Ievērojami cilvēki Jelgavā

 

 

Gleznotājs, pedagogs, latviešu ainavu glezniecības pamatlicējs. 1857 pabeidzis privāto ģimnāziju, iestājies Pēterburgas Mākslas akadēmijā, ieguvis sudraba medaļas (1860, 1861). 1962 pēc tēva nāves no akadēmijas izstājies. 1863 par iesūtītajiem darbiem saņēmis brīvmākslinieka, 1874 – 1. pakāpes mākslinieka, 1880 – akadēmiķa grādu. 1893 Pēterburgas Mākslas akadēmijas padome piešķīra J. Federam profesora grādu, bet kņazs Vladimirs to neapstiprināja. Pēc izstāšanās no akadēmijas mākslinieks apmetās uz dzīvi Jelgavā un strādāja Jelgavas reālskolā par zīmēšanas un rasēšanas skolotāju (1863 – 1875), atvēra savu fotodarbnīcu (fotodarbnīcas īpašnieks 1868 – 1974). Jelgavas periodā viņš maz strādāja, bet daudz ceļoja. Apmeklējis Šveici (1865), Franciju, Spāniju, Norvēģiju (1874). Papildinājies Diseldorfas Mākslas akadēmijā pie sava studiju biedra E. Dikera (1875 – 1876). Vispasaules izstādē Londonā J. Feders saņēmis sudraba medaļu par gleznu "Pēc vētras" (1874), gleznu nopircis Persijas šahs. 1876 mākslinieks pārcēlies uz Ukrainu un līdz 1886 strādājis jaunizveidotajā Belgorodas tautskolotāju seminārā. No 1886 dzīvojis Pēterburgā, zīmēšanas skolotājs kņazes M. Teņiševas komercskolā (1886 – 1898). Piedalījies apvienības "Rūķis" rīkotajos vakaros. Vasarās braucis uz Latviju, daudz gleznojis dabā, tas veicinājis interesi par nacionālo ainavu. 1898 atgriezies Belgorodā, bet pēdējos dzīves gadus (no 1905) pavadījis Ņežinā.

Informācijas avoti:

1. Jūlijs Feders : [katalogs]. Rīga: Neputns, 2013. 303 lpp. ISBN 9789934512124

2. Latvijas enciklopēdija, 2. sēj. Rīga: Valērija Belokoņa izdevniecība, 2003. ISBN 9984948226

3. http://www.lnmm.lv/lv/apmekle/izstades/781-ainava-julijs-feders-18381909 (skatīts 07.12.2020.)

4. https://www.antonia.lv/lv/gleznieciba/feders-julijs/ (skatīts 07.12.2020.)

5. Attēls no http://aizkrauklesbibl.blogspot.com/2011/01/ainavu-dziesminieks-julijs-feders-1838.html (skatīts 07.12.2020.)