Ievērojami cilvēki Jelgavā

28.07.1859. Džūkstes pag. Amatniekos – 06.02.1929. Jelgavā, apbed. Jāņa kapos, tag. Alunāna parks
Pedagogs, žurnālists, literāts. Pedagoģiskajā darbā aizvadījis gandrīz piecdesmit gadus (1880 – 1929). Beidzis Irlavas skolotāju semināru (1879), strādājis Irlavas skolotāju semināra pamatskolā (1880 – 1882), Pētertāles-Snapju skolā, bijis Jelgavas bērnu patversmes "Altona" vadītājs un pamatskolas pārzinis (1897 – 1921), skolotājs Jelgavas 3. pamatskolā un Jelgavas lauksaimniecības vidusskolā (1920 – 1929), pasniedzējs Jelgavas skolotāju institūtā (1924 – 1929). Publicēta luga bērniem "Traucēta mācīšanās". Publikācijas periodikā no 1890, raksti par biškopību, kristīgo morāli, dzejoļi. 1906 brošūrā izdots Jāņa Skurbes priekšlasījums Baltijas Kristīgā sabiedrībā "Sodi un balvas kā audzināšanas līdzeklis (Jelgava). 1927 "Jaunākie paņēmieni un atradumi biškopības praksē" (Jelgava: autora izdevums). Dēls Arvids Skurbe (1881 – 1972; vēlākais Latvijas armijas virsnieks, Aviācijas pulka komandieris, Lāčplēša ordeņa kavalieris). Viņš pieminēts Aleksandra Grīna romānā "Dvēseļu putenis". Meitas: Alvīne; skolotāja Marija, tulkotāja Lilija un dēls kantora darbinieks Ludvigs, literatūrzinātnieces Astrīdas Skurbes (prec. Vite; dz. 1937) vectēvs.
Informācijas avoti:
1. https://literatura.lv/lv/person/Janis-Skurbe/873679 (skatīts 18.05.2021.)
2. Skolotāja Jāņa Skurbes piemiņai. Svētdienas Rīts, Nr. 9, 1929.
3. Attēls no Skurbe, Astrīda. Bija Jelgavā Skurbes ģimene. Jelgavas Ziņotājs, Nr. 142, 1990.