. 1941.14.VI izvests uz Vjatkas soda nometnēm.
Nuroks Mordehajs (Markuss) (1884. 07.11. Tukumā — 1962.08.11. Telavivā). Garīdznieks, rabīns, politisks darbinieks Latvijā un Izraēlā. Rabīns Jelgavā (1913- 1915). No 1915 strādāja administratīvu darbu Maskavā, ebreju bēgļu palīdzības komitejā, no 1921 Latvijā. Četru sasaukumu Saeimas deputāts no Ebreju nacionālā bloka. 1941 arestēts, jo publiski izpaudis informāciju par mēģinājumu savervēt viņu NKVD ziņotāja un vervētāja uzdevumiem. Pierādījumu trūkuma dēļ atbrīvots (1942. 08.04.). 1945 emigrēja uz Šveici, 1947 Palestīnā, 1949 ievēlēts Izraēlas valsts pirmajā Knesetā (Izraēlas parlaments), četru sasaukumu deputāts.
Ozoliņš Teodors (1919.07.11. Mēdzūlas pag. – 1993.08.05. Čikāgā, ASV) . Skolotājs, diriģents, mūziķis. Beidzis Jelgavas Skolotāju institūtu un Jelgavas Tautas Konservatoriju.
Prindule Ērika (1909.08.11. Jaunlaicenes pag. - 1997.12.06. Denverā, ASV) . Aktrise, Jelgavas teātrī (1931-1944). Dzīvesbiedrs Augusts Dargevics, ārsts, Jelgavas teātra direktors. Tēvs Eduards, māte Marianna.
Svirlovskis Eduards (1874. 10.11. Zaļeniekos, Ūziņu pagasta Dimzēnos - 1949. 17.05. Rīgā, apbed. Ūziņu kapos) . Farmaceits, farmācijas zinātņu doktors (1924), Latvijas Universitātes profesors (1924). Beidzis Jelgavas ģimnāziju (1892), Tērbatas universitāti (1901). Strādājis Pēterburgā (1906-1918), vadījis Farmaceitu biedrības ķīmijas un bakterioloģijas laboratoriju, bijis izdevuma "Фармацевтический журнал" redaktors. Izveidojis un vadījis LU Farmakognozijas katedru (no 1920).
Tabaka Maija Nora (1939.05.11. Jelgavā) . Māksliniece, gleznotāja. Pēc II pasaules kara ģimene pārcēlusies uz Rīgu.Beigusi Rīgas 4. vidusskolu (1957), Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu (diplomdarbs “Jauno mākslinieku grupas portrets” 1969, vad. E. Kalniņš), mācījusies arī Grafikas nodaļā (1957–1959).Mākslinieku savienības biedre kopš 1970.Vācu Akadēmijas Apmaiņas stipendiāte Rietumberlīnē (1977–1978). Izstādēs piedalās kopš 1963. Personālizstādes: Rietumberlīnē (1979), Rīgā (1980, 1987, 1992, 1994, 1995, 1996, 1998, 1999), Daugavpilī (1980), Jelgavā (1973, 2004), Ļeņingradā, Gēteborgā un Norčēpingā (Zviedrijā), Rostokā (1983), Maskavā (1984), Parīzē (1987) u.c. Strādā galvenokārt stājglezniecības jomā, pievērsusies arī bērnu grāmatu ilustrēšanai, publicējusi atmiņas un domas par mākslas procesiem presē.Latvijas PSR Tautas māksliniece, apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni. Režisora Herca Franka dokumentālā filma “Maija Tabaka”, grāmata Blaua, Līga. Maija Tabaka. Spēle ar dzīvi. - Rīga, 2010.ISBN 9789984388397.
Alunāns Nikolajs (1859.04.12. Mazsesavā - 1919.19.09. Rīgā) . Komponists, diriģents, pedagogs, mūzikas kritiķis, publicists. Mācījies Jelgavas klasiskajā ģimnāzijā. No 1898 Rīgā. Piedalījies Latvijas Konservatorijas dibināšanā un organizēšanā.
