Ievērojami cilvēki Jelgavā

 

 

Mākslinieks, gleznotājs, pedagogs. Dzimis Jāņa Eliasa (1851 – 1937) un Karlīnes Veilandes (1866 – 1956) ģimenē. Mācījies Platones pamatskolā (1894), Jelgavas ģimnāzijā (1896) Jelgavas reālskolā (1989). Apguvis glezniecības pamatus pie latviešu mākslas klasiķiem J. Valtera un V. Purvīša (1903 – 1904). Mācījies Briseles Karaliskajā mākslas akadēmijā (1909  – 1913) un Parīzē (1913). Darbojies dažādos žanros un glezniecības tehnikās. Viņa lauku žanra gleznas ir latviešu glezniecības zelta fonds. Viens no spožākajiem fovisma un neoklasicisma pārstāvjiem latviešu tēlotājā mākslā. Izstādes kopš 1913. Grāmatas: "Franču jaunlaiku glezniecība" (1940, kopā ar K.Eliasu), "Latvijas PSR Mākslas akadēmijas 20 gadi. 1919 – 1940" (1941, kopā ar A.Prepu). Latvijas PSR Tautas mākslinieks (1962), profesors (1938). Ģ. Eliass ir atstājis bagātu radošo mantojumu – vairāk nekā 1 000 eļļas gleznu, ap 600 akvareļu, ap 200 pasteļu, ka arī pāris tūkstošus zīmējumu. Lielākā daļa viņa darbu atrodas Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja krājumā. Divās ekspozīcijas zālēs apskatāmas 67 dažādos daiļrades periodos tapušas gleznas, akvareļi, pasteļi, zīmējumi, fotogrāfijas un dokumenti no mākslinieka arhīva, daļa viņa bibliotēkas, mēbeles un bagātā austrumu mākslas kolekcija. Ģ. Eliasa darbi atrodas ne tikai Latvijas muzejos, bet arī vairākos Eiropas muzejos, piem., Modernās mākslas muzejā Parīzē, Maskavā, Helsinkos, Oslo, Malmē. Ģ. Eliasa piemineklis Akadēmijas ielā 10 (pie muzeja ēkas), atklāts 23.09.1987., tēln. Jānis Zariņš, arhit. Dzintars Driba. Brāļi Kristaps Eliass (1886 – 1963), Juris Eliass (1891 – 1974), māsa Anna Maija Eliase, prec. Cielēna (1889 – 1988).

 "Anarhists, sociāldemokrāts vai vienkārši revolūcijas notikumu aizrauts jauneklis? – 1905. gada notikumu mīkla. Briselē akadēmiski izglītots mākslinieks, kas gadu papildinājies Parīzē, nevis viņa paaudzei ierastais Rīgas un Krievijas mācību iestāžu ceļš. Savrupas, sevī noslēgtas personības oreols un tajā pašā laikā romantiski vētraina un traģikas skarta privātā dzīve. Vairāku mākslinieku paaudžu pedagogs Mākslas akadēmijā. Mākslas pētnieks ikgadējos vasaras ceļojumos pa Eiropas muzejiem. Mākslas tekstu sacerētājs un redaktors Latviešu konversācijas vārdnīcai un Purvīša mākslas vēsturei. No gleznotāja – eksperimentētāja līdz episka vēriena latviešu lauku sētas ainavas atklājējam".[1]

Informācijas avoti:
1. Ģederts Eliass : [monogrāfisks mākslas albums] / sastādītāja Laima Slava. Rīga: Neputns, 2012. ISBN 9789984807959

2. http://jvmm.lv/index.php/ekspozicija/gederts-eliass-1887-1975 (skatīts 04.12.2020.)
3. Kaupere, M. No Zīlēniem – pasaulē [turpinājumos] : Ģedertam Eliasam 100. Pieejams: http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/paka1987n130|article:DIVL159|issueType:P (skatīts 04.12.2020.)

4. No "Zīlēniem" līdz "Zīlēniem" [6 turpinājumi]. Literatūra un Māksla, Nr. 3, 1988. Pieejams: http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/lima1988n003|article:DIVL395|issueType:P (skatīts 03.09.2020.)

5. https://www.youtube.com/watch?v=SeWos49GhlU (skatīts 03.09.2020.)

6. Attēls no https://timenote.info/lv/Gederts-Eliass (skatīts 04.12.2020.)