Ievērojami cilvēki Jelgavā

15.09.1840. – 05.11.1918. Jelgavā, apbed. Jāņa kapos
Grāmatu iesējējs, apgādātājs, izdevējs, veikala un maksas bibliotēkas īpašnieks Jelgavā. Sāka strādāt kā iesējējs. Iekārtoja latviešu grāmatu veikalu Katoļu ielā 9. Vācu okupācijas laikā 1915 grāmatveikala krājums tika iznīcināts, nosūtot grāmatas uz kara gūstekņu nometnēm. No 1866 līdz Pirmā pasaules kara sākumam apgādājis ap 200 grāmatas, pārsvarā lubu literatūru. Ievērojama daļa grāmatu iznāca sērijās "Šis un tas", "Stāstītājs", "Tautas bibliotēka". Komerciālos nolūkos rūpējās par izdevumu ārējo apdari. Vairāku "Tautas bibliotēkas" grāmatu vākus zīmējis Mārtiņš Bušs. Grāmatu apdari veidojis arī K. Kronvalds. E. Dinsberga portretu viņa grāmatā "Rīmes" (1872) darinājis G. Lange. J. F. Šablovskis izdeva arī latviešu grāmatniecībā pirmos saīsinātos ievērojamu ārzemju autoru darbu tulkojumus (Dž. F. Kupera "Meža zvēru mednieks" (1887), T. Main-Rīda "Galvas ādu mednieki" (1883) u. c.). 1869 sāka izdot "Teātera lugu krājumu" (iznāca 20 burtnīcas), Ā. Alunāna un T. Alunāna lugas, Berģu Jāņa sastādīto grāmattirdzniecības bibliogrāfisko rādītāju "Latviešu rakstniecības rādītājs" (1–2, 1893 – 1899).
Informācijas avoti:
1. Datubāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam". Šablovskis Johans Frīdrihs. Pieejams: http://lgdb.lnb.lv/index/person/645/ (skatīts 15.12.2020.)
2. https://www.literatura.lv/lv/person/Janis-Fridrihs-Sablovskis/1476261 (skatīts 15.12.2020.)
3. Vilks, Andris. Grāmatu ceļi un to gājēji : latviešu grāmatu tirgotavas radās lielajos pārvietošanās maršrutos : [par grām. tirdzniecības vēsturi Latvijā]. Domuzīme, Nr. 1, 2018. 66.-70.lpp.
4. Attēls no http://www.jelgavasbiblioteka.lv/piedavajam/jaunumi/gramatizdeveji-jelgava-jana-vilka-kolekcija/#Reiers (skatīts 15.12.2020.)