Ievērojami cilvēki Jelgavā

 

 

Vācu tautības mācītājs, publicists un izdevējs. Tērbatas universitātē studējis teoloģiju (1843 - 1847), bijis mācītāja palīgs Embūtē, mājskolotājs Dundagā (ap 1850). 1855 ieguvis teol. maģ. grādu. Diakons Valmierā (1856 - 1864). No 1864 avīžnieks Rīgā, no 1870 mācītājs Slokā. No 1866 Braunšveigs rediģējis un izdevis laikrakstu "Draugs un Biedrs". Braunšveigs bijis ideāls avīžnieks, blakus Pantenijam un Vatsonam. Vēlējies "latviešu tautu līdz pat pēdīgam kalpiņam par priecīgu uzcelt uz avīžu lasīšanu un avīžu ņemšanu". Viņš cildinājis lasīt prasmi, grāmatas, skolas, runājis par laicīgām lietām, par dabu un tehniku. Laikraksta pielikums "Bērnu Pastinieks" bijis pirmais bērnu žurnāls latviešu valodā. Laikrakstā "Draugs un Biedrs" savas rakstnieka gaitas uzsācis Kronvalda Atis, darbojies E.Dinsbergs, līdzdarbojies arī Matīss Kaudzīte u.c. 

Informācijas avoti:

1. Latvijas enciklopēdija, 1. sēj. Rīga: Valērija Belokoņa izdevniecība, 2002. ISBN 9984948218

2. Mūsu avīžnieki pirms 70 gadiem baidījušies, ka latviešu sievietes kādu rītu
ar tvaikoņiem neaizbēg uz Ameriku. Zeltene, Nr.23. 1938.

3. Datubāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam". Braunšveigs Hugo. Pieejams: http://lgdb.lnb.lv/index/person/17/ (skatīts 01.04.2020.)

4. Attēls no  http://literatura.lv/lv/person/Hugo-Braunsveigs/872377 (skatīts 01.04.2020.)