Ievērojami cilvēki Jelgavā
Pantēniuss Vilhelms Kristians (arī Pantēnijs, Pantenijs, vecais Pantēniuss; vāc. Wilhelm Christian Pantenius)07.03.1806. Zaļenieku mācītājmuižā – 20.07.1849. Jelgavā, apbed. Baložu kapos
Mācītājs, tulkotājs, redaktors, žurnālists, dzejnieks. Pamatizglītību guvis mājās, studējis teoloģiju Tērbatas universitātē (1826 – 1829). Pirmā darba vieta bijusi Salgales pagastā, no 1835 palīgmācītājs, no 1837 mācītājs latviešu draudzē Sv. Annas baznīcā Jelgavā (līdz 1849). Mācītāja sprediķi bija ļoti populāri, dzīvi un interesanti, viņš daudz runā par pasaulīgām lietām. Mācītāja uzgaidāmā istaba vienmēr bija ļaužu pārpildīta, cilvēki lūdza viņam palīdzību vai padomu kā garīgās, tā laicīgās lietās. Pantēniuss vienmēr palīdzēja gan ar naudu, gan ar produktiem, gan ar padomu. Daudz labu darbu viņš veicis Jelgavā lielo plūdu laikā (1837), bada gados (1845 – 1847), holēras epidēmijas laikā (1848). Dibinājis Baložu kapus Jelgavā (pateicīgā draudze viņam tur uzcēla lielu piemiņas krustu). Laikraksta "Latviešu Avīzes" redaktors (1835 – 1849), tur publicējis arī savus dzejoļus, stāstus, tulkojumus un rakstus. 1837 Jelgavā dibinājis Latviešu lasīšanas biedrību, tā ir viena no pirmajām zināmajām latviešu bibliotēkām. Rūpējies par 6 skolu atvēršanu savā draudzē: Klīves muižā, Ozolmuižā, Valgundē, Tetelmindē, Svētē un Kroņvircavā, sagatavojis tām skolotājus. Aktīvi darbojies Latviešu literārajā (draugu) biedrībā, no 1839 tās Kurzemes nodaļas direktors. Pantēniuss ir uzskatāms par tautas apgaismības vēlīnu darbinieku, viņš ir publicējis kristīgi didaktiska satura literatūru, piemēram, "Pirmā nieku grāmatiņa, kur nav nieki iekšā" (1846), rokasgrāmatas lauksaimniekiem, piemēram, liellopu kopšanā (1837), kašķa ārstēšanā (1838), par nomas līgumiem un holeras epidēmiju (abi 1848) u.c. 1849 vasarā, sniedzot svēto vakarēdienu tīfa slimniekam, Pantēniuss saslima un nomira. Tēvs Zaļās muižas mācītājs Johans Kristians Pantēniuss (1766 – 1826). Dēls vēsturisko romānu autors Teodors Hermanis Pantēniuss (1843 – 1915).
Dēls raksturo savu tēvu šādi: "Viņš bija gaišmatis, zilām acīm. Kā zēns, tā arī students
būdams – studēja Tērbatā un vēlāk Vācijā teoloģiju. Viņš mācīja visur, kur vien tik satikās ar jauniem ļaudīm, kam mācības vajadzēja." [5]
Informācijas avoti:
1. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1992. ISBN 5899600349
2. Štauere, Liliana. Literāti Zaļeniekos. [Jelgava], 1997.
3. https://www.literatura.lv/lv/person/Vilhelms-Panteniuss/872677 (skastīts 03.03.2021.)
4. https://bbld.de/GND1179005686 (skastīts 03.03.2021.)
5. Jelgavas vecie mācītāji. Zemgales Balss, Nr. 247, 1936.