Aiziet!
Akadēmijas iela 26, Jelgava, LV-3001 info@biblioteka.jelgava.lv
Drukāt

Ievērojami cilvēki Jelgavā

 

 


Pelūde Jānis (arī Jānis Pelūds, Pelūdis; pseid. Jaņķelis)
18.10.1873. Mežotnes, vēlāk Emburgas pag. Peludēs – 02.08.1911. Rīgā, apbed. Salgales baznīcas kapos

Advokāts, "Jaunās strāvas" un revolucionārās kustības dalībnieks, publicists, žurnālists, laikrakstu un žurnālu līdzstrādnieks. Mācījies Mežotnes pagastskolā, Jelgavas reālskolā (iest. ap 1887), iesaistījies skolēnu pulciņā, kura darbība ieguva revoucionāru raksturu, propagandēja sociāldemokrātu un marksistu idejas. Kopā ar D. Bundžu 1896 pavasarī devies uz Rīgu, sācis strādāt laikr. "Dienas Lapa" redakcijā, vadījis iekšzemes ziņu nodaļu. Dzīvoja kopā ar D. Bundžu, Zvanpūti un A. Birkertu un civilsievu Lati Veibeli. 1896 rudenī iestājies Pēterburgas univ. Juridiskajā fakultātē. 05.12.1896. Rīgā jaunstrāvnieku konferencē uzstājies ar referātu. 1897 vasarā apcietināts, ieslodzīts Liepājas cietumā, 03.1899. pasludināts spriedums - 4 mēneši cietumā un 3 gadi trimdā. Sodu izcietis Sevastopolē, saslimis ar tuberkulozi. Rakstījis un tulkojis proklamācijas. 1902 vasarā atgriezies Latvijā, kopā ar R. Endrupu centies nodibināt sociāldemokrātu partiju. Bēgot no aresta, emigrējis uz Šveici (1903 – 1906), dzīv. Davosā, aktīvi darbojies F. Roziņa vadītajā žurn. "Sociāldemokrāts", rakstījis vācu žurnāliem par strādnieku kustību. 1907 kā eksterns beidzis Tērbatas universitāti, ieguvis advokāta tiesības, advokāta palīgs Rīgā, darbojies LSD Rīgas organizācijā. J. Pelūdes izvadīšana no Rīgas un bēres Emburgā 1911 izvērtās par strādnieku demonstrāciju. Pieminēts Andreja Upīša romānā "Plaisa mākoņos" (1951) un Roberta Sēļa romānā "Gaiss viļņo" (1954).


Informācijas avotI:
1. https://www.literatura.lv/lv/person/Janis-Pelude/874416 (skatīts 09.03.2021.)

2. Birkerts, A. Jānis Pelūde, viņa revolucionārā un sabiedriskā darbība. Karogs, Nr. 1, 1957.

3. http://redzidzirdilatviju.lv/lv/search/photo/267676 (skatīts 09.03.2021.)

4. Attēls no Salums, P. Bauskas novada revolucionārie cīnītāji. Viens no pirmajiem. Bauskas Darbs, Nr. 124, 1958.