Ievērojami cilvēki Jelgavā

 

 

Politisks un sabiedrisks darbinieks, politologs, vēsturnieks, vēstures zinātņu doktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors, LR Saeimas deputāts, politiķis. 1944 ģimene devās kara bēgļu gaitās uz Vāciju, 1950 izbrauca uz Austrāliju, 1960 pārcēlās uz ASV. 1968 A. Lejiņš ieguva maģistra grādu vēsturē Kalifornijas universitātē Losandželosā. 1979 – 1989 direktora asistents Zviedrijas Ārpolitikas institūtā. Stokholmas universitātē ieguvis doktora grādu vēsturē. Atmodas gados aktīvi iesaistās Baltijas neatkarības kustības atbalstā Zviedrijā un Latvijā. 1989 nodibināja Latvijas Tautas frontes Zviedrijas nodaļu, kuru vadīja līdz 1991, kad atgriezās uz dzīvi Latvijā. 1991 LTF Ārzemju sekcijas vadītājs, 1991 – 1992 LTF Domes loceklis. Latvijas Ārpolitikas institūta dibinātājs un vadītājs (1992 – 2009), vēlāk goda direktors. Grāmatas "Gorkija iela 11a, jeb, ceļš atpakaļ uz mājām" (1976) autors. Trimdā izdotos rakstus var lasīt "Mūra drupinātājs jeb ceļš atpakaļ uz mājām" (Jumava; 2002), "Pirmie desmit gadi: cīņa par Latvijas drošību pasaules lielajā politikā” (Zinātne; 2002),  "Skats nākotnē atskatoties” (Jumav; 2007). Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks (1997). Tēvs skolotājs Eduards Lejiņš (1894 – 1989), māte Anna Emilija (dz. Irbe; 1904 – 1984).

Informācijas avoti:

1. Latvijas enciklopēdija, 4. sēj. Rīga: Valērija Belokoņa izdevniecība, 2007. ISBN 9984948249

2. http://www.lejins.lv/ (skatīts 21.04.2021.)

3. Attēls no https://lv.wikipedia.org/wiki/Atis_Leji%C5%86%C5%A1 (skatīts 21.04.2021.)