Andersone-Silāre Laima (1929.11.12. Rīgā). Dziedātāja, mūziķe,Latvijas Operas un baleta teātra soliste,. Mācījusies Jelgavas Mūzikas skolā (1952-1956), Latvijas Valsts konservatorijā (1956-1960). Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves māksliniece (1965), Tautas skatuves māksliniece (1976), Valsts prēmijas laureāte (1967).
Ansons Vilis (1899. 15.12. Zaļenieku pag. Dimantos lauksaimnieku ģimenē - 1961.08.03. , apbedīts Zaļenieku pag. Zaļenieku kapos). Militārs darbinieks, pulkvedis-leitnants, agronoms, pedagogs. Beidzis Lauksaimnieku ekonomiskās sabiedrības skolu Jelgavā (1915), LU Lauksaimniecības fak.1920.29.01. brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā (kareivis): Jelgavas dzelzceļa mezgla komandantūras rakstvedis. 1940 X atvaļ., 1941-19442 Aizputes mašīnu un traktoru stacijas vec. agronoms. No 1942 skolotājs, mācību daļas vad. Zaļenieku mājturības vidusskolā, no 1945 Saulaines lauksaimniecības tehnikumā. No 1953 vec. agronoms padomju saimniecībā Iecavā, no 1956 Dunalkā.
Bisenieks Janis (Jānis) (1864.12.12. (30.11.pēc v.st.) Kroņvircavas Viduszīģeļos - 1923.03.02. Rīgā) . Agronoms, sabiedrisks darbinieks, tautsaimnieks. Māc. Jelgavas 3.elementārskolā (1874-1877), Jelgavas reālskolā. Dibinājis Jelgavas Lauksaimniecības biedrību (1893), Jelgavas (vēlāk Mežotnes, Saulaines) Lauksaimniecības skolu (1908), Jelgavas komercbanku (1912), bijis daudzu biedrību un iestāžu rosinātājs, dibinātājs, vadītājs. Jelgavas Latviešu biedrības priekšnieks (1901-1902), žurnāla "Zemkopis" izdevējs. Bisenieka iela Jelgavā (1929, līdz 1929, 1940-1941, 1944-1964, kopš 1990 - Svētes iela).
Draudziņa Natālija (1864.14.12. Jonišķos (Lietuva) - 1949). Pedagogs, skolu dibinātāja un vadītāja. 1887 ar Andreja Stērstes un Jāņa Čakstes palīdzību Jelgavā atvērusi četrklasīgo meiteņu skolu (proģimnāzijas tipa mācību iestāde) un smagajā pārkrievošanas laikā panākusi, ka skolā māca latviešu valodu. Plašākas sabiedrības atbalsta trūkuma dēļ skolu nākas slēgt. 1895.14.12. atvērusi meiteņu skolu Rīgā.
Krūmiņš Guntis (1929.28.12. Jelgavas apr. Garozas pag. - 2004.17.11. Jelgavā, apbed. Baložu kapos).
Režisors, žurnālists, publicists, skolotājs. Beidzis Jelgavas Pedagoģisko skolu (1949). Dramatiskā kolektīva vadītājs Garozas pagasta skolā(1949-1950), Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā (1959-1961). Jelgavas Tautas teātra administrators, režisors un aktieris (1956-1967). Ozolnieku kultūras nama drāmas ansambļa režisors (1962-1975), Zaļenieku amatierteātra vadītājs (kopš 1975).
Rapa Jānis (1889.18.12.Tērvetes pag. - 1947.28.07.Tukumā) . Militārs darbinieks, pulkvedis. Beidzis Jelgavas ģimnāziju.
Reiers (Reyher) Gustavs Ādolfs (1794 19. (30.) dec. Cēsīs – 1864 18.(30.) janv. Jelgavā) - vācu tautības grāmatu apgādātājs, izdevējs un tirgotājs, bibliotēkas īpašnieks.Dzimis zeltkaļa ģimenē, agri zaudējis tēvu. No 1813 darbinieks K. J. G. Hartmaņa grāmatu veikalā Rīgā, pēc tam veikalvedis Deibnera un Treija grāmatu veikala Jelgavas filiālē.1826 Jelgavā Tirgus un parādes laukumā 15 atvēra veikalu. Izdevis ap 122 grāmatu, t.sk. 23 latviešu grāmatas. R. maksas bibliotēkā bija grāmatas vācu, franču un angļu valodās, bibliotēkā varēja īrēt notis, grāmatasizsūtīja pa pastu. Savus līdzekļus novēlēja Jelgavas un Cēsu pilsētai labdarīgiem mērķiem. 1888 Jelgavā par šiem līdzekļiem tika uzcelta patversme tirgotāju un amatnieku atraitnēm (“Reyhersche Stiftung”) .
