Drukāt
Stērste Andrejs (Stērstu Andrejs)
04.10.1853. Veļķu pag. Telviešos – 21.02.1921. Jelgavas apriņķa Zaļenieku pag., apbedīts Zaļenieku kapos, ir piemineklis
Jurists, literāts, valodnieks, tautiskās atmodas darbinieks, pedagogs. Elzas Stērstes tēvs. Mācījies Vecpiebalgas draudzes skolā (1866 – 1869), Katrīnas skolā Rīgā (1869 – 1870), Rīgas Aleksandra ģimnāzijā (1870 – 1872 un 1874 – 1876 ). Krievu valodas skolotājs Vecpiebalgas draudzes skolā (1872 – 1874). Studējis tieslietas Pēterpils universitātē (1876 – 1881). Advokāts (1881 – 1882), strādājis tiesās. No 1890 advokāts Jelgavā. 1891 pie A.Stērstes praktizējās Jānis Pliekšāns-Rainis. Darbojies Jelgavas Latviešu biedrībā, 1902 – 1904 tās priekšnieks. Mūža nogali dzīvoja Zaļenieku Kauliņos. Pirmā publikācija 1874. 1878 publicēja dzejoli "Tev dziļi acīs ieskatījos", kas ar P. Šancberga komponētu melodiju kļuva par tautā iecienītu dziesmu. Darbi par valodniecību, sadzīvi, 1879 publicējis atmiņas par Ausekli. Sarakstījis pirmo zinātnisko latviešu valodas gramatiku "Latviešu valodas mācība" (1–3, 1879 – 1880); Vadonis latviešu valodas mācībā tautas skolām (1882); kopā ar M. Kaudzīti sastādījis lasāmo grāmatu "Sēta un skola" (1–3, 1882 – 1884). Tulkojis tiesu likumus, būtiski veicinājis latviešu juridiskās terminoloģijas attīstību. Darinājis jaunvārdus un latviskojis juridiskos terminus, piem., atsauksme, aizmugures spriedums, blakus sūdzība, izpildu raksts, pavēste, vardarbība u.c. 20. gs. sākuma rakstos vērsās pret marksismu, aicināja uz šķiru vienotību, tādēļ padomju literatūras vēsturē nievāts par tuvināšanos reakcionārajai buržuāzijas nometnei. E.Stērstes sakārtojumā izdoti A.Stērstes Kopotie raksti (1939), kas padomju laikā bija aizliegtā literatūra.
Informācijas avoti:
1. Štauere, Liliana. Literāti Zaļeniekos. Jelgava, 1997.
2. literatura.lv (skatīts 19.08.2021.)
Ievērojami cilvēki Jelgavā
 |
 |
 |
||
 |
 |
 |
||
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |
 |
||
04.10.1853. Veļķu pag. Telviešos – 21.02.1921. Jelgavas apriņķa Zaļenieku pag., apbedīts Zaļenieku kapos, ir piemineklis
Jurists, literāts, valodnieks, tautiskās atmodas darbinieks, pedagogs. Elzas Stērstes tēvs. Mācījies Vecpiebalgas draudzes skolā (1866 – 1869), Katrīnas skolā Rīgā (1869 – 1870), Rīgas Aleksandra ģimnāzijā (1870 – 1872 un 1874 – 1876 ). Krievu valodas skolotājs Vecpiebalgas draudzes skolā (1872 – 1874). Studējis tieslietas Pēterpils universitātē (1876 – 1881). Advokāts (1881 – 1882), strādājis tiesās. No 1890 advokāts Jelgavā. 1891 pie A.Stērstes praktizējās Jānis Pliekšāns-Rainis. Darbojies Jelgavas Latviešu biedrībā, 1902 – 1904 tās priekšnieks. Mūža nogali dzīvoja Zaļenieku Kauliņos. Pirmā publikācija 1874. 1878 publicēja dzejoli "Tev dziļi acīs ieskatījos", kas ar P. Šancberga komponētu melodiju kļuva par tautā iecienītu dziesmu. Darbi par valodniecību, sadzīvi, 1879 publicējis atmiņas par Ausekli. Sarakstījis pirmo zinātnisko latviešu valodas gramatiku "Latviešu valodas mācība" (1–3, 1879 – 1880); Vadonis latviešu valodas mācībā tautas skolām (1882); kopā ar M. Kaudzīti sastādījis lasāmo grāmatu "Sēta un skola" (1–3, 1882 – 1884). Tulkojis tiesu likumus, būtiski veicinājis latviešu juridiskās terminoloģijas attīstību. Darinājis jaunvārdus un latviskojis juridiskos terminus, piem., atsauksme, aizmugures spriedums, blakus sūdzība, izpildu raksts, pavēste, vardarbība u.c. 20. gs. sākuma rakstos vērsās pret marksismu, aicināja uz šķiru vienotību, tādēļ padomju literatūras vēsturē nievāts par tuvināšanos reakcionārajai buržuāzijas nometnei. E.Stērstes sakārtojumā izdoti A.Stērstes Kopotie raksti (1939), kas padomju laikā bija aizliegtā literatūra.
Informācijas avoti:
1. Štauere, Liliana. Literāti Zaļeniekos. Jelgava, 1997.
2. literatura.lv (skatīts 19.08.2021.)