Ievērojami cilvēki Jelgavā

 

 

Vācu tautības grāmatu iespiedējs, izdevējs un apgādātājs. Štrālzundē (Vācijā) ieguvis ķirurga atestātu un 1762 pārcēlās uz Jelgavu. 1769, apprecot atraitni A. M. Lītki, ieguvis īpašumā spiestuvi (no 1769 Kurzemes hercoga grāmatu spiestuves vadītājs), kļūstot par Kurzemes un Zemgales hercoga iespiedēju ar priekšgājēja privilēģiju apstiprinājumu. 1775 nopircis zemes gabalu ar ēku Kaņģīzeru (Kannulējēju, tagad Mātera) ielā 20. 1781 ierakstīts Kēnigsbergas Grāmatu iespiedēju savienībā un saņēmis tās diplomu. 1796 iecelts par Kurzemes guberņas valdes iespiedēju. 1799 pabeidzis celt spiestuves namu. Turpmāk uzņēmums saucās "J. F. Stefenhāgens un dēls" (par kompanjonu J. F. Stefenhāgens pieņēma adoptēto māsasdēlu Johanu Martīnu Pētersu–Stefenhāgenu (1766 –1839)). Ar J. F. Stefenhāgenu aizsākās ievērojamo Jelgavas tipogrāfu Stefenhāgenu dzimta (vadībā bez konkurentiem 1769 – 1919). Stefenhāgenu spiestuvē līdz 1919 Jelgavā tika izdotas gandrīz visas pirmās latviešu grāmatas (gan reliģiskie darbi ar vairāku tūkstošu eksemplāriem, gan laicīgā racionālisma literatūra).

Informācijas avoti:

1. Jelgavas Stefenhāgeni 1769-1919 : izstādes katalogs. Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka, [2019]. 96 lpp. ISBN 9789984850665

2. Apīnis, Aleksejs. Latviešu grāmatniecība no pirmsākumiem līdz 19. gs. beigām. Rīga, 1977.

3. Datubāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam". Stefenhāgens (Steffenhagen) Johans Frīdrihs. Pieejams: http://lgdb.lnb.lv/index/person/635/ (skatīts 17.09.2020.)

4. https://bbld.de/0000000382948614 (skatīts 17.09.2020.)

5. https://www.literatura.lv/en/person/Johans-Fridrihs-Stefenhagens/872491 (skatīts 17.09.2020.)

6. Attēls no https://jt.lv/par-mums/vesture/ (skatīts 17.09.2020.)