Rivža Baiba (1949.01.12. Ventspilī) . Zinātniece, politiķe, sabiedriska darbiniece. Ar sudraba medaļu absolvējusi Jelgavas 2.vidusskolu(1968), ar izcilību Latvijas Lauksaimniecības Akadēmijas ekonomikas fakultāti (1973). Ekonomikas doktore (1990), ekonomikas habilitētā doktore (1992), profesore Latvijas Lauksaimniecības universitātē, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle (1999), Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece (2000), Latvijas Saeimas deputāte (2007), Izglītības un zinātnes ministre (2006). Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidente (1999). Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas izveidotāja Latvijas Zinātņu akadēmijā (2006), Eiropas lauksaimniecības zinātņu akadēmiju asociāciju valdes locekle (2000), Krievijas lauksaimniecības zinātņu akadēmijas ārzemju locekle (1992), Zviedrijas Karaliskās lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas ārzemju locekle (2005), Itālijas "Georgofili" akadēmijas ārzemju locekle (2002), Ziemeļvalstu lauksaimniecības zinātņu asociācijas biedre (1999) un Ekonomikas nodaļas valdes locekle (2006). Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja (1996 - 2006). Baibas Rivžas vadībā izstrādāta pirmā neatkarīgās Latvijas augstākās izglītības un augstskolu attīstības koncepcija (1998 - 2010). Starptautiskās sieviešu organizācijas "Zonta" biedre, Latvijas apgabala direktores vietniece (2006), "Latvijas Avīzes" konkursa "Latvijas radošā sieviete" laureāte (2004).
Sālzirne Maija (1939.14.12. Līgatnes Baltiņos - 1993.06.02. Jelgavā) . Horeogrāfe, deju kolektīvu vadītāja. Vadījusi Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas deju ansambli "Kalve", deju kolektīvu "Ritums", bērnu deju kopas.
Tīlings (Tiling) Johans Nikolauss (1739.06.12. Brēmenē - 1798.06.09. Ancē, apbed. Jelgavā) . Jelgavas Pētera akadēmijas (Academia Petrina) profesors (1764), prorektors, Jelgavas reformātu baznīcas mācītājs, apgaismības ideju paudējs, bezcenzūras izdevuma "Mitauische Politische und Gelehrte Zeitung" redaktors (1775-1778).
Vāvere Aina (Neboisa Aina; dz.Vērmane) (1924.01.12. Drabešu pag. - 2011.31.10. Austrālijā) . Rakstniece, dramaturģe, pedagoģe. Beigusi Jelgavas ģimnāziju (1943). No 1944 emigrācijā. Rakstnieku savienības biedre (1990). Darbi: Laikmeta drupas (1963, public. ar A. Neboisas vārdu), Svešatnes albums (1989), Varbūt tā bija (1992),Kādēļ mīlestība? (1994), Gadsimta gobelēns (1998), Jauna, neprecējusies un baltu izcelsmes (1982), Vilkate (1962), Mačs Priekulis (1969), lugas : Divkauja torņa istabā, Ko dzirdēji, ko redzēji (abas teātrī, 1987). Angļu valodā proza apkopota krājumā «The blue mountain in Mujāni» (1990) u.c.
Dati Kalendāram iegūti no Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas datu bāzes „Ievērojami cilvēki Jelgavā"
Būsim pateicīgi par Jūsu atsauksmēm, ierosinājumiem, papildinājumiem!
Sast. Dagnija Avota, Jelgavas Zinātniskā bibliotēka,tālr. 63007747
Dagnija.Avota@jzb.jelgava.lv