Ievērojami cilvēki Jelgavā

 

 

Rakstnieks, vēsturnieks, vēsturisku romānu autors. Beidzis Jelgavas ģimnāziju (1900), Rīgas Politehnisko institūtu (1906). Līdz 1920 strādā Novgorodas guberņā par inženieri un zemstes ceļu pārzini, projektē tiltus. Vienlaikus viņš 1910 pabeidz Ķeizarisko Pēterburgas Arheoloģijas institūtu, vēlāk kļūst tā īstenais loceklis, piedalās institūta zinātniskās biedrības darbā. 1920 atgriežas Latvijā. Būdams bēgļu palīdzības komitejas priekšsēdētājs, vada bēgļu atgriešanos, tādēļ pats pārbrauc tik vēlu. Uz robežas viņam tiek atņemtas monētu un pastmarku kolekcijas, ko nedrīkst izvest no padomju Krievijas, tāpat tiek atņemtas arī zinātniskas grāmatas un četras klades ar paša rakstītām dzejām un stāstiņiem. Novgorodas guberņā paliek nekustamais īpašums – māja un mežs. R. Ērglis strādā Rīgā par Zemkopības ministrijas nodaļas vadītāju, vēlāk līdz pat 1940 ir Hipotēku bankas un akciju sabiedrības "Drošība" padomes loceklis. Pirmā literārā publikācija rom. "Pelēko baronu vectēvi" (1928), kas kopā ar turpinājumu "Pelēko baronu tēvi" (1929) izdots vienā grām. ar nos. "Pelēko baronu senči" (1937). Par Latvijas vēstures senāko posmu 13. gs. stāstīts romānos "Sēļi" (1935), "Viesturs" (1936), "Virsaiša meita" (1939), "Zemgales valdnieks" (laikr. "Tēvijas Sargs" 1940). Darbiem raksturīga laba dabas izjūta, monolīti raksturi, bagāts etnogrāisko detaļu klāsts un vēsturiski precīzs reāliju tēlojums, raita darbība. Rakstniecību uzskatījis par vaļasprieku, par galveno savas darbības jomu atzinis vēsturi. Sarakstījis vēst. apceres "Kur atradās senā Zemgales osta?" (1938), "Kā cēlies Vidzemes nosaukums?" (1940) un plašu pētījumu "Zemgales neatkarības vēsture" (1936). Savus vēsturiskos pētījumus balstījis uz daudzu vēstures avotu salīdzinošu analīzi, veidojis tos viegli uztveramus. 1927 apprecas ar Kr. Barona mazmeitu Birutu Baroni (1898 – 1980). Bērni: dēls Rihards (1928 – 2018), meita Ilze. 

Informācijas avoti:

1. Latvijas enciklopēdija, 2. sēj. Rīga: Valērija Belokoņa izdevniecība, 2003. ISBN 9984948226

2. Rožkalne, A. Uzdrīkstēties gribēt. Versija par Baronu – Ērgļu dzimtu. Literatūra un Māksla, Nr.8, 1992.

3. https://cemety.lv/public/deceaseds/867888?type=deceased (skatīts 29.03.2021.)

4. Attēls no  http://literatura.lv/lv/person/Rihards-Erglis/872820 (skatīts 07.12.2020.)