Ievērojami cilvēki Jelgavā

 

 

Mācītājs, žurnālists, literāts. Mācījies Jelgavas ģimnāzijā 1823 – 1826.  stud. teoloģiju Tērbatas univ. (1827 – 1830). Bijis mājskolotājs, no 1833 palīgmācītājs Birzgales (1833. g. 23. febr. viņu ordinēja Birzgalē kā mācītāju adjunktu pie sava tēva), no 1840 mācītājs Lipaiķu, no 1849 Jelgavas latv. draudzē. Laikr. "Latviešu Avīzes" red. (1849 – 1866), Latv. lit. (draugu) b-bas Kurzemes nod. direktors (1851 – 1854), šīs b-bas pr-ks (1854 – 1864). Šulca darbības laikā b-ba kļuva par laikr. "Latviešu Avīzes" izdevēju (1857 palika par visas Kurzemes un Vidzemes ev.-lut. garīdzniecības izdotu laikrakstu). Sar. darbus "Panteniuss Vilhelms" (1850), "Pasaules stāstu grāmata" (1861) u.c. Šulcs vērsās pret latv. tautas nac. apziņas mošanos un tautsk. izveidi, pret laikr. "Pēterburgas Avīzes". Tulk. "Kristīgas baznīcas stāstu grāmata" (1853), "Māju dakters" (1859), izd. vairāku pasaules daļu ģeogr. kartes un to aprakstus (laikr. "Laviešu Avīzes" piel.). Tēvs vācu mācītājs un literāts Konrāds Lībegots Oto Šulcs (1772 – 1840), māte Marija Elizabete Konstance Mīliha (Mylich), brāļi Konrāds Aleksandrs Heinrihs Šulcs (1801 – 1842), nākošie ārsti Alberts Oskars Šulcs (1813 – 1878) un Hermanis Oto Gotfrīds Šulcs (1814 – 1895) un māsa Vilhelmīne Sofija, precējusies Kupfere (Kupffer, 1803 – 1885). Dēls mācītājs (tēva darba pārņēmējs) Konrāds Rūdolfs Šulcs.

Informācijas avoti:

1. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1992. ISBN 5899600349

2. Jelgavas vecie mācītāji. Zemgales Balss, Nr. 265, 1936.

3. https://www.literatura.lv/lv/person/Rudolfs-Sulcs/872444 (skatīts 03.03.2021.)