Ievērojami cilvēki Jelgavā

 

 

Garīdznieks. Latgales prāvesta iecirkņa un Rīgas sv. Trīsvienības draudžu mācītājs. Pilsētainavu gleznotājs. Beidzis Latvijas evaņģeliski-luteriskās baznīcas Teoloģijas institūtu (1929). 1929. gada 22. augustā ordinēts par mācītāju, kalpojis Kārsavas un tās apkaimes luterāniskajās draudzēs. Jelgavas Mārtiņa Lutera baznīcas draudzes mācītājs (1936 – 1938). Studējis Latvijas Mākslas akadēmijā pie profesora Vilhelma Purvīša. 1938 Miervaldis Ķemers kļuva par Rīgas Trīsvienības draudzes mācītāju, kur pavadīja visu darba mūžu un sistemātiski gleznoja. 1944 viņš noraidīja V. Purvīša uzaicinājumu izstrādāt Akadēmijas beigšanas darbu, absolvēt Akadēmiju un doties uz Vāciju. Miervaldis Ķemers bija nolēmis palikt Latvijā un studijas turpināt. Ar sev piemītošo neatlaidību pēckara gados turpināja studijas profesora Ģederta Eliasa stājglezniecības darbnīcā. 1947 izstrādāja un aizstāvēja diplomdarbu "Ainava no akadēmijas loga ar Valdemāra ielu un muzeju" un ieguva mākslinieka kvalifikāciju. Miervaldis Ķemers atstājis gleznu, studiju, skiču sarakstus, kuros minēts vairāk nekā 3000 darbu. Radījis apjomīgu vecās Jelgavas pasteļgleznojumu ciklu. Padomju vara Latvijā viņam liedza piedalīties izstādēs. Daudzi viņa darbi atrodas muzejos, privātās kolekcijās gan Latvijā, gan ārvalstīs. Mākslinieks labprāt dāvāja savas gleznas, sagādādams prieku daudziem sava talanta cienītājiem. Māsa Austra Ķemere (dzim. 1907).

"Jau tā paša gada rudenī Miervaldis kļuva par studentu. Ne velti profesoru (V. Purvīti) tā piesaistīja Jelgavas ainavas. Strādādams šajā pilsētā par mācītāju, brālis tik tiešām visu pilsētu apgleznoja. Visu veco Jelgavu. Daudzi no šiem pasteļiem tagad glabājas Jelgavas muzejā. II pasaules kara laikā Jelgava tika nopostīta līdz pamatiem, bet brāļa gleznās saglabājusies pirmskara pilsētas burvība. Miervaldis dziļi izjuta necilu skaistumu - lietās, ļaudīs, cilvēkos." [4]

Informācijas avoti:
1. Bērziņš, Guntis. Būsim pazīstami: gleznotājs Miervaldis Ķemers. Karogs, Nr. 10, 1990.
2. Bērziņš, Guntis. Gleznotājs Miervaldis Ķemers. Zvaigzne, Nr. 9, 1990.

3. Kusmane, Rita. Gleznotājs Miervaldis Ķemers. Simts pilsētainavas. Diena, Nr. 58, 1992.

4. Apinīte, V. Vai atdosim parādu Miervaldim Ķemeram? Jūrmala (1980-1998), Nr. 29, 1990.

5. Attēls no https://www.slideshare.net/Zaurs/3vien-saakumi (skatīts 06.04.2021.)