Ievērojami cilvēki Jelgavā

 

 

Militārs darbinieks, pulkvedis, jurists, žurnālists. Beidzis Tukuma pilsētas skolu un 1904 kā brīvprātīgais iestājās armijā, 171. kājnieku pulkā, 1905 - Viļņas junkurskolā (beidzis 1908; podporučiks) 170. kājnieku pulkā. Poručiks (1911), štābkapteinis (1916. gada februāris), kapteinis (1917. gada septembris). 1913 iestājās Ģenerālštāba akadēmijā Pēterburgā, bet 1914, sākoties 1. pasaules karam, atkomandēts uz savu pulku. Kaujās Austrumprūsijā kā "parlamentārietis" ievainots. Ārstējies vācu kara hospitāļos, 1914. gada septembrī atgriezies Krievijā. Virsnieku 1. armijas štābā, vēlāk – 2. Kaukāza korpusa štābā, 16. grenadieru pulkā. 1916. gada jūlijā iecelts par Latviešu strēlnieku rezerves bataljona rotas komandieri, augustā - par bataljona komandiera palīga v.i. No 1916. gada oktobra 1. latviešu strēlnieku brigādes štāba priekšnieka v.i. 1917. gada janvārī-jūnijā mācījies Ģenerālštāba akadēmijā Petrogradā (beidzis divus kursus). Vēlāk virsnieku 4. Donas kazaku divīzijā, 12. armijas štābā, Kara ministrijas kancelejā. 1918. gada augustā atgriezies Rīgā, strādājis Latvijas Pagaidu nacionālās padomes Kara lietu sekcijā. No 1918. gada 18. novembra Latvijas Pagaidu valdības apsardzības ministra palīgs (kapteinis). 1919. gada 10. janvārī ar Latvijas Pagaidu valdības piekrišanu devies uz Vāciju, no turienes - uz Jekaterinodaru, kur 1919. gada 20. martā iestājās Dienvidkrievijas Brīvprātīgo armijā. Virsnieks Terekas-Dagestānas kara apgabalā, Astrahaņas korpusa štābā, 1. Kaukāza korpusa štābā. No 1920. gada februāra Kaukāza kavalērijas divīzijas štāba priekšnieks. Apakšpulkvedis (1920. gada jūlijs). 1920. gada novembrī kopā ar karaspēku evakuējies no Krimas uz Turciju un 1921. gada jūnijā atgriezies Latvijā. No 1922. gada decembra lektors Kara skolā (kapteinis). No 1924. gada kara aģents Polijā. Pulkvežleitnants (1924), pulkvedis (1931). 1925 beidzis Polijas Augstākās karaskolas papildkursus. No 1927 Kara skolas lektors, no 1928 bataljona komandieris 4. Valmieras kājnieku pulkā, vēlāk Virsnieku kursu grupas vadītājs. No 1930 Kara ministrijas Padomes sekretārs, 1931 – 1934 gadā Zemgales divīzijas štāba priekšnieks, no 1934 atkal Virsnieku kursu grupas vadītājs. 1935. gada jūnijā atvaļināts sakarā ar štatu samazināšanu. 1936 beidzis LU Tiesību zinātņu nodaļu. Strādājis zinātnisku darbu Krimināltiesību katedrā. No 1940. gada augusta zvērināts advokāta palīgs Tukumā, vēlāk - Jelgavā, no 1943 - Tukumā. Vācu okupācijas laikā (1941 – 1944) laikraksta "Zemgale" izdevējs Jelgavā. No 1944 bēgļu gaitās Vācijā, kur 1947 ieguvis tiesību zinātņu doktora grādu Ukraiņu universitātē Minhenē. No 1951 trimdā ASV. Apbalvojumi: Latvijas Triju Zvaigžņu ordenis IV šķiras, Polijas Polonia Restituta ordenis IV šķiras, Rumānijas Kroņa ordenis IV šķiras; Krievijas Svētā Jura zobens, Krievijas Svētā Vladimira ordenis IV šķiras, Svētā Staņislava ordenis II un III šķiras, Svētās Annas ordenis II un III šķiras. Precējies pēc 1943 ar Dagmāru Talci, dz. Niedri (1892).

Informācijas avoti:

1. Latvijas enciklopēdija, 2. sēj. Rīga: Valērija Belokoņa izdevniecība, 2003. ISBN 9984948226

2. Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940 : biogrāfiska vārdnīca. Rīga: Nordik, 1998. 527 lpp. ISBN 9984510174

3. http://dinaburgascietoksnis.lcb.lv/grinbergsLV.html (skatīts 38.12.2020.)

4. Attēls no https://www.vestnesis.lv/ta/id/105814 (skatīts 38.12.2020.)