Ievērojami cilvēki Jelgavā

 

 

Fotogrāfs, fotomākslinieks. 15 gadu vecumā kopā ar vecākiem pārceļas uz Rīgu, kur apgūst dzelzgriezēja amatu. Ar fotogrāfiju sāk nodarboties no 25 gadu vecumā, apgūstot to patstāvīgi. Vēlāk zināšanas papildina Latviešu Fotogrāfiskās biedrības rīkotajos kursos. Kad Eduardam Gaiķim bija 32 gadi (1913), fotogrāfs ar saviem darbiem piedalījās izstādē Krievijā, kur saņēma savu pirmo godalgu – sudraba medaļu. Pirmā pasaules kara laikā  nonāk Petrogradā, kur 1918 un 1919 apmeklējis jaundibināto Augstāko Fotogrāfijas un fototehnikas institūtu. Atgriežoties Latvijā, strādājis par grāmatvedi dažādās Latvijas pilsētās kā Rīgā, Jelgavā, Liepājā un paralēli grāmatveža pienākumiem, darbojies arī kā foto līdzstrādnieks vairākos izdevumos, piemēram, "Nedēļa", "Objektīvs", "Atpūta". Jelgavas Fotogrāfu biedrības valdes loceklis. Izstādes Jelgavā (1927), Budapeštā, Berlīnē, Vašingtonā, Parīzē, Barselonā, Edinburgā un citviet. Fotogrāfu Eduardu Gaiķi valdzināja piktorālisms – mākslas fotogrāfijas virziens, kas radies 19. un 20. gadsimta mijā, veicinot fotogrāfijas statusa nomaiņu no dokumentālā foto uz mākslas formas izpausmi. Šī stila pamatprincips bija apzināti manipulēt ar skatītāju, izmantojot dažādus tehniskus fotogrāfijas mākslas izteiksmes līdzekļus, sapludinot robežas starp fotogrāfiju, glezniecību, zīmēšanu un gravīru. Eduardu Gaiķa arhitektūras fotogrāfijām piemīt dokumentāla rakstura vēsturiska vērtība. Tās visdrīzāk tapušas ar vēlmi iemūžināt savas dzimtās puses arhitektoniski nozīmīgus objektus.

Informācijas avoti:
1. Latvijas enciklopēdija, 2. sēj. Rīga: Valērija Belokoņa izdevniecība, 2003. ISBN 9984948226

2. Foto mākslinieka Eduarda Gaiķa jubileja. Objektīvs, Nr. 11-12, 1931.

3. https://virtuaal.lma.lv/gallery/artwork/88 (skatīts14.12.2020.)

4. https://www.la.lv/fotografijas-vestures-savdabigas-lappuses (skatīts14.12.2020.)

5. Attēls no https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&q=kompoz%C4%ABcijas-&id=939854&g=1 (skatīts14.12.2020.)