Ievērojami cilvēki Jelgavā
 |
 |
 |
||
 |
 |
 |
||
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |
 |
||
Vensku Edvarts (īst.v. Edvards Skujenieks, krist. v. Eduards Skuja; pseid. Rietums, Ausrums, Rietruma Ēdis, H. Soģenieks, Haralds, Edvart Jenèe, S-neeks, E. Sk-k.)21.10.1855. Sodu, vēlākā Lielsesavas pag. Ķirkuču Venskos – 25.05.1897. Rīgā, apbed. Lielajos kapos
Literāts, dzejnieks, žurnālists, tulkotājs. Mācījies Kroņa Sodu pagastskolā (1867), Jelgavas Annas baznīcas skolā, Jelgavas reālskolā (1870 – 1872), Jelgavas ģimnāzijā 1873, Kuldīgas ģimnāzijā (1874 – 1878), studējis tieslietas Pēterburgas universitātē (1879 – 1884). Literāro darbību Vensku Edvarts sāk jau skolas laikā. Pirmā publikācija - stāsts "Pārskatīšanās" laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" (26.01-09.02.1872). Dzejoļu krājumu "Dziesmu pavasaris" (1882, 1893) Vensku Edvarts ir veltījis līgavai, vēlākajai sievai Luīzei Skujeniecei. Tulkojis Ivana Turgeņeva stāstu "Stepju karalis Līrs" (publicēts ar nosaukumu "Nekrietni bērni" laikrakstā "Balss" 1880, grāmatā 1881). Ar pseidonīmu Haralds un Edvart Jenèe publicējis darbus krievu un vācu presē. No 1885 bija vācu laikraksta "Die Heimath" otrais redaktors un redakcijas loceklis žurnālā "Rota" (līdz 1886), darbojās Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijā, kur referēja par latviešu daiļliteratūru. (1886, 1887 un 1895). 1887 – 1888 un 1892 – 1897 laikraksta "Baltijas Vēstnesis" redakcijas loceklis. No 1888 bija Valkas apr. policijas pr-ka jaunākais palīgs Smiltenē. Pēc konflikta ar kādu ierēdni Vensku Edvartu apsūdzēja kukuļņemšanā un 1892 apcietināja. Pēc galvojuma atbrīvots, pārgāja uz Rīgu, kur darbojās Baltijas vācu laikrakstā "Düna Zeitung" par latviešu lietu referentu, rakstīja žurnālam "Austrums" par tautsaimniecības un juridiskiem jautājumiem. 1893 izdevis dzejoļu krājumu "Jaunas dzejas", kas veltīts Jēkabam Lautenbaham; 1894 publicējis rakstu krājumu "Par šo un to" un tieslietu kalendāru, kā arī stāstu "Ķirkuču dzirnavas" ("Īstajā tautas kalendārā. 1894"). Atdzejojis H. Heines, F. Šillera un citu autoru darbus. Pēc nāves izdots dzejoļu krājums "Pastarītes" (1897). Vensku Edvarts un Jānis Esenberģis bija ievērpjamākie individuālā romantisma pārstāvji. Dzejā dominēja dabas un mīlestības lirika, vientulība un skumjas, tieksme uz idilli un apceri. Rakstījis arī fabulas, satīras, epigrammas, dzejoļus bērniem. Pazīstams kļuvis Vensku Edvarta dzejolis "Tu to zini" ("Debess tumša, mākoņaina"), kas ir daļējs D. Davidova dzejoļa "Mana zvaigznīte" atdarinājums. 1929 publicēti Vensku Edvarta raksti. 1879. gada vasarā - pirmā tikšanās ar sievu Irmu Luīzi Alunāni (1857 – 1934), Ādolfa Alunāna māsu. Laulībā (kāzas 1885 Vensku mājās) ar Luīzi Skujenieci piedzimst četri bērni, to vidū vēlākais publicists un politiskais darbinieks Marģers Skujenieks (1886 – 1941), vēlākā dzejniece un aktrise Biruta Skujeniece (1888 – 1931), kā arī māsas Aina un Vita. 1927 ģimenē aug četri mazbērni: Marks Bošs (Boschs, 18 g.), Rainis Dambekalns (17 g.) Ārija Skujeniek (16 g.) un Iskra Bonesko (5 g.). Vensku Edvarts miris izdarot pašnāvību.
Informācijas avoti:
1. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1992. ISBN 5899600349
2. https://www.literatura.lv/lv/person/Edvarts-Vensku/872242 (skatīts 27.02.2021.)
3. Deisons, R. Luizes Skujenieces piemiņai. Zeltene, Nr. 14, 1934.
4. Attēls no Zemgales rakstnieki. Laikmets, Nr. 48, 1942. Pieejams: http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/p_001_laim1942n48|article:DIVL96|query:Vensku%201855|issueType:P (skatīts 27.02.2021.)