Ievērojami cilvēki Jelgavā

 

 

Aktieris, režisors, skatuves mākslas pedagogs. Pamatizglītību ieguvis Jelgavā. No 1909 Pēterburgā, no 1915 Maskavā. Maskavas latviešu profesionālā teātra "Skatuve" dibinātājs. Līdz 1941. gadam strādāja Jevgeņija Vahtangova teātrī Maskavā, vairākus gadus bija šā ievērojamā teātra direktors. Jelgavas teātrī 1942/1943 aktieris, režisors un mākslinieciskais vadītājs, no 1943 Latvijas Drāmas teātrī. Kopā ar ģimeni 1944 arestēts, pārvests uz Maskavu, 1945 piespriesti 10 gadi ieslodzījumā. Glāznieku un viņa sievu ieslodzīja vienā lēģerī, tas bija kas ārkārtējs gulaga praksē, turklāt viņus atstāja Maskavā. Maskavas apgabala ieslodzījuma vietu pārvaldē pastāvēja ieslodzīto mākslas ansamblis (vadīja kinorežisors Mihails Sluckis, sodīts par "pretpadomju aģitāciju", pēc tam vad. O. Glāznieks). Gājis bojā satiksmes negadījumā ansambļa koncertizbraukuma laikā. 

"O. Glāznieks kļuva par vienu no Jelgavas teātra režisoriem, nodibināja savu studiju, piedalījās izrādēs kā aktieris. Jelgavas Latviešu teātrī viņš iestudēja Frīdriha Šillera traģēdiju "Fiesko" M. Zīverta lugu "Minhauzena precības" un G. Hauptmaņa drāmu "Pirms saules rieta", pats tēlodams galveno lomu – Matiasu Klauzenu. Pēdējo no minētajiem iestudējumiem man bija tā laime noskatīties. Tas ir viens no spēcīgākajiem teātrī gūtajiem iespaidiem manā mūžā. Profesors – nu jau solīdos gados – pēc sievas nāves iemīl jaunu meiteni – Inkenu (Jelgavā to toreiz tēloja Elvīra Irbe), izpelnīdamies ģimenes locekļu sašutumu. Tas ir tik noraidošs un ass, ka Matiass redz tikai vienu atrisinājumu – aiziet no dzīves. Traģisko vilšanos tuvajos cilvēkos un izmisumu O. Glāznieks tēloja ārkārtīgi patiesi, ar satriecošu spēku. Tā vien likās, ka no pārdzīvojuma šis emocionāli jūtīgais cilvēks sajuks prātā. Izrādes panākumi bija iespaidīgi. To regulāri brauca skatīties teātra cienītāji no Rīgas. 1943. gadā O. Glāznieku angažēja Nacionālais teātris jeb – kā toreiz to sauca – Rīgas Dramatiskais teātris. Lai gan O. Glāznieka Jelgavas posms ir pavisam īss, tā bija viena no spožākajām lappusēm Jelgavas teātra vēsturē". [3]

Informācijas avoti:
1. Štrauss, Vidvuds. Teātra mākslas klasiķa Osvalda Glāznieka likteņa pavērsieni. Latvijas Avīze, 2012. gada 18. oktobris. Pieejams: https://www.la.lv/teatra-makslas-klasika-osvalda-glaznieka-liktena-paversieni-2 (skatīts 22.12.2020.)

2. Hausmanis, Viktors. Par spēkavīriem Jelgavas teātrī : pilsētas garīgo klimatu veidojušas spilgtas personības [no Jelgavas teātra vēst. : par akt. un rež. Jēkabu Zaķi un Osvaldu Glāznieku, akt. Ansi Mitrēvicu]. Zemgales Ziņas, 2000. gada 23. septembris

3. Attēls no Latvijas enciklopēdija, 2. sēj. Rīga: Valērija Belokoņa izdevniecība, 2003. ISBN 9984948226