Drukāt
Stenders Gothards Fridrihs (vācu: Gotthard Friedrich Stender ), Vecais Stenders
27.08.1714. Lašu mācītājmuižā Augškurzemē – 17.05.1796. Sunākstē, turpat apbed.
Literāts, rakstnieks, pedagogs, mācītājs, valodnieks, zinātņu popularizētājs. Studējis Jēnā un Hallē (1736 – 1739). Skolas pārziņa palīgs Jelgavas latīņu skolā (Grosse lateinische Schule in Mitau, 16.07.1742 – 1744), mācītājs Birzgalē, Žeimē (1753 – 1759, Lietuva). No 1765 Sēlpils un Sunākstes draudzes mācītājs, Sēlpils iecirkņa prāvests (no 1782); rosīgi darbojies literatūrā, publicējis lielāko daļu savu darbu. Laicīgās literatūras iedibinātājs latviešu valodā: "Jaukas pasakas in stāsti" (1766, Jelgavā, 1789), pirmais laicīgās dzejas krājums "Jaunas ziņģes" (1774), "Ziņģu lustes (1783 – 1789)". Apzināti kopis latviešu filozofisko kultūru. Pirmais iepazīstinājis latviešus ar mācību par pasaules heliocentrisko uzbūvi, par Visuma bezgalību. Pirmās populārzinātniskās grāmatas latviešu valodā autors Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas (Jelgava, Aizpute, 1774, 1776). Sekmējis tautas izglītošanu, veidojis latviešu ābeces: "Jauna ABC un lasīšanas mācība" (1782), pirmo ilustrēto ābeci "Bildu ābice" (Jelgava, 1787). Sekojis līdzi Jelgavas Pētera akadēmijas (Academia Petrina) mācībspēku zinātniskajiem darbiem, sarakstījies, piedalījies polemikā, publicējis rakstus, izmantojis akadēmijas bibliotēku. Izcilākais un plašākais valodnieciskais darbs ir "Lettisches Lexicon" (Latviešu leksikons, 1789, Jelgavā). No 1780.gadu sākuma lielākā daļa G.F.Stendera darbu izdoti Johana Fridriha Stefenhāgena apgādā Jelgavā.
Tēvs Lašu draudzes (Grosslasse, tag. Eglaine) mācītājs Hermanis Konrāds Stenders (Hermann Conrad Stender, 1681 – 1755), māte Elizabete Magdalēna (Elisabeth Magdalena, ?– 1755).
""Latvis" – šāds Sunākstes kapa plāksnē iekaltais latvietības apzīmējums jau aptuveni sešdesmit gadus pirms cita laikmeta un citas paaudzes kurzemnieka Krišjāņa Valdemāra radikālā uzraksta uz Tērbatas universitātes studenta durvīm – "Latvietis" – ir Stendera uzticības un piederības zīme tai tautai, kuras gaišākai nākotnei viņš ne vien ticējis, bet arī atdevis tās izaugsmes veicināšanai lielu daļu no universitātēs apgūtajām un garajā mūžā arvien papildinātajām zināšanām, kā arī savu brīvo laiku, radošo enerģiju un lielās darba spējas".
Informācijas avoti:
1. Ideju vēsture Latvijā : no pirmsākumiem līdz XIX gs. 90. gadiem : antoloģija. Rīga, 1995. ISBN 9984560392
2. Latviešu rakstniecība biogrāfijās : enciklopēdija / sastādītājs Viktors Hausmanis. Rīga, 1992. ISBN 5899600349
3. Frīde, Zigrīda. Latvis : Gothards Frīdrihs Stenders. Rīga : Zinātne, 2003. ISBN 9984698440 .
Ievērojami cilvēki Jelgavā
 |
 |
 |
||
 |
 |
 |
||
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |
 |
||
27.08.1714. Lašu mācītājmuižā Augškurzemē – 17.05.1796. Sunākstē, turpat apbed.
Literāts, rakstnieks, pedagogs, mācītājs, valodnieks, zinātņu popularizētājs. Studējis Jēnā un Hallē (1736 – 1739). Skolas pārziņa palīgs Jelgavas latīņu skolā (Grosse lateinische Schule in Mitau, 16.07.1742 – 1744), mācītājs Birzgalē, Žeimē (1753 – 1759, Lietuva). No 1765 Sēlpils un Sunākstes draudzes mācītājs, Sēlpils iecirkņa prāvests (no 1782); rosīgi darbojies literatūrā, publicējis lielāko daļu savu darbu. Laicīgās literatūras iedibinātājs latviešu valodā: "Jaukas pasakas in stāsti" (1766, Jelgavā, 1789), pirmais laicīgās dzejas krājums "Jaunas ziņģes" (1774), "Ziņģu lustes (1783 – 1789)". Apzināti kopis latviešu filozofisko kultūru. Pirmais iepazīstinājis latviešus ar mācību par pasaules heliocentrisko uzbūvi, par Visuma bezgalību. Pirmās populārzinātniskās grāmatas latviešu valodā autors Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas (Jelgava, Aizpute, 1774, 1776). Sekmējis tautas izglītošanu, veidojis latviešu ābeces: "Jauna ABC un lasīšanas mācība" (1782), pirmo ilustrēto ābeci "Bildu ābice" (Jelgava, 1787). Sekojis līdzi Jelgavas Pētera akadēmijas (Academia Petrina) mācībspēku zinātniskajiem darbiem, sarakstījies, piedalījies polemikā, publicējis rakstus, izmantojis akadēmijas bibliotēku. Izcilākais un plašākais valodnieciskais darbs ir "Lettisches Lexicon" (Latviešu leksikons, 1789, Jelgavā). No 1780.gadu sākuma lielākā daļa G.F.Stendera darbu izdoti Johana Fridriha Stefenhāgena apgādā Jelgavā.
Tēvs Lašu draudzes (Grosslasse, tag. Eglaine) mācītājs Hermanis Konrāds Stenders (Hermann Conrad Stender, 1681 – 1755), māte Elizabete Magdalēna (Elisabeth Magdalena, ?– 1755).
""Latvis" – šāds Sunākstes kapa plāksnē iekaltais latvietības apzīmējums jau aptuveni sešdesmit gadus pirms cita laikmeta un citas paaudzes kurzemnieka Krišjāņa Valdemāra radikālā uzraksta uz Tērbatas universitātes studenta durvīm – "Latvietis" – ir Stendera uzticības un piederības zīme tai tautai, kuras gaišākai nākotnei viņš ne vien ticējis, bet arī atdevis tās izaugsmes veicināšanai lielu daļu no universitātēs apgūtajām un garajā mūžā arvien papildinātajām zināšanām, kā arī savu brīvo laiku, radošo enerģiju un lielās darba spējas".
Informācijas avoti:
1. Ideju vēsture Latvijā : no pirmsākumiem līdz XIX gs. 90. gadiem : antoloģija. Rīga, 1995. ISBN 9984560392
2. Latviešu rakstniecība biogrāfijās : enciklopēdija / sastādītājs Viktors Hausmanis. Rīga, 1992. ISBN 5899600349
3. Frīde, Zigrīda. Latvis : Gothards Frīdrihs Stenders. Rīga : Zinātne, 2003. ISBN 9984698440 .