Ievērojami cilvēki Jelgavā

 

 

Teologs, vēsturnieks, pirmās latviešu tautas vēstures grāmatas "Historia Lettica" (1649) autors. Mācītājs Mežmuižā, Jelgavā, Sv.Trīsvienības baznīcā (1632 – 1655). Kurzemes hercogistes superintendents (no 27.02.1636. – 1655). 1645 kopā ar Durbes mācītāju Topiju (Topius) kā hercogistes pārstāvji Toruņas Colloquium charitativum parakstīja dokumentu pret katolizēšanas mēģinājumiem Polijas–Lietuvas kopvalstī. 1649. gadā izdeva latviešu valodas un etnogrāfijas izpētei ievērojamu, vēlāk bieži citētu darbu (veltījumu hercogam Jēkabam un hercogienei Luīzai Šarlotei ar tiem laikiem raksturīgu garu virsrakstu) "Historia lettica. Das ist: Beschreibung der Lettischen Nation, in welcher von der Letten als alten Einwohner und Besitzer des Lieflandes, Curlandes und Semgallen Namen, Ursprung oder Ankunft, ihren Gottes Dienst, ihrer Republica oder Regimente so sie in der Heidenschaft gehabt, auch ihren Sitten, Geberden, Gewohnheiten, Natur und Eigenschaften u.s.w. gruendlich und umbstaendig Meldung geschieht" (pārdrukāts Scriptores Rerum Livonicarum , II sēj. 1848). Šajā un citos sīkākos rakstos (Wiederlegungen der Abgoetterey und nichtiges Aberglaubens, 1627; Reformatio gentis Letticae in ducatu Curlandiae, 1636) Pauls Einhorns aplūkoja seno latviešu tautas ticējumus, reliģiskās ierašas, apkarodams tās kā pagānisma izpausmes. Taču tajā sniegti pirmie plašākie materiāli par latviešu etnogrāfiju, minēti mēnešu nosaukumi latviešu valodā, izteiktas naivas un apstrīdamas hipotēzes par latviešu vēsturisko izcelšanos u. tml. Uz šiem darbiem nereti atsaucas dievturības ideologi. Einhorns apkaroja arī katolicismu, kas šajā laikā atkal sāka nostiprināties Kurzemē. Kad hercogs Jēkabs 1645 sūtīja viņu uz Polijas karaļa Vladislava IV Tornas (Toruņas) kolokviju, kas bija domāts dažādu kristīgo konfesiju samierināšanai un attiecīgu teoloģisku argumentu izklāstam, Einhorns tur iestājās par stingrām, pat dogmatiskām luterānisma pozīcijām. Einhorns sīvi pretojās arī Gregora kalendāra ("jaunā stila") ieviešanai Kurzemē, saskatīdams tajā līdzekli nostiprināt katolicismu. Problēma aktualizējās, kad landtāgs nobalsoja par Gregora kalendāra lietošanu hercogistē. Šajā ziņā Einhorns bija tik dedzīgs, ka 1655. gada 25. maija rīta sprediķī Jelgavas Sv. Trijādības baznīcā, protestējot pret šo kalendāru, mira uz kanceles sprediķa laikā. Vectēvs Aleksandrs Einhorns bija Kurzemes hercogistes superintendents (1570 – 1575), Kurzemes baznīcas likumu autors.

Informācijas avoti:
1. Spārītis, Ojārs. Versija par Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcu. Rīga: Zinātne, 2011. ISBN 9789984808949

2. Ideju vēsture Latvijā : no pirmsākumiem līdz XIX gs. 90. gadiem : antoloģija. Rīga: 1995. ISBN 9984560392

3. https://www.vestnesis.lv/ta/id/11523 (skatīts 04.12.2020.)

4. Sturms, Ed. Pauls Einhorns. Latvju Grāmata, Nr.2, 1922. Pieejams: http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/p_001_lagr1922n02|article:DIVL130|issueType:P (skatīts 02.09.2020.)

5. Jelgavas vecie mācītāji. Zemgales Balss, Nr.270, 1936. Pieejams: http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/p_001_zeba1936n270|article:DIVL385|issueType:P (skatīts 02.09.2020.)