Ievērojami cilvēki Jelgavā

 

 

Teologs, valodnieks, folklorists, etnogrāfs. Bērnībā dzīvoja Jaunauces mācītājmuižā. Mācījies Šulpfortas ģimnāzijā Halles apg. (Vācijā), Tērbatas universitātē Teoloģijas fak. (1846 – 1850). Mācītājs Jaunaucē (no 1852), Dobelē (no 1867; gandrīz 40 gadus). Paralēli mācītāja pienākumiem pievērsies tolaik Eiropas inteliģencē populārajai lingvistikai, nododoties ne tikai latviešu, bet arī lietuviešu un senprūšu valodas pētījumiem, folklorai un kultūrvēsturei. Jau pirmajos darbības gados viņš sarakstīja "Latviešu gramatiku", kurā balstījās uz Vecā Stendera un dažu citu priekšgājēju darbiem. Publikācijas par latviešu gramatiku, folkloru, dialektiem A. Bīlenšteins rakstīja vācu valodā, bet Latviešu draugu biedrībā runas teica un latviešu draudzē sprediķoja latviski. Savus darbus viņš sūtīja uz respektablām zinātniskām iestādēm. Kēnigsbergas universitātes goda doktors (1883), Pēterburgas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis (1890), Rīgas Latviešu biedrības goda biedrs (1893), Tērbatas universitātes goda doktors (1902). Latviešu literārās (draugu) biedrības priekšsēdētājs (1864 – 1895), uzturēja biedrībā zinātnisko garu, piesaistīja ievērojamus ārzemju zinātniekus, stingrs baltvācisko tradīciju aizstāvis, jaunlatviešu pretinieks. Laikraksta "Latviešu Avīzes" izdevējs un redaktors (1867 – 1903, ar pārtrauk.). Nozīmīgākais valodnīecības darbs ir 1892 Sanktpēterburgā iznākusī grāmata "Latviešu tautas un valodas robežas tagadnē un XIII gadsimtā". 1905. gada revolūcijas laikā tika izpostīta A. Bīlenšteina bibliotēka, viņš atteicās no mācītāja amata un mūža pēdējos gadus dzīvoja Jelgavā. Tēvs skolotājs un luterāņu mācītāja palīgs Johans Gotfrīds Bīlenšteins (miris 1852), māte Emīlija (dz. fon Klebeka). Meita Marta Bīlenšteina (1861 – 1938), palīdze zinātniskajā darbā (ilustrējusi tēva darbus), saimniecības vadītāja, pavārgrāmatas autore.

Informācijas avoti:
1. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1992. ISBN 5899600349

2. Bīlenšteins, Augusts. Kāda laimīga dzīve. Dobeles mācītāja Dr. A.Bīlenšteina autobiogrāfija. Rīga: Rīgas multimēdiju centra apgāds, 1995. 414 lpp.

3. http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/literval/val.kopeji/kop11.htm (skatīts 27.03.2020.)

4. http://jvmm.lv/index.php/lasitava/jelgavas-vestures-annales/kurzemes-literaturas-un-makslas-biedribas-goda-biedra-augusta-bilensteina-1826-1907-ieguldijums-latvijas-arheologijas-zinatne (skatīts 27.03.2020.)

5. http://literatura.lv/lv/person/Augusts-Bilensteins/872347 (skatīts 27.03.2020.) 

6. Lūsiņa, Signe.  Augustam Bīlenšteinam - 195 : [par vācbaltu valodnieku, zinātnieku un teologu A. Bīlenšteinu]. Zemgales Ziņas, Nr. 9, 2021. Pieejams: https://jelgava.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx/bibliographic?id=320347&c=2 (skatīts 22.04.2021.)

7. Attēls no http://vesture.eu/B%C4%ABlen%C5%A1teins_Augusts  (skatīts 27.03.2020.)