Ievērojami cilvēki Jelgavā
Rezons Frīdrihs (Frīdrichs) Vilhelms Kārlis Maksimiliāns (Raison)13.01.1726. Veimārā, Vācijā – 20.11.1791. Jelgavā
Franču hugenotu izcelsmes Kurzemes un Zemgales hercogistes administrators, padomnieks un diplomāts. 1762 hercoga Ernsta Johana Bīrona kabineta sekretārs, 1762 – 1784 pārzināja hercogistes metāla naudas un medaļu kalšanu, 1770 – 1795 hercoga Pētera galvenā uzticības persona un kancelejas padomnieks, vairākkārt bijis diplomātiskās misijās Krievijā un Vācijā. Pēc viņa ieteikuma hercogs Pēteris 1772.19. VII paziņoja savu lēmumu par Academia Petrina dibināšanu. Viņš 1773 Anglijā un Augsburgā, Vācijā, iegādājās akadēmijai dārgus astronomijas un fizikas instrumentus, 1775 uzrakstīja Academia Petrina dibināšanas aktu, kas tai deva juridisko pamatojumu, bet par zinātniskās programmas izveidotāju pieaicināja Šveicē dzimušo Berlīnes akadēmiķi Johannu Georgu Zulceru (Sulzer).
Rezons ir ciltstēvs veselai Kurzemes mācītāju dinastijai. Viņa dēls Johans Georgs Vilhelms
(1775 — 1838) ir mācītājs Lielaucē, Mazaucē un Ilē, mazdēls Ernests Augusts (1807 — 1882) — mācītājs un Dobeles diocēzes prāvests. Prāvesta dēls Jūlijs (1845 — 1899) galvenokārt darbojās Lutriņos.
Johannesa fon Rezona atmiņas par 19.gs. o.p. līdz 20.gs. 20.gadiem publicētas 1989 Vācijā (Lebenserinnerungen, 4 sējumi).
Informācijas avots:
Jānis Krēsliņš. Pārdomas lasot Kurzemes mācītāja Rezona atmiņas. Akadēmiskā Dzīve, 1992, 1.janvāris.